Par transporta ministru konferenci

Polijā, Gdaņskā, beigusies Baltijas jūras valstu padomes 4. transporta ministru konference. Tajā izskatīti jautājumi par Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās ietekmi uz Baltijas reģionu, tai skaitā transporta nozarē. Notika diskusijas par jauno tehnoloģiju lomu transporta attīstībā, transporta koridoriem, intermodālās transporta sistēmas attīstību.

Pēc Latvijas puses iniciatīvas konferences deklarācijā tika iekļauts punkts par nepieciešamību pārskatīt vienoto Eiropas transporta koridoru tīklu, lai nodrošinātu to savienojumus ar nākotnes transeiropeisko transporta tīklu.

Tika uzsvērts, ka pašreizējais vienotais Eiropas transporta tīkls vairs pilnībā neatbilst transporta plūsmām reģionā. Saskaņā ar šo tīklu Latviju šķērso tikai pirmais koridors — “Via Baltica” ar tā atzaru no Rīgas uz Kaļiņingradu, kaut gan galvenās kravu plūsmas Latvijā ir austrumu — rietumu virzienā — no Krievijas un Baltkrievijas uz Latvijas ostām.

Minētie virzieni iezīmēti transporta infrastruktūras vajadzību izvērtējuma procesā ES kandidātvalstīs identificētajos maršrutos, kuros tiek attīstīta infrastruktūra, lai līdz 2015. gadam kļūtu par transeiropeisku transporta tīkla sastāvdaļu.

Šo maršrutu austrumu robežas sakrīt ar ES kandidātvalstu robežām, bet Krievija, kas nav kandidātvalstu skaitā, nosakot savu starptautisko transporta koridoru tīklu, izvērtējuma procesā identificētos maršrutus Latvijā un Igaunijā nav ņēmusi vērā, bet balstījusies uz paneiropeisko transporta koridoru koncepciju. Tādēļ veidojas situācija, ka Latvija attīsta savu par prioritāti noteikto austrumu — rietumu koridora transporta infrastruktūru, bet maršrutu turpinājumi Krievijā un Baltkrievijā nav skaidri definēti, kas rada bažas, ka transporta koridori varētu netikt attīstīti visā garumā. Bet tas nozīmētu, ka Latvija veltīgi ieguldījusi investīcijas šajā projektā.

Satiksmes ministrijas preses dienests