"NATO ķeras pie atomieročiem"

"Tages–Anzeiger"

— 2000.04.25.

Jaunā NATO stratēģija paredz, ka kodolieročus var lietot pret bioloģisko un ķīmisko ieroču īpašniekiem.

NATO saskaņā ar savu vēl slepenībā turēto stratēģisko koncepciju kodolieročus negrib lietot ar atomieročiem apbruņoto valstu iebiedēšanai un apkarošanai. Nesen uzmanības lokā nonāca arī potenciālie bioloģisko (B) un ķīmisko (C) ieroču lietotāji. Šeit runa galvenokārt ir par attīstības valstīm un tā sauktajām ļaunprātīgi noskaņotajām valstīm, kā Irāka, Irāna un Libērija, kuru rīcībā ir attiecīgas ieroču programmas.

Lai šīs briesmas apturētu, NATO bija nepieciešama atbilde, skaidro tās militārās komisijas pārstāvis pulkvedis Frenks Selis. Tāpēc jaunajā stratēģijas dokumentā MC 400/2 noteikts, ka NATO pret "visu veidu iespējamajiem uzbrukumiem kaujas gatavībā — atbaidīšanai, kā arī aizsardzībai — grib turēt atbilstošus līdzekļus". "Tā kā alianses rīcībā nav B un C ieroču", tā turpina Frenks Selis, tad "mūsu rīcībā kā drauda iespēja paliek atomieroči".

Ar pastiprinātu kodolatbaidīšanas soli NATO seko ASV. Kopš 1991.gada Līča kara Pentagons lielāku uzmanību veltī draudiem, kurus rada B un C ieroči. Tālākas izplatīšanas aizliegums tika nolikts līdzās ieroču tehnoloģiju tālākas izplatības apkarošanai. Kopš 1993.gada Klintona administrācija pieļauj, ka ASV varētu iestāties pret masu iznīcināšanas ieročiem, kā arī kodolieročiem. Šīs stratēģijas mērķis ir potenciālos masu iznīcināšanas ieroču lietotājus atstāt neskaidrībā par ASV reakciju un tādējādi tos atbaidīt.

NATO ievirzīšana ASV stratēģijas sliedēs nāk laikā, kad notiek konference par atomieroču izplatīšanas aizlieguma līguma pārbaudi. Kamēr 187 NPT parakstītājvalstis runā par praktiski vienīgo pasaules mēroga bruņojuma kontroles līgumu, tad Pastāvīgajā NATO Padomē parakstīšanai iesniegts jaunais stratēģijas dokuments. "Jaunā militārā stratēģija NATO valstis noved izteiktā pretrunā ar saistībām, kuras tās uzņēmušās ar atomieroču izplatīšanas aizlieguma līgumu", saka Otfrīds Nasauers, Berlīnes Transatlantiskās drošības informācijas centra (BITS) vadītājs.

Ar kodolieroču izplatīšanas aizlieguma līgumu, kas spēkā jau ir 30 gadu, parakstītājvalstis uzņēmās saistības, ka tās atteiksies no atomieroču tālākas nodošanas un iegādes. Ir sešas NATO valstis, kuras nav atomvalstis — Beļģija, Vācija, Grieķija, Itālija, Nīderlande un Turcija, — bet to rīcībā ir visi tehniskie līdzekļi, lai varētu kaujā no lidmašīnām lietot amerikāņu atomieročus. Aptuveni 180 atombumbu guļ noliktavās Eiropā. Ieroči miera laikā atrodas ASV karavīru pārraudzībā, tomēr kara gadījumā tos gaisa uzlidojumos var izmantot NATO valstis, kuras nav atomvalstis. "Tas būtu liels atomieroču izplatīšanas aizlieguma līguma pārkāpums", saka Nasauers. Viņš arī kritizēja to, ka iespēja pirmām lietot kodolieročus, ko nosaka jaunā NATO koncepcija, kļūs par neatņemamu alianses stratēģijas sastāvdaļu. "Jo atomieroču lietošana pret B un C ieroču īpašniekiem saskaņā ar definīciju daudzos gadījumos ir uzskatāmas par lietojumu, ko valsts veikusi pirmā, tā kā potenciālo pretinieku rīcībā nemaz kodolieroču nav."

B un C ieroči kā "mazā cilvēka atomieroči" ir novecojis uzskats. Daža valsts, kuras rīcībā nav kodolieroču, varētu secināt, ka atomieroči ir vienīgais iebaidīšanas līdzeklis — tā argumentē Nasauers. Tādējādi atomdraudu politika kāpinot kodolizplatības risku.

Patstāvīgā NATO Padome MC 400/2 koncepciju grib pieņemt līdz 9.maijam. Tātad vēl pirms NPT pārbaudes konferences noslēguma Ņujorkā 19.maijā tiks noteiktas izšķirošas pārmaiņas. NATO valstīm, kā uzsver Nasauers, par pienākumu tikšot uzliktas saistības piekrist līdz šim tikai no ASV puses akceptētajai nacionālajai stratēģijai. "Tādējādi izredzes konferencē gūt panākumus tiks ievērojami samazinātas."

Urs Gērings