Cik daudz atveram maku vides aizsardzībai

Prof. Oļģerts Krastiņš - "Latvijas Vēstnesim"

Nobeigums.

Sākums "LV" 02.10.2001., Nr.139

Daudz vai maz

Tā kā vides aizsardzību uzskatām par ļoti svarīgu valstisku uzdevumu, izlietotos līdzekļus attiecināsim pret iekšzemes kopprodukta vērtību. Un iznāk, ka nevienu gadu vides aizsardzībai nav izdots pilns viens procents no iekšzemes kopprodukta. Samērā vienam (0,88%) vides aizsardzībai no iekšzemes kopprodukta izdots 1999.gadā, bet tikai 0,49% 1996.gadā. 2000.gadā šis skaitlis bija 0,68%.

Lai izvairītos no tiešas politiskas diskusijas, šos skaitļus nesalīdzināsim ar dažiem citiem valsts izdevumu posteņiem, kuri lasītājiem tāpat jau zināmi. Tomēr secinājums, ka vides aizsardzībai tiek novirzīts maz līdzekļu, ir jāizdara.

Cik ieguldām un cik apēdam?

Vides aizsardzībā ieguldītos līdzekļus tieši neviens "neapēd". Taču tāpat kā citās tautsaimniecības nozarēs un pat mājsaimniecību budžetos var izdalīt kārtējās izmaksas un izmaksas kapitālieguldījumiem. Kārtējās izmaksas aiziet jau esošo attīrīšanas un citu iekārtu darbināšanai, remontam u.c., arī darba algām, no kurām labu daļu patiešām "apēd".

Kapitālieguldījumi tiek novirzīti jaunām būvēm, jaunu attīrīšanas iekārtu iegādei utt. Kārtējās izmaksas ir domātas tagadnei, kapitālieguldījumi - nākotnei. Dažkārt uzskata, ka galvenā vērība jāpievērš kapitālieguldījumiem. Taču tāds slēdziens ir pamatots tikai tad, ja izdalīto līdzekļu ir pietiekami daudz. Ja to ir maz, maksimāli jāsaglabā un jāizmanto jau esošās iekārtas, gūstot no tām iespējami lielāku labumu.

Kā rāda 2.tabulas dati, lielāko daļu vides aizsardzībai izlietoto līdzekļu novirza kārtējām izmaksām. 2000.gadā kārtējās izmaksas veidoja 73% no visu izmaksu kopsummas. Kaut cik nozīmīgāki kapitālieguldījumi ir izdarīti vienīgi ūdens resursu aizsardzībai, bet gaisa un zemes aizsardzībai tie ir pavisam mazi.

Pilsētās un rajonos

Ievērojot, ka vides aizsardzības izmaksu lielāko daļu veido kārtējās izmaksas, aplūkosim, kā tās sadalās pa Latvijas lielajām pilsētām un rajoniem (3.tabula).

Vislielākās izmaksas 2000.gadā ir izdarījusi Rīga, tālāk seko Ventspils un Liepāja. Citās republikas pilsētās šādiem mērķiem izdots ievērojami mazāk. No rajoniem lielāki izdevumi ir bijuši Rīgas un Limbažu rajonam. Viegli ievērot, ka visas minētās pilsētas un rajoni ir piejūras teritorijas.

Gandrīz visās republikas pilsētās un rajonos kārtējo vides aizsardzības izdevumu lielāko daļu sastāda izdevumi ūdens resursu aizsardzībai un racionālai izmantošanai. Vēl jāmin Rīgas rajons, kur 2000. gadā izdoti 485 tūkst. latu dabas rezervātu un nacionālo parku uzturēšanai, un Valmieras, kur 302 tūkst. latu izdoti atkritumu vākšanas iekārtu uzturēšanai.

Tā kā kārtējo izmaksu lielākā daļa aiziet ūdens resursu aizsardzībai un racionālai izmantošanai, būtu nepieciešams vērtēt, kuras teritorijas šim nolūkam atvēl pietiekami daudz līdzekļu un kuras ne.

Līdz šim Latvijas statistika ūdens resursu izmantošanu un aizsardzību galvenokārt raksturoja ar paņemtā, patērētā un vidē atpakaļ novadītā ūdens daudzumu. Tādēļ varētu mēģināt kārtējās izmaksas ūdens resursu aizsardzībai rēķināt uz vienu kubikmetru paņemtā ūdens (4.tabula).

Iegūtie skaitļi no 1 santīma Daugavpilī līdz 38 santīmiem Ventspilī būtībā nav salīdzināmi. Varam secināt, ka kārtējās izmaksas ūdens resursu aizsardzībai tikai daļēji tiek izlietotas paņemtā ūdens racionālai izlietošanai un izlietotā ūdens attīrīšanai. Ūdeni izmanto arī bez tā tiešas paņemšanas, piemēram, kuģu un citu peldošu satiksmes līdzekļu kustībai un ostu iekārtu darbībai. Kā liecina Ventspils dati, lielākā daļa kārtējo izmaksu ūdens resursu aizsardzībai tiks izlietoti tieši ostas akvatoriju un ar kuģniecību saistīto piesārņojumu novēršanai un attīrīšanai. Tādēļ turpmāk arī vides statistiku vajadzētu papildināt ar rādītājiem, kas raksturo ūdens resursu izmantošanu bez tiešas ūdens paņemšanas un kā šāda saimnieciskā darbība ietekmē vidi.

Ieguldījumi nākotnei

Kā jau minējām, uz nākotni ir orientēti vides aizsardzības objektos ieguldītie kapitālieguldījumi. 1999.gadā šādiem mērķiem Latvijā izlietoja 7229 tūkst. latu, bet 2000.gadā - mazāk nekā 6389 tūkst. latu.

Galvenais finansu avots ir pašvaldību budžetu līdzekļi. No 2000. gada kapitālieguldījumiem vides aizsardzībai 2394 tūkst. latu jeb 37,5% deva pašvaldības, 867 tūkst. latu jeb 13,6% - valsts budžets, 976 tūkst. jeb 15,3% - banku kredīts, 635 tūkst. jeb 9,9% - uzņēmumu un organizāciju līdzekļi, 23,7% sedza no citiem finansu avotiem.

2000.gadā vides aizsardzībai veica būvdarbus 3430 tūkst. latu apmērā, no tiem 3244 tūkst. latu pašvaldību īpašumā esošos objektos (94,6%). Tas liecina par pašvaldību izšķirošo lomu vides aizsardzībā un pašvaldību vadītāju un deputātu atbildību savu vēlētāju un nākamās paaudzes priekšā.

Toties privātīpašumā esošajos objektos vides aizsardzībai veikti būvdarbi tikai par 1,5 tūkst. latu, kas ir 0,04% no kopsummas - būtībā nemaz. Latvijas privātīpašnieki pagaidām par vides aizsardzību perspektīvā skatījumā nedomā.

No visiem kapitālieguldījumiem vides aizsardzībā (6389 tūkst. latu) 5241 tūkstotis jeb 82% ir ieguldīts notekūdeņu attīrīšanas un atkritumu likvidēšanas iekārtās.

Lielākie kapitālieguldījumi vides aizsardzībā 2000.gadā ir veikti Rīgas pilsētā - 3193 tūkst. latu jeb 50% no kopsummas, Limbažu rajonā - 972 tūkst. (15%), Aizkraukles rajonā - 784 tūkst. (12%), Madonas - 460 tūkst. (7%) un Kuldīgas rajonā - 439 tūkst. (7%). Tie lielā mērā saistīti ar pilsētu un rajonu ģeogrāfisko stāvokli: ostas, upes ar hidroelektrostacijām u.c. Tādēļ tos nevar tieši saistīt ar kādu pilsētu vai rajonu attīstību vai tieši pretēji - ar stagnāciju. Turklāt šādiem ieguldījumiem ir vienreizējs raksturs, tādēļ teritoriālās attīstības analīzei būtu jāizmanto vismaz 10 gadu vai vēl ilgāka perioda dati.

2.tabula

Līdzekļu izlietojums vides aizsardzībai 2000.gadā pa izmantošanas veidiem, tūkst. Ls

Datu avots: Vides rādītāji Latvijā 2000.gadā. - R,: CSP, 2001. - 26., 51.lpp.