"Vācija vienmēr ir bijusi lokomotīve""

"Die Welt"

— 2000.04.26.

Polijas ministru prezidents Buzeks sarunā ar "Die Welt": "Mēs esam pietiekami cietuši dēļ Eiropas sadalījuma." Varšava forsē sagatavošanos iestājai ES.

Rīt sāksies valdību konsultācijas starp Vācijas kancleru Gerhardu Šrēderu un Polijas ministru prezidentu Jirži Buzeku. Piektdien viņiem pievienosies arī Ungārijas, Čehijas un Slovākijas ministru prezidenti. Ar Polijas premjeru sarunājās Gerhards Gnauks.

Die Welt : Arvien biežāk tiek teikts, ka Vācijas un Polijas attiecības ir kļuvušas vēsākas. Kā stāvokli vērtējat jūs?

Jirži Buzeks: Polijas ceļš uz ES ved cauri Vācijai. Vācija jau no paša sākuma ir bijusi ES lokomotīve, jau kopš Adenauera laikiem. Tā tas bija arī astoņdesmitajos gados, kad mēs kontaktus ar Eiropu uzturējām caur Vāciju. Sadarbība ir abu valstu interesēs, un šodien tā ir ļoti laba.

Welt : Kā ir ar Polijas gatavošanos iestāties ES?

Buzeks : Pirms trim nedēļām es Briselē runāju ar ES Komisijas prezidentu Romano Prodi un saņēmu principiālu apgalvojumu, ka politiskā atmosfēra ES ir labvēlīga Polijas uzņemšanai. Vienlaikus mēs Polijā apvienojam spēkus sarunu nobeiguma fāzei un ES likumdošanas pārņemšanai. Mūsu viceministriem ir cieši jāsadarbojas ar parlamentu un līdz gada beigām jāpārņem apmēram 80 ES likumu, bet līdz 2002. gada beigām gandrīz — 200. Mums ir jāizstrādā ātrs process to pieņemšanai.

Welt : Tieši jūsu Eiropas integrācijas biroja vadītājs Jaceks Sarjužs – Voļskis saka, ka Ungārija un Igaunija ir aizsteigušās Polijai priekšā.

Buzeks : Mēs līdz septembra beigām, kad ES iesniegs nākamo progresa ziņojumu par Poliju, gribam izdarīt lēcienu uz priekšu. Mums ir izstrādāta blīva programma. Mēs nebaidāmies, jo arī iepriekšējos desmit gados mēs esam paveikuši daudz. Labā atmosfēra ES ir svarīgs nosacījums, lai mēs pēc labākās sirdsapziņas varētu padarīt savu darbu un Polija būtu pirmajā jauno ES dalībvalstu grupā.

Welt : Tomēr gan ES, gan Polijā pastāv bailes no paplašināšanās.

Buzeks : Jā, pastāv bailes, ka zeme tiks izpārdota ārzemniekiem. Tāpēc mēs šeit esam noteikuši pārejas laiku, jo cenas par zemi Polijā un ES ir ļoti atšķirīgas. Ir svarīgi, lai Polijas zemnieki uzreiz neizjustu lielu konkurenci no ES pilsoņu puses.

Welt : Ko jūs teiktu kaimiņiem austrumos, kuri līdz ar Polijas iestāšanos ES baidās no jauna Eiropas dalījuma?

Buzeks : Mēs gribam tiem nodot savu pieredzi. Sadarbība ar Ukrainu ir stratēģiska lieta. Stāvoklis tur ir atslēga arī labai stāvokļa attīstībai Krievijā. Caur Ukrainu arī turpmāk modernu demokrātisko valstu paraugs varēs sasniegt visu Austrumeiropu.

Welt : Pašreiz Varšava un Brisele strīdas par muitu un subsīdijām lauksaimniecības produktiem.

Buzeks : Tam ar sarunām par iestāšanos pagaidām ir maz kopēja. Taču šeit drīz noteikti tiks panākts progress.

Welt : Vai jūs nebaidāties, ka sarunas var kļūt par apmainīšanos ar arvien spēcīgākiem sitieniem?

Buzeks : Nobeiguma fāzē sarunas vienmēr kļūst smagākas. Tā bija arī ar Spāniju un Portugāli, kuras toreiz — tāpat kā šodien Polija – bija ievērojami nabadzīgākas nekā vidēji ES. Ar bagātajām valstīm – Somiju, Zviedriju un Austriju – bija citādi. Mēs ceram, ka Francijas prezidentūras laikā tiks pabeigts pēdējais sarunu etaps. Tad Zviedrijas prezidentūras laikā 2001. gada sākumā, būs jāatrisina, augstākais, desmit līdz divdesmit pamatproblēmu.

Welt : Un bailes no poļu darbaspēka pieplūduma?

Buzeks : Mēs domājam, ka šīs bailes Vācijā un Austrijā ir nepamatotas. Līdzīgas bailes tika izjustas arī pret Spāniju un Portugāli, taču tās neapstiprinājās. Dzīves līmenis turpina izlīdzināties. Turklāt pēdējos gados Polijā ir atgriezušies apmēram pusmiljons poļu. Pašreiz Vācijā un Austrijā par Poliju valda uzskats, kas bija aktuāls pirms desmit līdz divdesmit gadiem.

Welt : Ko dara valdība, lai palielinātu iekšējo drošību?

Buzeks : Mēs nostiprinām austrumu robežu. Mēs esam izveidojuši arī "centrālo izmeklēšanas iestādi", kas savāc informāciju un visā valstī darbojas kā policijas vienība. Tas uzlabos noziedzības apkarošanu.

Welt : Kā jūs vērtējat ES dalībvalstu reakciju uz Haidera fenomenu?

Buzeks : Mēs saskatām nepieciešamību reaģēt uz gan radikāli labēju, gan uz radikāli kreisu politiku. Taču dialogā par kādas citas valsts iekšējām lietām ir nepieciešams ievērot mērenību.

Welt : Vai tā būtu nelaime, ja Polija 2003. gadā nevarētu iestāties ES?

Buzeks : Protams, ka ir jārēķinās arī ar iespēju, ka uzņemšana varētu aizkavēties. Taču kopumā datums mums ir ļoti svarīgs. Mums darbam ir sastādīts termiņu kalendārs. Mēs esam pietiekami cietuši Eiropas dalījuma dēļ. Drīza iestāšanās būtu kompensācija par tiem zaudējumiem, kādus mēs esam cietuši Eiropas dalījuma dēļ.