Valsts aizsardzības koncepcijas mērķa mērķis ir Latvijas drošība

Dzintars Kudums, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim"

— Tikko, 20. septembrī, Saeima apstiprināja Valsts aizsardzības koncepciju. Kādi, jūsuprāt, ir būtiskākie jauninājumi tajā?

— Vispirms sākšu ar nelielu ievadu. Šī koncepcija bija noteikti jāpieņem, jo Nacionālās drošības likumā, ko mēs pieņēmām 2000. gada rudenī, ir teikts, ka katrai Saeimai šāda koncepcija ir jāapstiprina. Tas bija jāizdara līdz 1. oktobrim, un mēs to paveicām. Nākamajai — astotajai — Saeimai arī tas būs jāizdara. Jo mainās laiki, mainās arī situācijas. Nekas nav pastāvīgs.

Manuprāt, koncepcijā ir atainoti tie visi galvenie aspekti un pamatojumi, kāpēc mēs veidojam tieši šādu aizsardzības sistēmu. Tas ir arī instruments, kā šo sistēmu veidot. Tās ir vadlīnijas, kas jāievēro gan Ministru kabinetam, gan Aizsardzības ministrijai. Nenovirzoties ne pa labi, ne pa kreisi. Ja radikāli mainīsies situācijas un spēku samēri gan nākamajā Saeimā, gan pasaulē, šī Valsts aizsardzības koncepcija varbūt tiks koriģēta kaut kādās niansēs, bet tā nemainīsies kardināli. Jo tur ir skaidri redzami pamatprincipi.

— Kādas prioritātes ir šajā valsts aizsardzības koncepcijā?

— Galvenā prioritāte ir iesaistīšanās Ziemeļatlantijas aizsardzības līgumorganizācijā jeb NATO. Skaidri un nepārprotami ir pateikts, ka tā ir mūsu prioritāte. Turklāt pateikts, ka mēs ļoti cieši sadarbosimies ar saviem kaimiņiem — Lietuvu un Igauniju. Tas ir galvenokārt veicamais, raugoties no politiskā aspekta.

Praktiski mums jāveido totālās aizsardzības sistēma. Koncepcijā diezgan skaidri ir noteikts, kā mēs to veidosim, kāda būs kadru politika, kāda būs militārpersonu apmācība un tā tālāk.

Runājot par apmācību, varu akcentēt to, ka šoreiz koncepcijā ir iestrādātas karjeras jeb izaugsmes iespējas. Tātad daļa no militārā budžeta līdzekļiem tiek novirzīti jaunatnes audzināšanai, tiem, kas vēl nedienē armijā. Tas ir ļoti svarīgi, lai kvalitatīva armija varētu pastāvēt.

Sadaļā par bruņojumu ir teikts, ka mēs nebāzēsimies uz vecajiem ieročiem. Mums ir jādomā par tādu ieroču iegādi, kas atbilstu mūsdienu prasībām un tehnoloģiskajām iespējām.

Par resursiem. 2003. gadā mums beidzot jāsasniedz tie 2 procenti no valsts budžeta aizsardzības vajadzībām.

Ļoti svarīga, manuprāt, ir pēdējā sadaļa — "Civilā aizsardzība". Tur teikts, ka civilā aizsardzība ir valsts totālās aizsardzības sastāvdaļa. Par to jāgādā gan Aizsardzības ministrijai, gan Iekšlietu ministrijai.

Šajā koncepcijā ir strikti nodalītas armijas funkcijas miera laikā un kara laikā. Tas ir ļoti būtiski, lai sabiedrībai arī miera laikā būtu kāds labums no armijas, kas taču tiek uzturēta par valsts budžeta līdzekļiem.

— Pēdējā laikā Aizsardzības un iekšlietu komisija ļoti intensīvi strādā. Vai tā ir sagadīšanās vai likumsakarība?

— Jā, komisijai šobrīd ir daudz darba. Viens no mūsu uzdevumiem ir pastāvīgi skaidrot un argumentēt, kāpēc vēlamies iestāties NATO. Cits pienākums ir kontrole pār mūsu bruņotajiem spēkiem un visām citām aizsardzības un drošības sistēmām. Tāpēc arī tik bieži rīkojam izbraukuma sēdes, lai vispusīgi iepazītos ar situāciju dažādos resoros un dažādās vietās.

Mūsu komisijas sēžu darba kārtībā aizvien ir ļoti daudz likumprojektu. Bet to jau var saprast, jo, lai iestātos NATO un Eiropas Savienībā, mums bieži vien nākas mainīt vai pielāgot līdzšinējos lēmumus. Nereti viena vien konceptuāla labojuma dēļ nākas izskatīt un akceptēt vairāku likumu grozījumu paketi. Labi, ka Ministru kabinets ļoti intensīvi pie šiem jautājumiem strādā. Un tas, ka komisijai aizvien ir darbs, mūs, patiesību sakot, ļoti gandarī.

Mintauts Ducmanis, "LV" Saeimas lietu redaktors

Foto: A.F.I.