Ministru prezidenta Andra Bērziņa un Saeimas komisiju priekšsēdētāju tikšanās laikā vakar, 4.oktobrī__Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Vakar, 4. oktobrī, Ministru prezidents Andris Bērziņš tikās ar Saeimas komisiju vadītājiem, lai pārrunātu ES iestāšanās sarunām svarīgu likumprojektu virzību Ministru kabinetā un Saeimā.

Latvijas iestāšanās ES sarunu vedējs, Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Ķesteris norādīja, ka atvērto sarunu sadaļu slēgšanai ļoti svarīga ir vairāku likumprojektu pieņemšana. Lai varētu slēgt sarunu sadaļu "Konkurences politika", bija jāpieņem pārstrādātais Konkurences likums. Saeima to pieņēma vakar, 4. oktobrī.

A. Ķesteris informēja, ka 15. oktobrī Briselē paredzētas konsultācijas par sadaļu "Telekomunikācijas un informācijas tehnoloģijas", tāpēc Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai līdz šim laikam būtu jāsagatavo likumprojekts "Par telekomunikācijām" galīgajā redakcijā. Likumprojekts pirmajā lasījumā Saeimā tika izskatīts 2000. gada 23. martā, otrajā lasījumā — šā gada 10. maijā. Komisijas priekšsēdētājs Kārlis Leiškalns ziņoja, ka nākamo otrdien cer pabeigt darbu pie šī likumprojekta. Viņš apliecināja, ka likumprojekta versija balsošanai Saeimā trešajā lasījumā noteikti būs pieejama pat agrāk nekā 15. oktobrī. K. Leiškalns pauda pārliecību, ka Eiropas Komisijas (EK) ekspertiem iebildumi par telekomunikāciju likumprojektu nevarētu rasties, jo komisija ļoti rūpīgi sekojusi, lai tajā tiktu iestrādātas visas ES normas.

Sadaļas "Finansu kontrole" slēgšanu sekmētu likumu "Par iekšējo auditu" un "Par valsts kontroli" pieņemšana pirmajā lasījumā līdz šā gada 15. oktobrim, norādīja A. Ķesteris. Vairākas kandidātvalstis, ar kurām minētā sarunu sadaļa jau ir slēgta, ir piemānījušas Eiropas Komisiju: šo valstu valdības bija apņēmušās pieņemt labus attiecīgos likumus, bet nav to izdarījušas.

Vakar, 4.oktobrī, tikšanās laikā: Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edvīns Inkēns, Ministru prezidents Andris Bērziņš, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Antons Seiksts, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Dzintars Kudums; Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedrs Dzintars Rasnačs, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča, Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Vents Balodis, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Kārlis Leiškalns Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Tāpēc EK vēlas kandidātvalstu labo gribu redzēt kaut daļēji īstenotu. Tā kā situācija finansu kontrolē Latvijā ir laba, sarunu delegācijai izdevies pārliecināt EK, ka mūsu valsts gadījumā pietiks ar pirmajā lasījumā Saeimā apstiprinātiem likumprojektiem.

Slēgto sarunu sadaļu saistību izpildei īpaši svarīgi ir pieņemt Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumu, atgādināja A. Ķesteris. Komerclikuma spēkā stāšanās termiņa vairākkārtēja pārcelšana radījusi problēmsituācijas ES iestāšanās sarunu gaitā, jo EK redz, ka mūsu valsts nav izpildījusi saistības un izvirza stingrākas prasības nekā citām kandidātvalstīm. Ir vienalga, kurā datumā konkrēti šis likums stātos spēkā. Problēma ir tā, ka datums tika mainīts: 2001. gada 1. janvāris, tad — 1. aprīlis, bet šā gada 26. jūnijā Saeima pieņēma grozījumus Komerclikumā, kas paredz likuma spēkā stāšanos atlikt līdz 2002. gada 1. janvārim. Par to gaidāma nopietna kritika 2001. gada Progresa ziņojumā.

Nopietna loma ES iestāšanās sarunu procesā ir arī Valsts pārvaldes iekārtas likumam, kas Saeimā pirmajā lasījumā pieņemts šā gada 25. maijā. Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš lūdza valdību oktobrī izskatīt koncepciju un iesniegt priekšlikumus. Ja tas tiktu izdarīts, tad decembrī Saeima varētu koncepciju izskatīt otrajā lasījumā, bet nākamā gada martā pieņemt likumu. A. Bērziņš uzskata, ka kompetenta darba grupa varētu ātri formulēt svarīgākos diskutablos jautājumus, par kuriem valdībai būtu jāizlemj. Viņš lēsa, ka oktobrī valdība ar šo uzdevumu varētu tikt galā.

Kandidātvalstu administratīvā kapacitāte ES dalībvalstīm rūp visvairāk, atzina A. Ķesteris. Viņš atgādināja, ka sarunās ar mūsu valsts Ministru prezidentu ES komisārs paplašināšanās jautājumos Ginters Ferhoigens norādījis: lai iestātos ES, Latvijai principiāli svarīgas ir trīs lietas — administratīvās kapacitātes paaugstināšana, tiesu sistēmas uzlabošana un korupcijas novēršana. Tāpēc ļoti svarīgi valdībai un Saeimai ievērot likumprojektu termiņus, kas minēti sarunu sadaļā "Sadarbība iekšlietās un tieslietās". Viens no likumprojektiem, kas attiecas uz šo sadaļu, ir Patvēruma likums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Antons Seiksts atzina, ka šī likumprojekta izskatīšanu komisijā aizkavējis informācijas trūkums. A. Bērziņš uzdeva Eiropas integrācijas birojam sagatavot nepieciešamos skaidrojumus, lai komisija var turpināt darbu.

Sešus gadus ilgst Administratīvā procesa likuma izstrāde. Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedrs Dzintars Rasnačs norādīja, ka nav jēgas kā likuma spēkā stāšanās datumu norādīt 2003. gada 1. janvāri, ja Tieslietu ministrijai 2002. gadā netiek piešķirti 1,2 miljoni latu tiesnešu sagatavošanai. Ja finansējums netiks rasts, spēkā stāšanās datums jāpārceļ uz 2003. gada 1. jūliju. A. Bērziņš sacīja, ka par šo jautājumu ir raisījušās karstas diskusijas, tomēr pārcelt Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās datumu nevajadzētu.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Dzintars Kudums norādīja, ka sarunu sadaļā "Sadarbība iekšlietās un tieslietās" ar citiem likumprojektiem problēmu nebūs, kā vien ar Kriminālprocesa likumu. Tas ir viens no likumiem, kas jāpieņem, lai varētu slēgt attiecīgo sarunu sadaļu. Tomēr šī likuma pieņemšanai Saeimai būs vajadzīgs ilgs laiks, jo tajā jāiestrādā jaunas konceptuālas pieejas. A. Bērziņš piekrita, ka Kriminālprocesa likuma izstrāde patiesi ir ļoti smags darbs un sasteigt to nevajadzētu.

Marika Līdaka, "LV" nozares redaktore