"Paskvā un Černobiļas ēna"

"Le Nouvel Observateur"

– 2000.04.26.

14 gadu pēc katastrofas pār Austrumeiropu gulstas smaga ēna.

Četrpadsimt gadu pēc Černobiļas centrālā reaktora avārijas Reimsas advokāts ir vērsies Republikas tiesā, aicinot ierosināt lietu pret trim bijušajiem ministriem par "netīšu kaitējumu" izdarīšanu. Laikraksts "Le Figaro" rakstīja, ka Emanuels Ludo, kas ir 31 gadu vecs ģimenes tēvs un cieš vairogdziedzera audzēja dēļ, ir apliecinājis, ka trīs ministri, kuri katastrofas laikā bija atbildīgajos amatos, neesot izpildījuši savu pienākumu, lai brīdinātu un aizsargātu iedzīvotājus. Tas attiecas uz Šarlu Paskvā (bijušo iekšlietu ministru), Mišelu Barzahu (veselības m.) un Alēnu Karinjonu (sagādes m.). Šī prasība saskan ar Kodoldrošības aizsardzības institūta (ISPN) publicētajām kartēm, kas absolūti apgāž franču varas iestāžu 1986.gada apgalvojumus, ka Černobiļas radioaktīvais mākonis neesot pārsniedzis Francijas austrumu robežu.

Ludo savu lietu pamato ar medicīnas eksperta slēdzienu, kas norāda, ka "neskaitāmi pierādījumi klienta patoloģijā ļauj to saistīt ar Černobiļas katastrofas sekām." Arī advokāts "Le Figaro" apgalvo, ka Šarlam Paskvā bijusi jāizdod instrukcija drošības pasākumu veikšanai. Turklāt Mišels Barzahs 1986.gada 16.maijā, mazāk nekā trīs nedēļas pēc katastrofas, esot apliecinājis, ka "katastrofas sekas neapdraud iedzīvotāju veselību." Un visbeidzot — Alēns Karinjons esot vainīgs, ka neesot sniedzis padomus piesārņojuma ierobežošanai.

Justīcijas tiesa, kā apgalvo "Le Figaro", izskatīs šo lietu, ja Ludo prasība būs pieņemama.

Pagājušajā rudenī advokāts pirmo reizi iesniedza prasību pēc Ukrainas, Černobiļas īpašnieces, uzaicinājuma uz tiesu.

Ukrainas prezidents Leonīds Kučma ir nesen atkārtoti izteicis solījumu slēgt Černobiļu pirms 2001.gada. Tomēr viņš nevēlas noteikt precīzu slēgšanas datumu, uzsverot, ka šo jautājumu lems īpaša komisija. Pagaidām darbojas vienīgi 3.reaktors, kas pēdējā laikā arī ir cietis dažādu bojājumu dēļ. Saskaņā ar 1995.gadā noslēgto līgumu ar G—7 Ukraina ir iesaistījusies Černobiļas slēgšanas darbos apmaiņā pret starptautisko palīdzību divu jaunu reaktoru celtniecībā. Procesa gausuma dēļ Vācijas valdība paredz jūlijā organizēt donorvalstu konferenci, lai finansētu betona sarkofāga atjaunošanu, kas sedz 4.reaktoru.

Saskaņā ar "Berliner Zeitung", kanclers Gerhards Šrēders ir ieplānojis aicināt aptuveni 60 valstu piešķirt 768 miljonus dolāru šī darba veikšanai.