"Ne pārāk gribēta rezolūcija"

"Gazeta Wyborcza"

— 2000.04.26.

ANO nosoda Krieviju par Čečeniju.

"Mēs to pieņēmām bez liela entuziasma, taču patiesībā Krievija mums neatstāja nekādu izvēles iespēju. Tas, kas patlaban notiek Čečenijā, kaut kā bija jānosoda. Kaut vai tādēļ, lai apstiprinātu ES Komisijas ticamību," mums pastāstīja viens no Eiropas Savienības diplomātiem.

Līdz pašam pēdējam brīdim rezolūcijas liktenis nebija skaidrs. ASV delegācija visu dienu darīja visu iespējamo, lai balsojumu atliktu uz šodienu. Kā man atzinās viens no amerikāņu diplomātiem, tika darīts viss, lai nesabojātu Krievijas ārlietu ministra Igora Ivanova vizītes atmosfēru Vašingtonā. Arī rezolūcijas projekta autore Eiropas Savienība vēl vakar no rīta cerēja, ka Krievijai izdosies pārliecināt pieņemt tā dēvēto ES Komisijas prezidenta deklarāciju. Tas ranga ziņā ir zemāks dokuments nekā rezolūcija, ko vienbalsīgi ir pieņēmuši visi Komisijas locekļi (tas ir, tai ir nepieciešama pašas Krievijas piekrišana). Diemžēl, kā atzina Portugāles vēstnieks, kas uzstājās visas Eiropas Savienības vārdā, "par spīti daudzajām sarunām ar Krievijas delegāciju tā arī neizdevās panākt vienošanos par galīgo deklarācijas tekstu". Neoficiāli ir kļuvis zināms, ka krievi iebilduši pret to, ka tekstā kaut vai ar pušplēstu vārdu tiktu pieminēts, ka krievu karavīri Čečenijā būtu izdarījuši kaut kādus noziegumus. Šajā situācijā Eiropas Savienībai neatlicis nekas cits, kā iesniegt savu projektu balsojumam.

Krievijas delegācija mēģināja apšaubīt ES Komisijas ticamību. Krievijas vēstnieks kārtējo reizi atkārtoja, ka Rietumi neizprotot iekšpolitisko situāciju Krievijā, bet Krievijas armija Čečenijā cīnoties ar teroristiem, aizstāvot turienes civiliedzīvotāju tiesības. Saskaņā ar Krievijas vēstnieka teikto tādās situācijās neizbēgamie zaudējumi civiliedzīvotāju starpā nekādā gadījumā neesot lielāki par civiliedzīvotāju zaudējumiem NATO uzlidojumu laikā Kosovā, kur daudzkārt tanku vietā apšaudītas neapbruņotu bēgļu kolonnas. Savukārt ziņojumi par spīdzināšanu esot "naidīgās pretkrievu propagandas" izdomājumi, kuriem esot noticējusi arī Komisija.

Tomašs Surdels