Latvijā jauns Norvēģijas vēstnieks

Vakar, 2. oktobrī, akreditācijas vēstuli Valsts prezidentei iesniedza Norvēģijas Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Jans Vesels Hegs

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Vakar, 2. oktobrī, akreditācijas vēstuli Latvijas Republikas Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai iesniedza Norvēģijas Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Jans Vesels Hegs (Jan Wessel Hegg).

Savu akreditācijas runu vēstnieks sāka, nododot Latvijas Valsts prezidentei Norvēģijas karaļa Haralda V personīgos sveicienus un labklājības vēlējumus visai Latvijas tautai. Vēstnieks atgādināja Vairas Vīķes–Freibergas sekmīgo valsts vizīti pirms gada Norvēģijā un uzsvēra, ka šī vizīte devusi būtisku ieguldījumu Latvijas un Norvēģijas attiecību tālākajā attīstībā. Jans Vesels Hegs minēja arī Norvēģijas un Latvijas ciešās vēsturiskās un kultūras saites, kā arī aktīvo šodienas sadarbību un Norvēģijas atbalstu Latvijai centienos iestāties NATO un Eiropas Savienībā (ES).

Atbildot Norvēģijas Karalistes vēstniekam, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga sacīja:

— Jūsu ekselence!

Man ir patiess prieks sveikt jūs kā Norvēģijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā. Man joprojām spilgti atmiņā palikusi nesenā valsts vizīte Norvēģijā, kad varēju izjust sirsnīgo Viņa majestātes karaļa Haralda un draudzīgās norvēģu tautas uzņemšanu.

Latvija Norvēģiju uzskata par tuvu kaimiņvalsti, stabilu un uzticamu partneri Baltijas reģionā, kā arī sabiedroto un atbalstītāju transatlantiskajā telpā. Mūsu valstis vieno noturīgas vēstures saites, savstarpēja izpratne un dziļa cieņa. Ar patiesu gandarījumu vēlos novērtēt Norvēģijas nostāju, neatzīstot Latvijas inkorporāciju Padomju Savienībā, kā arī aktīvi atbalstot Baltijas valstu neatkarības kustību dziesmotās revolūcijas laikā.

Šobrīd uz Norvēģiju skatāmies kā uz vienu no NATO paplašināšanās procesa aktīvākajiem virzītājiem, kas gan ar padomu, gan praktisku rīcību atbalsta Latvijas integrāciju transatlantiskajā aliansē. Latvija augstu novērtē sadarbību ar Norvēģiju jomās, kas Latvijai ir būtiskas integrācijas jautājumu pilnvērtīgai realizācijai, kā arī tradicionālajās sadarbības nozarēs — ekonomikā, kultūrā un izglītībā. Ceram, ka savstarpējā izpratne tikai vairos mūsu valstu uzticību un dos jaunas ierosmes tālākai sadarbībai.

Esmu īpaši priecīga par ciešajiem sakariem, kas izveidojušies starp Latviju un Norvēģiju sabiedrisko organizāciju un izglītības jomā. Nav iespējams nosaukt visas biedrības, draudzes un skolas, kuras atradušas draugus un partnerus Norvēģijā. Šie cilvēku ikdienas kontakti veido svarīgu partnerības un draudzības tīklu starp mūsu tautām. Mūsu kopējā interese ir paplašināt šo tīklu.

Šis gads patiešām ir bijis bagāts kultūras notikumu ziņā, kas ļāvuši mūsu tautām labāk iepazīt otras kultūras bagātības. Priecājos, ka Baltijas valstu kultūras festivālu, kas septembra sākumā tika atklāts Oslo, ir atzinīgi novērtējusi norvēģu publika. To varētu uzskatīt par mūsu atbildi trīs gadus ilgušajam norvēģu kultūras projektam "Focus Baltikum", kurš kulmināciju sasniedza šā gada vasarā ar Oslo simfoniskā orķestra koncertu Rīgā.

Jans Vesels Hegs dzimis 1938. gada 1. septembrī Oslo. Beidzis Norvēģijas Ekonomikas un biznesa skolu Bergenē. Strādājis Norvēģijas Tirdzniecības padomē, ieskaitot pusgadu ilgu mācību laiku Ārlietu ministrijā, pēc kura norīkots darbā padomes Ņujorkas birojā. No 1966. gada Norvēģijas Ārlietu ministrijā. Pēc diplomātisko mācību kursa beigšanas bijis atašejs, pēc tam sekretārs Norvēģijas vēstniecībā Hāgā. 1972. gadā Norvēģijas delegācijas sekretārs ANO dabas aizsardzības jautājumu konferencē Stokholmā. Strādājis par pirmo sekretāru Norvēģijas vēstniecībā Londonā un padomnieku Romā, bijis akreditēts arī par ģenerālkonsulu Sanmarīno, starplaikos veicot dažādus amatus Ārlietu ministrijā Oslo. No 1988. līdz 1989. gadam bijis Ārlietu ministrijas ģenerāldirektora palīgs jūras lietās, pēc tam divus gadus strādājis Zivsaimniecības ministrijā par resursu politikas un ES jautājumu ģenerāldirektoru. No 1990. līdz 1994. gadam atkal pildījis dažādus pienākumus Ārlietu ministrijā Oslo, bet no 1994. līdz 1998. gadam bijis Norvēģijas vēstnieks Indonēzijā, pēc tam vēstnieks Grieķijā. Precējies ar Pirko Hegu, ģimenē ir trīs bērni.

Norvēģijas tēla veidošanā Latvijā liela loma ir aktīvajiem Norvēģijas uzņēmējiem, kuru klātbūtni savā ikdienas dzīvē jūt ikviens Latvijas iedzīvotājs. Vērojot pozitīvo tirdzniecības attīstību starp mūsu valstīm un reģiona kopējo potenciālu, varam būt droši, ka ekonomiskā sadarbība starp Latviju un Norvēģiju turpinās attīstīties.

Latvija ir atvērta valsts, kas gatava iesaistīties starptautiskajā sabiedrībā un reģionālajā sadarbībā. Mēs esam gandarīti, ka starp Baltijas un Ziemeļvalstīm pēdējā laikā izveidojušās īpaši ciešas attiecības.

Ne tikai ģeogrāfiskā atrašanās vieta, bet arī kopējas vērtības un principi ļauj Latviju un Norvēģiju saukt par viena reģiona valstīm. Tas nozīmē, ka ciešāka sadarbība ir neizbēgama un būtiski nepieciešama. Tikai darbojoties kopā, varēsim sasniegt attīstību un labklājību visā Baltijas jūras reģionā.

Esmu pārliecināta, ka jūs, turpinot kolēģu darbu, dosit vērtīgu ieguldījumu mūsu tautu sadarbības tālākā attīstībā.

Jūsu ekselence! Novēlu jums labus panākumus un sekmes, pildot šo godpilno pienākumu un stiprinot draudzības saites starp mūsu valstīm un tautām.

Pie ārlietu ministra

Vakar, 2.oktobrī, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar Norvēģijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Janu Veselu Hegu (Jan Wessel Hegg) vēstnieka akreditācijas vizītes ietvaros.

Tikšanās laikā pārrunāts divpusējo attiecību stāvoklis un Latvijas ārpolitiskās aktivitātes. Abas puses atzīmēja, ka starp Latviju un Norvēģiju ir izveidojušās patiesi labas attiecības un ka ir jāturpina sadarbība to tālākai attīstībai. I.Bērziņš augstu novērtēja Norvēģijas pausto atbalstu Latvijas integrācijai ES un NATO, kā arī atzīmēja Norvēģijas nozīmīgo praktisko ieguldījumu, palīdzot Latvijai sagatavoties dalībai NATO. Savukārt Norvēģijas vēstnieks pauda pārliecību, ka Latvijas dalība ES un NATO veicinās stabilitāti un uzplaukumu visā reģionā. Ārlietu ministrs atzina, ka teroristu uzbrukumi ASV nav ietekmējuši ES un NATO paplašināšanās procesus.

Sarunas gaitā I. Bērziņš atzīmēja aktīvo Latvijas sadarbību ar Ziemeļvalstīm reģionālo projektu īstenošanā un uzsvēra Latvijas gatavību un vēlmi veidot labas attiecības ar Krieviju, ņemot vērā, ka Latvija nākotnē būs ES un NATO robežvalsts ar Krieviju. Ministrs arī informēja par Latvijas paveikto, integrējoties ES un NATO, kā arī par Latvijas redzējumu attiecībā uz ES nākotni.

"Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, kas būs jūsu prioritātes, pārstāvot Norvēģijas Karalisti Latvijā?

— Jāteic, ka starp mūsu valstīm jau pastāv teicamas attiecības gan politiski, gan ekonomiskajā sadarbībā, un mūsu kontaktiem jau ir solīdas tradīcijas. Manas prioritātes būs darīt visu iespējamo, lai šīs attiecības vēl padziļinātu visās jomās. Jo mums ir vēl daudz padziļināšanas iespēju.

— Jūs esat strādājis Norvēģijas vēstniecībās Londonā un Romā, bijis vēstnieks Džakartā un Atēnās. Kā uzņēmāt norīkojumu pārstāvēt Norvēģiju Latvijā?

— Ar lielu prieku. Es gribu uzsvērt, ka esmu arī daudzreiz pārstāvējis Norvēģiju sarunās ar ES, kaut arī Norvēģija pati nav ES dalībvalsts. Tagad ir jūsu kārta iestāties šajā organizācijā, un Norvēģija jums šajā ceļā vēl panākumus. Ir patiešām reālas izredzes, ka Latvija jau drīz būs ES un arī NATO dalībvalsts.

— Latvija un Norvēģija ir tuvas valstis, un jūs jau mūsu zemē droši vien esat bijis ne reizi vien.

— Pirmoreiz es Latvijā biju 1992. gadā un jau pēc gada ierados šeit pavadīt brīvdienas. Protams, kopš tā laika jūsu zemē notikušas milzu pārmaiņas. Es esmu patiešām priecīgs, ka tagad man būs iespēja pārstāvēt Norvēģiju Latvijā. Mums par to bija arī ļoti interesanta saruna ar Latvijas Valsts prezidenti. Viņa teicami pārzina Latvijas un Norvēģijas attiecības, un mēs varējām ļoti lietišķi pārrunāt mūsu sadarbības jautājumus. Atbildot uz jūsu jautājumu, varu teikt, ka esmu ļoti iepriecināts un apmierināts ar šo norīkojumu — pārstāvēt savu valsti Latvijā.

Valsts prezidenta preses dienests,

Ārlietu ministrijas preses centrs,

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors