Mārtiņš Šics, Katastrofu medicīnas centra direktors, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: A.F.I.

— Kas ir katastrofu medicīna un kas — Katastrofu medicīnas centrs (KMC), kādi ir tā pienākumi un uzdevumi sabiedrības priekšā?

— Katastrofu medicīna ir medicīnisko zināšanu un prasmju apkopojums, kas jāpārzina jebkuram medicīnas darbiniekam, lai spētu ne vien sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību, bet arī neapjukt un spēt organizēt pat palīdzību un uzņemties vadību lielu negadījumu reizēs. Katastrofu medicīnas sistēma sevī ietver visus neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestus un visas palīdzības sniegšanā iesaistāmās ārstniecības iestādes neatkarīgi no to īpašuma formas. Katastrofu medicīna ir nevis administratīva, bet funkcionāla sistēma, kura ietver gan stratēģiju, gan taktiku efektīvas palīdzības nodrošināšanai cietušajiem kritiskās situācijās. Katastrofu medicīnas centrs tika izveidots 1995. gadā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, un mūsu pamatuzdevums ir veidot un attīstīt neatliekamās medicīniskās palīdzības sistēmu, organizēt tajā iesaistīto institūciju darbu. Ir četras ļoti būtiskas struktūrvienības, no kurām lielākā, kas saistīta ar palīdzības organizēšanu ikdienā, ir Katastrofu medicīnas centra operatīvais medicīniskais dienests.

Katastrofu medicīnas centra operatīvā medicīniskā dienesta palīdzību šajos gados ir saņēmuši gandrīz 20 tūkstoši smagi slimo un traumas guvušo. Otra struktūrvienība ir Plānošanas un starptautiskās sadarbības daļa, trešā ir Materiāli tehniskā nodrošinājuma un resursu daļa, kuras pārraudzībā ir Labklājības ministrijas operatīvās medicīniskās rezerves, šī daļa nodrošina sadarbību ar Iekšlietu ministriju, kuras pārziņā arī ir nepieciešamās valsts rezerves un resursi neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai. Ceturtā ļoti būtiskā struktūrvienība ir Mācību un kvalifikācijas daļa, kas nodarbojas ar programmu izstrādi neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai un nodrošina apmācības organizēšanu.

KMC ir izstrādājis un visā valstī ieviesis šādas ārstniecības personu mācību programmas: neatliekamās medicīniskās palīdzības un katastrofu medicīnas apmācība, padziļināta kardiopulmonālā reanimācija, padziļināta zīdaiņu un bērnu reanimācija un traumas pacientu aprūpe. Apmācāmo kontingentu veido neatliekamās medicīniskās palīdzības personāls, ieskaitot ātrās palīdzības mašīnas šoferus, slimnīcu uzņemšanas nodaļu personāls, primārās veselības aprūpes speciālisti un katastrofu likvidācijā iesaistītais personāls (ugunsdzēsēji, policisti, zemessargi). Mēs sagatavojam instruktorus, kas strādā tieši ar medicīnisko personālu. Taču iedzīvotājiem vislabāk pazīstams ir KMC operatīvais dienests, kas veic vairāk nekā 4000 dzīvības glābšanas operāciju gadā. Tie ir konsultatīvie izbraukumi uz lauku un pilsētu slimnīcām gadījumos, kad vietējo palīdzības sniedzēju resursi vai kvalifikācija ir nepietiekama konkrētā gadījuma sarežģītībai. KMC vairāk nekā 20 specialitātēs strādā viss Latvijas medicīnas zieds.

— Kas šobrīd valstī ir atbildīgs par katastrofu medicīnu?

— Politiski — Labklājības ministrija. Mūsu politiskā vadība ir labklājības ministrs un ļoti nelielās sadaļās iekšlietu ministrs, kas atbild par visu glābšanas un citu dienestu saskaņotu darbību. Viņš ir atbildīgais ārkārtas stāvokļa gadījumos. Administratīvajā ziņā atbildīgais ir Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieks, kurš atbild par medicīnu, un Ārstniecības departamenta direktors. Mēs esam samērā patstāvīga organizācija, tāpat kā, piemēram, Ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Politiskais atbalsts mums ir nepieciešams tikai politisku lēmumu pieņemšanā, piemēram, lielu avāriju gadījumos, kad jāsamazina slimnīcu palīdzības sniegšana slimniekiem, kas nav akūtā stāvoklī.

— Visa pasaule vēl dzīvo 11. septembra Amerikas traģisko notikumu atbalsīs. Cik Latvija ir gatava tik traģiskiem notikumiem ar lielu cietušo skaitu? Vai būtu nepieciešamie resursi glābšanas darbiem?

— Pirmā atbilde skanētu — nē, tik lielam cietušo skaitam nebūtu gatavi. Domāju, ka jāsāk būtu ar to, kādas krīzes situācijas Latvijā varētu būt un cik liels varētu būt cietušo skaits. Iespējamo risku analīzi ir veikusi Iekšlietu ministrija, militāro risku analīzē piedalās arī Aizsardzības ministrija. Līdz šim Latvijā notikušo lielāko nelaimes gadījumu analīze rāda, ka būtiski cietušo skaits nevarētu būt daudz lielāks par 100. Ja notiktu vissmagākās avārijas, piemēram, dzelzceļa avārija, tad, pēc riska analīzes, nevarētu būt vairāk par 100 cietušajiem dienā. Vissmagākā dzelzceļa avārija Latvijā bija 1976. gadā Juglā, kad pasažieru vilciens saskrējās ar kravas lokomotīvi. Rīgas Neatliekamās palīdzības dienesta un Katastrofu medicīnas centra darbs ir organizēts tā, lai neatliekamo palīdzību negadījuma vietā varētu sniegt 100 līdz 150 cietušajiem un 4 līdz 6 stundās varētu tikt atrisināts jautājums par hospitalizāciju tiem cietušajiem, kuriem tā ir nepieciešama. Lielu avāriju gadījumā KMC var piesaistīt līdz 15 ātrās palīdzības brigādēm no Rīgas un tuvākajām vietām. Katastrofu medicīnas centrā katram dežurantam ir aizstājējs. Katra ātrās palīdzības mašīnas brigāde spēj nodrošināt divu līdz trīs cietušo pilnīgu medicīnisko aprūpi. Ar pirmo uz liela negadījuma notikuma vietu izbraucošo mašīnu tiek aizgādāti nepieciešamie aprūpes materiāli vēl 30 cietušajiem un nekavējoši aktivizēta pārējo rezervju iesaistīšana. Tiek aizvestas arī piepūšamās teltis vietējo hospitāļu ierīkošanai ar operācijas galdiem, ar četrām teltīm mums var pievienoties arī mūsu militārie mediķi. Nelaimju gadījumos tiek organizēta plānveida slimnieku izrakstīšana no stacionāriem, lai tajos varētu ievietot nelaimes gadījumā cietušos. Latvijā ir 40 000 slimnīcas gultas vietu, katru dienu slimnīcās tiek uzņemti vidēji 3000 līdz 4000 slimnieku, tā ka izrakstīt plānveida slimniekus un ievietot cietušos nav problēma. Runājot par cietušo glābšanu, var teikt, ka Latvijā medicīniskais dienests ir vissagatavotākais. Ar mūsu katastrofu medicīnas modeli brauc iepazīties pat speciālisti no Vācijas Bundestāga. Mūsu miera laika medicīna ir piemērota arī militārām vajadzībām.

— Tātad jūs uzskatāt, ka slimnīcu kapacitāte lielu nelaimju gadījumos būtu apmierinoša?

— Ir apmierinoša gultu skaita kapacitāte lielajām valsts slimnīcām, augstā līmenī ir Rīgas slimnīcas, bet arī tajās, kā, piemēram, P.Stradiņa slimnīcā, katastrofāli trūkst dārgo reanimācijas gultu un aprīkojuma, bet ļoti zema un daudzviet pat butaforiska ir neatliekamā palīdzība lauku rajonos. Vienīgais, uz ko var cerēt lauki, ir viņu speciālistu sagatavotība un kvalifikācija, un godaprāts, bet viņu rīcībā bieži nav pat elementārā aprīkojuma kvalitatīvas palīdzības nodrošināšanai pirmajās minūtēs un pat stundās.

— Vai cietušo pārvešanai no lauku rajoniem uz Rīgu var izmantot helikopterus, un kā ir ar nosēšanās laukumiem pie Rīgas slimnīcām?

— Mēs esam iekļāvušies vienotā Baltijas jūras valstu glābšanas dienestu sistēmā. Reālas nelaimes ar lielu cietušo skaitu ir saistītas ar Baltijas jūru, ar kuģu un prāmju katastrofām. Tad, protams, tiek izmantoti arī helikopteri. Nosēsties diemžēl var tikai pie Gaiļezera slimnīcas, bet arī tur gadiem ir aizkavējusies nosēšanās laukuma iekārtošana.

— Cik Latvija ir gatava sastapties ar 21. gadsimta mēri — terorismu?

— Viena no iespējamām terora aktu reizēm ar lielu cietušo skaitu bija Rīgas astoņsimtgades svinību laikā. Terora aktu gadījumos vissvarīgākais ir, cik ātri reaģē glābšanas dienesti. Tas būtu Ugunsdzēsības un glābšanas dienests sadarbībā ar policiju un armiju, jo mediķi nestrādā riska zonā. Mediķi strādā ar cietušajiem, kas izvilkti no riska zonas — sagruvušas mājas drupām vai liesmām.

— Jūs teicāt, ka palīdzību KMC spēj sniegt 100 līdz 150 cilvēkiem, bet kā būtu sprādziena gadījumā stadionā, kur ir tūkstošiem cilvēku?

— Pirmkārt, jārēķinās, cik vispār būtu palikuši dzīvi un cik izdotos izglābt no riska zonas. Amerikā vēl tagad nav atrasti visi cilvēki zem sagruvušo torņu drupām. Jo smagāki terora akti, jo mazāk ir ko glābt. Latvija tik smagos gadījumos uzreiz lūgtu starptautisko palīdzību, kas nodrošinātu arī cietušo evakuāciju. Latvija var aprūpēt maksimāli 50 smagi apdegušus cilvēkus, kam vajadzīgas mākslīgās nieres, elpināšanas aparāti, speciāli aprīkotas reanimācijas gultas. Latvijā šādas gultas netiek turētas tukšas, jo vienas gultas uzturēšana maksā tikpat, cik viena rajona centrālās slimnīcas nodaļas vai mazas slimīcas uzturēšana. Viena šāda reanimācijas gulta gadā izmaksā 200 tūkstošus latu. Pasaulē sirds pārstādīšanas centrs tiek veidots viens uz 10 miljoniem iedzīvotāju, līdz ar to labākajā gadījumā šāds centrs varētu būt viens visām trim Baltijas valstīm. Ir specifiski ārstniecības centri, kas paredzēti viens uz 20 miljoniem iedzīvotāju. Tātad šādos gadījumos Latvija uzreiz lūgtu starptautisko palīdzību tuvākajiem kaimiņiem. Ir, piemēram, pārrobežu sadarbības līgums starp Jelgavu, Jelgavas rajonu un Šauļiem. Tas ir ļoti būtiski, jo caur Jelgavu vēl joprojām iet tranzītkravas ar bīstamām vielām. Kas attiecas uz starptautisko sadarbību, saindēšanās gadījumā Igaunijā igauņi balansēja uz maksimālo valsts iekšējo resursu un rezervju robežas. Mēs arī tiktu galā ar šiem saindēšanās gadījumiem, bet šāda cietušo skaita gadījumā noteikti būtu prasījuši kaimiņvalstu palīdzību, jo nebija informācijas par cietušo skaita samazināšanos. Nelaimju gadījumos bez Rīgas slimnīcām vēl tiek izmantoti Valmieras un Jelgavas, Kuldīgas un Rēzeknes hospitāļi. Vēl mēs varam pieslēgt Tartu, Viļņu, Kauņu utt. Latvijas KMC ir viens no sadarbības partneriem lielākajai ar cilvēku medicīnisko evakuāciju saistītajai organizācijai — "Euroflight". Tā ir organizācija, kas veic cietušo evakuāciju uz jebkuru pasaules valsti. Tiesa gan, par to ir dārgi jāmaksā. Mēs esam oficiālie "Asklēpija" pārstāvji Latvijā, tā ir viena no lielākajām hospitāļu sistēmām pasaulē.

— Kā ir ar bioloģiskajiem ieročiem — mēra, baku un citiem vīrusiem? Vai valstī ir vakcīnas?

— Šādas vakcīnas netiek glabātas nekur pasaulē. Visā pasaulē darbojas tā sauktā medicīniskā ekonomika un risku analīze. Piemēram, ir autoceļu krustojumi, kur katru gadu aiziet bojā cilvēki. Latvijā viena cilvēka dzīvība valstij izmaksā 134 000 latu, Vācijā — 986 000 latu, Austrijā — 867 000 latu. Ja bīstamajos krustojumos būtu uzcelti viadukti, tad šādas avārijas nenotiktu. Bet tie jau ir politiski lēmumi. Piemēram, Liepājā, kad tur nogrima kuģis un bija skaidrs, ka izdzīvojušo nav, tomēr tika iztērēts simtiem tūkstošu latu tā izcelšanai. Tajā pašā laikā Liepājā netika ieguldīta nauda septiņu moderni aprīkotu ātrās palīdzības mašīnu iegādei, kas katru dienu varētu izglābt trīs līdz piecus cilvēkus. Runājot par iespējamo bioloģisko ieroču izmantošanu, ir jāizvērtē potenciālie to pielietošanas riski. Nedrīkst būt farmaceitisko firmu lobisma. Būs vakcīnas, kas maksā 30 līdz 50 latus, bet ikdienā diabēta slimniekiem nevarēs nodrošināt bezmaksas insulīnu, kas maksā latu. Cilvēki mirs ikdienā no ikdienišķām slimībām. Arī bagātajā Amerikā ir ļoti ierobežotas šādu vakcīnu pielietošanas iespējas no federālajām rezervēm. Tik maza valsts kā Latvija viena pati nevar risināt un pasargāt sevi no šāda veida riskiem, kuri varētu skart ievērojamu valsts vai tās iedzīvotāju daļu. Tāpēc arī ir tik svarīga integrācija NATO un citās drošības sistēmās.

— Kā ir valstī ar asins rezervēm?

— Tas ir viens no būtiskākajiem jautājumiem. Viens ceļš ir pastāvīgi uzturēt operatīvās asins rezerves, bet tās ir glabājamas īsu laiku. Otrs ceļš — cilvēki veido savas personīgās asins rezerves, kuras daudzus gadus saglabā ļoti dārgas konservācijas rezultātā. Tā kā tas ir dārgi, tad ir būtiski, cik cilvēku ir gatavi tūlītēji nodot asinis cietušajiem. Cilvēku iespējas palikt dzīviem ir tieši atkarīgas no valsts gatavības ieguldīt naudu neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā un veselības aprūpē vispār.

— Kādu palīdzību no valsts sagaida Katastrofu medicīnas centrs?

— Visbēdīgāk šobrīd mums ir ar algām un līdzekļiem brigāžu aprīkošanai atbilstoši standarta prasībām. Ja nevar palīdzēt KMC, tad faktiski nevar palīdzēt neviens. Ārsti ir sagatavoti ļoti kvalitatīvi, bet atalgojums ir niecīgs. Ir jādomā par pensijas vecuma samazināšanu šiem mediķiem, jo sešdesmitgadīga ārste fiziski nevarēs panest cietušo. KMC ārstiem, kas ir vislabāk sagatavoti un bieži strādā ekstremālos apstākļos, alga ir 105 lati mēnesī, tas ir absurds. Šie ārsti izmisumā bieži saka, ka aizies strādāt uz "Ars" vai zāļu firmām, kur par daudzkārt vieglāku darbu nopelnīs divreiz vairāk. Ārsti atsakās būt par ķīlniekiem, viņi saka: mēs neesam mācītāji, kas atnākuši tikai garīgi mierināt cilvēkus, mēs gribam viņus reāli izglābt. Neatliekamās palīdzības mediķi, ne tikai Rīgas, to arī varētu izdarīt, ja vien būtu aprīkojums un pilnā sastāva brigādes. 1998. gadā Rīgā notika vislielākās investīcijas neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā. Rīgā ir vislabāk sagatavotā ātrā palīdzība Eiropā, un tas veikts ar pašvaldības atbalstu. Prasībām atbilstoša neatliekamās medicīniskās palīdzības mašīna ar ekipējumu maksā vairāk nekā 60 000 latu. Viena kilometra brauciena izmaksa ir 60 līdz 80 santīmi, reāli atvēlētā naudas summa laukos ir 20 santīmi par kilometru, tātad mašīna ar ekipējumu maksā mazāk nekā vienkāršs taksometrs. Jau piekto gadu nav līdzekļu mašīnu un medicīniskās aparatūras atjaunošanai. Nākamā gada budžets KMC ir par 300 tūkstošiem latu mazāks nekā pieprasītais un minimāli nepieciešamais. Deficīts Latvijas neatliekamās palīdzības nodrošināšanai ir vairāki miljoni latu. Šī nauda būtu nepieciešama mašīnu aprīkošanai, izpildot minimālās Eiropas Savienības prasības cilvēku izglābšanai.

— Kādas ir šīs prasības?

— Katrā mašīnā ir jābūt defiblatoram, mākslīgās plaušu ventilācijas aparātam un imobilizācijas komplektiem. Laukos tāda nav gandrīz nevienai mašīnai. Tas nozīmē, ka laukos gadā aiziet bojā 50 līdz 60 izglābjamu cilvēku no sirds ritma traucējumiem. Simti no vardarbīgām nāvēm, jo viņu izglābšanai politiķi nav atvēlējuši līdzekļus.

— Kāda ir jūsu sadarbība ar citiem dienestiem?

— Mūsu labākie sadarbības partneri ir valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts policija un Ceļu policija. Mēs sadarbojamies arī ar Jūras glābšanas un meklēšanas dienestu. Kā cimds ar roku mēs sadzīvojam arī ar militārajiem mediķiem un armiju. Paldies viņiem par kopīgo darbu un atbalstu cilvēku glābšanā.

Rūta Kesnere, "LV" informācijas redaktore

Foto: A.F.I.