Saeimā jau jūtama priekšvēlēšanu gaisotne

Jānis Straume, Saeimas priekšsēdētājs, — “Latvijas Vēstnesim”

— Acīmredzot Saeimas darbā tuvākajā laikā galveno vietu ieņems 2002. gada valsts budžeta projekta apspriešana. Kā vērtējat jau tagad valdošajā koalīcijā radušās domstarpības attiecībā uz budžeta likumprojekta sagatavošanu?

— Neapšaubāmi diskusijas par 2002. gada budžetu ir saistītas ar to, ka nākamā gada rudenī notiks astotās Saeimas vēlēšanas. Līdz ar to šis apstāklis rada papildu emocionālu slodzi šīm diskusijām. Katra partija, īpaši valdošās koalīcijas partijas, vēlas panākt valsts budžetā stabilu palielinājumu tieši tajos sektoros, par kuriem attiecīgās partijas izvirzītie ministri ir atbildīgi. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc šīs diskusijas ir tik emocionālas un dažkārt pat visai asas. Šobrīd jau ir pilnīgi skaidrs, ka valsts budžeta likumprojektu valdība iesniegs Saeimā tikai oktobra vidū, lai gan tas bija jāizdara līdz 1. oktobrim. Taču es domāju, ka šis papildu laiks tiks izmantots, lai vienotos par kopīgām prioritātēm. Pēc manām domām, valdošajām partijām tas izdosies, un tas valsts budžeta projekts, kas tiks iesniegts, daudzmaz apmierinās visu pušu intereses.

— Tātad nav pamata bažām par iespējamo šķelšanos valdošajā koalīcijā?

— Domāju, ka valsts budžeta apspriešana nebūs tai par pamatu.

— Kā kopumā vērtējat rudens sesijas pirmajā mēnesī — septembrī — paveikto?

— Diezgan skaidri iezīmējās priekšvēlēšanu gaisotne. Un šoreiz samērā agri ir iesācies šis priekšvēlēšanu periods. Bet tas arī ir, objektīvi raugoties, saprotams, jo nākamās Saeimas vēlēšanas sakritīs ar būtiskiem un izšķirīgiem notikumiem, kas ietekmēs mūsu valsts likteni nākotnē. Proti, runa ir par nākamruden paredzēto NATO valstu vadītāju tikšanos Prāgā, turklāt finišam tuvojas sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā. Līdz ar to šis sasprindzinājums jau ir sācies, un tas, manuprāt, turpināsies līdz pat nākamā gada rudenim.

Sakarā ar to, protams, gaidāms diezgan smags darba periods arī šajā Saeimas sesijā, kuras norise norāda, ka priekšvēlēšanu gaisotne ir skaidri manāma. Kaut vai diskutējot par tādiem būtiskiem jautājumiem kā grozījumi likumā par privatizācijas sertifikātiem.

Neapšaubāmi priekšā ir arī visai asas diskusijas par grozījumiem pensiju likumā. Arī tas būs nopietns pārbaudījums valdības koalīcijai. Šīs diskusijas dažādās darba grupās jau ir sākušās, notiek konsultācijas ar Pensionāru federāciju. Gribētos cerēt, ka šie grozījumi pensiju likumā, ko parlaments veiks tuvākajā laikā, būs tādi, kas lielā mērā garantēs to, ka pensiju likums vismaz tuvākajos piecos gados vairs nebūs jāaiztiek.

— Nupat jums bija tikšanās ar Lietuvas premjerministru Aļģirdu Brazausku, kuras laikā galvenokārt runa bijusi par abu valstu kopīgās robežas jautājumu noregulēšanu. Vai šajā ziņā beidzot ir gaidāmi pozitīvi pavērsieni?

— Pārrunājot ar Aļģirdu Brazausku jūras robežas jautājumu, valdīja savstarpēja izpratne. Ir panākta vienošanās par to, ka jautājumi, kas skar zvejniecības intereses, tuvākajā laikā ir jāatrisina, lai varētu jūras robežas līguma ratifikāciju novest līdz galam — arī mūsu parlamentā. Jau pavisam drīz, tiklīdz Lietuvā būs apstiprināts jaunais zemkopības ministrs, notiks sarunas starp abu valstu zemkopības ministriem, kuru degpunktā būs tieši tie jautājumi, kas attiecas uz zvejniecības problēmloku.

Bija runa arī par atvieglojumiem sauszemes robežas šķērsošanā. Šīs problēmas galvenokārt risināmas abu valstu valdībām. Kā man zināms, Brazauska kungam un mūsu valsts Ministru prezidentam izdevies nonākt pie kopīga viedokļa šīs problēmas risinājumā.

— Kādas tuvākajā laikā sagaidāmas Saeimas ārpolitiskās aktivitātes?

— Oktobra beigās paredzama Austrijas parlamenta priekšsēdētāja Fišera kunga ierašanās Latvijā. Šomēnes notiks arī Nīderlandes Karalistes premjerministra vizīte Latvijā.

Tāpat turpināsies mūsu deputātu darbs starptautiskajās parlamentu sadarbības organizācijās, tostarp gan Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā, gan NATO Parlamentārajā asamblejā. Par konkrētām Saeimas delegāciju vizītēm uz ārvalstīm vēl neko konkrētu nevar pateikt. Iespējams, piemēram, šoruden būs vizītes Kuveitā un Izraēlā, taču pagaidām šie jautājumi nav līdz galam saskaņoti.

— Kam vēl, neskaitot valsts budžeta likumprojektu, Saeima šoruden veltīs vairāk uzmanības?

— Domāju, ka svarīgi ir pabeigt izskatīt grozījumus likumā par privatizācijas sertifikātiem. Tāpat nozīmīgi būs grozījumi likumā par telekomunikācijām, tie aktuālie likumdošanas jautājumi, kas skar Komerclikuma darbību, un, protams, arī grozījumi pensiju likumā, ko jau minēju.

— Kad ir paredzama Latvijas Bankas jaunā prezidenta ievēlēšana?

— Likums paredz, ka tajā brīdī, kad Einars Repše atstās šo augsto posteni, desmit Saeimas deputāti varēs izvirzīt kandidatūras Latvijas Bankas prezidenta amatam. Tad arī acīmredzot koalīcijas padome lems par kopīgu pozīciju. Pašlaik vēl ir grūti prognozēt, kad tas notiks. Bet es domāju, ka šis Saeimas balsojums noteikti būs jau šajā rudens sesijā. Protams, te viss būs atkarīgs no Repšes kunga turpmākās rīcības.

Mintauts Ducmanis, “LV” Saeimas lietu redaktors