Saeimas priekšsēdētājs:

— intervijā Latvijas Radio vakar, 2. oktobrī

Intervijā Latvijas Radio 2. oktobra raidījumā "Kāpnes" pulksten 15.08. Vada žurnālists Aidis Tomsons

— Valdība joprojām skata un strīdas par budžeta lietām. 1. oktobris ir pagājis, bet Saeima joprojām nav tikusi pie budžeta projekta skatīšanas, un nav īsti skaidrs, kad tiks, jo šodien joprojām strīdīgie jautājumi tā arī nav izskatīti valdībā. Vai jūs spēsit to pēc tam izskatīt tik īsā laikā, lai 1. janvārī budžets tomēr varētu darboties?

Jānis Straume: — Es domāju, ka līdz 1. janvārim budžets neapšaubāmi tiks gan iesniegts, gan arī izskatīts Saeimā. Protams, būs jāstrādā saspringtākā režīmā, tikpat saspringtā, kā šodien notiek diskusijas. Acīmredzot tas lielā mērā ir saistīts ar vēlēšanu tuvošanos.

— Šobrīd arī Saeimas frakcijas tiek aicinātas būt par dalībniecēm šajās diskusijās tāpēc, ka valdība viena pati netiek galā?

J.Straume: — Šajās diskusijās Saeimas frakcijas jau ir iesaistījušās pirms kāda laika. Kā zināms, šonedēļ bija premjera tikšanās ar lielāko valdības partiju — Tautas partijas frakciju; nākampirmdien paredzams, ka premjers tiksies ar apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakciju, lai lemtu par šiem strīdīgajiem jautājumiem. Jo strīdus objekti pakāpeniski — varbūt šo dažreiz pārlieku emocionālo diskusiju gaisotnē — jau ir skaidri iezīmējušies — tā ir ieņēmumu bāzes prognoze, izdevumu daļa, investīciju projekti un pašvaldības finansējums, kā arī pavadošie nodokļi likumdošanas veidā.

— Īpaši laikam uzņēmumu ienākuma nodoklis...

J.Straume: — Jā.

— Vakar Tautas partija ir sacījusi — ja gadījumā pārējie kolēģi nepiekritīs viņiem, viņi nepiekāpsies un par šo budžetu nebalsos. Vai tas nevar izraisīt kolīzijas koalīcijas starpā?

J.Straume: — Protams, uzstādījums ir ļoti stingrs, taču es neredzu pamata tam, ka nevarētu vienoties arī par uzņēmumu ienākuma nodokli. Es domāju, ka šīs pozīcijas nebūt nav tik atšķirīgas; jautājums ir pamatā par lielajiem uzņēmumiem. Katrā ziņā gan apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, gan arī premjers ir pauduši viedokli, ka šogad galveno akcentu vajadzētu likt tieši uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem šajā jomā.

— Ja budžeta deficīts šajā sakarā pārsniedz divus procentus, vai jūs pats personiski esat gatavs balsot par šādu budžetu?

J.Straume: — Es domāju, tas lielā mērā būs atkarīgs no tā, cik balansēti izdosies vienoties par visām budžeta pozīcijām kopumā un par pavadošajiem nodokļu likumiem, bet es esmu zināmā mērā optimistiski noskaņots, ka mēs varam šos jautājumus atrisināt un nākamā gada budžets varēs laikā stāties spēkā.

— Kas, jūsuprāt, šobrīd ir svarīgāk — deficīta lielums, lai neiebrauktu pārāk lielos parādos, vai vajadzību apmierināšana labklājībai un tā tālāk?

J.Straume: — Šīs vajadzības ir jāsabalansē, nav citu iespēju.

— Jāizšķiras uz vienu vai uz otru pusi — tā vismaz izskatās?

J.Straume: — Gan deficīts, gan arī šīs prasības, ko izvirzījušas konkrētās nozares, neapšaubāmi ir atrisināma lieta, un droši vien deficīta palielinājuma virzienā mēs neiesim.

— Tomēr taupīt vajadzētu?

J.Straume: — Jā.

— Cits jautājums, acīmredzot arī svarīgs, par ko visvairāk klausītāju pauduši savu neizpratni, ir pensiju likums. Grozījumi pensiju likumā arī nekur tālāk par pirmo lasījumu nav tikuši, kā tas jau bija ar likumu pasen.

J.Straume: — Šobrīd ir izveidota valdības koalīcijas partiju darba grupa, kas strādās pie konkrētām redakcijām, ir arī priekšlikums pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu pensiju likumam līdz 12. oktobrim, lai varētu visus šos priekšlikumus apkopot un vienoties par konkrētu pozīciju. Domāju, ka šeit diskusija tiešām ir tikai sākusies; aktīvi ir iesaistījusies Pensionāru federācija, arī partijās ir diskusijas par dažādiem ar pensiju saistītiem jautājumiem, un nebūt nebūs tik viegli atrast kopīgu viedokli, taču domāju, ka ir visas iespējas panākt, lai pensiju likuma grozījumi, kurus pieņems šis parlaments, paliktu negrozāmi vairāku gadu garumā. Manuprāt, tā ir ļoti būtiska nepieciešamība, kas ir svarīga ne tikai pensionāriem, bet arī politiķiem.

— Jūsuprāt, šis parlaments pieņems?

J.Straume: — Es domāju, ka jā.

— Varbūt vajadzēja atstāt nākamajam, jo vēlēšanas, kā jūs teicāt, tuvojas, un te arī visu ko gribētos darīt?

J.Straume: — Es domāju, ka ir iespēja pieņemt samērā sabalansētu likumu.

— Ir vairāki klausītāju jautājumi, par kuriem varētu konkrētāk pajautāt jums. Piemēram, Valija Briede jautājusi, kāpēc ir vienlīdzības zīme starp pensionāriem un invalīdiem, jo, viņasprāt, invalīdiem ir daudz vairāk citu speciālu vajadzību, līdz ar to situācija varētu būt diferencēta.

J.Straume: — Likumā "Par valsts pensijām" šobrīd ir noteikta atšķirīga kārtība vecuma un invaliditātes pensijas aprēķināšanai. Invaliditātes pensijas minimālais apmērs pirmās un otrās grupas invalīdiem ir augstāks par vecuma pensijas minimālo apmēru. Vecuma pensijas minimālais apmērs ir valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta līmenī, tātad 30 lati, bet pirmās un otrās grupas invalīdiem pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par šo, kuram tiek piemērots konkrēts koeficients katras invaliditātes grupas gadījumā. Ierobežojumi strādājot saņemt pilnu pensiju — tas ir atkal cits jautājums, bet ar to es saskaros ļoti bieži, ir ļoti daudz vēstuļu par šo problēmu. Es gribu uzreiz paskaidrot, ka šis ierobežojums savulaik tika noteikts liela budžeta deficīta situācijā kā izdevumu daļas samazināšanas garants un pensiju sistēmas stabilizācijas garants. Šajā projektā, kuru mēs izskatīsim tuvākajā laikā, ir paredzēts, ka šis ierobežojums tiks atcelts.

— Man sieva ir otrās grupas invalīde līdz šim bijusi, un es zinu, ka viņa nav saņēmusi vairāk par 30 latiem; līdz ar to es neesmu manījis, kur būtu tā starpība starp pensionāru un invalīdu.

J.Straume: — Nu, katrā ziņā likums paredz šo starpību.

— Vēl ir otrs jautājums — kāpēc valdība ir atcēlusi likumu par iespēju ik pēc trim gadiem pārrēķināt pensiju? Tagad var aprēķināt tikai tad, kad pensionējas.

J.Straume: — Kas attiecas uz pensiju pārrēķināšanu, tad, ja vecuma pensiju saņemošs cilvēks pēc pensijas piešķiršanas turpina strādāt un ir nostrādājis ne mazāk par vienu gadu, šī piešķirtā pensija pēc personas pieprasījuma, ja tā ir apdrošināta, ir pārrēķināma, bet ne biežāk kā reizi trijos gados — tādi ir likuma nosacījumi.

— Savukārt it kā pretējs jautājums, tajā pašā laikā par citu tematu — Arhejeva no Rīgas jautāja: savulaik bija iespēja pārrēķināt, un tad tās milzīgās pensijas cilvēki uztaisīja. Vai tas ir bijis taisnīgi, vai nevajadzētu tomēr pārskatīt šo lietu?

J.Straume: — Tā bija situācija, kas izveidojās likuma "Par valsts pensijām" darbības otrajā gadā, 1997.gadā, kad tika ņemta vērā personas vidējās apdrošināšanas iemaksa par 1996.gadu, un bija tāda cilvēku kategorija, kuriem bija ievērojami augsta alga un par minēto periodu vēl nebija noteikts valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu objektu maksimālais apmērs. Pašreiz šāda situācija nav vairs iespējama jo saskaņā ar minēto likumu, pieprasot vecuma pensiju, darba periods līdz 1996.gada sākumam tiek kreditēts ar sākuma kapitālu, kura aprēķināšanai savukārt tiek ņemti vērā konkrēti nosacījumi.

— Vai 1997.gada pensionāriem nevajag pārrēķināt pensijas?

J.Straume: — Nu, tas ir diskusiju jautājums.

— Otrs diskusiju jautājums, par ko arī varētu debatēt, ir par priekšlaicīgo pensionēšanos. Putniņa no Jaunpiebalgas zvana un saka, ka it īpaši ārpus Rīgas ir stipri sarežģīti atrast darbu un šī priekšlaicīgā pensionēšanās bieži vien ir vienīgā cerība un iespēja.

J.Straume: — Objektīvi jāatzīst, ka pensiju likumā noteiktā iespēja pensionēties priekšlaikus būtībā ir viens no galvenajiem zemo pensiju cēloņiem, jo cilvēks, aizejot pensijā agrāk, neapšaubāmi nevar cerēt uz tikpat lielu pensiju kā tad, ja viņš pensionētos vēlāk, jo šis uzkrātais pensijas kapitāls ir jāsadala ilgākam pensijas izmaksas periodam. Manuprāt, šī norma zināmā mērā ir pretrunā ar visu pensiju sistēmas mērķi, un tā savulaik tika iestrādāta cerībā, ka to izmantos tikai atsevišķos gadījumos — teiksim, ilgstoša bezdarba gadījumā vai kāda ļoti būtiska iemesla dēļ, bet diemžēl izrādījās, ka liela daļa cilvēku labprāt iet pensijā priekšlaikus, nevis strādā ilgāk un krāj lielāku pensijas kapitālu, tādējādi radās tāda nonsensa situācija, ka tika izslēgta iespēja lielākas pensijas saņemšanai. Es domāju, ka noteikti būs diskusija darba grupā un tiks piedāvāts cits risinājums.

— Tāds, kas tomēr arī atbilst šo cilvēku vajadzībām?

J.Straume: — Jā.

— Klausītājs Taumaņa kungs no Rīgas jautāja par kaitīgo darbu. Savulaik pensionāriem par to bijusi īpaša piemaksa vai īpašas atlaides, lai nu kā tas arī būtu bijis, bija dažādi kompensācijas mehānismi, šobrīd tādu nav. Vai tas tomēr nav netaisnīgi?

J.Straume: — Likuma pārejas noteikumi paredz personām, kuras ir strādājušas sevišķi kaitīgu darbu, divu veidu atvieglojumus. Pirmkārt, tā ir iespēja aiziet pensijā agrākā vecumā, nekā tas ir vispārējā kārtībā; un, otrkārt, ir paredzēta šī uzkrātās pensijas indeksācija.

— Kā es saprotu, rēķināts tas, kas ir bijis padomju laikos. Vai arī tagad kaitīgais darbs kaut kādā veidā tiek uzskaitīts? Jūs to nezināt?

J.Straume: — Es tik precīzi uz šo jūsu jautājumu nevaru atbildēt.

— Tas acīmredzot ir labklājības ministra jautājums, ko mēs varētu arī pāradresēt. Man jums gribētos pajautāt vienu politisku jautājumu, jo vismaz kādu laiku presē jūs tikāt minēts kā viens no kandidātiem jaunajai Repšes partijai. Repšes kungam esot bijusi saruna ar jums; tiesa, pēc tam šī informācija tika noliegta. Kādas tad īsti ir jūsu attiecības ar Repšes kungu?

J.Straume: — Es ar Repšes kungu pēdējo reizi satikos šā gada 21.augustā, kad viens otru apsveicām sakarā ar Latvijas neatkarības atjaunošanas desmitgadi, un pēc tam man sarunas ar viņu nav bijušas. Es domāju, ka mēs noteikti runāsim, bet kā divu atšķirīgu partiju biedri, kuriem ir kopīgs mērķis.

— Vai jūs ar Repšes kungu tomēr pārrunājāt, kā tas ir sanācis līdz šim?

J.Straume: — Nē, līdz šim es to neesmu pārrunājis.

— Un tomēr — kāpēc tad tādas aizdomas ir radušās? Vai jums ir nojausma?

J.Straume: — Man ir grūti uz šo jautājumu atbildēt, jo mani, atklāti sakot, zināmā mērā pat šokēja šādas informācijas parādīšanās, kad "Rīgas Balss", cienījama laikraksta, žurnālists atļāvās publicēt šādu izdomājumu, turklāt atļāvās publicēt arī tā sauktās manas domas par savas partijas nākotni. Nav jau labi gausties par žurnālistu ētikas pārkāpumiem, taču šis droši vien ir viens no gadījumiem.

— Tas ir izdomāts?

J.Straume: — Protams.

— Visbeidzot — jūsu attieksme pret Repšes partiju?

J.Straume: — Es personīgi novērtēju pozitīvi Repšes kunga ienākšanu politikā, zinot to, cik apņēmības pilns viņš ir bijis savulaik Latvijas neatkarības atjaunošanas periodā, cik viņš mērķtiecīgi ir strādājis un sakārtojis centrālās bankas darbības sektoru. Manuprāt, šādas labēji orientētas partijas ienākšana politikā ienesīs jaunas vēsmas un radīs — es ceru — pozitīvu konkurenci labējā spektrā.

— Vajadzības gadījumā viņi arī jūsu partneri varētu būt?

J.Straume: — Es domāju, ka tas nav izslēgts.

Pēc ieraksta "LV" diktofonā