Latvijas Bankas padomes lēmums Nr 89/10

Rīgā 2001. gada 13. septembrī

Par “Latvijas Bankas politikas maksājumu sistēmas jomā”apstiprināšanu

Latvijas Bankas padome nolemj:

1. Apstiprināt “Latvijas Bankas politiku maksājumu sistēmas jomā” (pielikumā).

2. Uzdot Latvijas Bankas valdei nodrošināt izdevuma “Latvijas maksājumu sistēmas pārraudzība” publicēšanu latviešu un angļu valodā, ietverot 1. punktā minēto dokumentu.

Latvijas Bankas prezidents E.Repše

Latvijas Bankas politika maksājumu sistēmas jomā

1. Latvijas Bankas mērķi un loma maksājumu sistēmas jomā

1.1. Latvijas Bankas mērķis maksājumu sistēmas jomā ir veicināt maksājumu sistēmu raitu darbību Latvijas Republikā. Lai nodrošinātu efektīvu un drošu klīringa un maksājumu sistēmu funkcionēšanu, Latvijas Banka apstiprina normatīvos norādījumus un noteikumus. Lai šo mērķi sasniegtu, Latvijas Banka veic maksājumu sistēmas pārraudzību. Maksājumu sistēmas pārraudzības rezultāts izpaužas maksājumu sistēmas drošas un efektīvas darbības un monetārās politikas mijiedarbē. Pārraudzības funkcija ir cieši saistīta ar Latvijas Bankas galvenajiem uzdevumiem, t.i., monetārās politikas īstenošanu, lai saglabātu cenu stabilitāti valstī, kā arī nacionālās valūtas un finanšu sistēmas stabilitātes veicināšanu. Maksājumu sistēmas pārraudzība ir Latvijas Bankas uzdevums, ko tā veic neatkarīgi no citām institūcijām.

1.2. Pārraudzība ir kontroles veids, un to regulē atsevišķi noteikumi un principi. Pārraudzība tiek piemērota tādai finanšu pakalpojumu jomai, kurā starpniekiem nav nepieciešama iepriekšēja atļauja, lai iesaistītos maksājumu aktivitātēs, lai gan nepieciešamības gadījumā Latvijas Banka var noteikt konkrētas prasības potenciālajiem maksājumu sistēmas dalībniekiem, ja tas var jebkādā veidā būtiski ietekmēt maksājumu sistēmas darbību. Savukārt uzraudzība attiecas uz tādām finanšu aktivitātēm, kuru veikšanai bankai un citiem finanšu starpniekiem nepieciešama uzraudzības institūcijas (Latvijā — Finansu un kapitāla tirgus komisijas) atļauja.

1.3. Latvijas Banka pārrauga Latvijas Republikā darbojošās sistēmiski nozīmīgās starpbanku maksājumu sistēmas norēķiniem nacionālajā valūtā, tā būtiski mazinot sistēmisko risku visā maksājumu sistēmā. Par sistēmiski nozīmīgu maksājumu sistēmu tiek uzskatīta tāda maksājumu sistēma, kuras darbības pārtraukums gadījumos, kad tā netiktu pietiekami aizsargāta pret risku, varētu izraisīt tālākus traucējumus sistēmas dalībniekiem vai izplatīt sistēmiskus traucējumus finanšu sistēmā.

1.4. Saskaņā ar likumu “Par Latvijas Banku” Latvijas Banka maksājumu sistēmas jomā veic arī citas stratēģiskas funkcijas — izlaiž nacionālo valūtu (banknotes un monētas) un nodrošina starpbanku maksājumu un klīringa sistēmu darbību.

2. Starpbanku maksājumu sistēmu darbība

2.1. Latvijas Banka nodrošina starpbanku maksājumu sistēmu darbību, piedāvājot bankām iespēju veikt savstarpējos norēķinus. Latvijas Bankas starpbanku automatizētā maksājumu sistēma (SAMS) darbojas kā visas maksājumu sistēmas centrs, nodrošinot liela apjoma starpbanku maksājumu savstarpējos norēķinus un Latvijas Bankas monetārās politikas operāciju norēķinus, kā arī veic citu maksājumu sistēmu gala norēķinus. Šajā sistēmā bankas var veikt arī klientu savstarpējos maksājumus, tomēr, ņemot vērā sistēmas izmaksas, SAMS galvenokārt tiek apstrādāti liela apjoma vai steidzami klientu maksājumi. Norēķinu kontus SAMS Latvijas Banka izmanto, arī izsniedzot ar vērtspapīru ķīlu nodrošinātus kredītus bankām — gan dienas (intraday) kredītus norēķinu konta debeta atlikuma veidā, lai veicinātu raitu maksājumu plūsmu starpbanku maksājumu sistēmās, gan kredītus uz nakti vai ilgāku termiņu, lai īstenotu monetāro politiku. Tātad SAMS ir svarīga loma Latvijas Bankas monetārās politikas īstenošanā.

2.2. SAMS ir reālā laika bruto norēķinu sistēma. Reālā laika norēķinu princips būtiski mazina likviditātes riska un kredītriska ietekmi sistēmā, piedāvājot tās dalībniekiem tūlītēju norēķinu un nepārtrauktu likviditātes pārvaldīšanas iespēju. SAMS dalībniekiem ir iespēja reālā laikā sekot savu norēķinu kontu atlikumam un maksājumu plūsmai. Norēķinu efektivitātes veicināšanai Latvijas Banka piedāvā bankām iespēju bez maksas izmantot ar vērtspapīru ķīlu un citādi nodrošinātus dienas kredītus norēķinu konta pārsnieguma veidā. Datu apmaiņa SAMS notiek, izmantojot Vispasaules Starpbanku finanšu telekomunikāciju sabiedrības (Society for Worldwide Interbank Financial Telecommunication — S.W.I.F.T.) datu pārraides infrastruktūru, kas garantē datu pārraides drošību. Sistēmas darbības nepārtrauktību garantē Latvijas Bankas izvēlētais tehniskā nodrošinājuma princips, kad sistēmas darbību paralēli nodrošina divi resursdatori un viena datora darbības pārtraukuma gadījumā sistēmas darbību nodrošina otrs.

2.3. Latvijas Banka nodrošina arī starpbanku klientu maksājumu sistēmas — Latvijas Bankas elektroniskās klīringa sistēmas (EKS) — darbu. EKS ir vienīgā Latvijā funkcionējošā klīringa (neto norēķinu) sistēma, kas nodrošina liela skaita klientu kredīta pārvedumu veikšanu starp Latvijas bankām. EKS ir ACH (automated clearing house) sistēma, kurā maksājumu apstrāde ir pilnībā automatizēta un kurā tiek pieņemti un apstrādāti tikai elektroniskie maksājuma dokumenti.

2.4. Latvijas Bankas starpbanku maksājumu sistēmu norēķini tiek veikti, izmantojot banku norēķinu kontus Latvijas Bankā, tādējādi būtiski mazinot riskus šajās sistēmās. Centrālajā bankā glabātie naudas līdzekļi ir visdrošākais noguldījumu veids, jo centrālā banka nodrošina, ka šie līdzekļi būs brīvi pieejami norēķiniem, novēršot likviditātes risku un kredītrisku attiecībā uz sistēmas dalībnieku norēķinu aktīviem.

2.5. Lai mazinātu riskus arī ārpus Latvijas Bankas funkcionējošās neliela apjoma maksājumu sistēmās, Latvijas Banka piedāvā iespēju veikt šo sistēmu gala norēķinus, izmantojot sistēmu dalībnieku norēķinu kontus Latvijas Bankā.

3. Sistēmiski nozīmīgu maksājumu sistēmu pārraudzība

3.1. Neatkarīgi no starpbanku maksājumu sistēmu darbības nodrošināšanas Latvijas Banka veic sistēmiski nozīmīgu maksājumu sistēmu pārraudzību. Latvijas Banka apzina Latvijā funkcionējošās maksājumu sistēmas un, novērtējusi to nozīmīgumu, lemj par pārraudzības pasākumiem. Latvijas Banka veic katras konkrētās maksājumu sistēmas pārraudzību, lai palīdzētu tās dalībniekiem un institūcijām, kas nodrošina maksājumu sistēmu darbību, apzināties potenciālos ar maksājumu sistēmu saistītos riskus un šo risku ierobežošanas veidus.

3.2. Sistēmiski nozīmīgu maksājumu sistēmu pārraudzībai pasaulē tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība. Lai veicinātu drošu un efektīvu maksājumu sistēmu attīstību, Starptautisko norēķinu bankas (Bank for International Settlements) Maksājumu un norēķinu sistēmas komiteja (Committee on Payment and Settlement Systems)1 ir publicējusi dokumentu “Sistēmiski nozīmīgu maksājumu sistēmu pamatprincipi” (Core Principles for Systemically Important Payment Systems), ko akceptējuši G-10 valstu centrālo banku vadītāji. Šajā dokumentā noteikti pamatkritēriji, lai sistēmiski nozīmīgu maksājumu sistēmu varētu starptautiski atzīt par pietiekami drošu un efektīvu.

3.3. Latvijas Banka veic Latvijā funkcionējošo sistēmiski nozīmīgo maksājumu sistēmu pārraudzību saskaņā ar “Sistēmiski nozīmīgu maksājumu sistēmu pamatprincipiem”, novērtējot sistēmu atbilstību šiem pamatprincipiem un nosakot, ka institūcijai, kas nodrošina maksājumu sistēmas darbību, jādara viss iespējamais, lai tos pilnībā ievērotu.

3.4. Saskaņā ar starptautiski atzītiem standartiem un praksi par sistēmiski nozīmīgu maksājumu sistēmu šobrīd Latvijā uzskatāma SAMS. Tomēr arī EKS pārraudzību Latvijas Banka veic saskaņā ar sistēmiski nozīmīgu maksājumu sistēmu pārraudzības principiem. EKS ir Latvijā vienīgā neliela apjoma maksājumu klīringa sistēma norēķiniem nacionālajā valūtā, kas apstrādā lielu skaitu klientu maksājumu, un traucējumi šīs sistēmas darbībā var nelabvēlīgi ietekmēt plašu klientu loku, liedzot tiem iespēju laikus veikt vai saņemt maksājumus. Latvijas Banka plāno publicēt novērtējumu par SAMS un EKS atbilstību “Sistēmiski nozīmīgu maksājumu sistēmu pamatprincipiem”.

3.5. Latvijas Banka veic SAMS un EKS ikdienas pārraudzību, kontrolējot sistēmu tehnisko un operacionālo darbību, kā arī apkopo un analizē sistēmu statistikas datus. Latvijas Bankas Iekšējās revīzijas pārvalde saskaņā ar iepriekš apstiprinātu laika plānu veic sistēmu darbības pārbaudes.

3.6. Lai nodrošinātu “Sistēmiski nozīmīgu maksājumu sistēmu pamatprincipu” izpildi, Latvijas Banka izstrādā un apstiprina ar Latvijas Bankas starpbanku maksājumu sistēmu darbību saistītus noteikumus, kuros formulēti dalības principi sistēmās, darbības procedūras un risku ierobežošanas pasākumi.

3.7. Jebkurus grozījumus ar Latvijas Bankas maksājumu sistēmu darbību saistītajos noteikumos un sistēmu darbības procedūrās Latvijas Banka veic, iepriekš saskaņojot šos grozījumus ar sistēmas dalībniekiem un citām iesaistītajām pusēm. Lai veicinātu ar maksājumu sistēmām saistītu jautājumu efektīvu risināšanu, Latvijas Banka sadarbojas ar Latvijas Komercbanku asociāciju, kas pārstāv Latvijas Republikā reģistrētās bankas. Kopā ar 12 lielākajām Latvijas bankām Latvijas Banka izveidojusi Latvijas starpbanku maksājumu sistēmas konsultatīvo padomi, kas apspriež dažādus ar maksājumu sistēmas attīstību saistītus jautājumus.

3.8. Latvijas Banka regulāri pārskata Latvijas Bankā funkcionējošo starpbanku maksājumu sistēmu risku vadību un analizē maksājumu sistēmu pārraudzības rezultātus, kā arī publicē ziņojumus par Latvijas Bankas starpbanku norēķinu sistēmu attīstību.

4. Klīringa (neto norēķinu) un neliela apjoma maksājumu sistēmas

4.1. Lai gan neliela apjoma maksājumu sistēmas nav būtiskākais sistēmiskā riska avots valsts maksājumu sistēmā, tomēr operacionālās u.c. kļūdas šādās sistēmās var ietekmēt lielu skaitu lietotāju un mazināt uzticību valsts maksājumu sistēmai.

4.2. Atbildība par klīringa un neliela apjoma maksājumu sistēmu drošu un efektīvu darbību jāuzņemas institūcijām, kas nodrošina šo maksājumu sistēmu darbību, un to dalībniekiem, pēc iespējas saskaņojot sistēmu darbību ar “Sistēmiski nozīmīgu maksājumu sistēmu pamatprincipiem”. Tie jāpiemēro neliela apjoma maksājumu sistēmām tā, lai nemazinātu šo sistēmu efektivitāti. Dažkārt risku pilnīgas novēršanas pasākumu rezultātā sistēmas izmantošana kļūst neekonomiska un tad tās potenciālie lietotāji var izvēlēties citu — mazāk drošu maksājumu sistēmu, tādējādi palielinot riskus valsts maksājumu sistēmā kopumā.

4.3. Latvijas Banka konsultē institūcijas, kas nodrošina klīringa un neliela apjoma maksājumu sistēmu darbību, par riskiem, kas saistīti ar maksājumu sistēmām. Pēc šo institūciju lūguma Latvijas Banka var izteikt savu viedokli par attiecīgās sistēmas atbilstību “Sistēmiski nozīmīgu maksājumu sistēmu pamatprincipiem” un citiem konkrētiem ar šīs maksājumu sistēmas darbību vai attīstību saistītiem jautājumiem. Latvijas Banka var piedalīties ar klīringa un neliela apjoma maksājumu sistēmu darbību saistītu projektu apspriešanā un izstrādē.

4.4. Latvijas Banka regulāri apkopo maksājumu sistēmu statistiku un, kad tas nepieciešams attiecīgās sistēmas nozīmības novērtēšanai, no institūcijām, kas nodrošina maksājumu sistēmu darbību, var pieprasīt informāciju par sistēmas darbības principiem (piemēram, sistēmas noteikumus, risku pārvaldes un ierobežošanas procedūras vai projekta dokumentāciju).

5. Latvijā izmantotie maksāšanas līdzekļi

5.1. Maksājumu sistēmas efektivitāte ir svarīga ne tikai bankām, bet arī to klientiem, kas ir ieinteresēti banku piedāvāto maksāšanas līdzekļu izmantošanā. Lai gan skaidrā nauda fizisko personu norēķinos par precēm un pakalpojumiem Latvijā ir izplatītākais maksāšanas līdzeklis, banku sniegtajos pakalpojumos dominē bezskaidras naudas maksājumi. Pēdējos gados, augot ērtu uz modernām tehnoloģijām balstītu pakalpojumu klāstam, klienti aizvien plašāk izmanto bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļus elektroniskā veidā, maksājumu kartes un maksājumus internetā vai pa tālruni. Klienti paļaujas uz to, ka viņu maksājumi tiks izpildīti bez kavēšanās, nodrošinot iespēju laikus nokārtot viņu finanšu saistības. Izvēloties banku, klients novērtē tās piedāvāto pakalpojumu klāstu, kvalitāti un cenas.

5.2. Latvijas Banka apkopo un analizē informāciju par Latvijā lietotajiem maksāšanas līdzekļiem. Ja kāda maksāšanas līdzekļa ietekme būtiski pieaug un tā izmantošana varētu palielināt riskus valsts maksājumu sistēmā, Latvijas Banka var izstrādāt šāda maksāšanas līdzekļa lietošanas normatīvos norādījumus, noteikumus vai rekomendācijas un nepieciešamības gadījumā piedalīties attiecīgu likumu grozījumu izstrādē.

5.3. Latvijas Banka var iesaistīties jaunu maksāšanas līdzekļu ieviešanas un attīstības projektos. Pēc maksāšanas līdzekļa emitenta vai citas ieinteresētās puses lūguma Latvijas Banka izsaka savu viedokli par attiecīgā maksāšanas līdzekļa attīstību un ar to saistītajiem riskiem.

6. Sadarbība ar uzraudzības institūcijām un starptautiskajām institūcijām

6.1. Latvijas Banka neatkarīgi no citām institūcijām veic valsts maksājumu sistēmas pārraudzību, lai ierobežotu sistēmisko risku. Tomēr arī katra maksājumu sistēmas dalībnieka (Latvijā — galvenokārt bankas) finansiālā stabilitāte var ietekmēt sistēmisko risku maksājumu sistēmā. Tāpēc Latvijas Banka, pārraugot starpbanku maksājumu sistēmas, sadarbojas ar Finansu un kapitāla tirgus komisiju, kas veic katras atsevišķas bankas uzraudzību, novērtējot tās finansiālo stabilitāti.

6.2. Latvijas Banka un Finansu un kapitāla tirgus komisija ir noslēgušas sadarbības līgumu, lai nodrošinātu brīvu informācijas apmaiņu, kas nepieciešama abu institūciju uzdevumu veikšanai. Savstarpēji vienojoties, tās var veikt kopīgas pārbaudes attiecībā uz noteiktu prasību vai noteikumu izpildi bankās vai citās finanšu institūcijās, kas piedalās maksājumu sistēmās. Nepieciešamības gadījumā Latvijas Banka un Finansu un kapitāla tirgus komisija var pārbaudīt attiecīgās institūcijas spēju pildīt saistības pret klientiem vai maksājumu sistēmu dalībniekiem.

6.3. Latvijas Banka sadarbojas ar citu valstu centrālajām bankām un starptautiskajām institūcijām, piedaloties ar maksājumu sistēmu pārraudzību saistītos projektos, dokumentu izstrādē un apspriešanā.

7. Sabiedrības informēšana

7.1. Lai veicinātu sabiedrības informētību par Latvijas maksājumu sistēmu, Latvijas Banka regulāri publicē ziņojumus par Latvijas maksājumu sistēmas attīstību, iekļaujot tajos pārskatu par maksājumu sistēmas pārraudzībā paveikto un maksājumu statistikas analīzi.

7.2. Pārskatus par maksājumu sistēmām Latvijas Banka publicē izdevumā “Monetārais Apskats. Monetary Review” un Latvijas Bankas gada pārskatā. Latvijas Banka sniedz informāciju par Latvijas maksājumu sistēmas attīstību arī vairākām starptautiskajām organizācijām, piemēram, Eiropas Centrālajai bankai, kas to iekļāvusi publikācijā “Maksājumu sistēmas Eiropas Savienības kandidātvalstīs” (Blue book: Payment systems in countries that have applied for membership of the European Union). Ar maksājumu sistēmām saistītie publicētie dokumenti pieejami Latvijas Bankas interneta lapā (http://www.bank.lv).

1 G–10 valstu centrālo banku maksājumu sistēmu ekspertu grupa, kas izveidota 1980. gadā, lai veicinātu maksājumu sistēmu attīstību.