Dānija ir Latvijas nozīmīgākā partnere

Dānijas finansiālais atbalsts tuvākajos gados nesamazināsies, vakar, 3. oktobrī, pēc tikšanās ar Dānijas Ārlietu ministrijas Divpusējās palīdzības Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm sekretariāta vadītāju Annu Mariju Esperu Larsenu (Anne-Marie Esper Larsen), atzina Latvijas Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām sekretariāta vadītāja pienākumu izpildītājs Andžs Ūbelis.

Vakar Rīgā norisinājās Dānijas un Latvijas valdību sarunas par divpusējās sadarbības programmu 2001. un turpmākajiem gadiem. Dānijas un Latvijas divpusējās sadarbības programmas nosaka galvenos Dānijas palīdzības virzienus Latvijai tuvākajiem gadiem.

Dānijas un Latvijas sadarbība lielākoties tiek kārtota decentralizēti. Dānijas atbildīgās institūcijas tieši sadarbojas ar atbildīgajām ministrijām un konkrētiem projektu realizētājiem Latvijā. Tādēļ šādas tikšanās valdību līmenī ir ļoti svarīgas, lai apzinātu līdz šim paveikto un noteiktu tālākās sadarbības attīstības virzienus, vakar atzina Dānijas vēstnieks Latvijā Ole Lisborgs.

A. Ūbelis informēja, ka šogad tāpat kā pērn Latvija no Dānijas dažādu projektu īstenošanai saņems apmēram 200 miljonus Dānijas kronu (ap 15 miljoni latu). 2000. gadā 12,6 miljoni latu bijusi neatmaksājamā palīdzība, bet pārējais finansu apjoms – investīcijas. Dānija ir Latvijas nozīmīgākā divpusējās sadarbības partnere, jo Dānijas sniegtā finansiālā palīdzība veido ap 15 % no kopējā Latvijai sniegtā finansiālās palīdzības apjoma. Lielāku atbalstu nekā Dānija Latvijai sniedz vēl tikai Eiropas Savienība (ES).

Līdz ar Latvijas virzību uz ES arī Dānijas valdības atbalsta prioritāte ir projekti, kas sekmē Latvijas sagatavošanos iestājai ES un dalībai NATO. Jaunajā divpusējās sadarbības programmā īpaša uzmanība veltīta tam, lai sekmētu ES likumdošanas efektīvu ieviešanu vides sektorā. Nozīmīgākie ir projekti atkritumu saimniecības sakārtošanā un notekūdeņu attīrīšanā. Kā nozīmīga prioritāte minēta arī sabiedrības integrācija, atbalsts ES pirmsstrukturālo fondu administrēšanai, atbalsts privātā sektora attīstībai, atbalsts drošībai un aizsardzībi.

Vakar, 4.oktobrī, preses konferencē: īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām sekretariāta vadītāja pienākumu izpildītājs Andžs Ūbelis, Dānijas Ārlietu ministrijas Divpusējās palīdzības Centrālās un Austrumeiropas valstīm sekretariāta vadītāja Anna Marija Espera Larsena un Dānijas vēstnieks Ole Lisborgs

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Dānija 1999. gadā visvairāk atbalstījusi vides, kā arī valsts un sabiedrisko sektoru, kuriem kopumā novirzīti 7,83 miljoni latu, gandrīz divas trešdaļas no tajā gadā sniegtās finansiālās palīdzības. Nozīmīgi projekti realizēti arī enerģētikas sektora un uzņēmējdarbības vides attīstībai.

Savukārt Dānijas Ārlietu ministrijas pārstāve minēja, ka nozīmīga vieta Dānijas atbalstā Latvijai ir arī demokrātijas veicināšanas programmai, kur nozīmīgākais projekts saistīts ar latviešu valodas apmācību.

A. M. Espera Larsena pastāstīja, ka Dānijas Ārlietu ministrija gatavojas realizēt informācijas stratēģiju Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm. Tās ietvaros plānots veidot vispārēja rakstura brošūras angļu valodā par divpusējo sadarbību, gan atsevišķas brošūras par sadarbību ar katru valsti tās dzimtajā valodā (sākšot tieši ar Latviju), kā arī tiks izveidota Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs īstenoto projektu datu bāze, kas būs pieejama Dānijas Ārlietu ministrijas mājaslapā www.um.dk.

Dānijas un Latvijas divpusējās sadarbības pirmsākumi meklējami jau 1990. gadā. Pēc Dānijas Ārlietu ministrijas datiem, šajā laikā Latvijai sniegtās neatmaksājamās palīdzības kopējais apjoms sasniedzis ap 1,2 miljardus Dānijas kronu (92 miljoni latu). Pēdējos desmit gados Latvija ir bijusi viena no lielākajām Dānijas finansiālā atbalsta saņēmējām, un šo gadu laikā Latvija saņēmusi vairāk nekā 10% no kopējā Dānijas atbalsta Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm. 1999. gadā Dānija kļuva par lielāko divpusējās palīdzības donoru Latvijā. Un Dānija ir viena no tām Latvijas atbalstītājām, kuras sniegtā finansiālā palīdzība pēdējos gados ir pieaugusi.

Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors