Spēja iejusties citu cilvēku situācijā

Šodien, 3. oktobrī, VFR valsts svētki:

Vācijas Vienības diena

Ekarts Herolds (Eckart Herold), Vācijas vēstnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, Vācijas apvienošana atkal vienā valstī 1990. gada 3.oktobrī noslēdza dramatisku lappusi vācu tautas vēsturē. Tādēļ atļaujiet man sākt ar notikumiem, kas tagad jau trīs nedēļas satrauc visu cilvēci, — 11. septembra terora aktiem Ņujorkā un Vašingtonā.

— Vācijas iedzīvotājus dziļi satrieca ASV notikušie terora akti. Šie uzbrukumi daudziem amerikāņiem un citu valstu iedzīvotājiem radīja neizsakāmas ciešanas. Starp upuriem vairāk nekā simt vāciešu. Tagad ir svarīgi būt cieši līdzās amerikāņiem, kā arī citiem mūsu draugiem un sabiedrotajiem un gudri, apdomīgi un izlēmīgi cīnīties pret terorismu. Īpaša loma šeit ir NATO un Eiropas Savienībai (ES).

— Vēstnieka kungs, kā jūs pats atceraties dienu, kad tika atvērts Berlīnes mūris, un citus ar Vācijas apvienošanos saistītos notikumus?

— Tas bija ļoti laimīgs brīdis, kad miera un brīvības gaisotnē izdevās izbeigt Vācijas sašķeltību un radās iespēja visā Vācijā īstenot demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskas valsts principus. Tas vērtējams īpaši nozīmīgi tāpēc, ka mūra sabrukšana bija Eiropas mēroga procesu sastāvdaļa, kad Eiropā izdevās pārvarēt arī visnotaļ nedabisko mūsu kaimiņtautu nošķirtību. Arī tās ieguva brīvības un demokrātijas svētību. Es pats ļoti labi atceros dienu, kad krita mūris. Toreiz es uzturējos Bavārijā, aptuveni desmit kilometru attālumā no līdz tam necaurejamās robežas, tādējādi arī pats piedzīvoju neaprakstāmo prieku, kad cilvēki steidzās izmantot pašas vienkāršākās tiesības — apciemot savus kaimiņus. Tie bija spontāni, īsti svētki.

— Kā rit dzīve jūsu valstī tagad, vairāk nekā desmit gadu pēc Vācijas apvienošanās? Vai izdevies pilnībā likvidēt ekonomiskās un sociālās atšķirības starp Vācijas rietumu un austrumu federālajām zemēm?

— Tāda ir mūsu dzīves gaita, ka pēc svētkiem atkal jāķeras pie darba. Pateicoties jauno federālo zemju iedzīvotāju atdevei un Vācijas rietumdaļas valstisko un nevalstisko organizāciju, kā arī neskaitāmu privātpersonu aktīvajam atbalstam, Vācijas iekšējās apvienošanās procesā ir sasniegts milzīgs progress. Atzinīgi jānovērtē arī mūsu Eiropas partneru atbalsts un ieguldījums. Tomēr darāmā vēl ir ļoti daudz. Un varbūt mums ar savu pieredzi dažreiz ir vieglāk izprast problēmas, kas jārisina pārejas procesā esošajām valstīm, arī Latvijai.

— Vai izdevies likvidēt arī psiholoģiskās atšķirības starp Vācijas rietumu un austrumu reģionu iedzīvotājiem? Kāda ir Vācijas pieredze, risinot rietumu demokrātijā un VDR komunistiskajā ideoloģijā augušo cilvēku psiholoģiskās saderības problēmas?

— Tas ir ļoti interesants un komplekss jautājums, kas mani nodarbina jau ilgāku laiku. Te nepieciešama liela spēja izprast realitāti un spēja iejusties citu cilvēku situācijā. Tas attiecas gan uz Vācijas rietumu, gan austrumu daļas iedzīvotājiem. No vienas puses, mums jārespektē specifiskā pieredze un cilvēku sasniegumi uzspiestās sistēmas apstākļos. No otras puses, ES kandidātvalstu iedzīvotājiem tagad aktīvi un radoši jāizmanto iespējas, ko sniedz brīva informācijas pieejamība, izglītība un kvalifikācijas celšana, kā arī dzīves radītās iespējas. Es domāju, par spīti problēmām, mēs esam uz pareizā ceļa.

— Savu akreditācijas vēstuli Latvijas Valsts prezidentei jūs iesniedzāt samērā nesen, 24. jūlijā. Kā šajos mēnešos esat iejuties mūsu valstī un kā vērtējat vēstniecības darba apstākļus?

— Es Latvijā esmu aptuveni divus mēnešus, tā ir darbavieta, kurā es vēlējos nokļūt. Man uzreiz radās iespēja piedalīties divu gadadienu svinībās — Latvijas neatkarības atgūšanas desmit gadu jubilejā un Rīgas astoņsimtgades svētkos. Tādējādi es ātri ieguvu lielisku un nepastarpinātu iespaidu par politiskajām un vēsturiskajām dimensijām, kas saistās ar šo amatu. Arī par jūsu tautas lielisko prasmi svinēt savus svētkus. Svinībās piedalījās augsta ranga viesi no Vācijas, arī federālais prezidents, un man bija iespēja tikties ar daudziem vadošajiem Latvijas politiķiem un citām nozīmīgām personām. Arī tādēļ es Rīgā jutos labi jau no paša sākuma, bet brīvajā laikā iepazīstu Rīgas pilsētas ainavu, tās ievērojamo arhitektūru un rosīgo kultūras dzīvi.

Jānis Ūdris,"LV" ārpolitikas redaktors