Saeimā:

2001. gada 27. septembra sēde

Sēdes sākums — pulksten 9.00

Darba kārtība

I. Prezidija ziņojumi

 

Par saņemtajiem likumprojektiem

1. 1. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu Nr.1/2001 “Par grozījumiem Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 2.protokolā””. (Reģ.nr.1013) (dok.nr.3487; nr.3487A) Ministru kabinets

2. 2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par svētku un atceres dienām””. (Reģ.nr.1014) (dok.nr.3498; nr.3498A) Deputāti Jānis Gaigals, Guntis Dambergs, Pēteris Apinis, Jānis Lāčplēsis, Linards Muciņš, Māris Vītols, Silva Golde, Oskars Spurdziņš, Dzintars Ābiķis, Jānis Esta

3. 3. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””. (Reģ.nr.1015) (dok.nr.3504; nr.3504A) Ministru kabinets

4. 4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par vides aizsardzību””. (Reģ.nr.1016) (dok.nr.3505; nr.3505A) Ministru kabinets

5. 5. Likumprojekts “Elektronisko dokumentu likums”. (Reģ.nr.1017) (dok.nr.3506; nr.3506A) Ministru kabinets

6. 6. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku””. (Reģ.nr.1018) (dok.nr.3507; nr.3507A) Ministru kabinets

7. 7. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””. (Reģ.nr.1019) (dok.nr.3508; nr.3508A) Ministru kabinets

8. 8. Likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”. (Reģ.nr.1020) (dok.nr.3509; nr.3509A) Ministru kabinets

II. Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana

9. 1. Lēmuma projekts “Par Ineses Bules atcelšanu no Ludzas rajona tiesas tiesneša amata”. (dok.nr.3511) Juridiskā komisija

III. Likumprojektu izskatīšana

 

10. 1. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””. (Reģ.nr.1004) (2. lasījums) (Steidzams) (dok.nr.3446; nr.3446B) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

11. 2. Likumprojekts “Par Bruno Valda Pētersona atzīšanu par Latvijas pilsoni”. (Reģ.nr.995) (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.375) (2. lasījums) (dok.nr.3427; nr.3499) Pilsonības likuma izpildes komisija

12. 3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli””. (Reģ.nr.1000) (1. lasījums) (dok.nr.3442; nr.3482) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

13. 4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””. (Reģ.nr.991) (1. lasījums) (dok.nr.3420; nr.3485) Juridiskā komisija

14. 5. Likumprojekts “Grozījumi Robežsardzes likumā”. (Reģ.nr.990) (1. lasījums) (dok.nr.3419; nr.3486) Aizsardzības un iekšlietu komisija

15. 6. Likumprojekts “Grozījums Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā”. (Reģ.nr.983) (1. lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok.nr.3411; nr.3492) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

16. 7. Likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”. (Reģ.nr.951) (1. lasījums) (dok.nr.3348; nr.3493) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

17. 8. Likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. (Reģ.nr.984) (1. lasījums) (dok.nr.3413; nr.3494) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

18. 9. Likumprojekts “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”. (Reģ.nr.959) (1. lasījums) (dok.nr.3374; nr.3495) Aizsardzības un iekšlietu komisija

19. 10. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””. (Reģ.nr.989) (1. lasījums) (dok.nr.3418; nr.3496) Aizsardzības un iekšlietu komisija

20. 11. Likumprojekts “Par Daugavpils Universitātes Satversmi”. (Reģ.nr.985) (1. lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok.nr.3414; nr.3500) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

21. 12. Likumprojekts “Par 1961.gada 21.aprīļa Eiropas konvenciju par Starptautisko komercšķīrējtiesu”. (Reģ.nr.962) (1. lasījums) (dok.nr.3380; nr.3501) Ārlietu komisija

22. 13. Likumprojekts “Par 1974.gada Atēnu konvenciju par pasažieru un to bagāžas jūras pārvadājumu un tās 1976.gada protokolu”. (Reģ.nr.953) (1. lasījums) (dok.nr.3350; nr.3502) Ārlietu komisija

23. 14. Likumprojekts “Par 1999.gada Starptautisko konvenciju par kuģu arestu”. (Reģ.nr.920) (1. lasījums) (dok.nr.3227; nr.3503) Ārlietu komisija

24. 15. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””. (Reģ.nr.669) (1. lasījums) (dok.nr.2252) Deputāti Dzintars Rasnačs, Aida Prēdele, Silvija Dreimane, Edvīns Inkēns, Jānis Gailis, Ingrīda Ūdre, Imants Stirāns, Rišards Labanovskis, Andrejs Klementjevs, Inese Birzniece, Egils Baldzēns, Imants Burvis

16. Alternatīvais likumprojekts “Grozījums likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””. (Reģ.nr.1021) (1. lasījums) (dok.nr.3513) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

25. 17. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā””. (Reģ.nr.988) (1. lasījums) (dok.nr.3417; nr.3510) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

26. 18. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. (Reģ.nr.937) (2. lasījums) (dok.nr.3301; nr.3512) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

Plenārsēdes stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim sēdi.

Ir saņemti divi priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Iepakojuma likums” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Iebildumu nav. Iekļauts darba kārtības beigās.

Desmit deputāti ir iesnieguši iesniegumu ar lūgumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā sadaļā “Prezidija ziņojumi” likumprojektu “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”. Iebildumu nav. Iekļauts sadaļā “Prezidija ziņojumi” pēc 8. darba kārtības jautājuma.

Sākam izskatīt Prezidija ziņojumus par saņemtajiem likumprojektiem. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr.1/2001 “Par grozījumiem Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 2.protokolā”” nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Gaigala, Damberga, Apiņa, Lāčplēša, Muciņa un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku un atceres dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Par vēlas runāt deputāts Jānis Gaigals.

J.Gaigals (LC). Pavisam īsi, cienījamie kolēģi! Daži vārdi vienkārši par ideju un kā tā dzima. Šī gada 1.septembrī, tiekoties izglītības ministriem, visi bija vienisprātis, ka 1.septembrī ir nepieciešamība piešķirt svētku dienu, un tā ir it kā pati par sevi saprotama lieta, kura nez kāpēc vēl nav izdarīta. Un, zinot mūsu bēdīgo kalendāru, ka mums ir sešas svētku dienas visā gadā un piecpadsmit atceres dienas, vairums kas ir jāatzīmē ar karogiem un sēru lentēm, tad mūsu vienai no īstajām svētku dienām piešķirt svētku statusu būtu tikai loģisks solis. Katrā ziņā 1.septembri kā svētku dienu uztver un atzīmē, protams, visi tie, kas saistīti ar skolām un skološanu. Tajā pašā laikā visiem vecākiem, kuriem ir jālūdzas vienkārši dažas stundas, lai aizietu no darba un aizvestu dažreiz pat uz vispār pirmo skolas dienu savus bērnus, tas rada virkni problēmu vecākiem. Un es domāju, ka neviens absolūti neciestu no tā, ka 1.septembris būtu svētku diena. Arī mūsu ekonomistu apvienības 2010.pētījums liecina, ka svētku dienas ir nedaudz par maz. Arī visas citas tehniskās problēmas ir atrisināmas pēc tam likumprojekta izskatīšanas gaitā. Es lūgtu un aicinātu atbalstīt šo ideju, un mūsu izglītotāji ir vienkārši pelnījuši, lai viņu diena būtu svētku diena.

Sēdes vadītājs. Pret vēlas runāt deputāts Imants Burvis. Lūdzu!

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi, labrīt! Es sapratu, ka jūs arī pamodāties. Cienījamie kolēģi, godātais Prezidij! Es šodien šobrīd jūtos krietni vecāks par Gaigala kungu, jo tad, kad viņš sāka runāt, kā dzimusi šī ideja, es atcerējos 1984.gadu un cienījamo Konstantīnu Čerņenko — PSKP ģenerālsekretāru, kurš sava vesela gada darba laikā vienīgais, ko izdarīja, arī ieviesa šādu Zinību dienu. Tas, protams, ir liels prieks, ka mēs atceramies savu skolu, atceramies pagājušos vadītājus, valdītājus, un, protams, varētu kā ideju atbalstīt arī Čerņenko un Gaigala kopējo ideju par šādu svētku dienu, un tur nebūtu nekas iebilstams. Bet es atgādināšu, ka jau šī sasaukuma laikā šī Saeima šinī zālē, rūpējoties par skolām, rūpējoties par skolotājiem, pieņēma tādu svarīgu lēmumu, ka mēs piespiedām katrai skolai, lai noteikti ir karogi, pat pirmajā redakcijā gribējām panākt, lai skola pat bezvējainā laikā panāk, ka tie karogi plīvo, tā tas bija ierakstīts likumā, tātad bija runa arī par ventilatoriem. Bet mēs aizmirsām tām skolām iedot naudiņu pat šo karogu iegādei. Es domāju, ka varbūt šī Saeima varētu neņirgāties par skolotājiem un padomāt papriekš par to, lai skolotājiem būtu svētku noskaņa 1.septembrī, varbūt tad izdomāt kādu vienreizīgu pabalstu, ja būtu godīgāk, tad varbūt arī pie algas pieliktu, un tad padomāt par atsevišķu svētku dienu skolotājiem. Šobrīd mēs rīkojamies kā boļševiki rīkojās Krievijā: a šai bļaustīgajai dāmai iedosim goda rakstu, jo naudas jau prēmijai nav! Un tāpēc mēs arī pašlaik skolotājiem piedāvāsim svētku dienu, bet naudiņu nedosim. Tāpēc varbūt nevajag par viņiem ņirgāties. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis par, viens — pret. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par svētku un atceres dienām”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par vides aizsardzību”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebilžu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Elektronisko dokumentu likums” nodot Juridiskajai komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebilžu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Pret vēlas runāt deputāts Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Jāsaka, ka mēs bieži pēdējo mēnešu laikā saskaramies ar valdības iesniegtajiem likumprojektiem, kas neskar šo valdību, bet skars nākamās valdības. Šādi likumprojekti jau šeit ir akceptēti vairākkārt, un šis un nākamais katrā gadījumā, iet runa par to, ka tas skars 2004.gadu. Es novēlētu, lai nākamās Saeimas pirmo valdību vēl vadītu Godmaņa kungs, jo viņam bija jāsaskaras kā finansu ministram ar tām lietām, kas bija iebalsotas iepriekšējā Saeimā populistiski, jo tuvākajā laikā mēs izskatīsim jautājumu atkal par bērnu pabalstiem, kas, pēc visa spriežot, atkal skars nākamo valdību. Tāpat mēs jau esam izskatījuši algu pielikumu skolotājiem un veselu rindu citu lietu, kas jau šeit ir akceptētas, bet neskar šo valdību.

Šoreiz atkal parādās dokuments, par ko ir bijušas garas diskusijas ar Pašvaldību savienību. Pašvaldību savienība iebilst pret šī likuma grozījumu pieņemšanu, un iebildums pamatā ir saistīts ar to, ka ir nepieciešami papildus 15 līdz 18 miljoni latu pašvaldību budžetā, lai garantētu iztikas minimumu 21 lata apmērā, kā to noteikusi valdība, lai garantētu pašvaldības saviem iedzīvotājiem. Jāsaka, ka vēl ir viena problēma, kas saistīta ar esošo 32.pantu Sociālās palīdzības likumā, trūcīgo ģimeņu sociālās palīdzības pabalsts, dzīvokļu pabalsts, pabalsts aprūpei un apbedīšanas pabalsts, šie pabalstu veidi tiek apvienoti vienā garantētajā iztikas minimumā attiecībā pret pensionāriem un invalīdiem, kas līdz šim saņēma iepriekš minētos četrus pašvaldību pabalstus, kādu no tiem vairs nesaņems, jo viņiem tomēr pensija ir lielāka par 21 latu uz vienu pensionāru. Tādējādi pēc šī likuma spēkā stāšanās 2004.gadā atkal vientuļie pensionāri stāvēs tāpat kā šodien pie Saeimas ēkas protestējot, bet tā Saeima jau vairs nebūs vainīga, būs vainīga iepriekšējā Saeima, tas ir, šī Saeima, kas ir pieņēmusi šādus grozījumus likumā. Katrā gadījumā palīdzības veidu... vai palīdzības un sociālās aizsardzības palielināšana ir nepieciešama, bet tajā anotācijā, kas jums visiem ir izdalīta, paskatieties attiecībā par budžetu. Pret budžetu nekādi... nekādu iespaidu uz budžetu šie grozījumi neatstās, es vienkārši brīnos par Ministru kabinetu un iesniedzējiem, kas anotācijā var uzrādīt šādas lietas, tajā pašā laikā Bērnu tiesību aizsardzības likuma grozījumos ir skaidri un gaiši parādīts, ja 21 lats, tad vajadzīgi papildus 15 miljoni budžetā, ja šī summa ir lielāka par 21 latu, tad šīs summas ir līdz pat 194 miljoniem latu, kas ir vajadzīgs, ja garantētais iztikas minimums ir 55 lati. Katrā gadījumā nenoliedzami vajadzētu atvērt likumu un darīt labas lietas, tikai pretī ir jābūt finansējumam, bet valdība bieži vien šo lietu ir aizmirsusi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Par runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — nav, atturas — 5. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi bērnu tiesību aizsardzības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Pret vēlas runāt deputāts Pēteris Salkazanovs. Lūdzu!

P.Salkazanovs (LSDSP). Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Kā es jau iepriekš minēju, arī šis likums ir saistīts ar Ministru kabineta populismu, jo arī šī likuma spēkā stāšanās ir noteikta ar 2004.gada 1.janvāri, un garantētais iztikas minimums katrā gadījumā stājas spēkā ar šo datumu, bet interesanti ir tas, ka šajā anotācijā ir teikts, ka konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas, nekāda apspriešana ar sociāliem partneriem nav bijusi, valdība vienkārši šo dokumentu ir pieņēmusi. Un šeit ir pielikta pielikumā tabuliņa, kur var redzēt tās summas, par kurām es minēju, kur papildus budžetā ir nepieciešamas naudas summas, tas ir 15 125 000 latu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Inkēna, Lāzo, Sprindžuka, Salkazanova, Ražuka un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Izskatām lēmuma projektu “Par Ineses Bules atcelšanu no Ludzas rajona tiesas tiesneša amata”. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskajā komisijā tika saņemts iesniegums no Tiesnešu disciplinārlietu kolēģijas saskaņā ar likumu “Par tiesnešu disciplināro atbildību” ar ierosinājumu piemērot Ludzas rajona tiesas tiesnesei Inesei Bulei smagāko no disciplinārsodiem — atbrīvošanu no amata.

Juridiskā komisija uzklausīja gan tiesnesi, gan arī Disciplinārlietu kolēģijas pārstāvjus un, aizklāti balsojot, nolēma atbalstīt Disciplinārlietu kolēģijas lēmumu. Juridiskā komisija uzskata, kad kolēģijas lēmums šajā gadījumā ir primārs, nekādu faktoloģisku un juridisku iebildumu pret tiesneses atcelšanu no amata Juridiskajai komisijai nebija. Aicinu atbalstīt lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Atcelt no Ludzas rajona tiesas tiesneša amata Inesi Buli”. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — nav, atturas — 4. Lēmums ir pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””. Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādājam ar dokumentu nr.3446b “Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””, kuram ir steidzamības raksturs, un tātad otrajā, galīgajā, lasījumā.

1. priekšlikumu iesniedz deputāts Sokolovskis. Priekšlikums ir redakcionāls pēc būtības, un komisija neuzskata, ka Sokolovska kunga piedāvātā redakcija būtu labāka par spēkā esošo.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. — deputāta Sokolovska priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 30, atturas — 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies deputātiem! 2.priekšlikums ir no deputātiem Seiles un Jurdža, un tas korelē, manuprāt, ar 4.priekšlikumu, komisija nav atbalstījusi 2., jo nav atbalstījusi arī 4.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies! 3.priekšlikums ir no deputāta Sokolovska par 2.panta trešās daļas 3.punktu, un tas nav atbalstāms, jo mēs neatbalstījām, manuprāt, arī 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Pastāvošā redakcija paredz, ka valsts regulators regulē siltumapgādi, kuras ražošanas procesā tiek izstrādāta elektroenerģija, un to nedrīkst darīt pašvaldības regulators. Siltumapgāde iekļauj sevī trīs stadijas: pirmo — siltuma ražošanu, otro — tā piegādi, trešo — tā realizāciju. Un pilnīgi pamatoti, ka to siltuma enerģijas daļu, kura tiek izstrādāta koģenerācijas režīmā, jāregulē un tarifus ražošanai jānosaka kompleksā ar elektroenerģiju un tas jādara valsts regulatoram. Un tas ir šīs siltumenerģijas ražošanas tarifs. To pašvaldība iekļauj kopā ar siltumenerģiju, kura saražota katlumājas siltumražošanas tarifā un kopā ar piegādes un realizācijas tarifiem veido kopējo siltumenerģijas tarifu. Piemēram, arī līdz šim Rīgas pilsētā ražošanas tarifus siltumenerģijai, saražotajai koģenerācijas režīmā TEC–1 un TEC–2, noteica Energoapgādes regulēšanas padome. Un tagad šī funkcija pāriet valsts regulatoram. Bet kopējā siltumapgādes tarifu noteikšana pāriet pašvaldības regulatoram. Mūsuprāt, piedāvātais formulējums precizē divu regulatoru funkciju sadalīšanu un novērš neskaidrības tarifu noteikšanā. Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Komisijas vārdā es varu pateikt tikai to, ka, sadalot šos viena procesa ražošanas veidā iegūtos divus enerģijas veidus un nosakot dažādas regulēšanas pakāpes, mēs varam uz enerģētikas tarifu rēķina samazināt un bieži vien politiski samazināt siltumenerģētikas tarifu vērtību. Līdz ar to es domāju, ka šis priekšlikums ir bīstams un šī no viena ražotāja sadalītā enerģija nav sadalāma divās daļās. Tā uzskata komisija, un es aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. — deputāta Sokolovska priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 14, atturas — 42. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

K.Leiškalns. Paldies! 4. priekšlikums ir no deputātes Seiles un Jurdža kunga, kur bez jau minētajiem regulējumiem tiek noteikti pašvaldību autostāvvietu pakalpojumi. Komisija to nav atbalstījusi, jo uzskata, ka autostāvvietu pakalpojumu tirgū šobrīd ir pietiekama konkurence un ka tā nebūtu regulējama nozare.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Paldies! 5. ir deputāta Sokolovska papildinājums pie 2. panta 3. daļas. Komisija šo papildinājumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. — deputāta Sokolovska priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 9, atturas — 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Pie 4. panta komisija ir atbalstījusi deputāta Sokolovska priekšlikumu, kas uzlabo spēkā esošo redakciju, un komisijai pret šo papildinājumu nebija ne mazāko iebildumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Pie 6. panta ir deputāta Leiškalna priekšlikums — papildināt ar 3. daļu, kas palielina, pēc savas būtības palielina regulatora neatkarību. Kā jūs atceraties, mēs regulatoru padarījām par Ekonomikas ministrijas pārraudzības iestādi, bet ar šo priekšlikumu mēs neattiecinām uz regulatoru Valsts civildienesta likuma normas, kas padara regulatoru daudz neatkarīgāku, nekā tas varētu būt, interpretējot šo likumu citā veidā. Komisija atbalstīja deputātu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Paldies! Deputāts Lujāns lūdz izteikt 8. panta 1. daļas redakciju par pašvaldībām, nosakot, ka pašvaldībām jāveido regulators tikai situācijā, ja tajās dzīvo vairāk nekā 30 000 cilvēku. Komisija šo priekšlikumu rūpīgi izskatīja, bet nonāca pie slēdziena, ka esošais likums, kas ļauj pašvaldībām līgumiski veidot apvienības, neskatoties uz iedzīvotāju skaitu un skatoties tikai pēc tā pakalpojamo nozaru daudzuma to teritorijās, ļauj pašvaldībām brīvāk, liberālāk izmantot savus resursus un daudz brīvāk bez likumā noteiktajiem ierobežojumiem veidot šos pakalpojumu neatkarīgos regulatorus. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Patiešām komisijā mēs ilgstoši šo jautājumu diskutējām, bet es arī aicinātu pārdomāt cienījamo kolēģi Lauska kungu, kurš ir ļoti aktīvs pašvaldību apvienošanās procesa aicinātājs. It kā apelēt uz to, ka, lūk, pašvaldības apvienos, šo regulatoru izveidos vairākas pašvaldības kopā, kamēr nav beidzies pašu pašvaldību apvienošanās process, ir diezgan nenopietni. Jo var veidoties paradoksāla situācija, ka pašvaldības ieies vienā reģionālā apvienībā, regulatori ieies atsevišķi citās apvienībās. Tagad ir arī Leiškalna kunga priekšlikums, ka būs lielais regulators, kas var veikt daļēji šīs funkcijas, bet tas neatrisina šīs problēmas. Jo es iedomājos, ka tās pašvaldības, kurās būs ekonomiski ļoti neizdevīgi kaut ko regulēt, neviena cita pašvaldība negribēs pieņemt, it sevišķi sīkos pagastus. Tādēļ vismaz vajadzēja atstāt tādu priekšlikumu, kā es piedāvāju, tas ir, līdz 30 000 nevajadzētu šādus veidojumu veidot, virs 30 000 iedzīvotāju būtu jāveido. Tie ir jau lielāki pagasti, kuriem patiešām ir daudz vairāk regulējamās sfēras. Jo mēs jau esam spiesti pat darīt nākamo soli, ko jūs paskatīsities nākamajos pantos, tas ir, palielināt līdz 0,4% šo pašvaldību regulatoru uzturēšanas ieņēmumus, jo tie ieņēmumi, kas bija plānoti, tie 0,2, tie nedod šiem regulatoriem funkcionēt.

Un tādēļ, cienījamo kolēģi, es aicinātu šodien normāli padiskutēt, jo citādāk atkal valsts kontrolieris būs spiests uztraukties, kādēļ mūsu sēdes ilgst 15—45 minūtes, vai nav jāpārbauda mūsu, teiksim, finansējuma likumība, arī presei būtu mazāk jautājumu, es aicinātu gan Lauska kungu kā pašvaldību reformu un apvienošanās profesionāli atbildēt, gan arī Leiškalna kungu un arī pārējos kolēģus padiskutēt, lai Saeima strādātu pilnvērtīgu dienu un žurnālistiem arī būtu kāda maizīte. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Ja paskatāmies uz Modra Lujāna izteikto priekšlikumu, tad, manuprāt, konceptuāli šis priekšlikums būtu atbalstāms. Šādu priekšlikumu mēs izskatījām arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā kopā ar pašvaldību pārstāvjiem, taču Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija neiesniedza līdzīgu priekšlikumu, jo, kā jau Lujāna kungs teica, šis priekšlikums ir diskutējams, un mums diemžēl šajā likumā ir jāatrisina šobrīd, kas ir nolemts steidzamības kārtā, jautājums par pašvaldību regulatora ieviešanas atlikšanu vēl vismaz šajā ziemas sezonā vai tuvojošajā ziemas sezonā.

Kādēļ es uzskatu, ka konceptuāli būtu atbalstāms priekšlikums? Bet ir šeit dažas detaļas, par kurām acīmredzot mums nāksies atgriezties un par kurām nāksies arī vēl diskutēt, ņemot vērā to pieredzi, kā pašvaldību regulatori veidosies. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā mēs paņēmām kā piemēru Dobeles pilsētu, kurā trīs pašvaldību regulējamo nozaru neto apgrozījums gadā sastāda apmēram 1 miljonu, nedaudz noapaļojot uz augšu. Pilsētā, kurā ir 11 000 iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka šī pilsēta no nodevām regulatoram var ziedot atbilstoši likumam šobrīd 2000 latu gadā vai atbilstoši tiem grozījumiem, ko komisija piedāvā un kurus acīmredzot Saeima atbalstīs, gadā tie būtu 4000 lati vai nedaudz mazāk kā 400 latu vienā mēnesī. Ir pilnīgi skaidrs, ka atbilstoši šī likuma mērķim neatkarīgu regulatoru ar šādiem līdzekļiem Dobeles pilsēta un, es domāju, arī citas rajonu centra pilsētas nevarēs izveidot. Iespējams, ka šajās pilsētās ir iespējama zināma apvienošanās rajonu centru pilsētās, un varētu izmantot likuma dotās iespējas veidot vairākām pašvaldībām vienotu regulatoru. Tāpēc viena no problēmām, kas ir Lujāna kunga priekšlikumā, ir tieši tas jautājums, kādam apjomam, cik lielam pašvaldību mērogam ir jābūt, lai, teiksim, pašvaldība reāli varētu šādu te neatkarīgu regulatoru izveidot. Un šobrīd pateikt, ka tas ir pilsētās, kur ir vairāk par 30 00 cilvēku, gluži vienkārši nav iespējams, un tas būs tikpat pārsteidzīgi kā likumā, ja mēs ierakstījām, ka, teiksim, pašvaldību regulējamās nozarēs nodeva it 0,2% no neto apgrozījuma.

Nākamā lieta. Es vēl gribētu uzsvērt to, ka bieži vien, diskutējot par šo te regulatoru, ir sajūta, ka mēs tikai ar šo likumu ķersimies pie pašvaldību sniegto pakalpojumu regulēšanas klāt tad, kad stāsies spēkā šis likums. Taču tā nav. Atbilstoši likumam “Par pašvaldībām” pašvaldības jau šobrīd nodarbojas ar regulēšanu visās šajās trijās nozarēs. Un tādēļ ļoti rūpīgi būtu apsverama arī nepieciešamība, ko mēs kā likumprojekta autori pašvaldībām piedāvājam, tas ir, veidot arī mazajās pašvaldībās vai piedāvāt viņām veidot regulatoru. Es domāju, tas neattaisnojas. Mēs jau tā ar šā likuma grozījumiem piedāvāsim sadārdzināt pašvaldību pakalpojumus, salīdzinot ar valsts sniegtajiem pakalpojumiem. Un tāpēc pati pieeja, ko Lujāna kungs piedāvā, ka mums vajadzētu noteikt Saeimā ar likumu, ka arī noteikt sniegto pakalpojumu apjomu, lai pie noteikta pašvaldību lieluma stājas spēkā šie regulēšanas noteikumi. Šāda pieeja atbilst arī tai pieejai, ko lielā mērogā realizē Eiropas Savienības valstis. Jo, ja mēs paskatāmies tās daudzās direktīvas, kas attiecas uz regulējamām nozarēm, arī tur mēs atrodam, ka acīmredzot lietderības un ekonomisku apsvērumu dēļ regulēšana sākas tikai tad, ja šis regulēšanas apjoms ir pietiekami nopietns un pietiekami liels.

Tā ka šajā mirklī, protams, mēs, ņemot vērā to, ka likums ir steidzams un ka jautājumi, ko Lujāna kungs ierosina, ir konceptuāli diskutējami, atbalstīt to nevaram, bet man šķiet, ka mēs pie šiem jautājumiem būsim spiesti atgriezties vēlāk.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Ar attiecīgo 8.priekšlikumu mēs faktiski sākām diskutēt, kāpēc nav izveidots pašvaldību regulators valsts teritorijā lielākajā vairumā, kāpēc pašvaldības neizpildīja likumu? Un, atbildot uz šo jautājumu, mēs katrs atbilstoši savai sapratnei mēģinājām dot šo atbildi. Un viens jautājums bija: varbūt nepietiekoša valsts nodeva — 0,2% ir par maz, tālāk jūs likumprojektā redzēsit mūsu komisijas piedāvājumu — arī 0,4% palielināt. Tāpat kā iziet no šīs situācijas, vai pašvaldības lielums ir par mazu. Un šeit ir kolēģa Lujāna kunga priekšlikums, ka pamēģināt tādā gadījumā konkretizēt, cik tad ir jābūt tam lielumam, lai varētu apvienoties.

Bija arī piedāvājums, un arī tālāk jūs redzēsit, kā iziet no šīs situācijas, varbūt lai tur, kur pašvaldību regulatori nav izveidoti, attiecīgās pašvaldības varētu slēgt līgumu ar lielo regulatoru un atrisināt savu jautājumu. Tā ka šis ir tikai pirmais priekšlikums šajā diskusijā.

Mana versija un mans viedoklis ir, ka Latvijas valsts nenovēršami iet uz administratīvi teritoriālo reformu, kurā būs iezīmēts otrais vēlētu pašvaldību līmenis. Un, protams, šis otrais vēlētu pašvaldību līmenis būs vai nu saistīts ar pašreizējo rajonu robežām, vai ar iespējamo apriņķu robežām, vai arī pietiekami optimāls viedoklis — ar zemju robežām. Un, ejot uz šo pietiekami nopietno mērķi, mēs, dodot iespēju pašvaldībām pašām skatīties, kā labāk viņiem veidot kopējos regulatorus, viņiem dodam iespēju arī vienlaicīgi padomāt par tām aprisēm, kā viņi izskatīsies pēc trim, pēc pieciem gadiem saistībā ar otro pašvaldību līmeni. Tur ir tas jautājums, kāpēc.

Es uzskatu, ka šodien paņemt no gaisa jebkuru normu, un tie ir 10, 20, 30 vai 40 tūkstoši, un pateikt, ka, tikai sākot no turienes, jūs varat spēt apvienot un veidot regulatorus, līdz tam neveidojiet, tas nav pareizi. Šeit nav nekāda ekonomiska aprēķina. Līdz ar to dodam iespēju mierīgi gada laikā, pagarinot termiņus, kad pašvaldībām ir jāizveido savi regulatori, līdz 2002.gada 1. jūnijam, viņi savā starpā mierīgi izdomās. Ja kāda pilsēta nespēj un negrib, tad lai tā pievienojas pie regulatora, kas ir blakus. Tas, ka mēs skārām to pašu Jūrmalas pilsētu. Ja viņi negrib vai nevar šodien 0,2 procentos iekļauties, blakus 30 kilometru attālumā atrodas Rīgas lielais izveidotais regulators, uz priekšu var strādāt.

Ja Daugavpils pilsēta pati tiek galā, ļoti labi, un lai viņi atrisina jautājumus. Ja Rēzeknes pilsēta šodien netiek galā, viņi mierīgi apvieno visas pārējās Latgales pašvaldības, turpat ir arī Ludza, Līvāni, Krāslava, Dagda. Visi ir ar mieru strādāt mierīgi. Līdz ar to gada laikā visu izdiskutēs, un no tāda viedokļa ļausim mierīgi strādāt, un tas ir pašvaldību kompetencē.

Un tālāk, protams, es arī gribu pateikt, ka es neatbalstīju nākamo priekšlikumu, kur pašvaldībām, ja šodien kaut kādu apstākļu dēļ viņiem neveicas sarunas ar saviem kolēģiem kādu tikai subjektīvu iemeslu dēļ, tad lai tas būtu izrauts no konteksta un viņas slēgtu līgumu ar lielo regulatoru. Tas absolūti nav vajadzīgs, manuprāt, viņiem ir mierīgi jāiemācās savā līmenī atrisināt visus jautājumus savā kompetencē, jāatrisina savas kompetences līmenī.

Līdz ar to mans priekšlikums — Lujāna kunga priekšlikumu neatbalstīt, kaut gan tas nav nekas traģisks, ka arī tas būtu ierakstīts. Es domāju, ka pati dzīve atrisināts un parādīts pašvaldībām, tieši kā viņiem labāk apvienoties. Īpašus ierobežojumus šeit nevajag.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā mēs iesniedzām priekšlikumu. Iepriekšējā sēdē Saeima to atbalstīja. Mēs domājam, ka tas ir jāizdara steidzami, jo 1.oktobris ir pavisam... 1.septembris jau ir garām, kad pašvaldībām bija jāizveido šis regulators. Pirmkārt, finansiālu apsvērumu pēc lielākā daļa pašvaldību to nevarēja izdarīt. Bet doma bija ļoti vienkārša: pagarinām šo termiņu steidzamības kārtā uz nākamā gada 1.jūniju, un līdz šim datumam Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija risina jautājumus ne tikai saistībā ar naudu, jo nauda katrā gadījumā... Likmes palielināšana gulstas uz tiem, kas saņem šos pakalpojumus. Vai tas ir tas pareizākais, grūti pateikt. Katrā gadījumā arī komisijā mēs apspriedām variantu, ka varētu būt diferencēta pieeja pašvaldībām, gan pēc lieluma, gan pēc apgrozījuma, pakalpojumu sniedzējiem gan citādi varētu būt. Noteikti vajadzētu izmainīt to lietu, ka kopēju regulatoru pašvaldības izveido nevis tādā formā, kā tas tagad ir likumā, ka, pieņemsim, Jelgavas rajonā ir 27 pašvaldības. 27 pašvaldības pieņem Domes padomes lēmumu par kopēja regulatora izveidošanu, un pēc tam 27 pašvaldības pieņem lēmumu par regulatora nolikuma apstiprināšanu. Tas katrā gadījumā atgādina ne pārāk veiksmīgo slimokasu modeli, kas rada diezgan lielas birokrātiskas problēmas.

Šinī brīdī es domāju, ka pietiktu ar 21. priekšlikumu, un visas šīs lietas, kas saistītas ar detaļām, būtu jārisina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai lēnām, uzmanīgi, izvērtējot situāciju, kāda ir šodien tajās vietās, kur šis regulators darbojas tajās pašvaldībās un arī kur tas nedarbojas.

Es neteiktu, ka Lujāna priekšlikums nav pilnīgi pieņemams. Tas ir noteikti apspriežams, jo varētu diferencēt pašvaldības pēc lieluma, jo diez vai mazajam pagastiņam šodien ir lietderīgi vispār šādu institūciju veidot. Tikai likumdevējam būtu jāparedz, ja pašvaldībai ir vajadzība regulēt šo nozari, tā var griezties pie izveidotā regulatora, vienalga, pie kura, vai tas ir rajona centra pilsētā, vai tas ir Rīgā, vai tas ir Daugavpilī vai Liepājā, ja tādu pakalpojumu grib pašvaldība, tā šo pakalpojumu var saņemt no tiem regulatoriem, kas ir izveidoti. Vai arī neveidot mazā pagastiņā šādu institūciju vispār, jo Eiropas Savienības direktīvas katrā gadījumā nerunā par to, ka katrā mazajā pagastiņā katra mazā katlu māja ir jāregulē regulatoram, jo ir arī katlumājas, kas ir pie dzīvojamās mājas, kur paši daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji ekspluatē šo katlumāju. Tagad iznāk tā, ka arī šeit ir jāregulē regulatoram, un tas īsti loģiski nav. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns — otro reizi.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Tā kā es arī noklausījos uzmanīgi pārējo kolēģu it kā kritiku, tad es gribētu pateikt pāris vārdus.

Pirmkārt, mums nopietni ir jāpadomā. Tātad nākamā gada vidū, vasarā, iestājas tas moments, ka liela daļa pašvaldību atkal de facto nokļūst pie tā, ka nav šo pašvaldību regulatoru. Tātad tas ir vasaras vidus. Tātad, cienījamie kolēģi, vai nu vasarā mums būs ārkārtas sesija, vai atkal, teiksim, septembrī mēs šo jautājumu īsi pirms 8.Saeimas vēlēšanām risināsim. Pēc būtības Lauska kungs un atsevišķi kolēģi no sociāldemokrātiem, arī no labējā vairākuma, aicina kārtējo reizi “iekarināt” pašvaldības sava veida lamatās, nu un tad varēs skraidīt un teikt, nu kā, veči, nu mēs atkal varam palīdzēt jums. Vai nu vienreiz mēs ieliekam šos pamatprincipus jau noteiktus, vai neieliekam tos. Nevajadzētu šīs pašvaldības turēt ar šiem pašvaldību regulatoriem kaut kādu ķīlnieku rokās. It sevišķi, diemžēl jāsaka, politiķu rokās un īsi pirmsvēlēšanu periodā. Tā ir viena nianse.

Otra nianse. Vai jūs nedzirdējāt to, ka bijušais pašvaldību lietu valsts ministrs Bunkša kungs norāda, ka ir problēma. Tajā skaitā arī norāda, ka mans priekšlikums patiešām ir pat kvalitatīvs. Vienīgais, varbūt kārtējo reizi Saeimā tas izskatās, ka kādu priekšlikumu, kas ir pozitīvs un pareizs, ir parakstījis Jurkāna kungs, Urbanoviča kungs, Lujāna kungs vai Mitrofanova kungs, vai, precīzāk sakot, apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, un tad pārējie politiskie spēki tādā vienkāršā skaudībā nolemj vienkārši priekšlikumu “nogriezt”. Patiešām rodas īpatnējs jautājums — kādēļ tad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā gan Lauska kungs, gan Salkazanova kungs nav kārtīgi izdiskutējuši? Varbūt vajadzēja šo jautājumu izdiskutēt. It sevišķi, ja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija bija iniciators šī likuma atvēršanai.

Cienījamie kolēģi! Nevajag šinī brīdī novelt uz kādu. Vajadzēja četras sēdes vienā nedēļā, jā, vajadzēja, un vienreiz pabeigt, nevis turēt kā akmeni azotē. Tādēļ es gribētu vēl atgādināt par aizsardzības koncepciju, ko mēs pieņēmām pagājušajā reizē. Mēs pastāvīgi ieskrienam vienā bedrē. Opozīcija iebilst, valdošais vairākums paceļ pirkstu uz augšu un...

Sēdes vadītājs. Laiks!

M.Lujāns. ... atrisina jautājumu. Diemžēl tā nedarās. Es aicinātu atbalstīt manu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es nevaru saprast, kāpēc visās pašvaldībās ir vajadzīgs regulators. Ja kāda pašvaldība vēlas, nu tad izveido to regulatoru, un ja tā nevēlas, var arī to neizveidot. Un vienai otrai pašvaldībai droši vien tas nav vajadzīgs. Priekšlikums ir ļoti interesants, bet mēs varam to sadalīt divās daļās. Un tur, kur beidzas pirmais teikums, tā ir pirmā daļa. Un otrais teikums, tā būtu otrā daļa, un balsot to katru atsevišķi. Un tas, es domāju, risinās tos jautājumus, par kuriem mēs strīdamies. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Mēs tagad strādājam ar deputāta Lujāna 8.priekšlikumu, un 8.priekšlikums nozīmē, ka likums pieiet dažādiem šī likuma piemērošanas objektiem un subjektiem ar dažādu attieksmi. Tātad, ko nozīmē 30 tūkstoši iedzīvotāju pašvaldībā? Šodien ir 29 999, rīt, piedzimstot dvīņiem, ir 30 001. Lujāna kungs, kas būs tas, kas uzraudzīs šo sistēmu? Ja mēs paskatāmies šobrīd uz spēkā esošo likumu vai atgriežamies nedaudz atpakaļ, kad šajā likumā vispār pašvaldības netika reglamentētas, tad Pašvaldību savienība, pašvaldību komisija un pašvaldību pārstāvji teica: rakstīsim iekšā, mēs arī gribam sev neatkarīgus regulatorus. Komisija, protams, tam paklausīja, mēs skatījāmies trīs lasījumos. Tā kā Latvija šobrīd atrodas pašvaldību reformas gaidās, mēs varējām pateikt pārejas noteikumos, ka pašvaldības sāk veidot regulatorus tikai pēc šīs reformas, kas pašvaldības apvieno lielākos uzņēmumos. Atbildīgā komisija, domājot par pašvaldību iespēju vai neiespēju izveidot šos regulatorus, ir devusi vairākus nosacījumus. Viens no tiem, Lujāna kungs, ļauj pašvaldībām izveidot savu regulatoru uz līguma pamata, un neviens neaizliedz vienotu regulatoru uztaisīt visam Kurzemes reģionam, visam Latgales reģionam, ja gribat, — Vidzemes reģionam bez Rīgas, ja gribat — Zemgalei. Neviens to neaizliedz! Tieši otrādi — likums to atļauj. Lai mēģinātu pašvaldības padarīt vēl brīvākas, kā jūs runājāt, mazās pašvaldības, kam nav naudas, ir tikai ienākumi, un 0,2 vai 0,4, vai 0,6 neļauj izveidot šo regulatoru. Es kā diezgan tādu ātru ideju esmu iesniedzis priekšlikumu, kuru komisija ir atbalstījusi, ka pašvaldības var ne tikai neveidot regulatoru, bet noslēgt līgumu ar lielo regulatoru, kas lielajam regulatoram pēc savas būtības, ņemot vērā likuma kontekstu, ir obligāts, un viņas arī nosaka tarifus šīs pašvaldības regulējamā varbūt vienīgajā katlumājā. Bet mēģināt atrast šādus kritērijus, pieiet tātad... nu tādi mums ir. Pasi izsniedz... mūsu valstī izsniedz pilngadīgiem — no 18 gadiem, un tamlīdzīgi. Es domāju, ka jūsu pieeja ir absolūti nepareiza.

Komisija ir atbalstījusi vēl vienu pašvaldības izvēli jeb brīvību, un, es domāju, pašvaldības sava regulatora izveidē šobrīd ir neatkarīgas. Un vēl es gribēju pateikt, kā jūs labi zināt, ar šādām lietām nevajag spekulēt. Komisijā neviens nekad nepieiet priekšlikumam pēc politiskās piederības, pēc iesniedzēja uzvārda vai pēc līdzīgiem principiem. Komisija meklē sev atbalstāmus racionālākos priekšlikumus un vienmēr tādus arī izvēlas, bieži vien ņemot par pamatu jūsu idejas, veido savas redakcijas. Tā ka es aicinu neatbalstīt jūsu priekšlikumu, bet atbalstīt komisiju!

Sēdes vadītājs. Vispirms mums jāizskata deputāta Leona Bojāra priekšlikums — izskatīt deputāta Lujāna priekšlikumu pa daļām. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai izskatītu 8. — deputāta Lujāna priekšlikumu — pa daļām. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 9, atturas — 42. Priekšlikums noraidīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 8. — deputāta Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 6, atturas — 50. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Paldies, dāmas un kungi!

Nākamais pie 8.panta ir jau manis minētais deputāta Leiškalna priekšlikums, kuru komisija ir daļēji atbalstījusi, ietverot savā redakcijā, kas ir priekšlikums nr.10, un papildinājums pie 8.panta. Aicinu atbalstīt komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisiju.

K.Leiškalns. Paldies! Par otro daļu pie 8.panta ir attiecīgais deputāta Lujāna priekšlikums, un es nezinu, vai deputāts Lujāns uzstāj uz balsojumu. Viņš neuzstāj.

Sēdes vadītājs. Neuzstāj. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Paldies! Izslēgums pie 10.panta piektās daļas, ko piedāvā Sokolovska kungs, nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Par 20.pantu 13.priekšlikumā deputāts Sokolovskis ir atbalstīts daļēji un tas ir ietverts 14.priekšlikumā, kuru izveido pati atbildīgā komisija. Es aicinu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Tātad 15.priekšlikums, 16.priekšlikums un 17.priekšlikums ir par 27.panta otro daļu, par to, ka regulējamie uzņēmumi no savas peļņas var sponsorēt organizācijas. Leiškalna priekšlikumā patiesībā nav ierobežojuma šo organizāciju sponsorēšanā. Deputāts Vītols un deputāts Gaigals ierobežo šīs organizācijas ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 20.panta otrajā daļā minētajām organizācijām, un atbildīgā komisija šeit izveidojusi savu redakciju. Patiesībā jebkuru no šīm mēs varētu atbalstīt. Es nezinu, vai kāds uzstāj. Es uzstāju par atbildīgās komisijas priekšlikumu, jo tāds ir mans pienākums.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie deputāti! Kādu laiciņu atpakaļ, pieņemot šo likumu, mēs vadījāmies pēc principa, ka regulējamo nozari regulē... tās rentablu darbību. Ministru kabinets nosaka šo rentabilitātes līmeni katrai nozarei — vai tie ir atkritumi, vai tas ir siltums, vai tā ir cita nozare, parasti tā ir 5–7% rentabilitāte katram pakalpojumu sniegšanas veidam. Šī rentabilitāte katrā gadījumā dod iespēju uzņēmumam attīstīties, un iedzīvotāju maciņā šāda rentabilitāte katrā gadījumā nerada pārāk lielu robu. Tāpēc arī nebija runa par to, ka to, ko no iedzīvotāju maciņa ņem ārā, to nedrīkst izmantot sponsorēšanai, ziedošanai vai labdarībai. Bet citi pakalpojumi, kur šie regulējamie uzņēmumi sniedz un gūst peļņu, šo daļu uzņēmumi var izmantot ziedošanai, sponsorēšanai un labdarībai. Es saprotu, ka vēlme pašvaldību un valsts iestādēm pielikt... turpināt no šīm valsts un pašvaldību iestādēm, kas sniedz regulējamos pakalpojumus, turpināt sūknēt ārā naudu dažādām citādām vajadzībām, un bieži vien to dara valsts un pašvaldības ar savu politisko pārstāvniecību, kā līdz šim tas ir bijis, un pamazām mēs esam izzaguši valsti, mēs gribam turpināt šo procedūru. Es tomēr aicinātu kolēģus izprast to, par ko mēs balsojām pirms tam, ka no iedzīvotāju maciņa paņemtā nauda ir domāta uzņēmējdarbībai šajos regulējamos pakalpojumos, lai neceltos šie pakalpojumu tarifi pasakaini augstu. Tagad mēs mēģinām no šī paša iedzīvotāju maciņa paņemt naudu dažādām, bieži vien ar politiku saistītām sponsorēšanām, ziedojumiem un labdarībām. Uzņēmuma peļņa 5—7% vai rentabilitāte 5—7% — tas nav daudz, bet apmēram šāda peļņa vai rentabilitāte ir lielākajā daļā Eiropas valstu vai arī pasaules valstu, un tik liela peļņa, kāda bija līdz šim, nebūtu lietderīga, jo tā gulstas uz Latvijas iedzīvotājiem, kas saņem šos pakalpojumus. Ja šī peļņa tagad tiek samazināta, tad tikai ar vienu mērķi, lai mēs maksātu par pakalpojumiem pēc iespējas mazāk. Attiecībā par tiem piedāvājumiem, kas šeit ir minēti, uzņēmumu ienākuma nodokļa noteiktās atlaides tiem, kas ziedo. Šīs atlaides darbosies uz citiem pakalpojumu veidiem, kas nav tieši saistītas ar tarifu šajos uzņēmumos. Padomāsim par tiem nabadzīgajiem maciņiem, kas mūsu iedzīvotājiem ir, un mēs gribam atkal no viņu maciņiem izņemt naudu, kā līdz šim to esam darījuši.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols.

M.Vītols (TP). Godātie deputāti! Es nevēlos šobrīd runāt saistībā ar to, ko minēja šeit Salkazanova kungs, bet vienīgi salīdzināt divus būtībā līdzīgus — 16. un 17.priekšlikumu. Un 16.priekšlikums šajā ziņā ir juridiski precīzāks tajā ziņā, ka uzņēmumu ienākuma nodokli uzņēmumi maksā avansā faktiski, nevis pēc fakta, bet nākamajā gadā, samazinot avansā maksājamo uzņēmumu ienākuma daļu par tām summām, kas ir ziedotas pagājušā gadā un par kurām ir piemērotas šīs nodokļa atlaides. Tāpēc ir jārunā šeit par summu, kuru ir iespējams ziedot tādā apmērā, kas ļauj, dod tiesības atlaidi piemērot, nevis par pašu nodokļu atlaidi. Tāpēc mūsu priekšlikums, tas ir, 16., ir precīzāks, vienkārši formulēts, arī saskaņots ar Juridisko biroju un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas konsultantiem, un lūdzu atbalstīt 16.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Skaidrs, ka saistībā ar peļņas nodokļa atlaidi un pārskaitījumu attiecīgajām sabiedriskajām organizācijām dažādiem labdarīgiem mērķiem valstī ir negatīva pieredze kopumā. Līdz ar to Pētera Salkazanova teiktais absolūti atbilst tam, ka bažas ir pamatotas. Bet, skatot komisijā vairākus priekšlikumus, kur bija gan attiecināms uz tiem visiem sabiedriskiem veidojumiem, kuri nepārtraukti caur saviem kanāliem dažādā veidā ir spējīgi pienākt pie uzņēmumu peļņas atskaitījumiem, mēs tomēr nācām komisijā pie tāda viedokļa vairākumā, ka trīs organizācijas varētu būt tās, kuras, attiecīgi strādājot kopīgi ar Finansu ministriju, turpinātu valstī svarīgu lietu risināšanu, kaut gan pēc būtības ir sabiedriskās organizācijas, bet ar valstisku funkciju — Bērnu fonds, Kultūrkapitāla fonds un Olimpiskā komiteja. Jāsaka, pietiekami nopietnas institūcijas, kuras parādīja, ka strādā nopietni. Strādājot ar peļņas nodokli, es gribu pateikt, ka tas arī skar tarifus, tad šie tarifi pēc būtības īpaši nemainās. Vienīgais jautājums, vai šo naudu saņem sabiedriskās organizācijas caur savu veidojumu vai saņem budžets. Un šeit ir finansu ministra atbildība. Bet finansu ministra atbildība, viņa subjektīvie vai objektīvie ietekmēšanas veidi nedrīkst būt par iemeslu tam, ka trim pārbaudītām organizācijām, kuras pietiekami nopietni strādā, mēs apšaubītu viņu darbību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Gaigals.

J.Gaigals (LC). Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka ir vērts pievērst uzmanību divām lietām. Tad, kad mēs minam vienkārši kaut kāda likuma 20.pantu un otro daļu un tā tālāk, tad ne visiem droši vien ir skaidrs, par ko mēs īsti runājam. Mēs runājam par to, lai būtu iespējams nevis sponsorēt, kam un kā grib un par jebkurām summām, bet šajā likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli ir minētas tikai trīs organizācijas, uz kurām šī norma attieksies. Un tās ir — Olimpiskā komiteja, Kultūrkapitāla fonds un Bērnu fonds, tā ka mūsu nodokļu maksātāju nauda neiet vienkārši kaut kam un kaut kādai sponsorēšanai, bet gan to problēmu risināšanai, kuras mums arī tik un tā par nodokļu naudu ir jārisina. Vai kādam, es nezinu, jānosauc vēlreiz šīs organizācijas — Olimpiskā komiteja, Kultūrkapitāla fonds un Bērnu fonds, vai tiešām kādam liksies, ka šīs organizācijas nav jāatbalsta finansiāli un nav jāatbalsta tie uzdevumi un tas, ko šīs organizācijas dara.

Un otrkārt, lai noņemtu kaut kādas bažas, ir jāizlasa arī mūsu priekšlikuma, 16.priekšlikuma, pēdējā daļa, ka šāda ziedojuma apmērs nedrīkst pārsniegt summu, uz ko ir tiesības saņemt nodokļu atlaides. Ļoti precīzi viss ir uzrakstīts, tā ka, ja reiz mēs runājam šeit par četriem priekšlikumiem uzreiz, tad es lūgšu atbalstīt un pievērst uzmanību tieši 16.priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Rada izbrīnu, ka šinīs izmaiņās tiek iestrādātas normas, kuras veicina korupciju. Kādi ziedojumi var būt regulatoram? Tam ir jābūt neitrālai organizācijai bez kādiem ziedojumiem! Tas, kas ziedo naudu, zina, kāpēc viņš ziedo. Un, ja tas pieņem naudu, tad viņš zina, par ko viņš ir pieņēmis. Un tagad atlaides, kas attiecas uz nodokļiem. Kāpēc tad mēs neiestrādājam nodokļu atlaides uzņēmējiem, zemniekiem, citiem? Tur mēs plēšam, ko vien varam. Redziet, regulators — tas būs svētais, kuram mēs samazināsim nodokļus, visdažādākā veidā to sponsorēsim, tad viņam taču būs vairāk naudas, mazāk maksās nodokļus, un tad, protams, ka viņš būs ietekmējams un viņš vienā otrā jautājumā darīs to, ko nevajadzēja viņam darīt. Tāpēc tādi priekšlikumi nav iestrādājami. Mēs taču padarām šo organizāciju par kabatas organizāciju noteiktām aprindām, kuras to izmantos. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs — otro reizi.

P. Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie deputāti! Neaizmirsīsim, par ko šeit ir runa. Ne vienkārši par labdarības ziedojumiem un sponsorēšanu, bet par to, ka uz regulējamām iestādēm, kas sniedz regulētus pakalpojumus, valsts un pašvaldību regulētus pakalpojumus iedzīvotājiem, mēs attiecinām normu, ka viņi nedrīkst no tarifa izmantot šo 57% rentabilitāti sponsorēšanai, ziedošanai, labdarībai. Līdz šim bija savādāk. Tā prakse bija iegājusies un ļoti populāra. “Kuģniecība” — no peļņas, “Latvenergo” — no peļņas, “Latvijas gāze” — no peļņas, “Latvijas nafta” — no peļņas, un viņiem gandrīz zaudējumi, “Ventspils nafta” un citi — no peļņas dalīja objektīvām un subjektīvām lietām to, ko viņi uzskatīja par vajadzīgu. Pa labi un pa kreisi. Mēs tam nevaram piekrist. Ja regulējamās nozarēs šī 57% peļņas daļa, kas nedrīkstēs būt lielāka, jo regulators tā būs noteicis, tiks dalīta vēl pa labi un pa kreisi un beigās uzņēmums nonāks līdz bankrotam, tad tas steidzīgi būs jāprivatizē. Pietiek, ka mēs valsts un pašvaldību uzņēmumus esam aplipinājuši ar dēlēm, kas sūc no šiem uzņēmumiem ārā visu, ko vien var paņemt, lai pēc tam tos privatizētu par santīmiem. Šī norma arī ir attiecināta uz pasažieru pārvadājumiem, kas lielākoties Latvijā ir nerentabli.

Sēdes vadītājs. Laiks.

P.Salkazanovs. Un valsts dotē šo lietu no sava budžeta. Pasažieru pārvadājumos apmēram 4 miljoni latu, kas tiks tagad tērēti sponsorēšanai.

Sēdes vadītājs. Jānis Gaigals. Otro reizi.

J.Gaigals (LC). Tomēr laikam jāprecizē dažas lietas. To, ko nupat kolēģis Leons Bojārs teica, runājot par mistisku regulatoru, kuram kāds dos naudu, un pēc tam viņš kādam dos naudu... Es nezinu, vai jūs neesat... varbūt, ka ir vērts, ka kolēģis Pēteris Salkazanovs pastāsta savam kolēģim savukārt par lietas būtību. Ne jau par mistiskiem regulatoriem ir runa, bet par tiem uzņēmumiem, kuru produkcija pēc būtības tiek pārdota par cenām, kuras tiek regulētas. Un tie ir tādi paši uzņēmumi kā jebkuri citi uzņēmumi. Un iespējamie ziedojumi šiem fondiem ir tieši tādi paši kā visos citos gadījumos. Tā ka es domāju, ka arī par visiem mistiskajiem bankrotiem un visām pārējām lietām šeit absolūti nav pamata runāt. Īstenībā līdz tam arī visi šie uzņēmumi jau sponsorēja un ziedoja naudu visiem šiem mērķiem, vienkārši, ieviešot šīs likuma normas, nebija ievērota, teiksim, visa ietekme konkrēti uz šādu sponsorēšanas veidu, un mēs pēc būtības labojām to kļūdu jeb precizējām šīs te normas, lai jau iesāktās tradīcijas vienkārši varētu turpināt un lai šīs organizācijas varētu saņemt finansējumu vispār.

Sēdes vadītājs. Jānis Škapars.

J.Škapars (TP). Jā, es tiešām piekrītu tam, ka šeit nav darīšana ar regulatoru, bet par tiem uzņēmumiem, kuri ir pakļauti šai regulācijai. Tātad tie ir tomēr vesela virkne lielo uzņēmumu, kuru peļņas tiesa, teiksim, naudas apjomā varētu būt ievērojama. 16. un 17. priekšlikums ir ļoti sarežģīts citādā ziņā. Proti, ka šeit ir izdalīta likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 20. panta 2. daļa, kas būtībā dod iespējas trim organizācijām, tas ir, Bērnu fondam, Kultūras fondam un Olimpiskajai komitejai, saņemt šos ziedojumus no šiem lielajiem uzņēmumiem. No visas nevalstiskās sfēras tiek izdalīti trīs uzņēmumi. Trīs organizācijas. Trīs fondi. Patiesībā šiem trim fondiem jau atvieglinājumi bija doti likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokoli” 20. pantā. Tagad nāk klāt jauna pozīcija, kur patiesībā lielo uzņēmumu peļņa tiks novirzīta tikai trim organizācijām. Būtībā jautājuma būtība ir tāda, ka tātad vajadzētu izšķirties par to, ja nu dot no šiem ienākumiem iespēju iegūt nevalstiskajai sfērai, tad patiesībā netaisīt šeit tādu diskrimināciju, ka trim fondiem un visu pārējo nevalstisko sfēru. Es zinu šo situāciju, kāda ir nevalstiskajā sfērā, un es domāju, ka mums ļoti grūti tā attīstās, tāpēc es domāju, ka šie divi labojumi ir pašreizējā situācijā visai apstrīdami.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis. Otro reizi.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātie deputāti! Es domāju, ka, diskutējot par šiem trim punktiem, mēs faktiski pārejam uz diskusiju, vai mēs ticam vai mēs neticam pašreiz strādājošajai sistēmai. Un, izejot no tā, mēs arī izsakām savu viedokli.

Es domāju, ka kopumā šī pieeja nav konstruktīva, jo mums nevajadzētu iziet uz jēdzienu: patīk mums Olimpiskās komitejas vadītājs vai patīk Kultūras fonda vadītājs, vai Kultūrfonda kapit... es atvainojos, vai patīk finansu ministrs... Mums kā likumdevējiem ir jākonstatē un jāizveido sistēma, un tai sistēmā tie cilvēki, kas ir šodien, būs nomainīti ar cilvēkiem rīt, un tai sistēmai kopumā ir jāstrādā, un kāda tā sistēma būs. Un šodien mēs attiecīgajā savā diskusiju līmenī, ka tai līmenī izveidojot un saglabājot sistēmu, bet saglabājot arī šo jēdzienu “ticu vai neticu”, tomēr atbildīgā komisija jums piedāvā nedot visām iespējamām sabiedriskajām organizācijām strādāt ar šiem līdzekļiem, bet tikai trim. Tur ir gan attiecīgais konstruktīvais piegājiens par sistēmas izveidošanu un saglabāšanu, gan arī šis subjektīvais “ticu — neticu”. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Pirmkārt es gribētu iebilst Gaigala kungam, ka šeit ir saskatāma kāda komisijas vai likumdevēja kļūda. Nē, šāds balsojums, ka regulējamie uzņēmumi nedrīkst sponsorēt, ir apzināts parlamenta lēmums, kas parādījās kā priekšlikums otrajā lasījumā un tika vienbalsīgi atbalstīts no visiem klātesošajiem deputātiem. Vienīgi šībrīža situācija rāda, ka patiesībā šis ieraksts tiek apiets, jo visiem regulējamajiem uzņēmumiem ir iespēja noslēgt mistiskus, teiksim, līgumus par reklamēšanu kaut vai un šo naudu dalīt tāpat. Tāpat arī uzņēmumi šobrīd jau var dot naudu no tām nozarēm, kur viņi ienākumus saņem no neregulējamām sfērām. Jautājums ir šeit par 15., 16. priekšlikumu, jo, kā es saprotu, komisijas redakcija atkrīt, jo tā ir radusies... es nevaru tā teikt, bet man jāpasaka, ka tā ir radusies varbūt juristu savstarpējās neizpratnes rezultātā, un tieši juristi pateica komisijai priekšā 27. panta 2. daļas redakciju, kādu jūs redzat.

Tātad pirmajā priekšlikumā deputāts Leiškalns saka, ka katra organizācija var doties pie regulējamā uzņēmuma, un tad šis uzņēmums izlemj, vai attiecīgais uzņēmums ienākumu nodokļa likuma noteiktajā kārtībā sponsorēs, ziedos šiem prasītājiem vai ne.

Deputātu Vītola un Gaigala priekšlikumā šie “hodaki” vai gājēji var būt tikai trīs organizācijas: jau pieminētā Olimpiskā komiteja, Kultūras fonds un Bērnu fonds, kas ļauj šīm it kā par nozari jumta organizācijām prasīt naudu un novirzīt to tām nepieciešamībām, kas ir visaktuālākās, teiksim, ja ir hokeja čempionāts, tātad nauda varētu caur šo Olimpisko komiteju aiziet uz hokeju, ja ir basketbola čempionāts, tad, protams, Kehra kungs atkal varēs braukt un stāvēt Latvijas basketbola priekšgalā, protams, daļu naudu atsūtot atkal jaunu partiju dibināšanai. Un tā tālāk un tā joprojām. Tā ka Man, protams, ir jāatbalsta komisijas priekšlikums. Bet, lai nebūtu izvēle starp diviem variantiem, es savu 15. vienkārši atsaucu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 16. — deputātu Vītola un Gaigala priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 3, atturas — 23. Priekšlikums ir pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Paldies deputātiem! Sports uzplauks, kultūra attīstīsies, un bērni būs laimīgi. Bet pie 18.priekšlikuma ir deputāta Leiškalna ierosinājums par 31.pantu, kas ir atbalstīts daļēji. Un priekšlikums izriet no situācijas, kurā, teiksim, Jūrmalas dome pasaka, ka ar pieļautajiem iekasējuma griestiem, kas ir 0,4% no regulējamā uzņēmuma neto apgrozījuma, Jūrmalas domei sanāk tikai 11 000. Protams, Jūrmala negrib veidot kopēju regulatoru ar Tukumu, teiksim, bet ar šiem 11 000 neatkarīgu regulatoru ar visiem darbiniekiem izveidot nav iespējams. Tas bija pilnīgi skaidrs, ka noteiktie griesti 0,2, kas tika attiecināti uz valsts regulatoru, uz lielo regulatoru, ir pietiekami, bet pašvaldībām šis apgrozījums ir jāpalielina. Protams, šiem skaitļiem nav apakšā metodisku pētījumu. Mums tam vienkārši nebija laika. Mans skaitlis — 0,6 — ir pagrābts no griestiem, un komisija to uzskatīja par nedaudz par lielu, tāpēc aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas noteiktos finansējuma griestus, kas ir 0,4% no regulējamo nozaru uzņēmumiem.

Tā kā 18. priekšlikums ir daļēji atbalstīts, es aicinu jūs atbalstīt 19.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Pirmkārt jau paldies 57 deputātiem, kas dēles pielika arī pie iedzīvotāju maciņiem, jo atšķirībā no tā, ko Leiškalna kungs teica, regulējamām iestādēm ir atdalīta grāmatvedība, un par tām lietām, kas ir regulējamas, ir atsevišķa grāmatvedības uzskaite. Bet attiecībā par šo atbildīgās komisijas priekšlikumu es tomēr saglabāju to viedokli, kas mums bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, ātri ir jāizdara tas, kas saistīts ar 1.septembri, jo var būt juridiskas dabas problēmas, ja cilvēks griežas par noteikto pašvaldības tarifu tiesā. Tas ir steidzīgi jāatrisina.

Un vai tur ir 30 000 iedzīvotāju, kā Lujāna kungs piedāvā, vai kāda cita regulējoša norma, vai ir 0,2% vai 0,4%, to Leiškalna kungs arī pats teica, ka šie četri radās tā ekspromtum bez kaut kādiem aprēķiniem, bet vai ar to pietiks vai nepietiks, šodien neviens nezina. Ir laiks Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai līdz 1.jūnijam izstrādāt nopietnus grozījumus, nevis grābstīties pa gaisu, kā tas notiek līdz šim. Jo tie 0,4% ir atkal no iedzīvotāju maciņiem paņemti, jo viņi saņem pakalpojumus, ūdens, kanalizācijas, apkures, pasažieru pārvadājumus pašvaldībās, un viņi maksā šo pieaugumu, ko atbildīgā komisija piedāvā.

Interesanti ir arī tas, ka valstij pietiek ar 0,2%, jo valsts budžetā tika iestrādāta nauda pie šā likuma pieņemšanas, lai izveidotu šo regulatoru. Atkal kārtējo reizi jaunā funkcija tika uzticēta bez naudas resursiem. Šai valdībai tā jau veidojas par praksi.

Jāsaka, ka attiecībā par šīm regulatora funkcijām, ja paskatās pēc apjoma, tad lielais regulators regulēs apmēram 10 — 20 uzņēmumus. Pašvaldību regulatori regulēs apmēram 1000 uzņēmumu darbību. Un tāpēc veidojas šī problēma, ka šis milzīgais apjoms, kas ir pašvaldībām, no valsts nepiešķirot naudas līdzekļus, reāli šodien buksē.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Protams, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā šis jēdziens 0,2% no neto apgrozījuma bija izdiskutēts vēlreiz un vēlreiz, vai tas ir pietiekams vai tas ir jāpalielina.

Un es gribētu sākt diskusiju par šo ciparu ar vienu konkrētu faktu. Tomēr laikam šie 0,2% ir vienīgais ekonomiski pamatotais cipars, kurš bija piestādīts jau visu likuma sagatavošanas gaitu. Tad, kad mēs pieņēmām likumu, no valsts puses, no pašvaldību puses nekad nebija šis cipars apstrīdēts. Un to sagatavoja likuma iesniedzēji un šo ciparu nosauca. Un tālāk tagad mēs saskārāmies ar jautājumu: ja pašvaldības nav izveidojušas savus regulatorus, ko tad darīt? Un tas bija jautājums — un tad varbūt viņiem drusku par maz naudas? Un Leiškalna kungs, kā labs cilvēks būdams, saka: “Nu, tad mēs jums 0,6, pietiks jums?” Un tikai tāda ir pieeja saistībā ar šiem cipariem. Un tad mēs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā paskatījāmies, nu starp 0,6, un 0,2 vidējais aritmētiskais ir 0,4, varbūt ies. Tādā veidā ir šis piedāvājums jums uz balsojumu.

Es domāju, ka tomēr lielākā problēma ir nevis ar šiem 0,2%, bet ar tam atvēlēto laiku, ka no marta mēneša, kad pašvaldības tika ievēlētas, līdz septembrim, kad viņiem vajadzēja izveidot, šie 3—4 mēneši viņiem nebija pietiekoši, lai savā starpā tiktos un ietu mierīgi uz otra līmeņa vismaz vēlēto pašvaldību, kur viņi būs spiesti mierīgi strādāt kopā un risināt šos savus jautājumus.

Es domāju, ka, ejot uz normālu sadarbību, gada laikā viņi var izveidot mierīgi optimāli nosacītu regulatora lielumu, kuram, protams, 0,2% ir absolūti pietiekami. Pie mums bija komisijā pašvaldību regulatoru pārstāvji, šiem cilvēkiem, protams, arī 0,6 nebūs par daudz, bet, ja mēs runājam par pašvaldību, kaut kādu konkrētu procesu, tad šie 0,2 varētu būt labi. Un tas ir, ka varētu būt, palikt. Mēs varētu arī nobalsot pret abiem priekšlikumiem, un paliek pirmā redakcija, un tas ir pietiekami.

Bet vienīgais, ko es jums gribētu vēl pateikt, kas manī vieš optimismu, ir sekojošais, ka šajā likumprojektā mēs iestrādājam tomēr, ka pašvaldības var slēgt līgumu ar lielo regulatoru par pakalpojumu. Un tur parādās šis jautājums: ja pašvaldība ir tiesīga noslēgt ar lielo regulatoru līgumu un tur paredzēts tika 0,2% no neto apgrozījuma, tad, protams, pašvaldības iedzīvotāji var palikt nesaprasti, kāpēc tātad pašvaldībai ir jāveido savi regulatori ar 0,4 vai 0,6. Tur vienīgais, ka ir objektīvs skatījums uz vietas, tādā gadījumā arī pašvaldībām nedos iespēju veidot regulatorus vairāk nekā šie 0,2%, ko piedāvā lielais regulators. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Jā, paldies Leiškalna kungam par tām skaistajām replikām. Regulators, mēs saprotam, tā ir jauna ierēdņu ligzda. Viņiem ir bagāti jādzīvo, vajadzīgas jaunas automašīnas, skaisti ofisi, ārzemju braucieni. Un algas, protams, būs ne mazākas kā 1000 latu mēnesī.

Pirmajā lasījumā bija pieņemti 0,2%, un pie tā arī ir jāpaliek. Nē, pašvaldībām ir jāuzliek trīsreiz vairāk, 0,6. Nu tad apžēlojās Leiškalna... Leiškalna kungs neapžēlojās, toties apžēlojās tā kā komisija — 0,4. Bet kāpēc ne 0,2? Nu kāpēc vajag visus maksājumus visu laiku palielināt pašvaldībām? Jūs tikko nobalsojāt par diviem likumprojektiem, kuri tiks izskatīti, kur pašvaldībām atkal tiks uzlikta liela slodze. Toties viņiem lielāku ieņēmumu nav un arī nebūs tuvākajā laikā, un tuvākajos 5 — 7 gados tas nav redzams. Un tagad mēs atkal pašvaldībām uzliekam lielāku maksājamu summu.

Nevar saprast, ka izveidotās jaunās organizācijas, visi tie, visdažādākās instances, kuras tagad parādīsies jaunas... Es domāju, ka šinī Saeimā pamēģinās vēl kaut ko pieņemt. Tās visu laiku palielina maksājumus cilvēkiem un palielina arī pašvaldībām. Nu un pie kā mēs nonākam tādā gadījumā? Mēs nonākam pie tā, ka tas nodokļu maksātājs nav spējīgs samaksāt, un tāpēc jau tad rodas visdažādākie strīdi un visdažādākā neapmierinātība. Tāpēc atbalstīt priekšlikumu par 04 nevar. Pirmajā lasījumā bija pieņemts 02, un uz to arī ir jāpaliek. Paldies!

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Tad, kad mēs strādājām ar šo likumprojektu, visiem likās, ka cipars “02” sabiedrisko pakalpojumu regulatoram ir ļoti pieņemama norma. Tagad, kad ir jau izveidoti atsevišķu pašvaldību regulatori, ir atklājies, ka ar šādu ieskaitījumu regulatoram, 02% no sniegto pakalpojumu lieluma no to izmaksām, ir pilnīgi nepietiekami. Jo pašvaldībām, pat ne sociāldemokrātiskajai Rīgai, ne Jūrmalai, nav tādu lielu uzņēmumu, kuri spētu iemaksāt šos 02% un segtu pakalpojumu izdevumus. Un tad nu var izveidoties tāda situācija, ka divi skolotāji un viens bibliotekārs, kas pārstāvēs pašvaldību regulatoru, nespēs saņemt kompetentu slēdzienu no ekspertiem. Un pat Rīgā, kur jau ir izveidots šis pašvaldības regulators, ar šiem līdzekļiem nav pietiekami uzturēt šo ekspertu normālu darbu. Un, tieši no šāda viedokļa skatoties, manuprāt, komisija ir lēmusi pareizi, atbalstot likmi 0,4, jo, pat apvienojoties vairākām pašvaldībām, kurām nav ne “Latvenergo”, kas dod šos līdzekļus, ne “Lattelekom”, bet tikai var būt savs vietējais Dundagas, Talsu vai kādas citas pilsētas siltums, viņiem nav šo līdzekļu. Tāpēc komisija ir rūpīgi izvērtējusi visus variantus, noraidīja pārāk lielu likmi, kādu ieteica Leiškalna kungs, domādams par Jūrmalu. Un komisija domāja, ka Jūrmalas regulators var apvienoties ar Rīgas regulatoru, un tad viņiem visiem kopā ar 0,4 lielu likmi pietiks. Tāpēc aicinu atbalstīt 19. — komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Paldies mūsu kolēģei Seiles kundzei, ka viņa atklāja ļoti tādu “patīkamu” lietu. Izrādās, ka Saeimā tiek iesniegts likumprojekts — surogāts. Vairāk to nevar nosaukt. Kas izstrādā šo likumu, vai tad nevarēja aprēķināt, cik tad ir... kādam procentam ir jābūt? Tātad likums nebija sagatavots, tas netika aprēķināts, tam nebija ekonomiskās ekspertīzes. Un tad iedod tādu likumprojektu Saeimas deputātiem, un viņiem tagad ir jāstrādā, jāaprēķina. Kur tad ir Statistikas pārvalde? Kur ir Ekonomikas ministrija? Kur ir Finansu ministrija, un kur ir visi pārējie departamenti, kuru ir desmitiem katrā ministrijā un kuri nestrādā? Tāpēc, ja viņi ir pielaiduši kļūdu, tad lai viņi arī to kļūdu likvidē. Un es nekad neatbalstīšu visus tos surogātus, un, es domāju, arī kolēģi pievienosies, ko mums vienmēr te noliek priekšā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Anna Seile — otro reizi.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Ja Leons Bojārs uzskata Rīgas domi par surogātu un tās izveidoto regulatoru par surogātu, tad es nesaprotu, kāpēc... tad es saprotu, kāpēc viņi negriezās vis pie Leona Bojāra, bet mūsu komisijā ar šo prasību pēc 0,4. Un tas ir domāts tikai un vienīgi iedzīvotāju aizsardzībai. Jo regulators aizstāv iedzīvotāju intereses, regulējot tarifu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Salkazanova kungs, pie iepriekšējā. Es tieši to arī teicu, ka ir nodalīti budžeti, un jau šobrīd lielie regulējamie uzņēmumi var sponsorēt organizācijas no tās naudas, kas tiek iegūta par neregulējamām nozarēm. Tieši to es arī teicu, varbūt izteicos neprecīzi, jo es gribēju taupīt laiku.

Leonam Bojāra kungam. Mēs uz pasauli varam skatīties dažādi. Daži domā, ka Saeimā kā surogāts ir ievēlēts Leiškalns, daži domā, ka Bojārs. Un nevienam nav īsti taisnības.

Ja mēs runājam par 0,6 vai 0,4, vai 0,2. Ja šī būtu konstanta summa un ja šis būtu vienīgais mērījums un vienīgā iespēja pašvaldībām nodibināt regulatorus, tad tas būtu tiešām no gaisa grābts. Mēs runājam par griestiem, par procentu griestiem — līdz 0,6, līdz 0,2 vai līdz 0,4. Pie kam mēs runājam situācijā, kad pašvaldībām ir izvēle. Pirmkārt, izveidot kopēju regulatoru, otrkārt, kā jau šodien mēs pieņēmām likumā, deleģēt šo funkciju, samaksājot tos 0,2, 0,4 vai cik ir nepieciešams lielajam regulatoram, un saņemt savu uzņēmumu regulāciju, un šī trešā funkcija ir pamatot izdevumus un ne vienmēr izmantot pilnus griestus, vai tie būtu 0,6, 0,4, bet tieši tik, cik ir nepieciešams. Teiksim, Jūrmalas domei nav šie 0,6, jo Jūrmalas dome teica, ka viņiem pietiek ar 22 tūkstošiem. Bet ar šībrīža griestiem — 11 tūkstošiem — viņiem nepietiek. Un ticiet man, Bojāra kungs, tikai sarunā ar domes priekšsēdētājiem, kas ir sociāldemokrāti, es iesniedzu, jo man šajā nav nekādas intereses. Es gribu, lai mēs pašvaldībām neuzspiežam obligātu apvienošanos situācijās, kad, teiksim, ir nesaderība: viens priekšsēdis ir no Tautas partijas vai no “Latvijas ceļa”, otrs ir stingrs sociāldemokrāts. Mums gan nākas te kopā strādāt no šīs tribīnes un tamlīdzīgi. Tāpēc es arī aicinu atbalstīt atbildīgo komisiju un nepārvērst debates parlamentā par debašu surogātu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Leiškalns uztur balsojumu par 18.priekšlikumu?

K.Leiškalns. Nekādā gadījums, jo ietverts ir manējais priekšlikums 19. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 1, atturas — 14. Priekšlikums pieņemts.

Likumprojekta izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (LC). Godājamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Tagad notiks komisijas sēde komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Šodien mēs sveicam jubilejā mūsu kolēģi Annu Seili! (Aplausi.)

Imants Burvis vēlas sniegt paziņojumu.

I.Burvis (LSDSP). Godātie kolēģi no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas! Plānojiet jau šodien! Es jums atgādinu, ka 12.35 būs komisijas sēde, kur ir uzaicināts ekonomikas ministrs Kalvītis. Tā ka esat mīļi un atnāciet, izrādiet šo cieņu ministram.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts.

A.Seiksts (LC). Godātie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļi! Ja plenārsēdē ir lielais pārtraukums, tad komisijas sēde būs lielajā pārtraukumā. Ja plenārsēde beidzas agrāk, uzreiz pēc plenārsēdes komisijas sēde. Paldies!

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Juridiskās komisijas sēde Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Ārlietu komisija uz īsu brīdi pulcējas Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju es aicinu uz komisijas sēdi komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedram lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Inese Birzniece, Andrejs Panteļējevs, Kristiāna Lībane, Normunds Rudevičs, Aivars Tiesnesis, Rihards Pīks, Vaira Paegle, Andris Bērziņš, Vents Balodis, Aida Prēdele, Juris Dobelis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””. Lūdzu, Leiškalna kungs!

K.Leiškalns (LC). Dāmas un kungi! Manuprāt, mēs palikām pie 20.priekšlikuma, kuru par 32.panta pirmo daļu ir iesniedzis deputāts Sokolovskis.

Sēdes vadītājs. Tiek noņemts.

K.Leiškalns. Paldies, jo juristi teica, ka tas noteikti nav atbalstāms. Tad ir 21.priekšlikums. Un 22.priekšlikums par pārejas noteikumiem. Vienu ir iesniedzis deputāts Leiškalns, otru ir iesniedzis deputāts Lujāns. Komisija ir atbalstījusi deputātu Leiškalnu, bet es kā deputāts tomēr lūdzu šo balsot pa daļām.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie deputāti! Attiecībā par 21. — Kārļa Leiškalna atbalstīto priekšlikumu — es arī lūgtu to balsot pa daļām, un to daļu, ka līdz 2002.gada 1.jūnijam pašvaldību iestādi vai tās struktūrvienību, kas nodrošina sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu lietotājiem, pašvaldību pārveido par uzņēmējsabiedrību vai kapitālsabiedrību. Šī daļa tiešām radīs diezgan būtiskas problēmas, un es aicinātu deputātus šo daļu, balsojot pa daļām, neatbalstīt, jo veselā rindā mazo pagastiņu šodien vienkāršu ekonomisku apsvērumu pēc ir iestādes, komunālie dienesti vai kā citādi nosaukti, un šīs iestādes principā ekonomisku apsvērumu dēļ pašvaldība nepārveidoja līdz šim par uzņēmējsabiedrībām, un, ja šie ekonomiskie apsvērumi mainītos, tādā gadījumā tiešām varētu būt runa, ka šīs iestādes tiek pārveidotas par uzņēmējsabiedrībām. It kā jau loģika ir pašā priekšlikumā, taču reālā situācija mazajos pagastiņos pagaidām neliecina par labu šī priekšlikuma otrajai daļai. Un tādēļ aicinu to neatbalstīt, pakāpeniski šis process notiks kontekstā ar visiem pārējiem procesiem, kas valstī notiek, bet noteiktu datumu šeit nevajadzētu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

K.Leiškalns (LC). Kā jau es teicu, es, apspriedies ar komisijas locekļiem, sapratu, ka priekšlikums, lai gan ir racionāls, varētu kļūt par kārtējo neizpildāmo, un tāpēc mums būtu labāk punktu likt aiz vārdiem “dome (padome)”. Un aicinu deputātus atbalstīt Salkazanova kungu, šajā gadījumā daļēji atbalstot arī atbildīgo komisiju.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, vai ir iebildumi, vai balsojam 21. — deputāta Leiškalna priekšlikumu pa daļām? Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 21.priekšlikuma pirmo daļu. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — nav, atturas — 1. Pirmā daļa tiek atbalstīta.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikuma otro daļu, pēdējais teikums. Lūdzu rezultātu! Par — 4, pret — 19, atturas — 49. Otrā daļa netiek atbalstīta.

Vai ir iebildumi pret atbildīgās komisijas viedokli par 22.priekšlikumu?

K.Leiškalns. Es domāju, ka tas vairs nav balsojams, priekšsēdētāja kungs. Aicinu nobalsot likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret un atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Par Bruno Valda Pētersona atzīšanu par Latvijas pilsoni”. Otrais lasījums. Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā deputāte Anta Rugāte.

A.Rugāte (TP). Labrīt, godātie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja Ministru kabineta iesniegtos, 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.375, un tie atrodas jūsu dokumentā, kura reģistrācijas numurs ir 995, un nav izteikusi nevienu priekšlikumu par to, kādā veidā uz otro lasījumu šis iesniegtais likumprojekts būtu kaut kādā veidā papildināms vai grozāms.

Taču komisijas sēdē, atzīstot to, ka Saeima var piešķirt ar likumu dažādi šo statusu, šo pilsoņa statusu, ar jebkuru motivāciju, varbūt arī pat bez motivācijas, vai arī atzīt par pilsoni jebkuru, kurš ir uz to izteicis savu gribu, un par ko šādā kārtā mēs esam saņēmuši dokumentu, lēmis Ministru kabinets, pret to iebilžu mums nevienam nebija, tādēļ likumprojekts ir virzīts uz otro lasījumu, izņemot to, ka debatēs un diskusijās deputāti izteica tomēr savus apsvērumus, kuri ir pietiekami motivēti, un tādēļ būtu vērā ņemami uz trešo lasījumu, proti, ka būtu nepieciešams redakcionāli šajā likumprojektā izdarīt kādas citas korekcijas, un tādas mums ir iespējamas, tādēļ es arī lūdzu pārējos deputātus piedalīties šajā jaunrades darbā, jo tas nav mazsvarīgi, nav mazbūtiski, jo patiesībā attiecībā uz īpašiem nopelniem, kas ir šeit atrunāti, neviens īsti pagaidām tādu adekvātu motivāciju mums dot nevar, taču tas, ka tā ir perspektīva, tā ir cilvēka gatavība, un tas ir tas, kas Latvijas prestižam būtu nepieciešams, tad īpaši tos, kuri uzskata, ka Latvijas sportam un Latvijas prestižam caur sportu pasaulē tas ir nepieciešami un ka tas ir arī paša cilvēka izvēles atbalstam, viņš ir latviešu ģimenē dzimis jauneklis tajā brīdī, kad Latvijā gāja process attiecībā uz šīs pilsonības iegūšanu pārmantojamības kārtā un viņš to pats personīgi izdarīt nevarēja. Tādēļ arī varbūt redakcija, kurā varētu būt izpausts viedoklis, ka tā ir pilsonības iegūšana īpašā kārtā vai kādā sevišķā veidā, nebūtu pretrunā nedz ar Pilsonības likuma pamatprincipiem, nedz arī ar iesniegto likumprojektu no Ministru kabineta puses, un par šādām redakcionālām korekcijām arī komisijā bija diskusijas. Bet to mēs lēmām darīt uz trešo lasījumu, šobrīd, lai nekavētu laiku, virzīt šo likumprojektu uz priekšu. Tā ka lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Kārlis Leiškalns vēlas debatēt? (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Tieši tā!”) Atklājam debates. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Es tomēr, dāmas un kungi, gribētu ieteikt valdībai Satversmes 81.panta kārtībā šāda veida likumus nepieņemt jeb noteikumus ar likuma spēku, jo, ja, teiksim, minētā persona saņem pilsonību jūnijā, un arī pasi pēc tam, kādā veidā mēs, neatbalstot valdības iesniegto likumu, varēsim šo pasi atņemt septembrī? Tas man rada jautājumus, un es domāju, ka šāda veida likumiem nevajadzētu būt izskatītiem kā 81.panta noteikumu kārtībā.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Vienā ziņā es negribētu Antai piekrist, ka viņa runā, ka par tiem principiem. Mēs kārtējo reizi akceptēsim principu, ka ir labi latvieši, kuriem ir viena Latvijas pilsonība, ir vēl labāki latvieši, kuriem ir vairākas pilsonības, un visu laiku izvairāmies no jautājuma par to, ka atrodas mums arī slikti latvieši, kuriem vispār uz pilsonību nav tiesības, es domāju par Austrumu latviešiem.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

A.Rugāte (TP). Es gribētu kolēģiem piebilst komisijas vārdā komisijas viedokli, kuru es pirmīt paudu referējumā, un tādēļ es arī gribētu precizēt, ka patiešām atzīt Bruno Valdi Pētersonu par Latvijas pilsoni, ņemot vērā viņa izcilos nopelnus Latvijas labā. Šī redakcija varbūt nav tā veiksmīgākā, kādu mums piedāvā 81.panta kārtībā valdības iesniegtie noteikumi, taču šis ir procedūrā ievadīts process, kuru mēs nevaram šobrīd apstrīdēt kaut vai tādēļ vien, ka juridiskajā ekspertīzē Juridiskais birojs atzina par pilnīgi likumīgu iespēju šādā veidā šo jautājumu lemt, jo tas ir īpašs likums, ko Saeima pieņem. Un, pieņemot šo īpašo likumu, varētu būt arī kāda cita redakcija ar citu motivāciju, nemainot lietas būtību. Tas ir tas, par ko es iepriekš arī klāstīju un ko es arī vēlos vēlreiz teikt Leiškalna kungam un arī Burvja kungam, kuriem bija viedoklis nedaudz atšķirīgs no komisijas paustā viedokļa. Tādēļ es arī, kolēģi, jūs aicinu uz radošu pieeju. Būsim atbildīgi un iedosim to redakciju, kas visprecīzāk atspoguļo šo situāciju, un attiecīgi lai likums tiktu pieņemts vislabākajā veidā, kādā tas ir iespējams.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par Bruno Valda Pētersona atzīšanu par Latvijas pilsoni” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — nav, atturas — 4. Otrajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

A.Rugāte. Godātie kolēģi, priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam būtu vēlams 4. oktobris. Paldies!

Sēdes vadītājs. 4. oktobris. Iebildumu nav.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (TP). Godātie deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr. 3442. Ministru kabinets ir izstrādājis, akceptējis un iesniedzis Saeimā grozījumus likumā “Par dabas resursu nodokli”, kurš saskaņo šī likumprojekta normas ar Iepakojuma likuma prasībām un arī precizē vairākas lietas, kas ir saistītas ar dabas resursu nodokļu apliekamo objektu.

Es aicinu atbalstīt, tā kā arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izskatījusi, un pieņemt Saeimā šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

M.Vītols. 4. oktobris.

Sēdes vadītājs. 4. oktobris. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”” Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Tiek piedāvāti valdības iesniegtie grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”.

Juridiskā komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja to pirmajam lasījumam. Kāda ir šī likumprojekta būtība?

Pirmām kārtām es atļaušos atzīmēt, ka šis likumprojekts ir vienotā paketē ar šodien nākamo — 14. — dienaskārtības jautājumu “Grozījumi Robežsardzes likumā” un 18. dienaskārtības jautājumu “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”, un 19. jautājumu — “Grozījumi likumā “Par policiju””.

Godātie deputāti! It kā šie grozījumi ir tikai tehniski, bet savā būtībā tie paredz reformu Robežsardzē un policijā. Tiek novērsta funkciju dublēšanās, cīņa ar nelegālo imigrāciju tiek sakoncentrēta Robežsardzes rokā, jo gan Dāboliņa kungs, kas piedalījās mūsu komisijas sēdē, gan arī anotācija likumā norāda, ka nepieciešams koncentrēt cīņu ar nelegālo imigrāciju vienas iestādes — Robežsardzes rokās, nevis tā, kā tagad tā atrodas dalīti — daļu jautājumu risina Robežsardze, daļu jautājumu risina Imigrācijas policija. Taču tajā pašā laikā komisijai bija arī šaubas, un mēs aicinām strādāt Robežsardzi tālāk pie šī jautājuma, lai atrisinātu problēmas, kādā veidā cīņa ar nelegālo imigrāciju notiks tajās pilsētās un tajos reģionos, kuri nav pierobežas reģioni, un tajās pilsētās, kurās visvairāk notiek šādu te ārvalstnieku un nelegālo imigrantu nelegāls darbs vai nelegāla uzturēšanās. Šeit būtu jāpārdomā par tām struktūrvienībām vai funkcijām, kādā veidā to risināt.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā! Paldies!

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

L.Muciņš. 10. oktobris.

Sēdes vadītājs. 10. oktobris. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Robežsardzes likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij, augsti godātie kolēģi! Muciņa kungs jau pie šī iepriekšējā likumprojekta minēja, ka šie grozījumi Robežsardzes likumā ir viena no šīs paketes sastāvdaļām, un būtība ir tā, ka tiešām ir šī funkciju dublēšanās, kur ir Valsts policija, kurā ietilpst šobrīd Imigrācijas, teiksim, departaments, kas pārrauga visas šīs lietas, un Valsts robežsardze, reizēm šīs funkcijas ļoti nopietni pārklājas un tad nav racionāli šie risinājumi. Tad šī ir faktiski reorganizācija, kuru arī paredz ar 2001. gada 13. marta Ministru kabineta akceptēto Valsts robežsardzes attīstības koncepciju 2001.–2005. gadam. Tātad būtu nopietni jāstrādā pie šīs lietas, un es lūgtu Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā, jo mūsu komisija vienprātīgi atbalstīja šādu risinājuma variantu.

Sēdes vadītājs. Atklāsim debates. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Tā nebija, ka komisija vienprātīgi atbalstīja šo likumprojektu, tāpēc par to, kas skar tieši šo te likumprojektu, bija pārāk daudz jautājumu, un faktiski atbilžu nav.

Ko piedāvā grozījumi šajā likumprojektā? Būtība ir ļoti vienkārša, ka tagad ar bēgļu jautājumiem nodarbosies tikai robežsargi, kas it kā būtu apsveicami, bet tajā pašā laikā ir vesela virkne neatbildētu jautājumu, un, pirms virzīt šo likumprojektu uz Saeimu un pieņemšanu pirmajā lasījumā, bija nepieciešams uzklausīt speciālistus gan no Imigrācijas policijas, gan arī no Valsts policijas. Man personīgi nav skaidrs, kā robežsargi ķerstīs bēgļus kaut kur Madonā vai Kuldīgā, vai Saldū, tāpēc ka līdz robežai ir pietiekami liels attālums. Vai šie te grozījumi uzlabos situāciju? Manuprāt, tie pasliktinās šo situāciju. Un es aicinu šodien nepieņemt šo likumu pirmajā lasījumā, rūpīgi izvērtēt to komisijā un pēc tam jau virzīt to tālāk uz parlamenta plenārsēdi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

Dz.Kudums (TB/LNNK). Komisijas sēdē tiešām šāds jautājums tika apspriests, ka jāuzaicina būtu no šīm atbildīgajām institūcijām pārstāvji un arī jāizprasa dati, un nopietnāk jāpiestrādā, bet to mēs nolēmām darīt uz otro lasījumu, lai nekavētu šī likumprojekta virzību. Tā ka mūsu komisija to arī darīs.

Es lūgtu balsot pirmajam lasījumam!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Robežsardzes likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — nav, atturas — 7. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Dz.Kudums. 10. oktobris.

Sēdes vadītājs. 10. oktobris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījums Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Jēkabs Sproģis.

J. Sproģis (TP). Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 3411 — “Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā”.

Likumprojekta izmaiņas izstrādājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Un šis likums reglamentē darbības ar ķīmiskām vielām un ķīmiskiem produktiem šobrīd, bet neregulē ķīmisko vielu un ķīmisko produktu atkritumu apsaimniekošanu, tā kā mums ir jau pieņemts Atkritumu apsaimniekošanas likums, kurš prasa izdarīt tehniskus grozījumus šajā likumā 3. panta 2. daļas 1. punktā, un piedāvātās izmaiņas ir tehniska rakstura un ir saistītas ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma normu saskaņošanu, Tautsaimniecības komisija lūdz izskatīt šo likumprojektu — grozījumus — steidzamības kārtā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

J.Sproģis. Lūdzu arī šo likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Mums jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš un otrā lasījuma datums.

J.Sproģis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 4.oktobris.

Sēdes vadītājs. Un izskatīšana.

J.Sproģis.Tas būtu... Man nav kalendāra. 11.oktobris.

Sēdes vadītājs. 11.oktobris. Izskatīšana. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 3348. Šis likumprojekts ir pirmajā lasījumā. Es domāju, ka daudzi dzīvniekmīļi būs iepriecināti. Bet es aicinātu to pirmajā lasījumā atbalstīt. Protams, uz otro un trešo lasījumu būs diezgan nopietni jāpiestrādā, jo tur ir daudzas atkal tādas diskutablas normas. Bet šinī brīdī es aicinu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

M.Lujāns. Tas ir 14.oktobris. Lūdzu visus dzīvniekmīļus līdz tam laikam iesniegt visus priekšlikumus, lai varētu labāk izstrādāt šo likumu.

Sēdes vadītājs. 14.oktobris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Paldies! Priekšsēdētāja kungs! Gribēju par dzīvniekiem, bet nācās referēt par patērētājiem. Šie likuma grozījumi ir izsaukti aiz viena iemesla. Latvijas Republikas parlaments likumu pieņēma 1999. gada 18.martā. Bet 1999.gada 25.maijā Eiropas Parlaments un Eiropas Padome pieņēma direktīvu, kura jau drusciņ citādi reglamentē attiecības starp... precizē garantiju noteikumus, preču un pakalpojumu pārdošanas nosacījumus uzņēmumos un attiecības starp pārdevēju un pircēju. Un šī direktīva ir arī izsaukusi izmaiņas minētajā likumprojektā, kuru ir sagatavojis Ministru kabinets. Un es aicinu deputātus to atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

K.Leiškalns. Kolēģi, komisijas vārdā aicinu jūs iesniegt priekšlikumus līdz 4. septembrim šajā gadā. 4.oktobrim, es atvainojos!

Sēdes vadītājs. 4.oktobris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Komisija — Aizsardzības un iekšlietu komisija — izskatīja grozījumus Iedzīvotāju reģistra likumā, un mēs arī, skatot šos grozījumus, saņēmām Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas atzinumu, ko parakstījis Seiksta kungs, ar pozitīvu atsauksmi virzīt pirmajam lasījumam, kā arī Juridiskās komisijas atzinumu, ko Muciņa kungs ir parakstījis arī ar tādu pašu atsauci.

Mēs lūdzam pirmajā lasījumā nobalsot šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

Dz.Kudums. 10.oktobris.

Sēdes vadītājs. 10.oktobris. Nav iebildumu.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 19.septembra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”” un pieņēma lēmumu virzīt pirmajam lasījumam Saeimā. Tas ir tanī pašā blokā, ko minēja Muciņa kungs iepriekš. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par policiju”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

Dz.Kudums. 10.oktobris.

Sēdes vadītājs. 10.oktobris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Par Daugavpils Universitātes Satversmi”. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka atbilstoši likumam mēs Satversmi varam vai nu pieņemt, vai noraidīt pilnībā, bet nevaram tajā izdarīt grozījumus, mēs varam izdarīt grozījumus tikai mazajā, īsajā likumprojektiņā, kas ir pievienots Satversmei. Turklāt Satversmi ir atbalstījis gan Ministru kabinets, gan Izglītības un zinātnes ministrija, gan Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Un mēs pilnībā atbalstām Satversmes redakciju. Un tāpēc es aicinu kolēģus izskatīt šo Daugavpils Universitātes Satversmi steidzamības kārtā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Daugavpils Pedagoģiskā universitāte ir izveidojusies par spēcīgu valsts augstskolu, kam ir liela nozīme nevien Latgales reģionā, bet tur mācās arī studenti no pārējiem Latvijas novadiem. Un augstskola, protams, ir prestiža, jo mācību procesa kvalitāte, neapšaubāmi, ir augsta. Arī tas, ka Daugavpils Pedagoģiskā universitāte atbilstoši iesniegtajai Satversmei turpmāk grib saukties par Daugavpils Universitāti, ir loģiski, jo augstskola šobrīd īsteno ļoti daudzas studiju programmas, kas nav tieši saistītas ar pedagoģiju. Augstskola gatavo, piemēram, dažādu valodu bakalaurus un doktorantus filoloģijā, dažādu sociālo zinātņu bakalaurus un doktorantus, doktorus, ekonomistus, datoru dizainerus un tā tālāk. Turklāt gandrīz visas augstskolas studiju programmas, kuras kopskaitā ir ļoti daudz — 60, ir akreditētas. Šobrīd akreditētas ir 53 no 60 Daugavpils Pedagoģiskās universitātes programmām. Arī pārējās septiņas ir sagatavotas visai drīzai akreditācijai. Kā jau teicu, komisija un ministrija rūpīgi ir iepazinusies ar Satversmi. Tā ir rūpīgi izstrādāta, un es aicinu tāpēc arī Saeimu Satversmi atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 28.septembrim. Tas ir, līdz šīs nedēļas piektdienai, un noteikt izskatīšanas termiņu 4.oktobri.

Sēdes vadītājs. 4.oktobris. Izskatīšana. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ārlietu komisijas iesniegumu ar lūgumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā un izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”.

Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Iekļauts darba kārtības beigās.

Vairāki politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāti ir iesnieguši jautājumus par stāvokli iedzīvotāju veselības aprūpē Ministru prezidentam Andrim Bērziņam un labklājības ministram Andrejam Požarnovam. Jautājumi tiek nodoti adresātiem.

Izskatām likumprojektu “Par 1961.gada 21.aprīļa Eiropas konvenciju par Starptautisko komercšķīrējtiesu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Šī konvencija faktiski ir būtisks solis virzienā, lai padarītu šķīrējtiesu un pastāvīgo šķīrējtiesu institūciju darbību Latvijā starptautiski atzītu un nostiprinātu šo institūciju, tātad ad hoc institūciju, darbību Latvijā saimniecisko strīdu, komercstrīdu šķiršanas, izšķiršanas gadījumos. Šajā konvencijā diskusiju objekts, es pieļauju, varētu būt pastāvīgas šķīrējinstitūcijas izvēle — kura institūcija būtu tā, kas uzņemtos šīs šķīrējinstitūcijas funkcijas. Kopumā Ārlietu komisija atbalstīja šī likumprojekta virzību tālāk, tātad atbalstīja to pirmajā lasījumā. Bet lūdzu likuma priekšlikumu sagatavošanas termiņu piešķirt samērā garu. Ierosinājums ir līdz 1.decembrim, lai varētu vienoties par to šķīrējinstitūcijas izvēli, kas Latvijā būtu visatbilstošākā.

Sēdes vadītājs. Paldies!

G.Krasts. Jā. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 1.decembris. Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Par 1974.gada Atēnu konvenciju par pasažieru un to bagāžas jūras pārvadājumu un tās 1976.gada protokolu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Šis likumprojekts nepieciešams, lai Latvija varētu pievienoties likumprojekta nosaukumā minētajai konvencijai par jūras pasažieru un to bagāžas pārvadājumu atbildības ierobežošanas apmēriem. Šī ir starptautiskā prakse, kas tagad Latvijā varētu tikt ieviesta, ja mēs pievienojamies šai konvencijai. Atbildīgā komisija atbalstīja šī likumprojekta virzību pirmajā lasījumā. Aicinu to darīt arī jūs!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Krasts. 7.novembris.

Sēdes vadītājs. 7.novembris. Iebildumu nav.

Nākamais — likumprojekts “Par 1999.gada Starptautisko konvenciju par kuģu arestu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Problēmas būtība ir tāda, ka šobrīd Latvijas likumdošanā ir iestrādātas 1952.gada Starptautiskās konvencijas par kuģu arestu tiesības un normas. Tā kā 1999.gadā ir pieņemta cita konvencija ar nedaudz grozītām normām, tad šis likumprojekts ir vajadzīgs, lai Latvija varētu savā nacionālajā likumdošanā iestrādāt šīs 1999.gada konvencijas normas un tātad pievienoties šai konvencijai, kad tas būs iespējams. Aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

G.Krasts. 7.oktobris.

Sēdes vadītājs. 7.oktobris.

G.Krasts. Un ja es drīkstētu koriģēt par iepriekšējo likumprojektu, tātad par Atēnu konvenciju pasažieru un bagāžas pārvadājumiem arī 7.oktobri. Es pārteicos par 7.novembri.

Sēdes vadītājs. Tātad par abiem šiem likumprojektiem priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 7.oktobris. Iebildumu nav.

G.Krasts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Izskatām likumprojektu “Grozījums likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāte Viola Lāzo.

V.Lāzo (LSDSP). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Tātad Prezidijam tika iesniegts desmit deputātu priekšlikums grozījumam likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”. Šis grozījums skar informācijas avota noslēpumu jomu. Mēs zinām, ka Preses likums ir ļoti sens likums. Tas ir pieņemts Saeimā deviņdesmito gadu pašā sākumā, un līdz šim šī likuma 22.pantā ir spēkā sekojoša norma. Proti, “Masu informācijas līdzeklis var nenorādīt informācijas avotu tajā gadījumā, ja persona, kura sniegusi informāciju, prasa, lai tās vārds netiktu norādīts masu informācijas līdzeklī, šī prasība redakcijai ir saistoša”, ar sekojošu izņēmumu. Tajā gadījumā, ja informācijas avotu uzrādīt prasa tiesa vai prokuratūra pēc sava pieprasījuma, tad redakcijai ir šis informācijas avots jāuzrāda. Mēs zinām, ka Latvijā ir bijuši vairāki notikumi, un tajā skaitā ir gan Žurnālistu savienības informācija, gan atsevišķu preses izdevumu arhīvos, gan Preses un izdevēju asociācijas rīcībā daudzi un dažādi gadījumi, kad informācijas avota uzrādīšana pēc prokuratūras pieprasījuma, neizskatot šo prasību tiesā, ir daudzos gadījumos ierobežojusi žurnālista spēju nākotnē sniegt sabiedrībai nepieciešamu informāciju. Tātad ko es vēlos uzsvērt? Desmit iesniedzēju priekšlikums īstenībā runā ne tikai par žurnālista aizsardzību, bet par sabiedrības interesi un vajadzību saņemt atbilstošu informāciju sabiedrībai nepieciešamā apjomā. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija saņēma šo priekšlikumu un izstrādāja savu alternatīvu redakciju. Protams, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā tika jau no sākta gala uzskatīts, ka šis grozījums ir nepieciešams, pirmkārt, lai tiktu nodrošinātas Satversmes 100.pantā noteiktās cilvēktiesības uz vārda brīvību, un vārda brīvība šajā gadījuma ietver arī žurnālista tiesības neizpaust informācijas avotu.

Īsi paskaidrošu, kādēļ tad tika izveidots alternatīvais variants likumprojekta grozījumam. Proti, komisija, uzklausot gan Tieslietu ministrijas, gan Valsts cilvēktiesību biroja, gan Ģenerālprokuratūras, gan Augstākās tiesas, gan Latvijas Žurnālistu savienības, Nacionālās radio un televīzijas padomes viedokli, nonāca pie secinājuma, ka tiesai ir nepieciešams motivēts pamats, lai izvērtētu, vai žurnālista tiesības neizpaust informāciju atsver sabiedrības tiesības uzzināt šo informāciju.

Vēl es gribētu bilst, ka šo principu atbalsta arī Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pants, un, kas ir ārkārtīgi būtiski, es gribētu minēt dokumentu, kas ir ļoti garš, un es varētu citēt to ilgi, bet to nedarīšu, proti, Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendācija par žurnālistu tiesībām neatklāt informācijas avotu un īpaši pielikums šai rekomendācijai, kas atspoguļo principus attiecībā uz žurnālistu tiesībām neizpaust informācijas avotu. Tātad komisija, iepazinusies ar visiem šiem dokumentiem, pēc būtības atbalstīja desmit deputātu iesniegto priekšlikumu, bet izveidoja savu redakciju.

Priekšsēdētāja kungs, mums būtu jābalso likumprojektu grozījumi iesniegšanas secībā un tātad vispirms būtu jāizsaka Saeimas attieksme par alternatīvo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Vispirms atklāsim debates.

Dzintars Rasnačs. Lūdzu!

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Labdien, godātie deputāti! Es gribētu paust savu viedokli uzreiz par diviem likumprojektiem. Tātad iepriekšējais tika iesniegts pirms gada — 2000.gada 21.septembrī, un es pateicos visiem deputātiem, kuri iestājās par minētā likumprojekta iesniegšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Taču jāpasaka arī daži kritiski vārdi pašam sava izstrādātā projekta sakarā, jo šis pirmais projekts, kas tika iesniegts pirms gada, tajā nebija norādīti tiesai tie virzieni, kuros būtu jāizskata konkrētais jautājums, tātad netika norādīts, ka avots ir izpaužams, lai aizsargātu sabiedrības vai personas būtiskas intereses. Manuprāt, alternatīvajā projektā tas ir precīzāk minēts, un saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību normatīviem, kā arī ar citiem starptautiskajiem dokumentiem sabiedrības intereses ir plašs jēdziens, kurš sevišķi iekļauj gan valsts drošību, gan arī kaut vai, piemēram, informāciju par terora aktu draudiem vai informāciju par kādu epidēmiju draudiem vai tamlīdzīgi. Tātad līdz ar to ar šo universālo formulu no starptautisko tiesību normatīviem un dokumentiem mēs esam aizpildījuši to robu, kas bija šajā likumā. Vienlaikus arī jāsaka, ka noteikti būs jāgroza Kriminālprocesa kodeksa likums, lai būtu pieejams tiesas sastāvs, konkrēts tiesnesis konkrētu sankciju došanai, kā tas ir, izvēloties šobrīd drošības līdzekli vai pārbaudot kādas bankas kontus vai tamlīdzīgi. Tā ka es vēlreiz pateicos visiem, kas atbalstīja sākotnējo redakciju, un tomēr uzskatu, ka alternatīvais projekts ir labāks, un aicinu balsot par komisijas izstrādāto alternatīvo projektu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Vispār rada izbrīnu tas, ka ir pagājis vairāk nekā gads, kā šis mūsu kolēģu parakstītais likumprojekts ir nogulējis attiecīgās komisijas atvilktnē. Tas vispār rada izbrīnu par komisijas darbu, no vienas puses, un, no otras puses, ko tad viņi gada garumā ir veikuši? Izmainījuši vienu vārdu. Es nevaru saprast, vai nu tā ir bezkaunība varbūt tas ir rupji, bet tik tiešām tā ar tādu attieksmi pret mūsu pašu kolēģiem: vai tad tik tiešām gada laikā nevarēja šo likumprojektu izskatīt, ka vajadzēja turēt gadu? Bet, no otras puses, es redzu te citu. Tātad tomēr ir cilvēki, kuriem nepatīk tas, ka presē parādās tā vai cita informācija, ja nav tāda likuma, kas var iedarboties uz tiem avotiem, kas dod to informāciju. Tātad tas tik tiešām ierobežo mūsu presi un masu saziņas līdzekļus. Un, protams, ka ir jāpieņem tas, kas bija iesniegts 2000.gada 21.septembrī. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāte Viola Lāzo.

V.Lāzo (LSDSP). Jā, godātie kolēģi, es pateicos Rasnača kungam par vietā esošo piebildumu, ka, protams, ja Saeima atbalstīs šodien kādu no šī likumprojekta grozījumu variantiem, tad nepārprotami būs nepieciešami grozījumi gan Krimināllikumā, iespējams, arī būs grozījumi Kriminālprocesa kodeksā un, iespējams, arī Civilprocesā. Par to, protams, būs jādomā, bet šodien faktiski ir ļoti svarīgi uzzināt principā, vai Saeima atbalsta šo normu, šo grozījumu tieši Preses likumā. Tātad mums jābalso iesniegto likumprojektu secībā vispirms, protams, divpadsmit deputātu iesniegtais likumprojekts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par divpadsmit deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 3, atturas — 61. Likumprojekts ir noraidīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par alternatīvā likumprojekta, ko sagatavojusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

V.Lāzo. Jā, pateicos, godātie kolēģi! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 18.oktobris.

Sēdes vadītājs. Paldies! Iebildumu nav.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā””. Pirmais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāts Antons Seiksts.

A.Seiksts (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Šim projektam motivācija ir tāda, par kādu mēs jau balsojām gan par Robežsardzi, gan policiju, gan Iedzīvotāju reģistru, gan arī par ārvalstnieku, bezvalstnieku uzturēšanos Latvijas Republikā, proti, kompetence, kura līdz šim piekrita Imigrācijas policijai, šobrīd tiek nodota Robežsardzes ziņā. Atbildīgā komisija diskutēs par jautājumiem un par tiem motīviem, par ko runāja kolēģi Muciņa kungs, Kuduma kungs, bet pirmajā lasījumā lūdzam akceptēt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

A.Seiksts. Lūdzam priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 4.oktobri. Paldies!

Sēdes vadītājs. 4.oktobris. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Dokuments nr.3512. Otrais lasījums. Nesatrauksimies, būs arī vēl trešais lasījums, ja par kaut ko nevarēsim vienoties, bet lieta, protams, ir ļoti nopietna.

1.priekšlikums — izstrādājusi atbildīgā komisija, redakcionāls. Tā ir tā piebilde pie likumprojekta virsraksta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 2.priekšlikumu iesniedza deputāts Lujāns. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Labdien, cienījamie kolēģi! Es aicinātu konceptuāli otrajā lasījumā atbalstīt manu, un ne tikai manu, bet arī daudzu speciālistu viedokli par to, ka mums būtu beidzot godīgi jāatzīst tas, ka sertifikāti funkcionēs arī ne tikai nākamgad vai aiznākamgad, bet funkcionēs līdz privatizācijas procesa beigām. Šodien mēs jau sākam dzirdēt to, ka daļa no tā saucamās lielās paketes uzņēmumiem tiks nodoti privatizācijai iespējams tikai nākamā gada beigās, tas ir kaut vai “Lattelekom”, ja veiksmīgi noritēs tiesvedība. Līdz ar to mēs varam reāli saprast to, ka nākamā gada beigās pilnīgi reāli arī “Lattelekom” netiks nodots privatizācijai. Līdz ar to kārtējo reizi valdība būs mānījusi šos iedzīvotājus, kuri gribēs noprivatizēt ar saviem sertifikātiem to pašu kaut vai “Lattelekom”. Līdz ar to es aicinātu atbalstīt manu priekšlikumu. Šis priekšlikums sasaucas arī ar cienījamo Nagļa un Šadinova kunga viedokļiem, un viņi kā lieli speciālisti privatizācijas sfērā to ir norādījuši, ka, ieliekot kaut kādus sertifikātu derīguma termiņus, mēs vienkārši mānīsim paši sevi, mēs mānīsim sabiedrību. Tādēļ es aicinātu atbalstīt manu priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja viena iemesla dēļ. Tāpēc, ka tādā gadījumā visi sertifikāti kļūs mūžīgi un par tiem varēs privatizēt visu valsts un pašvaldību īpašumu — dzīvokļus, zemi, lielos uzņēmumus, mazos uzņēmumus, un valsts budžets nepildīsies, jo šī nauda, kura varētu tikt samaksāta par privatizējamiem uzņēmumiem, visa tiks samazināta, jo tiks darbā laisti sertifikāti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. — deputāta Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 10, atturas — 55. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Seile. 3.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Freimanis. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Gunārs Freimanis.

G. Freimanis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Tagad bieži paceļas jautājums par to, vai privatizācijas sertifikātu ideja vispār nebija nepamatota. Mums komisijā pat viens kungs ir atrakstījis vēstuli, ka Godmani vajagot sēdināt cietumā. Es saku, kas vēstulē ir uzrakstīts, es neesmu ne par, ne pret. (Starpsauciens: “Godmanis jau bija pret!”)

Jāsaka tas, ka šāda ideja rodas tādēļ, ka privatizācijas sertifikātu pielietošanas gaitā to ideja ir mainīta un faktiski izkropļota. Tajā laikā, kad privatizācijas sertifikāti tika ieviesti, tie bija pilnīgi pamatoti, jo tajā laikā mēs visi bijām vienoti, varbūt ideālisti, domājām, ka būsim taisnīgi, spēcīgākie palīdzēs vājākajiem. Tajā laikā mums pat ļaunākajos murgos nevarēja ienākt prātā vai redzēt, ka pēc 10 gadiem 70% iedzīvotāju dzīvos zem iztikas minimuma, bet 4% nezinās, kur naudu likt un kādas orģijas sarīkot.

Sertifikāti tika ieviesti kā valsts piedāvājums īpašuma daļai, kā mantojums no iepriekšējās sistēmas. Tā ideja tika izkropļota brīdī, kad sertifikāti tika padarīti par preci. Tas notika tad, kad šaurs iedzīvotāju loks bija vairāk vai mazāk likumīgi pievācis finansu resursus un redzēja, ka par grašiem var pievākt arī lielāku kopīpašuma daļu. Tajā laikā un tagad sāk propagandēt ideju, ka valstij ir jāgarantē šī iespēja, un šodien visskaļāk runā sertifikātu uzpircēji un viņu rupori. Tiek laisti darbā argumenti, ka, lūk, valsts mēģina kaut ko apkrāpt, kaut ko apskaitīt un negarantē visas solītās tiesības. Bet jāsaka gan, ka sertifikātu pirkšana un pārdošana ir normāls bizness tāpat kā visi biznesi un tāpat kā normālā biznesā, ir ar zināmu riska pakāpi. Pie tam šī riska pakāpe ir proporcionāla kārotajai peļņai. Un valsts negarantē nevienā biznesā nevienā pasākumā peļņu. Arī šajā gadījumā nav nekāda pamata prasīt no valsts, lai tā garantētu 2000 un vairāk procentu peļņu. Pie tam nav pamata uzskatīt, sertifikātu uzpircējiem nebija nekāda pamata uzskatīt, ka sertifikātu pielietošana būs mūžīga, jo šā paša likuma pantā, tas ir, 18. panta 11. punktā, jau bija noteikts lietošanas termiņš, un 18. panta 10. punktā ir noteikts, ka sertifikāti obligāti ir pieņemami kā maksāšanas līdzeklis par valstij un pašvaldībām piederošajiem dzīvokļiem un zemi un tos var izmantot kā maksāšanas līdzekli par valstij un pašvaldībai piederošajiem uzņēmumiem, ja konkrētā uzņēmuma privatizācijas noteikumos nav paredzēts citādi. Tātad tajā laikā jau likumdevējs ir paredzējis, ka ne visi valsts uzņēmumi tiks pārdoti par sertifikātiem. Un arī šodien iedzīvotāju lielākās daļas intereses ir par to, lai peļņu nesošie valsts uzņēmumi, ja vispār tiek pārdoti, lai tiktu pārdoti par naudu un tiktu pārdoti par to īsteno vērtību.

Mēs tagad bieži runājam par to, ka valstī valda tiesiskais nihilisms. Bet tajā pašā brīdī nepadomājam, ka šo tiesisko nihilismu mēs radām paši, mainot spēles noteikumus likuma realizācijas gaitā. Tā tas bija ar kompensāciju par zemēm, tagad mēs to veidojam par sertifikātiem, un ir paredzēts arī, ka veidosim to par ostu zemēm.

Un tādā veidā mēs likumpaklausīgos pilsoņus mēģinām padarīt par muļķiem un nostādīt neizdevīgākā situācijā nekā tos, kuri uzskata, ka likumu nav jāsteidzās pildīt, jo var sagaidīt kaut ko labāku.

Pirmais sertifikātu pielietošanas termiņš beidzas, tuvojas beigām arī sertifikātu pagarinātais lietošanas termiņš. Par to, ka sertifikātus nebūtu bijis, kur izmantot....

Sēdes vadītājs. Laiks.

G. Freimanis... Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

A. Seile. (TB/LNNK).Godātie deputāti! Komisija, izvērtējot šo Freimaņa kunga priekšlikumu, atzina, ka princips varbūt būtu bijis pareizs, ja tas tiktu ieviests sertifikātu izmantošanas sākumā. Bet, ja šajā brīdī mēs nobalsotu par Freimaņa kunga priekšlikumu, tad dzīvokļus, kas vēl nav paspējuši privatizēt, nevarēs vairs privatizēt tikai par sertifikātiem, daļu vajadzēs piemaksāt par naudu, ja gadījumā kāds jau ir nopircis kāda uzņēmuma akcijas un tur izlietojis savus sertifikātus. Brīvo zemi, brīvo valsts zemi, ja nebūs atlikuši vairs sertifikāti, nevarēs iegādāties Latvijas zemnieki, un tā tiks pārdota ārzemniekiem par dārgu naudu, un tāpēc šis priekšlikums, manuprāt un arī komisijasprāt, nebija atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. — deputāta Freimaņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 10, atturas — 49. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Seile. 4. priekšlikumu iesniedz deputāts Leiškalns. Arī šo komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Leiškalns. (Starpsauciens: “Kārli...”)

K. Leiškalns (LC). Jā, parlaments jau nu ir tā vieta, kur visiem jāatnāk, jāpaklusē, jānospiež pogas un ātri jāskrien prom... Kārli, beidz, Leon, beidz... Mēs, tie runātāji, tie sliktie, un tas klusējošais vairākums vienmēr tie labie.

Man tomēr ir jāpasaka, un man ir daži apsvērumi, kāpēc. Te jau norādīja, un patiesībā, analizējot reālo situāciju, mēs redzam un visi klusībā piekrītam. Ja mēs nenoteiksim sertifikātu derīguma termiņu divus gadus, tad mēs tos pagarināsim jau pēc nākamā parlamenta. Nosakot sertifikātu termiņu vienu gadu, mēs patiesībā rīcību, ekskluzīvu rīcību par sertifikātiem monopolizējam paši, tas ir, šī pašreiz ievēlētā Saeima. Treškārt, varbūt sociāldemokrāti šobrīd grozīs galvas, bet arī “Latvenergo” vienmēr ir bijis to objektu sarakstā, kurus privatizācijas gadījumā sabiedrība varētu dabūt par saviem veiksmīgi vai neveiksmīgi izsniegtajiem papīrīšiem.

Vēl vairāk, nekad nav šie privatizācijas sertifikāti vai privatizācijas process bijis kā mērķis budžeta papildināšanai. Tieši otrādi, tas ir stabils vidusšķiras radīšanas mehānisms. Un, ja nu mēs to reiz 1992. vai 1993. gadā... 1992. gadā, manuprāt, palaidām, tad mums tagad veiksmīgi no šī procesa jātiek ārā. Un, ja pēc nākamajām vēlēšanām, es uzskatu, ka šī Saeima noteikti nevar vairs mēģināt spriest par “Latvenergo” privatizēšanu vai neprivatizēšanu, bet reālā dzīve agri vai vēlu pierādīs, ka “Latvenergo” tāpat kā citi lielie valsts objekti ir privatizējami jebšu kļūs nekonkurētspējīgi pasaules enerģētikas tirgū, kurā mēs arvien dziļāk iespiežamies ne kā nacionālā ekonomika, bet kā globālās ekonomikas sastāvdaļa, tad es gribētu, lai šiem sertifikātiem šobrīd jau noteiktu termiņa pagarinājumu uz diviem gadiem un mēs šī parlamenta laikā pie šīs tēmas vairs neatgrieztos. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Leons Bojārs. (No zāles: “Sadod, sadod!)

L. Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Protams, ka Leiškalna kungs teica patiesību. Bet patiesība par sertifikātiem priekš iedzīvotājiem — tā nav patiesība. Tie sertifikāti bija izveidoti tā kā māneklis. Ko tad mūsu iedzīvotāji ir ieguvuši ar sertifikātu palīdzību? Ar lielām mokām noprivatizēja dzīvokļus, kur vēl vajadzēja vismaz 200 latus piemaksāt, ja ne vairāk, un vēl kas paņēma zemi. Bet nu ar zemes jautājumu jūs zināt, kā notiek. Ko tad mūsu zemnieki var izaudzēt, ja no viņiem neko negrib ne valdība pirkt, ne arī atbalstīt viņu darbu? Un tagad par sertifikātiem. Tie tik tiešām bija par instrumentu veiklu cilvēku rokās, tos uzpirka no 50 vai no 30 santīmiem līdz latam un pēc tam privatizēja uzņēmumus. Es atceros visas tās reklāmas un jūs atceraties, kur teica: nu jūs varat piedalīties šinī uzņēmuma privatizācijā, tā vai cita. Un ko tad tas, kas piedalījās, ko tad viņš tur saņēma? Neko nesaņēma. Nesen es vienam paziņam uzprasīju, vai dividendes viņam ir, tie sertifikāti nodoti rūpnīcā, ja nemaldos, “Melnajā balzamā”. Es teicu, ko tad jūs esiet saņēmuši? Par kādiem 300 sertifikātiem gadā 47 santīmi.

Un tālāk, ko tagad var darīt? Jā, palika “Latvenergo”, tik tiešām gards kumoss. Uz to jau trin zobus ne tikai Latvijas veiklie cilvēki, bet no visas Eiropas, arī no citām valstīm atskrēja. Un tagad ir uz rindas jau nolikts “Lattelekom”. Nu, vispirms, kā saka, valdībai piespiedīs samaksāt 350 miljonus latu, jo tiesu, es domāju, ka zaudēs. Neviena tiesa Latvijā nav vinnējusi. Un pēc tam, protams, ka to privatizēs. Un kas tad paliks Latvijas iedzīvotājiem? Ar katru gadu paceltie tarifi un visi tie pakalpojumi, kurus sniedz “Lattelekom”. Un ko tad “Lattelekom” ar to privatizāciju ir ieguvis, nododot 49%? Neko! Visa tā peļņa 24 miljonu latu apmērā, aiziet diemžēl citu valstu kabatā! Un Latvija paliek ne ar ko!

Un arī tā privatizācija. Nu, ja nemaldos, tad pāri par 3 miljardiem bija tās vērtības. Un privatizācijas rezultātā kas tad ir ienācis Latvijas budžetā? Nu pāri par 300 miljoniem. Nu tagad paskatieties, kā tad notiks pie tiesas izpildīšana. Visas tās kuģu lietas, visas tās sakaru lietas, tas pats “Lattelekom”, te vēl banka “Baltija” pietiesās, tā ka no tās privatizācijas iegūtās naudas Latvija neko nesaņems. Un tagad, ja kas grib mani pārliecināt par to, ka privatizācija ir bijusi tik tiešām taisnīga un no tā ir ieguvis kaut ko Latvijas statistiskais iedzīvotājs vai latvietis... Viņš neko nav ieguvis un neiegūs!

Tāpēc tik tiešām tie privatizācijas sertifikāti ir jāatstāj dzīvokļu privatizācijai un zemes privatizācijai. Un pārējie visi, kas grib iegādāties kaut ko, ja jau mēs gribam pārdot, tad ir jāpārdod par naudu. Un ir atbalstāma tā redakcija, kas bija pieņemta iepriekšējā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Protams, mums priekšā vēl ir 6. priekšlikums balsojams, ko izstrādāja atbildīgā komisija. Atbildīgā komisija bija vairākumā par šo, bet tas bija sagatavotais kompromisa priekšlikums. Un šajā priekšlikumā bija kompensācijas sertifikātiem pagarināt izlietojuma termiņu uz vienu gadu un visiem pārējiem — uz diviem gadiem. Tas ir labs termiņš un arī pēdējais formulējums, pēdējais teikums, ka pēc tam tiek anulēti. Jā, tā ir mūsu pārliecība.

Bet kādēļ Leiškalna priekšlikums ir drusku radikālāks? Tur ir uz diviem gadiem visus sertifikātus. Un tā kā tas ir radikāls, es arī uzskatīju, ka arī šo ir jādod jums balsot, un es gribu pamatot — kāpēc.

Manuprāt, šis priekšlikums — divi gadi — tas ir labāks. Labāks kaut vai tāpēc, ka vismaz skaidrs, ka divi veidi tautsaimniecībā turpinās, kur cilvēki var pielietot sertifikātus. Tātad joprojām cilvēki saņems kompensācijas sertifikātus par to zemi, kuru viņi neapsaimnieko, šis process vēl turpinās. Un, ja vēl turpinās kompensācijas sertifikātu saņemšana, skaidrs, ka vēl noteikts būs laiks, kad tos varēs sākt pielietot.

Un otrs veids. Joprojām patiešām pašvaldības nodod savu dzīvojamo fondu cilvēkiem uz privatizāciju. Vēl nodod... turpina nodot, cilvēki vēl nav saņēmuši tiesības šos sertifikātus pielietot pie šī veida.

Iepriekšējā reizē, kad mēs apstiprinājām, patiešām bija ļoti optimistiska prognoze. Šī optimistiskā prognoze bija absolūti nereāla, tas apstiprinājās. Tāpēc mums tagad nevajag meklēt sev piedzīvojumus, nevajag skatīties, vai mēs gada laikā vai divu mierīgi pasludinām šo termiņu uz diviem gadiem. Un šajā laikā, es uzskatu, izpildinstitūcijas savu darbu veiks un var nonākt līdz loģiskam slēdzienam, un jau jaunais parlaments izdarīs pēdējo analīzi un varbūt arī varēs pabeigt pa šo laiku. Šajā laikā varētu būt iesniegti arī visi tie tautsaimniecības objekti, kuri vēl tiek uzskatīti par privatizējamiem, un arī tādā veidā cilvēki varētu izvērtēt. Vienu gadu, atkal drudžaina domāšana, atkal drudžaina steiga, manuprāt, absolūti nav vajadzīga.

Līdz ar to es piedāvāju Kārļa Leiškalna priekšlikumu tomēr ņemt par pamatu, uz trešo lasījumu papildināt ar to priekšlikumu, kas nāca — tur pēdējais teikums no atbildīgās komisijas par sertifikātu anulēšanu. Un tas būtu loģiski, protams.

Bet vienu mazu kritisku piezīmi es tomēr gribētu Leiškalna kungam pateikt par to, ka viņš pietiekami nekonkrēti nodefinēja par tiem valsts uzņēmumiem, kuri... nu kaut vai tas pats “Latvenergo” paliek valsts īpašumā un var kļūt par konkurētnespējīgiem. Es domāju, ja Latvijas valsts ļoti uzmanīgi attiektos pret savu īpašumu, ja Latvijas valsts kontrolētu tās izpildinstitūcijas, kuras apsaimnieko šo īpašumu, tādā gadījumā mums nekad nebūtu runa par konkurētnespēju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie deputāti! Cienījamais Kārli! Pašlaik apspriež tavu priekšlikumu. Un jāsaka, ka man radīja mazliet izbrīnu, kāpēc tik asa diskusija komisijā un arī iesniedzējiem ir par datumiem? Vai viens datums vai otrs datums, vai trešais datums? Datuma pagarināšana pati par sevi liecina tikai par vienu: par valdību neizdarībām attiecībā uz privatizācijas termiņa beigām. Bet neviens Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un arī no priekšlikumu iesniedzējiem, nerunā par to, par ko mēs iepriekšējā Saeimā esam nobalsojuši. Iepriekšējā sēdē. Tas ir tēvzemiešu priekšlikums par to, ka sertifikāti kā maksājuma līdzeklis par privatizējamo valsts un pašvaldību dzīvokļu īpašumu un no valsts un pašvaldībām nopirkto zemi tiek dzēsti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Iepriekš nobalsojām nevis par termiņiem, bet par to, kas tad ir jāprivatizē. Valsts un pašvaldību dzīvojamais fonds un zeme. Loģiski būtu pielikt klāt termiņu, ja tāda vajadzība bija valdošajai koalīcijai. Loģiski bija pielikt klāt Ministru kabineta objektu sarakstu. Un pielikt punktu šim procesam, nevis cīnīties par datumiem, kā lielākā daļa, nevis lielākā, bet principā visi priekšlikumi runā tikai par datumiem. Bet neviens nerunā par iepriekš Saeimā nobalsotā būtību — ko privatizēt.

Es uzskatu, ka loģisks, ļoti loģisks bija tēvzemiešu iepriekšējais priekšlikums par to, ko privatizēt. Jo pēc būtības, kaut vai iesniegtais Kalvīša kunga saraksts, lielie uzņēmumi, kuri iet publiskā piedāvājumā. Ja privatizē “Latvijas kuģniecību”, “Lattelekom”, “Latvijas Krājbanku”, “Latvijas gāzi”, “Ventspils naftu”, publiskajā piedāvājumā tā daļa, kas aiziet, viņš raksta sekojošo: “No piedāvāto akciju nominālvērtības redzams, ka šajā variantā tiek izmantoti visi sertifikāti, kā privatizācijas, tā arī īpašuma kompensācijas sertifikāti.” Privatizācijā esošo mazo uzņēmumu īpatsvars sertifikātu atprečošanu būtiski neiespaido. Tad pie dzīvokļiem un zemes pieliekam sarakstu, ja vajag, datumu, un pieliekam punktu šim procesam, jo tad ir skaidrs, ko privatizē. Un par šo, ko privatizē, manā skatījumā, tas bija pats svarīgākais iepriekšējais Saeimas balsojums. Jo, ja šodien visu piedāvāto, visas piedāvātās redakcijas pie iepriekš nobalsotā pieliek klāt, pirmkārt, pašvaldību īpašumus, tas manā skatījumā nav loģiski. Kas tad vēl pašvaldībās nav privatizēts? Bērnudārzi? Tad tie tagad ir jāprivatizē? Ja lielie objekti sedz visu sertifikātu vērtību, tad pieliekam klāt pie dzīvokļiem un zemes lielos objektus, un viss. Un es tā sapratu tēvzemiešu iepriekš piedāvāto un Saeimā nobalsoto redakciju. Bet Leiškalna kungs to saprot savādāk, ka pašvaldību citi īpašumu objekti vēl jādod uz privatizāciju. Priekš kam? Kāds ir ekonomiskais pamatojums šinī gadījumā pašvaldību īpašuma izzagšanai? Nepietiek ar to, ka mēs jau tā esam visu izzaguši.

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis. (Starpsauciens: “Cietumā!”)

I.Godmanis (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es saprotu, ka lielākoties runas notiek ne jau mums, bet radioklausītājiem. Es arī atļaušos pateikt pāris vārdu šajā jautājumā. Pirmkārt, es klausos šodien, un es atceros 11 gadus atpakaļ, desmit gadus atpakaļ situāciju, kad lielāko tiesu daļa deputātu runāja pilnīgi otrādi. Tie, kas ir deputāti ar stāžu, tie atceras: cik kaismīgi tagad sertifikāti lielākoties tiek raksturoti kā nederīgi, tajā laikā visiem spēkiem deputāti aizstāvēja, ka šie dokumenti... šie papīri ir vajadzīgi. Jā, tik tiešām! Es nevarēju toreiz atrast objektīvu izskaidrojumu, bet man bija pretestība šim procesam, un jūs varat paskatīties Saeimas stenogrammās, cik reizes es esmu uzstājies pret šo sertifikātu ieviešanu šajā valstī. Taču, kas ir izdarīts, izdarīts, likumdevējs ir lēmis, un mana pozīcija šeit ir sekojoša. Pirmkārt, ir ļoti svarīgi mums pateikt, ka par sertifikātiem, privatizācijas sertifikātiem, kompensācijas sertifikātiem, nekad netiks maksāti 28 lati. Un proti, svarīgi, lai mēs vienotos visi šajā lietā. Jo jebkurā gadījumā, ja kāds no tribīnes vai deputāts, kāds paudīs domu, ka kaut kādā variantā šos 28 latus kaut kad saņems cilvēki, tad tas, kas to saka, praktiski ir ar mieru nolemt šo valsti finansu bankrotam. Elementāri — 18 miljoni sertifikātu uz rokām vien fiziskām personām reiz 28, kas zina matemātiku, gandrīz 400 miljoni latu tas ir. Kas zina mūsu budžetu, tas ir gandrīz trešdaļa mūsu budžeta ieņēmumu. Tas ir pirmais.

Otrais. Es domāju, ka tā problēma, kāpēc ir tāda negācija pret sertifikātiem cilvēkiem, un ļoti svarīgi neturpināt šo te politiku, ir saistīta ar to, ka tad, kad šos sertifikātus ar parlamenta akceptu ieviesa, tas ir jauniem deputātiem izglītībai, tajā skaitā arī tiem, kas grib mani ielikt cietumā, 28 lati, parādījās kādi 5 600 Latvijas rubļi, pārtaisīti viens pret 200. Tie 5600 Latvijas rubļi bija vienas 119.sērijas kvadrātmetra izmaksa. Cienījamie deputāti! No turienes izriet, ka tajā brīdī, kad sertifikātus ieviesa, pat pušplēsts vārds netika minēts, ka pirkt kaut kādas akcijas vispār. Runa bija par to, ka vidusmēra ģimene — četri cilvēki: tēvs, māte un divi bērni — bez papildu naudas, kapeikas vai santīma, varēs noprivatizēt savu dzīvokli. Un, protams, tad parādījās problēma, kāpēc nevarētu šos sertifikātus izdot tikai dzīvokļu privatizācijai, kā to izdarīja igauņi, un neļaut tos izmantot nekur citur. Ja mēs būtu gājuši šo ceļu, mums nebūtu šeit problēmas par akcijām. Bet tad mums parādījās jautājumi ar lauku cilvēkiem, kam nav šie īrētie dzīvokļi, kas dzīvo savās mājās. Mums parādījās jautājumi ar tiem, kam ir kooperatīvie dzīvokļi un kas ir privātmājās dzīvojošie, kam vienkārši nav šādu privatizējamu objektu. Tad mēs teicām, ka šie cilvēki var privatizēt piemājas zemi, var privatizēt, piemēram, zemi, kas ir, nu kas labi zina, gar Vidzemes jūrmalu vasarnīcās, šos te mazos objektus, ko viņi arī izdarīja. Es baidos, ka viņi gan nav sertifikātu pretinieki nekad bijuši.

Tā lielākā problēma, kā es saprotu šo lietu, ir vienā citā apstāklī, ka 1994.gadā, kad es jau sen nebiju valdībā, pieņēma lēmumu — palaist sertifikātus brīvā tirgū. Faktiski solis ir liberāls, un solis faktiski neierobežo cilvēka brīvību, jo nevienam nespieda pārdot sertifikātus. Nebija obligāts nosacījums, ka tev savi sertifikāti jāpārdod. Bet cilvēkam bija radīta iespēja — viņš varēja pārdot, viņš varēja paturēt šos sertifikātus. Daudzi cilvēki šos sertifikātus pārdeva tāpēc acīmredzot, ka diemžēl, un šis likuma grozījums arī šodien parāda, ka mēs mēģinām ar sertifikātu datumu stimulēt privatizāciju, bet jābūt ir otrādi. Un tajā brīdī arī bija otrādi, ka objekti nebija gatavi privatizācijai. Tie cilvēki gaidīja ar tiem sertifikātiem, kad viņi varēs iegūt. Jā, tajā brīdī nebija skaidrs, cik šīs akcijas būs vērtas, bet šie objekti nebija privatizācijai, tie sertifikāti bija uz rokām, un tad diemžēl šīs te kļūdas dēļ, es esmu pārliecināts, ka nevajadzēja varbūt šos sertifikātus laist brīvā tirgū, bet es toreiz nebiju pie teikšanas — faktiski cilvēkiem radās situācija, ka viņi nekad nevarēs tos izmantot, un tāpēc viņi tos sāka pārdot. Tie, kas ir sertifikātus pārdevuši, lai iegūtu naudu, tad, un kas nevar tos tagad izmantot, lai privatizētu pats savu dzīvokli, vai...

Sēdes vadītājs. Laiks, Godmaņa kungs!

I.Godmanis. Vienu minūti, lūdzu!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Lūdzu!

I.Godmanis. Tā problēma ir tajā apstāklī, ka viņi, protams, ir negatīvi pret šo procesu, un tas ir jāsaprot. Līdzīgi ir ar pajām kolhoziem. Nu, bijušie kolhozu priekšsēdētāji, kas mani tagad grib likt cietumā, pietiekami labi atceras to epopeju. Viss bija kārtībā, kamēr atļāva par pajām atsavināt daļu. Tagad mēs esam nonākuši situācijā, ka mums ir jāpieņem lēmums. Man personīgi nostāja šeit ir ļoti konsekventa. Šis lēmums, ko saka Leiškalns, ir tikai kompromiss. Es uzskatu, ka, ja mēs vienu brīdi pieļausim situāciju, ka mēs radīsim vēl vienu ilūziju cilvēkiem, ka viņi varēs dabūt 28 latus, mēs izdarīsim finansiālu noziegumu. Otrs. Ja mēs ierobežosim sertifikātu laiku kaut vienu brīdi tā, ka privatizācija ir it kā pasludināta, ka varēs tos izmantot, un tur ir dokumenti, kas ir teikuši, ka varēs tos izmantot, un mēs vēl sertifikātu laiku nogriezīsim, šiem cilvēkiem iespēju izmantot, arī tiem, kas uzpirkuši, jo likums atļāva viņiem uzpirkt, un mēs nevaram vienu dienu pieņemt, ka drīkst, un otru dienu, ka nedrīkst, tā nerīkojas parlaments, nu tad mēs panāksim sūdzības ne tikai Satversmes tiesā, bet tad mēs panāksim sūdzības no ļoti daudziem cilvēkiem. Un tāpēc es uzskatu, ka jebkura tendence...

Sēdes vadītājs. Laiks!

I.Godmanis. ... ierobežot sertifikātus laikā ir nepareiza. Ka jādod cilvēkiem tos izmantot, un tad, kad nav kur tos vairs izmantot, tas ir, sertifikāti nav vairs derīgi laikā. Viss, ko es varēju pateikt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies!

Kārlis Leiškalns — otro reizi.

K.Leiškalns (LC). Dāmas un kungi! Bojāra kungs! Es jums nestāstīšu par to, ka es neesmu zadzis, bet esmu izmantojis vairākus tūkstošus sertifikātu, tos pērkot, un bieži vien par dārgu naudu. Es neesmu zadzis, jo valsts un likums man devis tiesības rīkoties ar sertifikātiem. Es esmu privatizējis 90 hektārus zemi, esmu privatizējis dzīvokli, ko pēc tam pārdevis. Tā bijusi mana brīva rīcība, un tā nav zādzība.

Otrs. Par sertifikātu vēsturi Godmaņa kungs izstāstīja jau ļoti labi. Tagad par pirmā lasījuma likumprojektu, Salkazanova kungs! Par pirmā lasījuma likumprojektu — komisija paņēma tēvzemiešu iesniegto likumprojektu, pagājušajā sēdē es to teicu, pagājušajā reizē, kad mēs nodevām izskatīšanai aiz viena iemesla. Tuvojas 1.oktobris, un likumdevējam bija pilnīgi skaidri jāpasaka — pagarināsim vai nepagarināsim. Tieši dzīvokļu īpašnieki patiesībā ir vienīgie, kam neviens nav licis šķēršļus, realizējot savus sertifikātus. Kurpretī tie cilvēki, kas, kā Godmaņa kungs minēja, likumīgā kārtā ir iegādājušies sertifikātus, lai privatizētu valsts uzņēmumus, lai kļūtu par akciju turētājiem, lai kļūtu par vidusšķiru, lai kļūtu par sīkburžujiem, lielburžujiem vai ko tamlīdzīgi, viņiem šī iespēja nav dota tikai tāpēc, ka politiķi nav spējuši vienoties par mehānismiem, kā tas ir darāms. Un, kā mēs redzējām, pie kuģniecības nespēja vienoties jau arī ceturto reizi pēc kārtas. Tātad šie cilvēki, kas ir kļuvuši par investoriem, uzpērkot vērtspapīrus, kas brīvi kotējās Latvijas tirgū, varētu vērsties pret Latvijas valsti saskaņā ar likumu “Par investīciju aizsardzību”. Tā kā pirmajā lasījumā mēs pieņēmām, komisija virzīja šo likumprojektu ar vienu nolūku — pateikt sabiedrībai — jā vai nē, pagarināsim vai nepagarināsim. Ja mēs esam pateikuši — jā, tad mēģināt sadalīt. To dzīvokli, ko tu slinkodams neesi privatizējis, mēs viņu ar varu it kā spiežam privatizēt, bet to, kas ir pircis kompensācijas vai parastos sertifikātus, es nezinu, kā, “Lattelekom” kapitāla daļu 15–25%, kuģniecības, “Krājbankas” vai citai privatizācijai, a jūs esat muļķi, ka pirkāt.

Sēdes vadītājs. Laiks!

K.Leiškalns. Es esmu pret šādu attieksmi un aicinu atbalstīt manu priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Leiškalna kungs! Es jūs neesmu apvainojis zādzībā, tā ka jūs man nepierakstiet tā, bet, redziet, lielie sertifikātu uzpircēji, protams, ir panikā. Nauda ir izlietota izpirkšanai… uzpirkšanai, īpašumu palicis maz, toties pretendentu ļoti daudz, arī ar naudu un arī ārvalstnieki, jo palikuši gardākie kumosi no Latvijas ekonomikas. Sociāldemokrāti vairākas reizes ierosināja, ka tiem, kas ir uzpirkuši sertifikātus, pie privatizācijas tos viņiem atprečo vai kā to var nosaukt par tirgus cenu uz to dienu. Un ko tad cienījamie pozīcijas deputāti jūs izdarījāt? Vismaz četras reizes jūs šo priekšlikumu noraidījāt. Tātad tagad jūs gribat uzspiest iedzīvotājiem, lai viņi pārdod atlikušos sertifikātus vispār par santīmiem, un, kas attiecas arī par to slaveno dzīvokļu privatizāciju, tad iedzīvotāji ir zaudētāji pie šīs privatizācijas, un to jūs arī ļoti labi zināt. Tagad kas tad ir noticis ar to privatizāciju? Es jums pateikšu, ka, privatizējot ar sertifikātiem, nu, labus uzņēmumus paņēma par vienu ceturto vai vienu piekto daļu no uzņēmuma vai īpašuma vērtības. Nu, kaut vai vienu autocentru, kurš maksā pāri par 200 tūkstošiem, nopirka par 40 tūkstošiem, vai, teiksim, Jūras medicīnas centru. Tā cena bija miljons, un 90% samaksā privatizācijas sertifikātos. Tad kur tad tur ir taisnība? Ja viņš nopirka tos par 50 santīmiem, tad nu sarēķiniet, ko tad saņēma valsts no tā? Neko nesaņēma! Leiškalna kungs, es jūs nepārtraucu, kad jūs runājāt.

Un pēdējais. Tik tiešām ir jāatstāj “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums, dzīvokļi un zeme, un pārējie spekulanti, nu, lai atpūšas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs. Otro reizi.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Leiškalna kungs! Varētu jau atbalstīt jūsu priekšlikumu, bet jūsu pašu partijas biedrs pateica, ka termiņš šeit nav galvenais. Un es vēlreiz atgādinu, un es viņam piekrītu, ka termiņi — par to nav jāstrīdas. Jāstrīdas ir, cik ir sertifikātu un ko tiem likt pretī, un tēvzemieši piedāvā likt pretī zemi un dzīvokļus, un jūs kā valdošā koalīcija varētu piedāvāt likt pretī vēl sarakstu ar objektiem. Šāds saraksts ir izstrādāts, Ministru kabinetā par to gāja runa, un tādējādi izveidojas tas, ka sertifikātiem pretī ir konkrēti objekti, un cilvēki, vienalga, zina, cik tas termiņš tam sertifikātam ir, ka pretī viņš var saņemt zemi, dzīvokli vai akciju. Un, ja viņš to nepaņem, tā jau ir viņa paša vaina, bet tāda iespēja šim cilvēkam ir jādod. Bet lielākā daļa priekšlikumu principā visi runā tikai par datumiem, tad viens, tad otrs, nevis par īpašumiem.

Sēdes vadītājs. Pirms turpinām debates, ir ienācis desmit deputātu ierosinājums — turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtībā iekļauto jautājumu izskatīšanai. Vai ir iebildumi? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo desmit deputātu ierosinājumu. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — 4, atturas — 5. Priekšlikums tiek atbalstīts.

Nākamajam vārds debatēs Modrim Lujānam. (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Modris arī neizturēja!”)

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Protams, mēs varējām izmantot šo iniciatīvu, ko arī atbalstījām, strādāt bez pusdienas pārtraukuma, bet neaizmirstiet to, ka prese jebkurā gadījumā novērtēs to, ka mēs atkal esam strādājuši ļoti maz, neražīgi un neracionāli, un uzdos varbūt Valsts kontrolei pārbaudīt, kā mēs strādājam.

Cienījamie kolēģi! Es atklāti izsaku dziļu nožēlu, ka žēl, ka “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK neatbalstīja manu priekšlikumu. Pēc būtības mans priekšlikums ir daļējs “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums uz pirmo lasījumu, jo jūs gribat arī zemes tirgu, lai tas būtu pēc būtības mūžīgs, vienīgi mans priekšlikums ir papildināts arī ar to, ka varēs ar privatizācijas sertifikātiem privatizēt arī citus īpašuma veidus. Šajā brīdī ir pretruna, kādēļ arī daļa no, cik es saprotu, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un sociāldemokrātiem iestājas pret, jo Leiškalna kungs piedāvā divus gadus tālāk vēl, ka varēs par sertifikātiem privatizēt gan zemi, gan īpašumus. Protams, pazīstot “Ceļa” divkosīgo dabu, visiem rodas lielas aizdomas par to, ka, ja mēs atbalstīsim cienījamā Leiškalna kunga iniciatīvu, tad “Ceļš” piemānīs Latvijas sabiedrību ne jau pirmo reizi un ne pēdējo reizi ar tā dēvētajiem objektiem, jo šajā brīdī varbūt līdz trešajam lasījumam nesīs vienu sarakstu, teiks, ka būs privatizējami tādi un tādi objekti, beigās izrādīsies kārtējo reizi čiks. (Starpsauciens no zāles. K.Leiškalns: “Kad es tevi esmu piemānījis?!”) Leiškalna kungs, tu esi tikai viens no “Ceļa” biedriem ar mazākuma tiesībām.

Cienījamie kolēģi! Tādēļ arī, teiksim, es frakcijā runāju par to, lai atbalstītu cienījamo kolēģi Leiškalna kungu, lai viņš arī pietuvinātos privatizācijas sertifikātu tēva statusam, bet varbūt patiešām uz šo lasījumu vajadzētu atbalstīt Leiškalna kungu, un pēc tam vēl ir priekšā trešais lasījums, un, ja, protams, “Ceļš” atnesīs šo sarakstu un... Nu tu neesi viss “Ceļš”... Leiškalnam jau lielummānija sākusies... Cienījamie kolēģi, un tad varēs redzēt, kādi ir objekti, kādas ir garantijas, jo vismaz tās garantijas par “Lattelekom” iespējamo privatizāciju man izraisa ļoti lielas šaubas. Kā būs ar pārējiem objektiem, to mēs redzēsim, bet šajā brīdī varbūt vajadzētu atbalstīt, un pēc tam uz trešo lasījumu, iespējams, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK iedos atkal savus priekšlikumus, un tad varēs labi pastrādāt. Paldies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Romualds Ražuks.

Sēdes vadītājs. Paldies! Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Nupat Modris te norunāja šausmīgu vārdu — garantijas. Viss iepriekšējais privatizācijas process, es saprotu, jums nebija pārāk uzmanīgi vērts klausīties visu, bet, saliekot kopā to, ko pateica Ivars, to, ko pateica Leons, un tagad vēl pateica Modris par garantijām, es domāju, ka tie, kas klausījās radio, saprata, ir tikai viena garantija — Latvijā ir un būs cilvēki, kuriem būs iespējas par sertifikātiem nopirkt visu, ko viņi gribēs. Un lielākai daļai būs tiesības ar šiem sertifikātiem izklaidēt savu laiku — spēlēt kāršu vietā un klausīties, kā varas partijas viņiem dos laimi, pēc nākamām Saeimas vēlēšanām nav un nebūs garantiju, jo saraksts būs kādreiz pēc tam, sarakstam tik tiešām bija jābūt tad, kad sāka runāt par privatizāciju. Un tad doma bija viena, ka katram ir tiesības uz jebkuru objektu visā privatizācijas procesa laikā. Šodien jūs paši te strīdaties gan par termiņiem, gan ko tad īsti dot, nu tad pasakiet atklāti, cienījamā tauta, mēs jūs krāpsim, tāpat kā krāpām līdz šim ar tiem sertifikātiem.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates beidzam. Komisijas vārdā deputāts Kārlis Leiškalns. (No zāles deputāts A.Šķēle: “Blēdība atkal…”) Es atvainojos, Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Nemaz nav iespējams izanalizēt visas izskanējušās debates par 4.priekšlikumu, jo daudzas no tām nebija pēc būtības un par priekšlikuma saturu. Komisija neatbalstīja sava komisijas priekšsēdētāja Leiškalna priekšlikumu galvenokārt šādu iemeslu dēļ: tāpēc, ka tas atšķīrās no Ministru kabineta viedokļa, jo Ministru kabinets bija uzticējis Ekonomikas ministrijai izstrādāt priekšlikumus, bet Leiškalna priekšlikums paredz visus sertifikātus pagarināt līdz 2003.gada pēdējai dienai. Valdība paredz noteikt divus termiņus, kaut arī viņa to oficiāli nav apstiprinājusi, bet uzticējusi iesniegt Ekonomikas ministrijai. Tātad īpašumu kompensācijas sertifikāts līdz 2003.gada beigām, bet parastos sertifikātus varētu izmantot tikai līdz 2002.gada beigām. Un kāpēc? Gluži vienkārši tāpēc, ka dzīvokļu privatizācija ir jau pie beigām. Un neviens nepirks dārgos īpašuma kompensācijas sertifikātus, kuri maksā jau vairāk nekā 6 latus, lai par tiem pirktu dzīvokli. Dzīvokļu privatizācija faktiski, kā informē Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija, gada laikā varētu tikt pilnīgi pabeigta. Līdz ar to parastajiem sertifikātiem pielietošana vairs nebūtu tikt aktuāla.

Nu un tāpēc komisija nenobalsoja par Leiškalna priekšlikumu. Aicinu to nedarīt arī Saeimai komisijas vārdā! (No zāles: “Nedarīsim!”)

Sēdes vadītājs. Paldies, Seiles kundze! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam pa 5. — deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikumu. Es atvainojos, par 4. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 3, atturas — 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Seile. Godātie deputāti! 5. priekšlikumu iesniedza Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Tiesnesis. Komisija savā sēdē šo priekšlikumu neatbalstīja, bet pēc tam sarīkoja vēl otru sēdi, kurā nolēma, ka tomēr komisijai savs viedoklis būtu jāizsaka. Bet vienoties komisijas locekļu vairākums par Tiesneša iesniegto priekšlikumu nevarēja tāpēc, ka viņam ir tāda pēdējā rindkopa, ka īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā kā maksāšanas līdzekli nevar izmantot pēdējos pārējos privatizācijas sertifikātus. Šāda norma no juridiskā viedokļa vienkārši ir neprecīza un nevajadzīga. Un tāpēc komisija nedaudz tikai redakcionāli uzlaboja šo Tiesneša kunga priekšlikumu un izstrādāja savu 6. priekšlikumu, kuru komisija ierosina arī atbalstīt šeit plenārsēdē.

Sēdes vadītājs. Vai Tiesneša kungs uztur balsošanu? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Tiesneša priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 1, atturas — 42. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A. Seile. Un tātad nākamais ir komisijas izstrādātais priekšlikums, kurā pēc būtības ir ietverts Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, un šī priekšlikuma būtība ir: tātad līdz 2003. gada beigām pagarināt kompensācijas sertifikātu termiņu un līdz 2002. gada 31. decembrim — visu pārējo sertifikātu termiņu. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 6. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — nav, atturas — 14. Priekšlikums atbalstīts.

A. Seile. Un tātad likumprojektā ir palicis tikai viens priekšlikums — 7. ko iesniedzis deputāts Gunārs Freimanis, un komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, jo faktiski šāda norma jau ir likumprojekta tekstā iepriekšējos pantos.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates. Pieteicies deputāts Gunārs Freimanis.

G. Freimanis (LSDSP). Vispirms man jāsaka: žēl, ka šodien mēs ar tautas interešu karogu tomēr... mūsu roku vada, vairākuma roku vada — finansu grupējumu intereses. Bet kas attiecas tieši uz šo priekšlikumu, iepazīstoties ar likumu, man radās doma, kādēļ no 1995. gada 18. aprīļa, kad šis likums ir spēkā, un ar šī likuma 18. panta 10. daļu Ministru kabinetam ir uzdots izstrādāt nolikumu par privatizācijā neizmantoto sertifikātu anulēšanu, vismaz pie varas ir bijuši pieci Ministru kabineti, neviens nav uzskatījis par vajadzīgu šo likuma prasību pildīt? Tādēļ es piedāvāju konkrētu termiņu, lai šis Ministru kabinets, kas pašreiz ir pie varas, ja tas noturas tik ilgi, lai tomēr šo likuma normu izpildītu. Aicinu balsot par!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Balsosim par 7. — deputāta Freimaņa priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 7, atturas — 43. Priekšlikums atbalstu nav guvis.

A. Seile. Visi priekšlikumi ir izskatīti, būs iespēja iesniegt uz nākamo — trešo — lasījumu vēl jaunus priekšlikumus. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts ir guvis atbalstu.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A. Seile. Komisija, apsverot to, ka 1. oktobrī beidzas sertifikātu pieņemšanas iespējas, grib ātrāk risināt šo jautājumu, lai trešais lasījums būtu pēc iespējas ātrāk, tāpēc iesaku priekšlikumu iesniegšanas termiņu 2. oktobri.

Sēdes vadītājs. 2. oktobris. Vai ir iebildumi? Nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 2. oktobris.

Nākamais šodien izskatāmais likumprojekts — “Iepakojuma likums”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Modris Lujāns.

M. Lujāns (PCTVL). Labdien, cienījamie kolēģi! Strādājam ar Iepakojuma likumu, kas jums visiem ir izdalīts. Šis likumprojekts ir pēc būtības vienas paketes likums ar Vides nodokļu likumu, kas jau ir izskatīts pirmajā lasījumā šodien, un, protams, ir pietiekami daudz normu, kuras būs jādiskutē komisijā, bet tādēļ es lūgšu arī divu nedēļu termiņu priekšlikumiem un aicināšu arī kolēģus dot priekšlikumus, lai šo likumu labāk sakārtotu. Es tātad aicinātu to atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Tātad balsosim par likumprojektu “Iepakojuma likums” pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret un atturas — nav. Likumprojekts atbalstīts.

M. Lujāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — līdz 10. oktobrim.

Sēdes vadītājs. 10. oktobris — priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Iebildumu nav? Paldies!

Nākamais izskatāmais likumprojekts “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G. Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Ārlietu komisija ir atbalstījusi pirmajam lasījumam “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”, kura būtība ir piešķirt Saeimai tiesības nozīmēt pārstāvi pie Eiropas Komisijas.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, balsosim par likumprojektu “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” pirmajam lasījumam. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par steidzamību... Es atvainojos. Nobalsosim, Krasta kungs, šo likumprojektu izskatīt kā steidzamu.

G. Krasts. Nē, tas nebūtu vajadzīgs, to mēs varētu darīt arī nākamajā sēdē, jo būs vēl viens tehnisks labojums, kas būs vajadzīgs. Tāpēc mēs varētu par steidzamību balsot, ja nebūs iebildumu, nākamajā sēdē. Ja šoreiz mēs pieņemam šo likumprojektu šajā redakcijā, tad nākamajā sēdē jau uz nākamo lasījumu būs iesniegti priekšlikumi, kas mums vēl būs atklājies, kā vajadzīgs.

Sēdes vadītājs. Iesniegumā ir pieteikta šim likumprojektam steidzamība. Mums jāizšķiras par šo jautājumu balsojot. Godājamie kolēģi, balsosim par to, lai noteiktu steidzamību šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam, lai noteiktu šim likumprojektam “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” steidzamību. Lūdzu balsošanas režīmu! Rezultātu! Par — 58, pret — 1, atturas — 8. Likumprojekts noteikts par steidzamu. Lūdzu!

G. Krasts. Ļoti labi. Tātad priekšlikumus iesniegt... Jā, bet kā tad tur ar tiem laikiem?

Sēdes vadītājs. Tātad, Krasta kungs, nobalsosim par likumu pirmajā lasījumā.

G. Krasts. Jā, par pirmo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

G.Krasts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu vēlams ļoti īss — līdz nākamajai trešdienai. Jā, bet tas laikam nav tehniski iespējams.

Sēdes vadītājs. 3. …

G.Krasts. 3.oktobris iznāk, ja.

Sēdes vadītājs. Un izskatīt? 3.oktobris — priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Izskatīšanas datums?

G.Krasts. Nākamā sēde.

Sēdes vadītājs. 4.oktobris.

G.Krasts. 4.oktobris. Paldies! Iebildumu nav.

Sēdes vadītājs. Ar to visus šodien paredzētos likumprojektus mēs esam izskatījuši.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu, kam ir nepieciešami paziņojumi! Reģistrācijas režīmu!

Saeimas sekretāres biedru lūdzu sagatavot izdruku!

Vārds paziņojumam deputātam Kiršteina kungam.

A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Pulksten 15.00 Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēde Sarkanajā zālē. Tikšanās ar Lielbritānijas Karaliskās aizsardzības studijas koledžas delegāciju. Un tie, kuri ir ieinteresēti, sevišķi no Ārlietu komisijas un no Eiropas lietu komisijas, aicināti piedalīties. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Imantam Burvim.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Vēlreiz atgādinu par Parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Ministrs mūs jau gaida, tā ka esiet mīļi, uz Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpām!

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Modrim Lujānam.

M.Lujāns (PCTVL). Vides apakškomisijas deputātiem atgādinu, ka rīt 10.00 pulcēšanās pie Rīgas domes, lai apmeklētu Getliņu izgāztuvi. Paldies!

G.Dambergs (LC). Cienījamie deputāti! Kuveitas — Latvijas parlamentārās sadarbības grupas locekļi! Aicinu uz īsu sanāksmi Sarkanajā zālē!

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta. Es atvainojos! Bartaševiča kungs nolasīs izdruku.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Inese Birzniece, Andrejs Panteļējevs, Kristiāna Lībane, Normunds Rudevičs, Aivars Tiesnesis, Helmuts Čibulis, Rihards Pīks, Vaira Paegle, Andris Šķēle, Andris Bērziņš, Vents Balodis, Oskars Grīgs, Aida Prēdele, Jānis Straume, Juris Dobelis, Palmīra Lāce. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies!

 

 

Uz Saeimas deputātu jautājumiem sniegtās atbildes

Pēc 2001.gada 27.septembra sēdes

Sēdes vadītājs. Pulkstenis ir 17.00. Ir pienācis laiks uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Uzklausīsim vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vladimira Makarova un iekšlietu ministra Mareka Segliņa atbildi uz jautājumu “Par ūdenskrātuvju kaskādēm Latvijas upēs”.

Deputāti ir saņēmuši rakstisku vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra atbildi.

Vārds mutiskai atbildei Makarova kungam. Jūsu rīcībā divas minūtes.

V.Makarovs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs). Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Ņemot vērā, ka ministrija savas kompetences ietvaros, manuprāt, ir izsmeļoši atbildējusi, es varu saņemt jautājumus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem papildjautājumu nav. Līdz ar to atbilde uz jautājumu ir sniegta.

Ekonomikas ministrs ir informējis Saeimas Prezidiju, ka šajā laikā viņam notiek nopietnas pārrunas ar Ministru prezidentu. Līdz ar to atbildes uz jautājumiem, kas iesniegti ekonomikas ministram, tiek pārceltas uz nākamo ceturtdienu pulksten 17.00.

Paldies! Sēde ir slēgta.

Uz Saeimas deputātu jautājumiem

rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs

V.Makarovs

Hidroelektrostaciju (HES) hidrotehnisko būvju drošumu regulē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātais un Saeimas pieņemtais 2000.gada 7.decembra likums “Par HES hidrotehnisko būvju drošumu”. Šis likums nosaka HES valdītāju atbildību un organizatoriskos pasākumus, lai panāktu esošo, atjaunojamo un jaunbūvējamo HES hidrotehnisko būvju drošumu.

Likums attiecas uz visām Latvijā esošām HES neatkarīgi no to jaudas un novietojuma. Atkarībā no varbūtējiem draudiem iedzīvotāju dzīvībai un veselībai un kaitējumam īpašumiem un videi likums paredz trīs (“A” “B” un “C”) HES drošuma klases.

Atbilstoši likumā noteiktajam 2001.gada 19.jūnijā MK pieņēmis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātos noteikumus Nr.257 “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošuma programmām un deklarācijām”, kas uzliek par pienākumu HES valdītājam izstrādāt drošuma programmu, tas ir, pasākumu kompleksu HES hidrotehnisko būvju stāvokļa novērošanai un pārbaudīšanai, kā arī drošas ekspluatācijas kritērijus. Valsts būvinspekcija izvērtē drošuma programmā ietverto pasākumu kompleksu un to apstiprina, ja tajā ietvertais pasākumu komplekss nodrošina HES hidrotehnisko būvju drošumu.

HES hidrotehnisko būvju drošuma programmas sadaļā D2 “Hidrotehnisko būvju ekspluatācija ārkārtējos apstākļos” ir attiecīgas apakšnodaļas:

2.1. Apdraudējuma novērtējums, avārijas situācijā ietekmētie objekti.

2.2. Ūdenskrātuves iztukšošanas vai ūdenslīmeņa pazemināšanas iespējas.

2.3. Celtniecības materiālu krājumi un iekārtas HES hidrotehnisko būvju avāriju likvidēšanai.

2.4. HES hidrotehnisko būvju ekspluatācijas personāla rīcība ārkārtējās situācijās.

2.5. Avārijas situācijā ietekmēto objektu, valsts institūciju, pašvaldību un iedzīvotāju apziņošana.

Sastādot drošuma programmu, sertificēts speciālists izvērtē varbūtējo HES avārijas nodarīto kaitējumu avārijas situācijā ietekmētiem objektiem (tai skaitā lejup pa upi izvietotajiem aizsprostiem, tiltiem, ceļiem u.c.).

Turklāt MK noteikumi paredz drošuma programmas apakšnodaļās 2.1. un 2.5. norādīto informāciju iesniegt pašvaldībās, kuru teritorijās atrodas HES hidrotehniskās būves un objekti, kurus var ietekmēt hidrotehnisko būvju avārija.

Ūdenskrātuvju kaskādēs izvietoto objektu darbība tiek koordinēta ar prasībām, ko nosaka iepriekš minētais likums un Ministru kabineta noteikumi.

Likumā “Par HES hidrotehnisko būvju drošumu” ir iestrādāta norma “Ja HES hidrotehnisko būvju stāvokļa novērojumi, kontroles mērījumi un pārbaudes liecina, ka šo būvju turpmāka ekspluatācija var izraisīt to sagraušanu, HES valdītājam ir pienākums nekavējoši par to ziņot lejpus esošo hidrotehnisko būvju valdītājiem”. Avārijas situācijā HES valdītājs veic apziņošanu Civilās aizsardzības likumā noteiktā kārtībā.

Likuma ievērošanas kontrole uzdota Valsts būvinspekcijai. Tās veikšanai saskaņā ar 1998.gada 13.oktobra MK noteikumiem Nr.404 “Par grozījumiem Valsts būvinspekcijas nolikumā” izveidota Hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju darba drošības kontroles daļa, kas darbojas kopš 1999.gada 1.aprīļa.

Valsts būvinspekcijas rīcībā ir informācija par visām hidroelektrostacijām (kopumā 92 uz 25.09.2001.), kas atsākušas darbu vai uzbūvētas no jauna kopš 1992.gada, to jaudu, novietojumu hidrogrāfiskā tīklā, kā arī informācija par to apdraudējuma novērtējumu (nosakot HES drošuma klases). Valsts būvinspekcija kontrolē HES hidrotehniskās būves, to drošuma uzraudzību un to darba režīmu.

Vides aizsardzības

2001.gada 17.(27.) septembrī un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

Kopsavilkums

2001. gada 27. septembra sēdē

2. lasījumā kā steidzamu pieņēma likumu:

— “Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” (Reģ. nr. 1004) (dok. nr. 3446; nr. 3446B) Balsojums: 75 par, 0 pret, 0 atturas.

2. lasījumā pieņēma likumprojektus:

 

— “Par Bruno Valda Pētersona atzīšanu par Latvijas pilsoni”. (Reģ. nr. 995) (dok. nr. 3427; nr. 3499) Balsojums: 74 par, 0 pret, 4 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. (Reģ. nr.937) (dok. nr. 3301; nr. 3512) Balsojums: 81 par, 0 pret, 1 atturas.

1. lasījumā kā steidzamus pieņēma likumprojektus:

 

— “Grozījums Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā”. (Reģ. nr. 983) (dok. nr. 3411; nr. 3492) Balsojums par steidzamību: 68 par, 0 pret, 0 atturas; balsojums par 1. lasījumu: 73 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Daugavpils Universitātes Satversmi”. (Reģ. nr.985) (dok. nr. 3414; nr. 3500) Balsojums par steidzamību: 74 par, 0 pret, 0 atturas; balsojums par 1. lasījumu: 68 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”. (Reģ. nr. 1023) (dok. nr. 3523) Balsojums par steidzamību: 59 par, 1 pret, 8 atturas; balsojums par 1. lasījumu: 79 par, 0 pret, 0 atturas.

1. lasījumā pieņēma likumprojektus:

 

— “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli””. (Reģ. nr. 1000) (dok. nr. 3442; nr. 3482) Balsojums: 76 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””. (Reģ. nr. 991) (dok. nr. 3420; nr. 3485) Balsojums: 75 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Robežsardzes likumā”. (Reģ. nr. 990) (dok. nr. 3419; nr. 3486) Balsojums: 65 par, 0 pret, 7 atturas.

— “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”. (Reģ. nr. 951) (dok. nr. 3348; nr. 3493) Balsojums: 66 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. (Reģ. nr.984) (dok. nr. 3413; nr. 3494) Balsojums: 69 par, 0 pret, 0 atturas.

— Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”. (Reģ. nr. 959) (dok. nr. 3374; nr. 3495) Balsojums: 70 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā” Par policiju””. (Reģ. nr. 989) (dok. nr. 3418; nr. 3496) Balsojums: 77 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par 1961. gada 21. aprīļa Eiropas konvenciju par Starptautisko komercšķīrējtiesu”. (Reģ. nr. 962) (dok. nr. 3380; nr. 3501) Balsojums: 77 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par 1974. gada Atēnu konvenciju par pasažieru un to bagāžas jūras pārvadājumu un tās 1976. gada protokolu”. (Reģ. nr. 953) (dok. nr. 3350; nr. 3502) Balsojums: 78 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par 1999. gada Starptautisko konvenciju par kuģu arestu”. (Reģ. nr. 920) (dok. nr. 3227; nr. 3503) Balsojums: 81 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījums likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””. (Reģ. nr. 1021) (dok. nr. 3513) Balsojums: 82 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā””. (Reģ. nr. 988) (dok. nr. 3417; nr. 3510) Balsojums: 69 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Iepakojuma likums”. (Reģ. nr. 999) (dok. nr. 3441) Balsojums: 76 par, 0 pret, 0 atturas.

Nodeva komisijām likumprojektus:

 

— “Par Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu Nr. 1/2001 “Par grozījumiem Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 2. protokolā””. (Reģ. nr. 1013) (dok. nr. 3487; nr. 3487A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā), Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— “Grozījumi likumā “Par svētku un atceres dienām””. (Reģ. nr. 1014) (dok. nr. 3498; nr. 3498A) Nodeva Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai (atbildīgā), Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai.

— “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””. (Reģ. nr. 1015) (dok. nr. 3504; nr. 3504A) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā).

— “Grozījumi likumā “Par vides aizsardzību””. (Reģ. nr. 1016) (dok. nr. 3505; nr. 3505A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā) un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

— “Elektronisko dokumentu likums”. (Reģ. nr. 1017) (dok. nr. 3506; nr. 3506A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā), Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

— “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku””. (Reģ. nr. 1018) (dok. nr. 3507; nr. 3507A) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā).

— “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””. (Reģ. nr. 1019) (dok. nr. 3508; nr. 3508A) Nodeva Sociālo un darba lietu komisijai (atbildīgā), Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

— “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”. (Reģ. nr. 1020) (dok. nr. 3509; nr. 3509A) Nodeva Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai (atbildīgā) un Sociālo un darba lietu komisijai.

Pieņēma lēmumu:

— “Par Ineses Bules atcelšanu no Ludzas rajona tiesas tiesneša amata”. (dok. nr. 3511) Balsojums: 67 par, 0 pret, 4 atturas.

Jautājumi un atbildes:

 

— Saeima saņēma vides un reģionālās attīstības ministra V.Makarova un iekšlietu ministra M.Segliņa atbildi uz deputātu M.Lujāna, J.Sokolovska, M.Mitrofanova, A.Golubova un J.Jurkāna jautājumu par ūdenskrātuvju kaskādēm Latvijas upēs. (dok. nr. 3526)

Saeimas preses dienests

Frakciju viedokļi

Pēc 2001. gada 27. septembra sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Deputātiem šī bija samērā grūta nedēļa, jo paralēli visam joprojām turpinās budžeta projekta apspriešana un sagatavošana iesniegšanai Saeimā. Jāteic, ka mani ļoti sarūgtina presē paustie viedokļi, ka frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un tās pārstāvošie ministri kavē budžeta nodošanu. Mēs rūpējamies par to, lai veselības aizsardzības sistēmas uzlabošanai tiktu piešķirti līdzekļi. Šo budžetu nepieciešams palielināt par 46 miljoniem, jo kas gan var būt svarīgāks par tautas veselību. Mēs visi saprotam, kā ir samilzušas problēmas gan ar zāļu dotēšanu, gan ar slimnīcu uzturēšanu, un, manuprāt, valdība darītu pareizi, ja uzskatītu par vienu no prioritātēm arī veselības aizsardzību.

Ja runājam par šodienas plenārsēdi, tad jāsaka, ka ļoti nozīmīgs ir steidzamības kārtā pieņemtais likums “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, jo pašvaldības joprojām nav spējušas izveidot šos regulatorus, kas pārraudzīs, uzraudzīs un aizsargās patērētāju intereses. Tāpēc visa likuma būtība ir tāda, ka pašvaldības līdz regulatoru izveidošanai vai līguma noslēgšanai ar kādu citu pašvaldību var pašas pildīt regulatora funkcijas, aizstāvot patērētāju intereses.

Otrs nozīmīgs likums, ko, manuprāt, gaida gandrīz katrs Latvijas iedzīvotājs, ir 2. lasījumā pieņemtais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. Šodien nobalsotajā likumprojekta 2. lasījuma variantā tika atbalstīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, kas paredz, ka visus sertifikātus varēs izmantot līdz 2002. gada 31. decembrim, bet īpašuma kompensācijas sertifikātus par vienu gadu ilgāk — līdz 2003. gada 31. septembrim. Likumprojektā ir paredzēts, ka pilnīgi visu — ne tikai dzīvokļus un zemi, kā bija iesniegusi frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, bet arī pašvaldību īpašumu un lielos uzņēmumus varēs turpināt privatizēt par sertifikātiem. Jāsaka, ka mēs pie saviem uzskatiem pieturēsimies un arī nākošajos labojumos ierosināsim, lai tikai zemei un dzīvokļiem tiktu izmantoti sertifikāti. Varbūt papildināsim savu priekšlikumu ar to, lai arī garāžu īpašnieki un mākslinieku darbnīcu pretendenti par sertifikātiem spētu iegūt sev īpašumus arī nākošajā gadā — ilgāk sertifikātus izmantot nav vajadzīgs, jo dzīvokļu privatizācija tuvojas beigām.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija): Es vēlētos šoreiz pievērsties mūsu valsts attīstības vissvarīgākajam jautājumam — budžeta veidošanai. Acīmredzot šis būs tas darbs, kas mūs sagaida kā nopietnākais jau vistuvākajā laikā. Diemžēl Tautas partijas Saeimas frakcija vakar varēja pārliecināties par to, ka budžeta veidošanas process neveicas gluži tā, kā mēs to vēlētos. Pamatotas ir bažas, ka budžeta projekts, kā tas ir paredzēts likumā, netiks iesniegts Saeimā 1. oktobrī, kaut arī Finansu ministrija, uzklausot finansu ministra G.Bērziņa informāciju, ir sagatavojusi tādu nākamā gada budžeta projektu, par kuru frakcijai nav šaubu, ka tas ir pietiekami kvalitatīvs. Paveikts nopietns saskaņošanas un izstrādes darbs, kā rezultātā radies stingrs fiskālās politikas un izsvērtu izdevumu budžeta projekts. Šāda budžeta veidošana pilnībā atbilst Tautas partijas aizstāvētajiem principiem. Tas ir vērsts uz mūsu valsts tautsaimniecības tālāku attīstību — ne tikai uz viena priekšvēlēšanu gada dzīves sakārtošanu, bet arī kā bāze nākamajiem gadiem. Taču tieši patlaban ir sākušās politiskas spekulācijas — vēlmes mākslīgi sakāpināt ieņēmumu prognozes un izstrādāt dažādus priekšvēlēšanu labdarības pasākumus.

Šāda pieeja budžeta veidošanā mums nav pieņemama! Tādēļ esam uzaicinājuši Ministru prezidentu A.Bērziņu pirmdien pulksten 14.00 ierasties mūsu frakcijā, lai noskaidrotu, kāda palīdzība un atbalsts no Tautas partijas būtu nepieciešams Ministru prezidentam, lai sekmīgi virzītu budžeta projektu, pieņemtu lēmumu valdībā un varētu sākt darbu Saeimā. Šajā jautājumā esam ļoti ieinteresēti, tādēļ arī frakcija vakar lēma par to, vai būtu nepieciešams sasaukt politisko konferenci par budžeta jautājumiem. Ar gandarījumu varu teikt, ka arī Tautas partijas valde ir atsaukusies uz frakcijas aicinājumu un vakardienas sēdē nolemts, ka nākamajā nedēļā — 6. oktobrī — tiks sasaukta Tautas partijas politiskā konference par budžeta jautājumiem. Jāatzīmē, ka politiskā konference ir jauns Tautas partijas darba instruments. Par to ir lēmis mūsu pēdējais — 4. kongress, un šobrīd šis darba instruments tiks iedzīvināts. Vēlos pievērst radioklausītāju uzmanību tam, ka Tautas partija jau agrāk ir paziņojusi, ka nepieļaus “vieglas rokas” tēriņus vai labdarības pasākumus nākamo vēlēšanu gaisotnē, un ir aicinājusi vairākkārt koalīcijas partnerus un Ministru prezidentu respektēt šo pozīciju. Gribu vēlreiz teikt, ka varat būt pilnīgi pārliecināti, ka Tautas partija uzturēs spēkā prioritātes, kas ir svarīgas visai tautai, — izglītība un drošība valstī.

J.Gaigals (savienības “Latvijas ceļš” frakcija): Man atliek tikai papildināt to, ko jau ir minējuši iepriekšējie runātāji par svarīgākajiem likumprojektiem, kas šodien tika izskatīti vai pieņemti pirmajā, otrajā vai trešajā — galīgajā lasījumā. Cilvēkus noteikti interesēs tas, ko Saeima lēma par privatizācijas sertifikātiem. Savienības “Latvijas ceļš” frakcijas viedoklis bija pat liberālāks par to normu, par kuru mēs nobalsojām šodien.

Proti, mūsu viedoklis ir šāds — līdz brīdim, kamēr kaut kas privatizējams, ir jābūt privatizācijas sertifikātu realizācijas iespējām. Iepriekšējie nosacījumi bija vērsti uz to, lai ātrāk un veiksmīgāk ritētu dzīvokļu privatizācija, bet dažādu iemeslu dēļ privatizācija nerit tik raiti, kā to gribētos. Līdz ar to privatizācijas sertifikātu lietošanas termiņš tiks pagarināts. Otru likumprojektu, kas tika pieņemts galīgajā lasījumā, proti, likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, jau minēja deputāte A.Seile. Minēšu vēl vienu papildinājumu šajā likumā, kas paredz uzņēmumiem, kuri sniedz sabiedriskos pakalpojumus, iespēju arī sponsorēt, tātad finansiāli atbalstīt nevalstiskās organizācijas, kā arī noteikt precīzi summu, līdz kādam līmenim to var izdarīt. Šī iespēja tiek dota tādām organizācijām kā Latvijas Olimpiskā komiteja, Kultūrkapitāla fonds un Bērnu fonds. Tās ir sabiedriskas organizācijas, kas savā sektorā veic milzīgu nenovērtējamu darbu. Būtu neloģiski, ja minētajiem uzņēmumiem nebūtu nekādas iespējas finansiāli atbalstīt šos fondus.

No likumprojektiem, kas tika nodoti komisijām, gribētu minēt divus. Viens no tiem — “Elektronisko dokumentu likums” — ir pilnīgi jauns pēc savas būtības cilvēkiem, kuri saskaras ar šiem jautājumiem. Elektroniskos parakstus un tamlīdzīgas lietas lieto pagaidām tikai bankas, bet tuvākajā nākotnē, domāju, mēs visi saskarsimies ar informācijas tehnoloģiju plašāku izmantošanu. Arī ikdienā šāda regulācija noteikti būs nepieciešama.

Man, protams, pats mīļākais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par svētku un atceres dienām””, kas nosaka 1. septembri kā svētku dienu, jo šis nav tikai formāls akts. Visiem izglītotājiem 1. septembris jau tā ir svētku diena, un šis speciālais statuss pastiprinās svētku izjūtu visiem. Pirmajam septembrim jābūt svētkiem absolūti visiem, tādēļ pārējos jautājumus atrisināsim, izskatot likumprojektu otrajā un trešajā lasījumā.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Pirms es stāstu par to, kas šodien notika Saeimas plenārsēžu zālē, gribētu izklāstīt, kādā gaisotnē šonedēļ notika Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas darbs.

Kā visi Saeimas deputāti, arī sociāldemokrāti strādāja komisijās pie dažādiem likumprojektiem, kuri steidzami šajā sesijā būtu jāvirza, tomēr mūsu uzmanības degpunktā bija cita tēma, proti, zemes tirgus liberalizācijas process Latvijā, kas notiek saskaņā ar iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu pozīcijas “Brīva kapitāla kustība” apstiprināšanu. Sociāldemokrāti pēdējā laikā no lauksaimniekiem, kā arī no lauku iedzīvotājiem saņem ļoti daudz bažu pilnu vēstuļu un telefona zvanu par to, ka lauku zemi arvien vairāk savā īpašumā iegādājas ārzemnieki. Proti, tie ir cilvēki, kas Latvijā nedzīvo un nav tās pilsoņi. Lielākā nelaime, ka viena daļa šo cilvēku negrasās zemes izmantošanā investēt kādus līdzekļus, lai tādējādi celtu lauksaimnieciskās ražošanas iespējas Latvijas apstākļos, bet tieši otrādi — pērk šo zemi ar cerību nopelnīt. Vārds “spekulācija” pasaulē tiek saprasts dažādi, bet Latvijā tomēr spekulācijas jēdziens vēl joprojām tiek uztverts kā negatīvs. Un ja mēs redzam, ka šodien lauku iedzīvotāji ir spiesti līdzekļu trūkuma dēļ pārdot savu zemi par desmit un pat divdesmit reižu zemāku cenu, nekā tā būs nešaubīgi pēc dažiem gadiem, tad, acīmredzot Latvijas interesēs ir tomēr atbalstīt tos cilvēkus, kam šī zeme pieder šodien, bet kas līdzekļu trūkuma dēļ šodien nespēj to apsaimniekot.

Vakar frakcijas sēdē mēs uzklausījām Ekonomikas un Zemkopības ministrijas pārstāvju viedokļus par šo tēmu, bet nākamajā nedēļā tiksimies ar Ārlietu ministrijas un Eiropas integrācijas biroja pārstāvjiem. Mēs atbalstām domu, ka, integrējoties Eiropas Savienībā, Latvijas valstij ir jāaizstāv savu iedzīvotāju intereses un Latvijas zeme lielā mērā tomēr jāatstāj šeit dzīvojošo vajadzībām un spējai to apsaimniekot. Jādomā arī par priekšdienām.

Par šodienas plenārsēdi. Jāteic, ka mēs ar dalītām jūtām pieņēmām Ministru kabineta iesniegtos likumprojektus — grozījumus likumā “Par sociālo palīdzību” un grozījumus “Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, kas paredz sociālo pabalstu sistēmas izmaiņas. Sociāldemokrāti jau kopš 1998. gada Saeimā vairākkārt ir iesnieguši izskatīšanai dažādus priekšlikumus sociālo pabalstu jomā. Šoreiz mēs varētu tikai ar aplausiem apsveikt, ka šo lietu virza uz priekšu, ja nebūtu dažu iebildumu.

Pirmkārt, abos likumprojektos minēts datums — 2004. gada 1. janvāris. Tātad visi pozitīvi vērtējamie grozījumi tiek pārcelti uz ārkārtīgi tālu laiku — tie stāsies spēkā nākamajā Saeimā. Tas nozīmē, ka arī šajā gadījumā tas būs tikai priekšvēlēšanu aktivitātes pasākums.

Un vēl viena lieta — pašvaldībām būtībā tiks uzkrauts vēl viens papildu slogs finansēt šos pasākumus no saviem līdzekļiem.

Vēlos piebilst, ka būtisks bija arī jautājums par privatizācijas sertifikātiem, kurā sociāldemokrātu viedoklis ir nemainīgs — nav tik svarīgi manipulēt ar datumiem un termiņiem, kurus var mainīt, atcelt un pārcelt, cik svarīgi ir uzzināt, kādus tieši objektus Latvijas iedzīvotāji varēs privatizēt par sertifikātiem. Mūsuprāt, primāri ir liekama dzīvokļu un zemes privatizētāju interese, nevis to lielo sertifikātu daudzumu turētāju intereses, kurus interesē akcijas valsts uzņēmumos, kuri tiks privatizēti. Primārās ir to iedzīvotāju intereses, kuru rīcībā ir neliels daudzums sertifikātu.

M. Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Katra frakcija dzīvoja šo nedēļu savā gaisotnē, bet man liekas, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvoja līdzi notikumiem Amerikā, līdzi notikumiem — vai pasauli satricinās kārtējais karš, kādā formā šis konflikts tiks atrisināts. Man liekas, šodien visa pasaule seko līdzi šiem jautājumiem.

Paralēli tam dzīve turpinās, notiek darbs komisijās, bija kārtējā Saeimas plenārsēde. Šīs sēdes aktualitāte bija jautājums par privatizācijas sertifikātiem, tāpat kā pagājušajā gadā arī šogad valdošais vairākums kārtējo reizi solīja, ka līdz nākamā gada 31. decembrim tiks realizēti visi privatizācijas sertifikāti, bet kompensācijas sertifikātus varēs realizēt arī vēl gadu pēc tam. Ar privatizācijas sertifikātiem šoreiz liela daļa iedzīvotāju kārtējo reizi var nokļūt ķīlnieku veidolā, jo arī nākamā gada oktobrī privatizācija ar privatizācijas sertifikātiem beigsies. Būs notikušas vai notiks jaunas vēlēšanas, līdz ar to būs jautājums — ja nebūs to objektu, kas šodien tiek deklarēti kā privatizējami, proti, a/s “Latvijas kuģniecība”, SIA “Lattelekom”, a/s “Latvijas gāze”, tad cilvēki kārtējo reizi būs pievilti. Viņiem rokās būs palikuši papīri, un jau nākamajai Saeimai atkal vajadzēs atgriezties pie šī jautājuma — ko darīt? Diemžēl Latvijā jautājums ko darīt ar sertifikātiem turpinās gadu no gada, un neviena valdība tā arī līdz galam nav nesusi pilnu politisko atbildību šajā sertifikātu jautājumā.

Vēl viens jautājums ir par jau pieņemto likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”. Bija problēmas ar lielo regulatoru. Valsts prezidente likumu nosūtīja otrreizējai caurlūkošanai. Arī mūsu frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” norādīja, ka Latvijā tiek veikts eksperiments — gan ar lielo regulatoru, gan ar tā dēvētajiem pašvaldību regulatoriem. Tā arī šoreiz mūsu frakcija piedāvāja priekšlikumu, ka mazajām pašvaldībām ar iedzīvotāju skaitu līdz 30 000 šāds pašvaldību regulators nav jāveido, bet virs 30 000 iedzīvotāju skaita ir jāveido, citādi tas ir finansiāli nepamatots. Diemžēl ne sociāldemokrāti, ne arī valdošais vairākums šo iniciatīvu neatbalstīja. Kolēģi no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas pieturējās pie viedokļa, ka notiks strauja pašvaldību reforma, pagasti apvienosies un tad regulatori paliks rentabli. Gribētu apšaubīt — neviens neņems tādu pagastu, kas būs jādotē un jāuztur arī regulatora formā. Domāju, ka mēs nākamā gada vasarā pie šī jautājuma kārtējo reizi atgriezīsimies, bet tas ir mūsu parlamenta darbības stils — mēs “cērtam sunim asti” ne uzreiz, bet desmitreiz. Laikam tas sagādā arī sava veida patīkamas izjūtas, jo visa sabiedrība to jūt līdzi.

Vēl viens būtisks likumprojekts bija “Iepakojuma likums”. Šonedēļ Saeimas Vides apakškomisija apmeklēs Getliņu izgāztuvi. Šī apakškomisija strādā arī pie citām problēmām, tajā skaitā arī par vides sakārtotību Latvijā.

Saeimas preses dienests