Saeimas Prezidija lēmums

Par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem

2001.gada 4.oktobrī pulksten 17

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2001.gada 4.oktobrī pulksten 17.

1. Dokuments, reģ.Nr.122

Deputātu L.Bojāra, O.Zvejsalnieka, E.Baldzēna, H.Soldatjonokas, I.Burvja un P.Salkazanova jautājums

Ministru prezidentam Andrim Bērziņam:

Par dabas stihiju nodarītajiem zaudējumiem Zemgales novadā

Sakarā ar jūnijā radītajiem dabas stihiju postījumiem Zemgales novadā lūdzam sniegt atbildi uz šādiem jautājumiem:

1. Cik lielas zemes platības cietušas no plūdiem?

2. Cik lieli zaudējumi nodarīti zemnieku saimniecībām un iedzīvotāju piemājas dārziem?

3. Vai iedzīvotājiem tiks atlīdzināti plūdu rezultātā radušies zaudējumi?

4. Kuras institūcijas pārziņā ir meliorācijas un hidrosistēmu uzturēšana?

(Atbildes dok.nr.3381)

2. Dokuments, reģ.Nr.125

Deputātu J.Jurkāna, J.Urbanoviča, J.Sokolovska, A.Golubova, B.Rastopirkina, M.Bekasova, P.Maksimova, O.Tolmačova, J.Plinera un M.Mitrofanova jautājums

LR ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim:

Par likumprojektu “Par darījumiem ar zemi”

A.god.Kalvīša kungs!

Jūs šā gada 19.aprīlī vēstulē nr.1–452 sniedzāt informāciju, ka līdz 2001.gada 1.jūlijam valdībai tiks iesniegts Eiropas Savienības likumdošanas prasībām atbilstošs likumprojekts “Par darījumiem ar zemi”.

Lūdzam informēt Saeimas deputātus, vai šis likumprojekts ir iesniegts un kad gaidāma tā izskatīšana Ministru kabinetā.

(Atbildes dok.nr.3452)

3. Dokuments, reģ.Nr.126

Deputātu L.Bojāra, A.Barčas, P.Salkazanova, J.Lejas un V.Lauska jautājumi

LR Ministru prezidentam A.Bērziņam:

Par tankkuģu iegādi

LR iedzīvotāji nemitīgi uzdod jautājumus par tankkuģu pirkšanas likumību, lūdzu sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Vai bija veikta cenu izpēte pasaules kuģu būvētavās par analoģisku kuģu būvi?

2. Vai tika izsludināts konkurss par šo tankkuģu iegādi?

3. Kura amatpersona bija informēta par šo darījumu?

4. Kas deva akceptu 12 miljonu USD drošības naudas pārskaitīšanai?

5. Kura amatpersona atbildēs par nesamērīgi augstajām pirkuma cenām?

(Atbildes dok.nr.3518)

4. Dokuments, reģ.Nr.128

Deputātu E.Baldzēna, V.Lāzo, A.Barčas, P.Salkazanova un G.Freimaņa jautājumi

LR Ministru prezidentam Andrim Bērziņam:

Par tankkuģu iegādi

Likums “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” nosaka, ka uzņēmējsabiedrību, kurās valsts daļa pamatkapitālā pārsniedz 50 procentus, rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu arī mazāko finansu līdzekļu un mantas izlietojumu, un ka manta iegūstama īpašumā vai lietošanā par iespējami zemāku cenu.

Darījums par 125 miljoniem ASV dolāru, kas pārsniedz MK noteikto LK privatizācijas minimālo cenu, ir būtisks ne tikai pašam uzņēmumam un PA, bet arī valdībai, visai Latvijas sabiedrībai un arī starptautiskā mērogā.

“Clarkson Research” mājaslapā atrodama informācija, ka jauni 68000 tonnu kravnesības “Panamax” tipa tankkuģi 1996.un 1997.gadā maksājuši 37 miljonus ASV dolāru, 1999.gadā — 32 miljonus, bet 2001.gada aprīlī — 36 miljonus dolāru.

Šajā sakarībā lūdzam sniegt atbildi uz šādiem jautājumiem:

1. Ar ko pamatots kuģu pasūtījuma cenas izdevīgums?

Vai darbu tankkuģu tirgus izpētē ar nolūku atjaunot tankkuģu floti var uzskatīt par paveiktu pietiekami korekti?

2. Lūdzam Jūsu komentāru par to, vai šī tankkuģu iegāde par 41,7 miljoniem dolāru katrs, ir saimniecisks darījums un atbilst likuma “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” prasībām.

3. Vai, virzot tankkuģu pirkšanas projektu, ir ievērotas visas nepieciešamās procedūras, Latvijas stratēģija un intereses?

4. Kas atbildēs par zaudējumiem, kuri radušies tādēļ, ka nav realizēts iepriekšējais kuģu iepirkšanas projekts 1999.gadā, kad LK vadība mēģināja pasūtīt 6 tankkuģus par kopējo summu 200 miljoni dolāru?

5. Kā Jūs izskaidrojat to, ka par visas “Latvijas kuģniecības” (ar tai piederošiem 54 kuģiem, no kuriem lielākā daļa ir tankkuģi) akciju kontrolpaketi (68%) valdība prasīja tikai 115 miljonus dolāru, kas ir lētāk nekā 3 jaunie tankkuģi, kuri maksās 125 miljonus dolāru? (Atbildes dok.nr.3560)

5. Dokuments, reģ.Nr.129

Deputātu J.Urbanoviča, M.Lujāna, J.Sokolovska, A.Golubova, O.Deņisova un I.Solovjova jautājumi

Latvijas Bankas prezidentam E.Repšes kungam:

Par Latvijas Bankas ārzemju aktīviem

A.god.Repšes kungs!

Latvijas Bankas 2000.gada pārskata 29.tabulā 63.lpp. ir minēti dati par ieguldījumiem ārvalstu kredītiestādēs, ārvalstu valdību vērtspapīros un ārvalstu uzņēmumos 2000.un 1999.gada beigās. Ja nosacīti pieņem, ka vidējais gada noguldījumu apjoms ir puse no minēto skaitļu summas, tad saskaņā ar “Latvijas Bankas peļņas un zaudējumu aprēķinu” 40.lpp. iznāk, ka par noguldījumiem ārvalstu kredītiestādēs 2000.gadā ir saņemts 5001 tūkstotis latu jeb 2,58 procenti, bet par ieguldījumiem ārvalstu valdību un uzņēmumu vērtspapīros un starptautiskajās institūcijās — 23 333 tūkstoši latu jeb 4,98 procenti.

Tajā pašā laikā par noguldījumiem iekšzemes kredītiestādēs saņemts 1721 tūkstotis latu jeb 10,11 procenti.

Lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kāpēc Latvijas Bankas ārzemju aktīviem ir tik zems ienesīguma līmenis?

2. Kādus pasākumus Latvijas Banka paredz veikt, lai palielinātu ārzemju ieguldījumu efektivitāti?

3. Vai nebūtu pareizāk palielināt ieguldījumus iekšzemes kredītiestādēs, lai tādējādi iegūtu ne vien lielākus ieņēmumus procentu veidā, bet arī papildinātu Latvijas tautas saimniecības attīstībā izmantojamos kredītresursus?

(Atbildes dok.nr.3528)

6. Dokuments, reģ.Nr.131

Deputātu P.Salkazanova, V.Lauska, L.Bojāra, G.Freimaņa, J.Čevera, E.Baldzēna, H.Soldatjonokas, A.Kalniņa, R.Labanovska un I.Burvja jautājums

Īpašu uzdevumu ministram valsts reformu lietās Jānim Krūmiņam:

Par administratīvi teritoriālās reformas likuma izpildi

Ludzas rajona Isnaudas pagasts, Ņukšu un Pureņu pagasts vēlas izveidot Isnaudas novadu.

Pamatojoties uz pagastu padomju pieņemtajiem lēmumiem, Administratīvi teritoriālās reformas padome 2000.gada oktobrī pieņēma lēmumu par Isnaudas novada izveidošanu. Pamatojoties uz šo lēmumu, Valsts zemes dienests izstrādāja Isnaudas novada administratīvās teritorijas robežu aprakstu.

Preiļu rajonā Upmalas pagasts un Rožkalnu pagasts vēlas izveidot Vārkavas novadu.

Pamatojoties uz pagastu padomju pieņemtajiem lēmumiem, Administratīvi teritoriālās reformas padome 2000.gada oktobrī pieņēma lēmumu par Vārkavas novada izveidošanu. Pamatojoties uz šo lēmumu, Valsts zemes dienests izstrādāja Vārkavas novada administratīvās teritorijas robežu aprakstu.

Vēlēšanos apvienoties izteikušas arī citas pašvaldības, piemēram, Krāslavas pilsēta ar Krāslavas pagastu, Aizkraukles pilsēta ar Aizkraukles pagastu.

Saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likuma 6.pantu vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma tiek realizēta līdz 2004.gada 30.novembrim. Vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma tiek veikta divos posmos. Likums paredz, ka līdz 2003.gada 31.decembrim reforma notiek pēc vietējo pašvaldību iniciatīvas.

Lūdzam paskaidrot, kas traucē Ministru kabinetam pildīt administratīvi teritoriālās reformas likumu no 2000.gada oktobra.

7. Dokuments, reģ.Nr.132

Deputātu A.Golubova, A.Klementjeva, O.Tolmačova, J.Sokolovska un M.Bekasova jautājumi

Ministru prezidentam A.Bērziņa kungam:

Par stāvokli iedzīvotāju veselības aprūpē

1. Kāpēc valdība samierinās ar faktu, ka pēdējā gada laikā nemitīgi pasliktinās stāvoklis iedzīvotāju veselības aprūpes jomā?

2. Kādus pasākumus valdība paredzējusi, lai tuvākajā laikā un 2002.gadā stāvokli radikāli uzlabotu?

3. Kādus secinājumus valdība ir izdarījusi pēc tam, kad tika saņemta informācija, ka Pasaules veselības organizācija, veicot 191 dalībvalsts veselības sistēmu analīzi, Latviju ir ierindojusi tikai 105.vietā?

8. Dokuments, Reģ.Nr.133

Deputātu A.Golubova, A.Klementjeva, O.Tolmačova, J.Sokolovska un M.Bekasova jautājumi

Labklājības ministram A.Požarnova kungam:

A.god.Požarnova kungs!

Sakarā ar neapmierinošo stāvokli veselības aprūpes jomā lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kāpēc šogad salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir strauji pasliktinājies stāvoklis veselības aprūpes jomā, izveidojušās pacientu rindas slimnīcās, ievērojami ierobežota medikamentu izsniegšana ar atvieglotiem noteikumiem ambulatoriem slimniekiem, vairākas Rīgas lielās slimnīcas, būdamas nenoslogotas, pārtraukušas slimnieku pieņemšanu, izņemot tos, kam nepieciešama neatliekama palīdzība?

2. Tā kā budžeta asignējumi veselības aprūpei nav samazināti, rodas jautājums, vai krīzes situāciju veselības aprūpē nav izraisījušas neveiksmīgās un nepietiekami pamatotās reformas?

3. Vai veselības aprūpei piešķirtie budžeta līdzekļi tiek racionāli izmantoti? Cik 2001.gadā izmaksās Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras un zonālo slimokasu aparāta uzturēšana?

4. Kādus pasākumus Labklājības ministrija paredzējusi veikt šogad un 2002.gadā, lai novērstu krīzes situāciju veselības aprūpē?

5. Vai 2002.gada valsts budžeta projektā paredzētais veselības aprūpes finansējuma pieaugums 7,3 miljonu latu apmērā dos iespēju kaut cik uzlabot nozares stāvokli, vai krīzes situācija nākamgad vēl vairāk saasināsies?

6. Kāda institūcija valsts mērogā regulē plānveida pacientu rindas iekļūšanai slimnīcās? Vai uzskatāms par pareizu, ka šo problēmu risina tikai katras atsevišķās slimokases mērogā un tāpēc dažās slimokasēs 70 un vairāk gadu veciem slimniekiem uz plānveida operācijām jāgaida 5—12 gadi?

7. Vai nepasliktināsies bērnu veselības aprūpe, ja to piespiedu kārtā atņems speciālistiem pediatriem un nodos ģimenes vai primārās aprūpes ārstiem, kas nav bērnu slimību speciālisti?

8. Cik pamatoti starp slimokasēm ir sadalīti ambulatoriem slimniekiem paredzētie līdzekļi medikamentu iegādes pilnīgai vai daļējai kompensācijai?

9. Vai, sadalot medikamentu iegādes kompensācijai paredzēto līdzekļu kvotas starp ģimenes un primārās aprūpes ārstiem, slimokases ņem vērā slimnieku kontingentu, kas pierakstīts pie šiem ārstiem?

Rīgā 2001.gada 1.oktobrī Saeimas priekšsēdētājs J.Straume