"Ticu plaukstošas Latgales nākotnei"

Ar šādu devīzi notika Latgales pētniecības institūta (LPI) desmitajai jubilejai veltītā zinātniskā konference. Ap 80 referātos iztirzāja Latgales pagātni, tagadni un nākotni. Atskatu institūta pagātnē, kura sākās Minhenē, Vācijā, un veikumu desmit gados Latvijā ievadreferātā iztirzāja Daugavpils Pedagoģiskās universitātes profesors, LPI valdes priekšsēdētājs Jānis Pokulis. Latgales pētniecības institūta darba atjaunošana Latvijā emocionāli aprakstīta dzejnieka Andra Vējāna atsūtītajā runā, jo, juzdamies nevesels, viņš pats konferencē neieradās (publicējam atsevišķi). Par rosīgu darbību daži desmiti zinātnieku un skolotāju saņēma pateicības rakstus. Kā vienmēr šādās konferencēs, kas notikušas jau visos Latgales rajonos, apbalvoja Valērijas Seiles konkursa laureātus.

Apsveikumu LZP konferencei bija atsūtījis arī Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents profesors Jānis Stradiņš. Apsveikumā rakstīts:

"Augsti godātie Latgales pētniecības institūta kolēģi!

No sirds pateicos Jums par godpilno ielūgumu piedalīties X zinātniskajā konferencē "Latgales pagātne, tagadne un nākotne". Ļoti žēl, ka no manis neatkarīgu apstākļu dēļ šoreiz nevarēšu to izpildīt.

Jūsu darbs, sabiedriskā kārtā veikts nu jau desmit gadu, ir pašaizliedzīgas un mērķtiecīgas darbības paraugs, kas pelnījis ne vien lielāko cieņu un apbrīnu, bet aicināt aicina sekot Jūsu paraugam.

Konferences ziņojumu tematos konstatējamā vispusība, aptverot vitāli svarīgas un vēsturiski nozīmīgas Latgales problēmas, ļoti plašā, t.sk. arī starptautiska, autoru loka piesaiste liecina par pamatīgu zinātnisko "iestrādi" un interesi, kas saistās ar šo sarežģīto, bet nenoliedzami aktuālo jautājumu.

Gribētos, lai iespējami ātrāk dienas gaismu ieraudzītu Latgales vēstures jautājumiem veltītas fundamentālas monogrāfijas un zinātnisku rakstu sērijas.

Es cieši ticu plaukstošas Latgales nākotnei plaukstošā Latvijā un novēlu Latgales pagātnes, tagadnes un nākotnes pētniekiem un veidotājiem vislabākos panākumus šajā svētīgajā darbā."

Sirsnīgus vārdus Latgales pētniekiem teica novadnieks, kurš tagad dzīvo ASV, Nikolajs Volfgangs Balabkins. LZA prezidenta Jāņa Stradiņa vārdā viņš ielūdza zinātniekus piedalīties arī Otrajā Sēlijas kongresā Ilūkstē un Neretā no 17. līdz 20. oktobrim. Konferencē piedalījās visu Latvijas lielāko augstskolu docētāji un pārstāvji no Latgales rajoniem. Konferences darbs noritēja 8 darba grupās: dabaszinību (vadītājs maģistrs Pēteris Evarts–Bunders), izglītības un pedagoģijas (vad. prof. Jānis Pokulis), kultūras vēstures (vad. prof. Pēteris Zeile), latgaliešu valodas un literatūras (vad. prof. Antons Breidaks), politoloģijas un socioloģijas (vad. Silvija Šimfa), reliģijas (vad. Tilžas prāvests Alberts Budže), tautsaimniecības (vad. Dr. ing. Eduards Matisāns), vēstures (vad. Dr. hist. Heinrihs Soms). Vērienīgā konference parādīja, ka Latgales pētniecībā iesaistījušies visas Latvijas zinātnieki. Vairāki desmiti no konferences dalībniekiem ir Latvijā plaši pazīstami ar savām publikācijām. Savukārt plenārsēdē plašākos referātos tika iztirzāta Daugavpils tautsaimnieciskā attīstība pašlaik un nākotnē. Plašs un perspektīvi rosinošs bija arhitektes Ģertrūdes Kudiņas pārskats par Daugavpils arhitektonisko vidi.

Konferences laikā: Latgales pētniecības institūta zinātniskā sekretāre Genovefa Barkovska, profesors Jānis Pokulis, Daugavpils domes priekšsēdētāja vietniece Līvija Jankovska, pilsētas domes kultūras komitejas vadītāja Irēna Folkmane; arhitekte Ģertrūde Kudiņa; Nikolajs Volfgangs Balabkins

Rasa Lerha, Sigizmunds Timšāns — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Sigizmunds Timšāns