Ministru prezidents:

— intervijā Latvijas Radio vakar, 4.oktobrī

Intervijā Latvijas Radio 4. oktobra raidījumā "Kāpnes" pulksten 15.08. Vada žurnālists Aidis Tomsons

— Es ceru, ka ar jūsu atsaucību un klausītāju zvaniem mēs varēsim atbildēt uz dažādiem jautājumiem, kas cilvēkiem ir pietiekami aktuāli. Un tad budžets, kas reizēm man liekas tik tāls un ļoti sarežģīts jautājums, bet īstenībā ir mums ļoti aktuāls un svarīgs jautājums. Mums te ir bijuši vairāki jautājumi šajā sakarā. Kaut vai par pašvaldībām, tur īsti nevar saprast, kurš kam grib iedot vairāk vai atdot mazāk, vai nedot nemaz. Kā īsti ir ar pašvaldību budžetiem?

Andris Bērziņš: — Visas sarunas par tiem miljoniem — tās visas ir labas lietas, bet galvenā būtība slēpjas citā apstāklī. Vienā no variantiem, kas pašlaik ir kā bāzes variants piedāvāts, paliek 89 pašvaldības, kurām nākamā gadā budžets kļūst mazāks, nekā tas ir bijis šogad. Vēl vienā variantā, par kuru tik ļoti iestājas Pašvaldību savienība, 11 pašvaldības paliek ar mazāku budžetu. Es domāju, ka mums mazāk ir jārunā par kaut kādu miljonu pieskaitīšanu pašvaldībām, bet gan jānodrošina, lai nevienai pašvaldībai nākamgad un arī turpmākos gados budžets nebūtu mazāks par iepriekšējo gadu. Jo, ja tiešām ir objektīvas tendences, ka cilvēki ir pārcēlušies dzīvot uz citu vietu, vai kādi citi objektīvi apstākļi, kādēļ pēc šīs formulas viņiem budžets iznāk mazāks, pēc pašvaldību izlīdzināšanas fonda noteikumiem, tāpēc jau mēs nevaram teikt, ka pašvaldībai nebūtu, piemēram, skola jāuztur, bērnudārzs jāuztur, sociālās palīdzības dienests. Tam ir vajadzīgi līdzekļi, ir kaut kāda konstantā daļa, kura pašvaldībām ir nepieciešama, un man liekas, ka par šo lietu jādomā pirmām kārtām, un mēs par to domāsim.

— Tas nozīmē, ka vajadzētu citu formulu, kādā veidā tiek sadalīti līdzekļi pašvaldībām, rēķinoties attiecībā pret iepriekšējiem gadiem?

A.Bērziņš: — Varbūt šobrīd būtu pārsteidzīgi kaut kā strauji mainīt esošo formulu, bet ir jāatrod metode, kā izdarīt tā, lai pašvaldību budžeti nākamā gadā nevienai pašvaldībai reāli nebūtu mazāki par šo gadu.

— Vai pašreizējā situācija liecina, ka kādam iznāk tomēr būtiski vairāk un līdz ar to citam mazāk?

A.Bērziņš: — Tieši tā. Esošā formula ir tāda: ja, teiksim, ieliek 7,4 miljonus, tur vairāk nekā 2 miljoni aiziet Rīgas pilsētai, kurai, neapšaubāmi, arī vajag daudz naudas, bet kurai šī naudas masa iznāk proporcionāli stipri lielāka, pamatojoties uz iedzīvotāju skaitu, un tajā pašā laikā mazam pagastam vai mazai pašvaldībai samazinās budžets. Tātad ir jādomā par kādu formulu vai metodi, kādā veidā to izdarīt, un tā ir viena no tām pozīcijām, ko es paužu tieši šajā pašvaldību budžeta apstiprināšanas kontekstā.

— Jums laika ir maz. Vai tas nozīmē, ka finansu ministrs šobrīd drudžaini strādā pie tā, ko jūs tagad stāstāt?

A.Bērziņš: — Finansu ministrija ir izrēķinājusi astoņus dažādus variantus, par tiem mēs esam diskutējuši. Esam lūguši Pašvaldību savienībai sniegt savu atzinumu par šiem variantiem. Pašvaldību savienība spītīgi izvairās runāt par to, ka pie jebkura no modeļiem, kurus viņi piedāvā, daļai pašvaldību nākamajā gadā budžeti iznāk mazāki nekā šogad.

— Tātad vajadzētu vēl kādu starp tiem astoņiem, devīto variantu varbūt?

A.Bērziņš: — Iespējams, jā.

— Un kas to izstrādās? Tomēr Finansu ministrijai jums jāprasa tagad izstrādāt.

A.Bērziņš: — Jā, tas ir jāizlemj valdībai, jāpieņem kā princips, un pēc tam par to, kā to izpildīt, ir jādomā Finansu ministrijai.

— Tad jūs to darīsit otrdien?

A.Bērziņš: — Es tā ceru.

— Runājot arī par citām lietām — par tiesas sistēmas finansējumu. Viens klausītājs zvanīja un jautāja, kāda tad tur ir situācija, vai tas jautājums ir nogrimis, un kāda vispār ir perspektīva tiesu sistēmā.

A.Bērziņš: — Nav, nav nogrimis! Ja paskatāmies budžeta pieaugumus nākamajā gadā, tad Tieslietu ministrija ir viena no tām ministrijām, kurām budžeta pieaugums ir viens no lielākajiem. Tā, man liekas, ir ceturtajā vietā, ja mēģinām ministrijas sakārtot; tas nozīmē — desmit ministrijas vēl ir aiz tās. Un tiesu sistēmas finansēšana mums notiek no diviem avotiem; viens: mēs izmantojam to tradicionālo, caur budžetu; un otrs: mēs mēģinām caur Nekustamā īpašuma aģentūru. Teiksim, šī gada laikā būs uzbūvēta jauna vai atjaunota veca ēka, tur būs izveidota Tiesu pils ar 40 tiesas zālēm, ar visu cilvēku plūsmu, tiesnešu plūsmu — tā, lai šīs plūsmas nekrustotos, visiem standartiem atbilstoša, un es esmu vairāk nekā pārliecināts, ka Apgabaltiesa varēs sākt strādāt ar trīskārt lielāku spēku nekā tā strādā pašlaik, jo apstākļi tam būs radīti.

— Runājot vēl par budžetu, man te viena klausītāja zvanīja un jautāja par ofšora lietām un to, kāda tur ir situācija, vai neaiziet nauda. Mēs pirms raidījuma ar premjeru vienojāmies, ka izveidosim īpašu raidījumu, kur acīmredzot ataicināsim kādu speciālistu, kas varētu vairāk pastāstīt par situāciju ar ofšoriem. Tātad es radioklausītājiem solu, ka mēs tuvākajā laikā šim jautājumam noteikti pievērsīsimies. Kāds klausītājs zvanīja un jautāja par Sončika kungu. Viņš saka tā: tad, kad viņš strādājis vēl padomju laikos, tad priekšnieks ir teicis tā: ja tu netiksi galā ar saviem darba pienākumiem, tad zini, ka mēs tiksim galā ar tevi. Visu laiku Sončika kungs tiek kritizēts, ka nav ieņēmumu tādu, tādu un tādu; varbūt tad vajadzētu kādu atrast, kas ir enerģiskāks? Kur ir tā problēma?

A.Bērziņš: — Problēma jau pamatā slēpjas tajā apstāklī, ka nodokļu maksātāju ir nesalīdzināmi vairāk nekā to cilvēku, kas nodokļus iekasē, un šie nodokļu maksātāji, protams, visiem spēkiem cenšas izdomāt visas iespējamās likumīgās un nelikumīgās formas, lai šos nodokļus nemaksātu, jo nodokļus maksāt negribas nevienam. Kas attiecas uz Sončika kungu, tad mēs šogad esam izdarījuši ļoti daudz un arī nākamā gada budžetā plānojam darīt ļoti daudz, lai rastu viņam iespējas tiešām administrēt un iekasēt šos nodokļus vairāk. Mēs investīciju programmā esam Ieņēmumu dienesta datorizācijai un vispār visas administrācijas sistēmas attīstībai šogad iedevuši līdzekļus ; ir stājusies spēkā norma, ka 80 procenti no tā iekasētā, ko Valsts ieņēmumu dienests būs iekasējis kā soda naudas, atklājot dažnedažādus pārkāpumus, paliks Ieņēmumu dienesta rokās ieņēmumu darbinieku prēmēšanai un materiālai stimulēšanai. Tas ir tas, ko valdība izdarījusi no savas puses. Protams, tagad mēs gaidām lielāku atbildību no Sončika kunga un, protams, no finansu ministra, kuram viens no galvenajiem uzdevumiem ir ne tikai saplānot budžetu, bet arī nodrošināt budžeta ieņēmumus, tieši vadot un koordinējot savā pārraudzībā esošu struktūrvienību — Valsts ieņēmumu dienestu. Un, ja vispār runājam par budžetu kopumā, tad gribu teikt, ka lielākā problēma mums ir kārtīgi iekasēt visus nodokļus, jo nodokļu iekasēšana pat par vienu vai diviem procentiem ļautu mums atrisināt visas tās problēmas, par kurām mēs šodien runājam. Un tieši tā es arī skatos uz budžetu — mums ir jāuzlabo iekasēšana, tad nebūs jārunā ne par budžeta deficītiem, ne par to, ka trūkst naudas. Tas ir jautājums, kas ir izvirzīts gan Gundaram Bērziņam, gan Andrejam Sončikam.

— Līdz kuram brīdim jūs gaidīsit šo atdevi?

A.Bērziņš: — Mēs katru mēnesi to atdevi gaidām; katru mēnesi ļoti stingri runājam gan ar finansu ministru, gan ar Valsts ieņēmumu dienestu, prasot, lai tiktu izpildīti ieņēmuma plāni. Jāsaka, ka pašlaik ir daži nodokļi, kuros nav īpaši labi rezultāti; ir arī nodokļi, kuros labi sasniegumi.

— Ja jūs būtu finansu ministrs un Sončika kungs būtu jūsu tiešā pakļautībā, kā jūs rīkotos, cik ilgi jūs gaidītu?

A.Bērziņš: — Tā nevajadzētu šodien stādīt jautājumu — kā jūs rīkotos tad, ja jūs tur būtu. Es, pirmkārt, tur neesmu, un, otrkārt, man nav bijusi iespēja iepazīties sīki detaļās ar visu to darbu, ko veic Valsts ieņēmumu dienests, bet es redzu, ka rezerves tur ir vienkārši milzīgas. Ir vairāk jāstrādā, jo mums ir apritē 30 procenti nelegālā alkohola, ko atzīst arī Valsts ieņēmumu dienests; tad jāliek kopā galvas un spēki Valsts ieņēmumu dienestam, Valsts policijai un jāsāk vienreiz pa īstam izķert visas tās lielās zivis, kas te mums to alkoholu ieved. Ja runājam par akcīzes nodokli, kas pēc būtības ir pamats tam, lai varētu remontēt ceļus, tiltus un visu pārējo, sakārtot reģionālos ceļus, tad atkal jāskatās, lai pie akcīzes degvielai neviens nekrāptos, nešmauktos; lai nebūtu tā, ka, teiksim, krāšņu kurināmo mēs benzīntankā pērkam kā degvielu un ka zem kaut kāda cita ķīmiskā šķidruma markas tiek ievestas degvielas sastāvdaļas, par kurām neviens nemaksā akcīzes nodokli, un tā tālāk. Šādi uzdevumi ir doti, un ļoti nopietni pret tiem jāattiecas...

— Jā, vajadzētu, es piekrītu; mēs par to esam runājuši ar premjeru, kas bija pirms jums, un ar premjeru, kas ir bijis pirms tā premjera ... visi viņi saka, ka vajadzētu, bet mūs interesē, kad būs arī rezultāts.

A.Bērziņš: — Nodokļu ieņēmumi kopumā, kopējā nodokļu kopsumma aug, tā aug gadu no gada, iekasēšana uzlabojas. Protams, nekad nebūs tā, ka viss ir labi. Es vēlreiz saku, ka Valsts ieņēmumu dienestam, visiem darbiniekiem un arī vadībai ir ļoti daudz, ko darīt. Un, protams, jums ir taisnība un arī jautājuma uzdevējam ir taisnība — ja rezultātu nav, tad, protams, ir jāskatās, ko darīt tālāk. Varbūt ir kāds, kas grib darīt vairāk un labāk.

— Varbūt mēs pie šī jautājuma varam atgriezties pēc kādiem mēnešiem atkal ... Man gribētos pajautāt vienu ārpolitikas jautājumu, tas ir par NATO lietām un Krieviju. Krievijas prezidents Vladimirs Putins vakar ir izteicies, kā es saprotu, tīri pretrunīgi par to, kāda varētu būt Krievijas attieksme pret NATO paplašināšanos un vispār pret NATO kā aliansi, no vienas puses, sakot, ka viņi varētu pārskatīt savu attieksmi pret NATO, no otras puses, iebilstot tomēr pret Baltijas valstu iestāšanos NATO. Kā varam vērtēt šobrīd pēdējā laika tuvināšanos zināmā mērā starp Krieviju un NATO?

A.Bērziņš: — Es domāju, ka tas faktiski ir diezgan loģisks rezultāts, mēs redzam, kā ir mainījusies Krievijas pozīcija, it īpaši pēc 11.septembra notikumiem pasaulē, Krievija apzinās, ka šis starptautiskais terorisms nav tāda lieta, ar kuru varētu cīnīties kāda atsevišķa valsts un gūt īpašus panākumus, tā ir lieta, par kuru ir jādomā visām valstīm kopā. No otras puses, tas tikai liecina par to, ka arī Krievijā ir loģiska pieeja visam pasaules attīstības procesam un globalizācijai, un, es domāju, tas ir ļoti labi, ka Krievija sāk pārvērtēt savu attieksmi pret NATO kopumā. Tātad viņi saprot, ka NATO nav nekāda alianse kādam uzbrukumam, ka tā ir vienkārši militāra savienība, lai aizstāvētos gadījumā, ja kaut kas tāds notiek. Un tas, kas pašlaik notiek, teiksim, konkrēti cīņa ar starptautisko terorismu, ir absolūti labi un slavējami, mēs no Latvijas puses arī pašlaik izstrādājam speciālu plānu cīņai ar terorismu tā, lai katra institūcija zinātu, kas tai ir darāms, ja gadījumā kaut kas tamlīdzīgs — nu, nedod Dievs! — bet pienāk.

— Vai, jūsuprāt, ir pamatotas bažas, ka, pateicoties Krievijas un NATO tuvināšanās faktam, savstarpējai draudzīgai rokas spiešanai Baltijas valstis varētu tikt upurētas vai pārmestas pār bortu?

A.Bērziņš: — Pirmkārt, es gribētu teikt: NATO paplašināšanās un mūsu iestāšanās NATO — tas pirmām kārtām ir mūsu pašu galvenais uzdevums, cik lielā mērā mēs būsim gatavi NATO, kā būsim izpildījuši tos nosacījumus, kādi ir jāizpilda valstīm, kuras iestājas NATO. No otras puses, es neticu tam, ka mēs kārtējo reizi varētu tikt iztirgoti, es, goda vārds, neticu tam. Man liekas, ka vēsturē divas reizes viena un tā pati lieta neatkārtojas. Ja tā atkārtojas otru reizi, tad parasti tas ir farss. Es domāju, šajā konkrētajā gadījumā Amerikas nostāja ir ļoti skaidra, tā ir definēta arī vairākkārt pēc 11.septembra, ir teikts, ka NATO paplašināšanas process un tas, kas pašlaik ir noticis, nav tieši saistāmas lietas; tā ka es esmu optimistisks.

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

— tiekoties ar Izglītības un zinātnes ministrijas vadību

Ministru prezidents Andris Bērziņš vakar, 4. oktobrī, tikās ar Izglītības un zinātnes ministrijas vadību. Tikšanās laikā A.Bērziņš iepazinās ar ministrijas darbu Valdības deklarācijas rīcības plānā paredzēto darbību, kā arī likumos, Ministru kabineta protokollēmumos un Ministru prezidenta rīkojumos ietverto kontroles uzdevumu izpildē.

Ministru prezidents atzina, ka Izglītības un zinātnes ministrijas Valdības deklarācijas rīcības plānā paredzēto darbību, likumos, Ministru kabineta protokollēmumos un Ministru prezidenta rīkojumos ietverto kontroles uzdevumu izpildē ir vērojams progress.

Valdības preses departaments