Īpašu uzdevumu ministrs

sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām:

— intervijā Latvijas Radio 3.oktobrī

Foto: A.F.I.

Intervijā Latvijas Radio 3. oktobra raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.08. Vada žurnālists Aidis Tomsons

— Ja iesākam par vakardienas valdības sēdi, tad strīdīgākie jautājumi tajā netika skatīti, runājot par budžeta lietām, jūs acīmredzot turpināsit savstarpējas konsultācijas un atradīsit kādus viedokļus, un bija arī citi pietiekami interesanti un aktuāli jautājumi, par kuriem mēs arī varētu aprunāties. Ja tomēr par budžetu, tad kam vislielākā uzmanība šobrīd ir pievērsta, kāda būs virzība, ja jūs valdības sēdē šobrīd pat neskatāt to?

Roberts Zīle: — Es ceru, ka mēs atradīsim kompromisu, arī šodien notiek pārrunas ar finansu ministru, un man liekas, ka mēs tuvākajās nedēļās, diemžēl ar nokavēšanos, šo budžeta projektu apstiprināsim, jo faktiski jau gandrīz visas ieņēmumu prognozes ir tādas pašas kā Starptautiskā valūtas fonda noteiktās, varbūt izņemot akcīzes nodokli, kuru joprojām paredzēts iekasēt mazāku nekā šogad, vēl varbūt valsts kapitāla izmantošanu. Bet izdevumu daļā, vismaz mana partija “Tēvzemei un Brīvībai”, joprojām uzskata, ka veselības aprūpe tomēr nav mūsu partijas rūpe, tā ir valdības rūpe.

— Tas nozīmē, ka vajadzētu to naudu sadalīt kaut kā no tiem, kam ir piešķirts, veselībai vairāk?

R.Zīle: — Nē, es domāju, ka ir vēl pietiekami daudz resursu, kādā veidā, nepalielinot budžetu un arī nepārdalot tā saucamos mērķa griestus, varētu panākt normālu, labu atbalstu veselības aprūpei nākamajā gadā.

— Piemēram?

R.Zīle: — Ir vairāki veidi, piemēram, ja pieņem to uzņēmumu ienākuma nodokļu prognozi, ko mēs paredzējām, tātad 15 procenti maziem uzņēmējiem, bet visiem pārējiem lielajiem un vidējiem tomēr atstāt par vēl vienu gadu, neuzsākt šo 25 procentu likmes samazināšanu; tas dotu tātad 7,8 miljonu ekonomiju.

— Vai jūs esat paši prasījuši lielajiem uzņēmumiem — vai viņiem vispār ir vajadzīga tāda nodokļu samazināšana, jo Latvijas Radio šodien, sazvanoties ar uzņēmumu pārstāvjiem, secināja, ka viņi paši nemaz neinteresējas par to, viņiem tas nav svarīgi, viņi pat nemaz negrib, lai to nodokli samazina.

R.Zīle: — Godīgi sakot, man arī liekas, ka trīs procentu likmes samazinājums no 25 uz 22 īstenībā neko nedod lieliem uzņēmējiem, jo viņi jau saņem lielu atlaidi, ja viņi investē savā ražošanā. Ja 10 miljoni trijos gados tiek investēti, tad atlaide no uzņēmuma ienākuma nodokļa ir tik liela, ka viņus šis trīs procentu samazinājums neinteresē.

— Tad bija runa par to, ka vispār investīcijas varētu kaut kādā veidā pēc iespējas atbrīvot no šiem nodokļiem, tātad varētu darīt to vēl vairāk nekā šobrīd.

R.Zīle: — Visumā valdība, uzklausot Finansu ministrijas informāciju par Igaunijas variantu, kas, starp citu, šogad strādā pēc šāda modeļa, tomēr nolēma, ka citas tieši atbalstošas investīciju metodes bez tās, ko mēs jau pieņēmām par šo 10 miljonu ieguldījumu trijos gados, nepieņemsim tuvākajā laikā, līdz ar to tā bija vairāk Finansu ministrijas pozīcija — samazināt uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi. Un Igaunijā šogad iekšzemes kopprodukta pieaugums ir mazāks nekā Latvijā, neraugoties uz to, ka Latvijā visu šo gadu ir 25 procentu likme.

— Tātad budžetā vismaz lielas nozīmes tam nav.

R.Zīle: — Es domāju, ka jā. Mūsu žests mazajiem uzņēmējiem tomēr nozīmē, ja ir desmit procentu likmes samazinājums, tad, iespējams, mazam uzņēmējam ir motivācija strādāt ar grāmatvedību tā, lai tomēr varētu samaksāt šos 15 procentus, nevis mēģināt neuzrādīt peļņu. Es negribu pārmest, es vienkārši saku, ka bieži vien uzņēmējiem tāda ir samērā reāla dzīve.

— Jūs vakar valdībā skatījāt un arī spriedāt par sertifikātu izmantošanu lielo uzņēmumu privatizācijā. Es īsti nesapratu — jums nekāda konkrēta rezultāta nav?

R.Zīle: — Mēs apstiprinājām grafiku, bet sertifikātu kvotas katram lielajam uzņēmumam bija tik izplūdušas un darīja mūs bažīgus viena ļoti būtiska iemesla dēļ. Ja sarēķinām maksimāli iespējamo akciju skaitu, ko varētu piedāvāt par sertifikātiem šajos lielajos uzņēmumos, kā tagad “Latvijas gāze” atlikušajos trīs procentos, “Latvijas kuģniecība”, “Ventspils nafta”, “Lattelekom” un “Latvijas krājbanka”, tad faktiski iznāk, ka tagad apmēram 17 miljoni sertifikātu palikuši, un tad būtu pretī 158 miljoni akciju, kas nozīmē, ka pret ierobežotu maksāšanas līdzekļu apjomu tiek piedāvātas milzīgas vērtības, kas nozīmētu sertifikātu cenu pieaugumu tirgū tagad, ja zinām, ka vidēji par 1 sertifikātu, iespējams, varētu nopirkt desmit akcijas no šiem lielajiem uzņēmumiem. Un situācija vēl paradoksālāka ir tad, ja pieņemam, ka “Kuģniecības” sertifikātu akcijas varētu tikt pārdotas saskaņā ar šo Ekonomikas ministrijas grafiku šī gada decembrī vai janvārī. Un pieņemsim, ka kādi 15 miljoni no šiem 17 tiek iztērēti šajā izsolē, tātad atlikušie 100 miljoni akciju varētu būt nopērkami par 2 miljoniem sertifikātu. Šeit varētu rasties milzīgas spēles, un mēs aicinājām valdību nesasteigt šo jautājumu, un, man par brīnumu, tas vakar tika ļoti sasteigts un būtībā līdz galam netika izanalizēti visi šie riski.

— Bet ko tad jūs vakar nolēmāt?

R.Zīle: — Mēs nolēmām, ka apstiprinām šo grafiku, kad kuram uzņēmumam šī sertifikātu pakete tiek piedāvāta, bet pieņēmām zināšanai šos aptuvenos apjomus. Tas ir tāds lēmums, kas īstenībā neko neatrisina, mēs acīmredzot turpināsim šo diskusiju no mūsu ministra viedokļa un arī no frakcijas viedokļa, jo šī situācija tiešām ir bīstama — spēlēties ar sertifikātiem un uzņēmumu akcijām ir ļoti vieglprātīgi…

— Kā interesēs tas būtu?

R.Zīle: — Grūti pateikt. Vakar man likās, ka svarīgi bija pieņemt nākamo lēmumu — mainīt Privatizācijas aģentūras padomes sastāvu, nomainot Lorenca kungu, kurš acīmredzot bija vainīgs par to, ka viņš vasarā teica, ka “Latvijas gāzes” trīs procenti jāpārdod par sertifikātiem, un vakar valdība apstiprināja, ka atlikušie trīs ir jāpārdod. Tātad nav saprotams, par ko viņu īsti soda, manuprāt, pārkāpums, ko izdarīja “Kuģniecības” pilnvarnieki, šo lielo darījumu slēpjot ilgāk nekā pusotru mēnesi, ir daudz nozīmīgāks nekā Lorenca kunga pārkāpums.

— Starp citu, runājot par “Latvijas gāzi”, — ir parādījusies tāda Vācijas puse, kas ir gatava pirkt tos 3 procentus par lielāku naudu, nekā līdz šim pirkts, tāda ir šīsdienas ziņu informācija.

R.Zīle: — Es lasīju vakar Rīgas Fondu biržas vadītāja pārdomas “Dienā”, ka, iespējams, nav īsti godprātīgi attiecībā pret sertifikātu turētājiem pārdot trīs procentus “Latvijas gāzes” akciju, jo viņi domās, ka būs ļoti augsta cena, bet, iespējams, tā nemaz nebūs augsta, jo kontroli ir ieguvuši divi akcionāri “Latvijas gāzē” pēc pēdējās izsoles, un īstenībā lielas pārmaiņas šai akcionāru sastāvā nevarētu būt ar pēdējiem trijiem procentiem. Līdz ar to cena vēlākajā tirgū, visdrīzākais, nebūs pārāk augsta.

— Labi, pievērsīsimies tieši jūsu konkrētajai tematikai. Ja runājam par Eiropas Savienības naudām un tām, kas nāk šobrīd uz Latviju, “Phare” nauda un tamlīdzīgi, kāda ir situācija? Es saprotu, ka tās naudas, uz kurām bieži tika cerēts šeit, arī īsti nenāk tā, kā mēs gribētu.

R.Zīle: — Jā, lietas nenotiek viegli, to neslēpšu. Pirmkārt, tie ir jauni projekti, gan “Sapard” programma, gan ISPA programma, ISPA gan strādā, “Sapard” tūlīt strādās, un arī “Phare” programmā bija tā saucamie kohēzijas projekti sākotnēji Latgalei un Zemgalei, vēlāk visai Latvijai. Tie ir jauni programmas veidi ne tikai Latvijas pusei un citām kandidātvalstīm, bet arī pašai Eiropas Komisijai Briselē, līdz ar to mums ir bijis samērā grūti saskaņot šos viedokļus, jo pozīcijas bieži vien mainās, īpaši pret tādām nelielām valstīm kā Baltijas valstis un Slovēnija. Sākumā tika lūgts mums izvēlēties šos pilotreģionus, jo naudas nav pietiekami, vēlāk šī pozīcija tika mainīta, nu mēs esam spiesti pielāgoties šai jomai. Vēl es gribētu teikt, ka ir ļoti sarežģītas procedūras, sākot jau ar projekta pieteikumu angļu valodā, mūsuprāt, neviens uzņēmējs pat, teiksim, ar Latgales attīstības aģentūras palīdzību nevarētu tik ātri sagatavot pienācīgā kvalitātē projektu angļu valodā. Tur ir ļoti daudzas tehniskas detaļas, kāpēc tas kavējas, bet es esmu pārliecināts, ka mēs sāksim gan šo Latgalei un Zemgalei domāto projektu apgūšanu, gan arī “Sapard”.

— Kad?

R.Zīle: — Jūs jau interesē, kad šis projekts varētu tikt kvalificēts, ņemot vērā visus tenderus, es rēķinu ne mazāk kā sešus septiņus mēnešus no šī brīža.

— Bet arī ilgāk varētu būt?

R.Zīle: — Varētu būt arī ilgāk, agrāk nevar būt, jo diemžēl sešu mēnešu procedūra ir pilnīga tendera procedūras nosacījums, pēc “Phare” tas nozīmē, ka no brīža, kad tiek izsniegts darba uzdevums šajā konkursā, visas procedūras līdz kontrakta noslēgšanai ilgst vismaz sešus mēnešus.

— Bet daudzām lietām, kur Eiropas Savienība mums piedāvā naudu, pretī jāliek Latvijas līdzfinansējums. Spriežot pēc tā, cik smagi iet ar budžetu, vai nevarētu būt tā, ka mēs pat no miljoniem būsim spiesti atteikties, jo mēs nespējam no savas puses …

R.Zīle: — Nē, mūsu budžetā visa šī nauda bija iestrādāta, varbūt mazliet grūtāk ir pašvaldībām atrast savu līdzfinansējumu, jo viņi arī sastāda gada budžetus, turklāt nav zināms, kurā pašvaldībā šis projekts būs, līdz ar to viņiem savā budžetā ir stipri grūtāk varbūt nekā centrālajai valdībai. Nu slikti, ka mēs neizmantojam varbūt šī gada paredzēto resursu, bet es domāju, ka mēs palielināsim par šo pašu skaitli nākamā gada izdevumus šajā pozīcijā.

— Visbeidzot es gribētu jautāt par jūsu institūciju vispār, vai jūs īsti tagad zināt, kā padotībā un kā jūs turpmāk strādāsit?

R.Zīle: — Valdības lēmums jūlijā bija tāds, ka mēs ar 1.janvāri būsim Finansu ministrijā. Finansu ministrija iegūst dažas jaunas funkcijas saistībā ar reģionālo politiku un nākotnē arī saistībā ar strukturālo fondu, vadošās iestādes statusā būs vairākas iekšējas strukturālas pārmaiņas. Aptuveni tās jau ir saskaņotas ar Finansu ministriju, šodienas gan ar ministru, gan ar valsts sekretāru. Es ceru, ka nākamajās nedēļās Kabinets jau pieņems iesniegtos dokumentus, pēc tam būs iekšējie darbi un tā saucamie Finansu ministrijas darbi struktūras pilnveidošanā, un ar 1.janvāri būs ļoti spēcīga institūcija. Mēs uzlabosim savu sadarbību, godīgi sakot.

— Vai finansu ministrs Gundars Bērziņš būs jūsu priekšnieks?

R.Zīle: — Nē, situācija Latvijas valsts pārvaldē varbūt ir jauna, bet, piemēram, Somijā, pēc kuras piemēra šo situāciju mēģinām it kā risināt, tur ļoti ilgstoši visi reģionālās attīstības jautājumi saistīti ar Iekšlietu ministriju. Ir iekšlietu ministrs un reģionālās attīstības ministrs, kuram ir viens valsts sekretārs, savi departamenti, savas funkcijas un norobežotas pilnvaras, ko šis reģionālās attīstības ministrs veic savā politiskajā darbā, protams, visas policijas, ugunsdzēsības lietas un tamlīdzīgas ir iekšlietu ministra pārziņā.

— Kaut kas līdzīgs jau mums bija — valsts sekretāri kādreiz.

R.Zīle: — Būtībā jā, tikai mans statuss ir īpašo uzdevumu ministrs, līdz ar to formāli mani it kā nevar atlaist finansu ministrs, te ir tā starpība, valsts ministru viņš varētu atlaist.

— Nav gan gadījusies mums tāda situācija, ka viens ministrs atlaistu otru.

R.Zīle: — Ir gadījies. Savā laikā, kad Krasts bija ekonomikas ministrs, viņš atlaida Ēriku Kažu, kas bija atbildīgais valsts ministrs par privatizāciju kādu laiku.

— Jā, biju piemirsis. Un visbeidzot, noslēdzot mūsu sarunu — jūs teicāt, ka par budžetu izdosies panākt saskaņošanu un kompromisu atrast. Kad, jūsuprāt, izdosies to lietu atrisināt, cik ilgi mums vēl jāgaida?

R.Zīle: — Es pieņemu, ka ja ne gluži nākamajā otrdienā, kā tika teikts, tad vienu nedēļu vēlāk mēs, protams, panāksim risinājumu, līdz ar to Saeima varēs mazliet ātrāk diskutēt savos divos lasījumos par šo likumprojektu, kas kopumā ļautu mums to pieņemt orientējoši decembra sākumā.

— Tautas partija ir teikusi, ka tā nav gatava iet uz kādu kompromisu, vismaz līdz šim viņi tā ir pauduši. Vai kompromisam būtu jānāk no jūsu puses?

R.Zīle: — Mēs neesam nekad tik kategoriski nostājušies, mēs esam samērā stingri definējuši savu pozīciju, bet neesam pateikuši, ka tā nekad nevar tikt mainīta, jo, ja katrs nāk ar savu pozīciju, tad mēs nevaram nekādu kompromisu atrast, tad tas arī nav iespējams un nav vajadzīgs, manuprāt, šodien ne tikai valdībai, bet arī Latvijai kopumā.

— Jūs cerat, ka Tautas partija arī mīkstinās savu nostāju?

R.Zīle: — Es domāju, ka katrs spers kādus soļus viens otram pretī, un tad tas varētu būt risinājums.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā