Par Čehijas parlamentāriešu vizīti

Otrdien, 2.oktobrī, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti tikās ar Čehijas Republikas Senāta Izglītības, zinātnes, kultūras un cilvēktiesību komisijas delegāciju.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Antons Seiksts pauda gandarījumu par iespēju tikties ar čehu kolēģiem un pateicās Čehijas Republikas ārkārtējai un pilnvarotajai vēstniecei Latvijā Janai Bulenovai par ieguldījumu abu valstu draudzīgo attiecību stiprināšanā.

A.Seiksts iepazīstināja viesus ar komisijas darbības jomām un kā vienu no svarīgākajām minēja cilvēktiesības. Viņš uzsvēra, ka parlamentā pieņemtajiem likumiem šajā jomā maksimāli jāatbilst starptautiskajām tiesībām un mūsdienu izpratnei par cilvēktiesībām. Cilvēktiesību komisijas pārziņā ir arī jautājumi par politiski represētās personas statusu, valsts un baznīcas attiecībām, izglītību, valsts valodas lietošanas regulēšanu un bērna tiesību aizsardzību.

Čehijas Senāta Izglītības, zinātnes, kultūras un cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājs Františeks Mezihorāks pateicās par iespēju draudzīgā un spraigā diskusijā pārrunāt abām valstīm svarīgus jautājumus un atzina, ka cilvēktiesību jautājumu risināšana arī viņa valsts komisijā ieņem vadošo vietu.

Tikšanās gaitā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas loceklis Boriss Cilēvičs informēja viesus, ka Latvija joprojām nav ratificējusi Eiropas Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību, un interesējās par Čehijas pieredzi nacionālo minoritāšu, patvēruma meklētāju un migrācijas problēmu risināšanā.

Senāta komisijas loceklis Jirži Šenkiržs pastāstīja, ka Čehija ir pievienojusies šai konvencijai un parlamentā nesen pieņemtais likums, kas regulē nacionālo minoritāšu tiesības, ir aktuāls poļu un čigānu minoritātēm. F.Mezihorāks atzina, ka pašlaik Čehija patvēruma meklētājiem no tranzītvalsts kļuvusi par mērķa valsti. Tā kā šis process ir grūti kontrolējams, Čehijā pieņemts jauns likums par patvēruma meklētājiem.

Mūsu valsts parlamentāriete Inese Birzniece sarunas gaitā izteica pārliecību, ka pilsoniskas sabiedrības veidošanā svarīgāka par Eiropas Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību ratifikāciju tomēr ir Sabiedrības integrācijas programmas īstenošana. Savukārt Ilmārs Geige pastāstīja, ka pašlaik Latvijā šīs programmas īstenošanas ietvaros norit sekmīgs naturalizācijas process un tiek darīts viss, lai cittautieši varētu veiksmīgi apgūt latviešu valodu un naturalizēties.

Abas puses pārrunāja arī jautājumus, kas saistīti ar Latvijas virzību uz ES un NATO. F.Mezihorāks pauda Čehijas atbalstu mūsu valsts integrācijai ES un NATO un interesējās, vai lielais nepilsoņu skaits tomēr nevarētu ietekmēt Latvijas virzību uz ES. I.Birzniece paskaidroja, ka ES nav deklarējusi, cik procentiem valsts iedzīvotāju ir jābūt pilsoņiem.

Abu valstu parlamentārieši pārrunāja jautājumus, kas skar bērna tiesību aizsardzību, pirmsskolas un skolas vecuma bērnu uzskaiti, kā arī nepieciešamību aktīvi apkarot narkotisko vielu lietošanu un izplatību jauniešu vidū.

Arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti vakar tikās ar Čehijas Republikas Senāta Izglītības, zinātnes, kultūras un cilvēktiesību komisijas delegāciju.

Pārrunāti dažādi jautājumi, kas skar kultūru, izglītību un zinātni, kā arī spriests par investīciju piesaisti un to izmantojumu infrastruktūras un izglītības veicināšanai.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Dzintars Ābiķis iepazīstināja ar pašreizējo situāciju kultūras iestāžu infrastruktūras saglabāšanā un Kultūrkapitāla fonda līdzekļu izlietojumu jaunrades procesam. Dz. Ābiķis pastāstīja par Saeimā pieņemtajiem likumiem kultūras jomā, kā svarīgākos minot Kultūrkapitāla fonda likumu un Kultūras pieminekļu aizsardzības likumu. Viņš arī informēja viesus par īstenotajiem un plānotajiem projektiem, īpaši atzīmējot Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecības projektu. Dz. Ābiķis pastāstīja čehu delegācijai par Saeimā gatavoto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku un atceres dienām””, kas paredz 1. septembri noteikt par svētku dienu.

“Latvijā desmit gadu laikā esam pārgājuši uz valsts finansētu izglītību latviešu valodā,” uzsverot valsts valodas lomu, teica Dz. Ābiķis. Komisijas priekšsēdētājs viesiem pastāstīja par izglītības sistēmu Latvijā un strauji pieaugošo sabiedrisko, valsts un privāto augstskolu skaitu. Dz. Ābiķis atbildēja uz Čehijas Republikas Senāta pārstāvju jautājumiem par augstskolu studiju kreditēšanu, kā arī par iespēju saņemt sociālos pabalstus, tādējādi palīdzot jauniešiem no trūcīgām ģimenēm iegūt izglītību.

Abas puses pārrunāja arī situāciju kultūrā un izglītības reformas pabeigšanu Čehijā, kā arī apsprieda nacionālo minoritāšu jautājumu risināšanu abās valstīs.

Saeimas preses dienests