Ir jāaizsargā ne tikai sava brīvība, bet arī brīvība cilvēkiem jebkurā vietā

Vakar, 8.oktobrī, Rīgas pilī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tikās ar Ministru prezidentu Andri Bērziņu, Saeimas priekšsēdētāja biedru Rihardu Pīku un ārlietu ministru Induli Bērziņu

Vakar, 8.oktobrī, Rīgas pilī pēc savstarpējas sarunas — sarunā ar žurnālistiem: Ministru prezidents Andris Bērziņš, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš un Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš

Vakar, 8. oktobrī, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Rīgas pilī tikās ar Ministru prezidentu Andri Bērziņu, Saeimas priekšsēdētāja biedru Rihardu Pīku un ārlietu ministru Induli Bērziņu.

Pēc sarunas tās dalībnieki tikās ar žurnālistiem un atbildēja uz viņu jautājumiem. Uzrunājot plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga teica:

— Dāmas un kungi! Šajās tikšanās reizēs mēs allaž pārrunājam aktualitātes mūsu valstī un pasaulē. Protams, šajā reizē mēs pārrunājām arī notikumus, kas saistīti ar ASV iesaistīšanos vakar vakarā bruņotajās akcijās pret teroristiem. Latvijas Ārlietu ministrija patlaban gatavo Latvijas oficiālā viedokļa paziņojumu. Ir skaidrs, ka Latvija kā NATO kandidātvalsts ieņem to pašu pozīciju, ko NATO dalībvalstis. Mēs savu ārpolitiku saskaņojam ar alianses viedokli un vērtējam šo situāciju kā Amerikas aizsargāšanos pret teroristu uzbrukumiem. Ir savākti pierādījumi, ka terora akti pret Ameriku tika organizēti no ārpuses. Un tagad redzama ir Savienoto Valstu, kopā ar Lielbritāniju, reakcija uz reāliem draudiem ne tikai ASV, tie ir draudi lielai daļai civilizētās pasaules ļoti neprognozējamā veidā. Ir radusies situācija, ka tiek lietots militārs spēks, un tas neizbēgami prasīs arī upurus. Bet, nereaģējot uz šādiem terora aktiem, tiktu atstāta augsne tālākai terora izplatībai. Būtībā — tādai attīstībai, kas apdraudētu visu civilizēto pasauli un pašus tās pamatus. Situācija ir smaga, taču, ja ir notikuši šādi teroristu uzbrukumi, uz tiem ir jāreaģē. No Latvijas tas šobrīd nekādu aktīvu iesaistīšanos neprasa. No Latvijas tiek sagaidīta tāda pati sadarbība, kādu apsolījušas gandrīz visas pasaules valstis, tas ir, cīņa pret terorismu. Latvija savu iespēju robežās sniegs atbalstu dažādos līmeņos: gan savu robežu kontrolē, gan apmainoties ar informāciju, gan sekojot līdzi aizdomīgiem finansiāliem darījumiem un tamlīdzīgi. Taču no Latvijas netiek gaidīta nekāda militārā iesaistīšanās, un tāda nav arī plānota. Un mums arī nav jābaidās, ka mēs varētu sagaidīt kādus tieši pret Latviju vērstus terora aktus.

“Latvijas Vēstneša” jautājums: — Vai Latvija varētu izrādīt kādu iniciatīvu, piemēram, sniedzot Afganistānas bēgļiem humāno palīdzību?

Vaira Vīķe-Freiberga: — Šis jautājums pagaidām vēl nav starptautiski apspriests, un nav notikušas kādas pasaules mēroga akcijas šādu pasākumu organizēšanai. Mums arī jāsaprot, ka savākt palīdzību un nogādāt to Afganistānā no mazām valstīm būtu daudz neefektīvāk nekā tas, ko sākušas ASV, šo palīdzību sniedzot un arī nogādājot Afganistānas civiliedzīvotājiem.

Andris Bērziņš: — Bet tajā pašā laikā, ja būs tāda nepieciešamība, ja pie mums kāds vērsīsies ar šādu lūgumu, tad, es esmu vairāk nekā pārliecināts, gan valsts institūcijas, gan arī Latvijas iedzīvotāji iesaistīsies šajās akcijās. Taču pašlaik nav arī vēl skaidri apjomi, kādai šai humānajai palīdzībai vajadzētu būt. Acīmredzot dažas dienas ir jānogaida, un tad varēs spriest par šo jautājumu.

Indulis Bērziņš: — Mēs skatīsimies, kā tālāk attīstīsies notikumi. Es arī gribu piebilst, ka ASV kā ANO dalībvalsts rīkojas atbilstoši ANO dokumentiem. Pašreizējā akcija ir ASV tiesības uz pašaizsardzību. Es gribu uzsvērt, ka tā nav atriebība. Pilnīgi pretēji — tikai tad, kad nekādi diplomātiskie pasākumi nedeva pozitīvus rezultātus, kaut pārrunas ilga gandrīz mēnesi, tikai tad ASV ķērās pie militāras darbības, kas vērtējama kā vēršanās pret iespējamo terorismu nākotnē. Nevis lai kādam atriebtos, bet lai novērstu šādu terora aktu atkārtošanas iespējamību.

Jautājums: — Vai ir runa par ierobežotu vai neierobežotu solidaritāti? Vai būtu iespējama Latvijas piedalīšanās kādās militārās akcijās, ja tas tiktu prasīts?

I. Bērziņš: — Šobrīd neviens no mums to neprasa. Konkrētu jautājumu var izskatīt tikai tad, ja atbalsts tiek prasīts. Un par kādu militāru līdzdalību varētu lemt tikai Latvijas parlaments — Saeima. To stingri nosaka mūsu likumdošana. Līdzšinējā pieredze, Latvijai piedaloties starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās, ir tāda, ka turp dodas tikai brīvprātīgie. Bet šoreiz par tādu piedalīšanos nevar būt runa, jo neviens mums to nav lūdzis. Kā zināt, šajās operācijās nav iesaistījušās arī visas NATO valstis.

Jautājums: — Vai Latvijā ir veikti kādi īpaši drošības pasākumi, vai kādi objekti tiek pastiprināti apsargāti?

A. Bērziņš: — Jā, šādi pasākumi ir veikti. Tiek pievērsta uzmanība kravu un cilvēku plūsmai pāri Latvijas robežai. Mūsu valsts drošības dienesti sadarbojas ar dažādu citu valstu partnerdienestiem. Ir īpašs cilvēku loks, kuriem nebūtu vēlams iebraukt mūsu valstī. Ir arī īpašas kravas, kurām nebūtu vēlams šķērsot Latvijas robežu, arī tranzītā. Valdība pašlaik strādā pie antiterorisma plāna, kurā, es pieņemu, būs vairāk nekā sešdesmit punktu un uzdevumu dažādām ministrijām un institūcijām. Šis plāns tiks pabeigts un akceptēts valdībā 16. oktobrī. Ir objekti, kas tiek apsargāti diennakts režīmā, bet es šeit negribētu minēt, kas tie par objektiem.

Jautājums: — Kopš 11. septembra runā par izmaiņām pasaules politikā. Kā šīs izmaiņas skārušas Latviju?

I. Bērziņš: — Latvijas ārpolitika nav mainījusies. Arī šodien mēs pārrunājām Latvijas lomu pasaulē. Galvenais ir pēc iespējas labāk sagatavot Latviju dalībai Eiropas Savienībā (ES) un NATO, kā arī veidot labas kaimiņattiecības ar valstīm, kas atrodas mums kaimiņos. Tāds ir mūsu uzdevums. Un papildu uzdevums tagad ir cīņa pret terorismu, arī Latvijai šajā cīņā ir sava vieta. ES un NATO — tā ir mūsu vieta, un mūsu pienākums ir būt šajās organizācijās.

A. Bērziņš: — Ir redzams, ka mazo valstu loma kopīgajos drošības jautājumos pieaug.

“Latvijas Vēstneša” jautājums: — Prezidentes kundze, vai nupat notikušajā Sofijas forumā bija jūtams, ka tūdaļ varētu sākties ASV militārā operācija pret teroristiem, un vai šīs priekšnojautas iespaidoja foruma norisi?

V. Vīķe-Freiberga: — Ja NATO Eiropas spēku komandieris ģenerālis Džozefs Rolstons nevarēja ierasties uz tik nozīmīgu tikšanos, kur bija NATO ģenerālsekretārs, tad no tā vien jau varēja just, ka notiek aktīva gatavošanās rīcībai militārā līmenī. Taču nekādi paziņojumi par to netika sniegti, jo šīs operācijas tika gatavotas dziļā slepenībā.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors

Pirms sarunām: Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga; Ministru prezidents Andris Bērziņš, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Amerikas Savienoto Valstu prezidents Dšordžs Viljams Bušs:

ASV prezidenta Džordža V.Buša runa, sākot ASV triecienus Afganistānai

Pēc manas pavēles ASV bruņotie spēki ir sākuši uzbrukumus Al Qaeda teroristu mācību nometnēm un Afganistānas Taleban režīma militārajām struktūrām. Uzbrukumu mērķi ir rūpīgi izvēlēti, un to uzdevums ir pārtraukt Afganistānas izmantošanu par teroristu operāciju bāzi un vājināt Taleban režīma militārās spējas.

Mēs esam vienoti šajās operācijās ar mūsu nelokāmo draugu — Lielbritāniju. Citi tuvi draugi, ieskaitot Kanādu, Austrāliju, Vāciju un Franciju, ir piedāvājuši bruņotos spēkus, kad operācija "uzņems apgriezienus". Vairāk nekā 40 valstis Tuvajos Austrumos, Āfrikā, Eiropā un visā Āzijā ir atļāvušas izmantot savu gaisa telpu vai devušas nosēšanās tiesības. Daudzi citi ir devuši izlūkošanas datus. Mūs atbalsta pasaules kolektīvā griba.

Vairāk nekā pirms divām nedēļām es izvirzīju Taleban līderiem skaidru un konkrētu prasību virkni: slēgt teroristu apmācības nometnes, izdot Al Qaeda tīkla līderus un atbrīvot visus ārzemniekus, ieskaitot ASV pilsoņus, kas netaisnīgi ir ieslodzīti šajā valstī. Neviena no šīm prasībām netika izpildīta. Un tagad Taleban par to samaksās.

Iznīcinot nometnes un izjaucot komunikācijas, mēs apgrūtināsim teroristiem jaunu rekrūšu apmācīšanu un viņu ļauno plānu koordinēšanu. Sākumā teroristi var ierakties dziļāk savās alās un citās paslēptuvēs. Taču mūsu militārā akcija ir plānota, lai attīrītu ceļu spēcinošām, visaptverošām un nežēlīgām operācijām, lai izdzītu viņus ārā no alām un nogādātu taisnīgas tiesas priekšā.

Tajā pašā laikā apspiestie Afganistānas cilvēki uzzinās par Amerikas un tās sabiedroto cēlsirdību. Kad mēs sāksim uzbrukumus militārajiem objektiem, mēs arī nometīsim pārtiku, medikamentus un citu palīdzību bada un slimību mocītajiem Afganistānas vīriešiem, sievietēm un bērniem. ASV ir afgāņu draugi, un mēs esam draugi gandrīz miljardam islāmticīgo visā pasaulē.

ASV ir ienaidnieki tiem, kas atbalsta terorismu, un barbariskajiem noziedzniekiem, kuri apgāna lielisko reliģiju, izdarot slepkavības tās vārdā. Militārās akcijas ir daļa no mūsu pretterorisma kampaņas; cita fronte tai pašai kampaņai, kuru jau vieno diplomātija, izlūkošana, banku kontu iesaldēšana un likuma pārstāvju veiktā mums zināmo teroristu arestēšana 38 valstīs.

Mēs uzvarēsim šajā konfliktā ar pacietīgu panākumu uzkrāšanu, tiekot galā ar problēmām ar noteiktību, gribu un apņēmību. Šodien mēs fokusējamies uz Afganistānu, taču kauja ir plašāka.

Katrai valstij jāizšķiras. Šajā konfliktā nav neitrālas teritorijas. Ja kāda valdība atbalsta ārpus likuma pasludinātos un nevainīgo slepkavas, tā pati kļūst par noziedznieci un slepkavu.

Es šodien runāju no Baltā nama Sarunu zāles — no vietas, kur ASV prezidenti ir strādājuši mieram. Mēs esam miermīlīga valsts. Tagad, kā tik negaidīti un traģiski esam uzzinājuši, nevar būt miera pēkšņa terora pasaulē. Šodienas jauno draudu priekšā vienīgais veids, kā panākt mieru, ir vajāt tos, kas to apdraud. Mēs nelūdzām šo misiju, bet mēs to realizēsim.

Šodienas militāro operāciju nosaukums ir “Nezūdošs miers”. Mēs aizsargāsim ne tikai mūsu dārgo brīvību, bet arī brīvību cilvēkiem jebkurā pasaules vietā dzīvot un audzināt bērnus brīvus no bailēm.

Es zinu, ka daudzi amerikāņi šodien baidās. Un mūsu valdība realizē stingru piesardzību. Mūsu likuma izpildītāji un izlūkošanas aģentūras strādā visā Amerikā, visā pasaulē un visu diennakti.

Pēc mana lūguma daudzas valdības iesaistījušas nacionālās gvardes lidostu apsargāšanā. Mēs esam iesaukuši rezervistus, lai pastiprinātu mūsu bruņoto spēku spējas un spēcinātu dzimtenes aizsardzību.

Tuvākajos mēnešos mūsu pacietība būs viens no mūsu lielākajiem ieročiem. Samierināšanās ar ilgāku gaidīšanu, ko izraisīs stingrāka drošība, pacietība un sapratne, ka būs vajadzīgs laiks, lai sasniegtu mūsu mērķus, pacietība par visiem upuriem, kas var nākt.

Šodien šos upurus nes mūsu bruņoto spēku dalībnieki, kas mūs aizstāv tālu no mājām, un viņu lepnās, bet uztrauktās ģimenes. Virspavēlnieks sūta Amerikas dēlus un meitas uz cīņu svešā zemē ar vislielākajām rūpēm un milzumdaudz lūgsnām. Mēs daudz prasām no tiem, kas valkā mūsu formas tērpus. Mēs prasām viņiem atstāt viņu mīļotos, doties tālā ceļā, riskēt tikt savainotiem un pat būt gataviem upurēt savu dzīvību.

Viņi ir uzticīgi. Viņi ir godājami. Viņi pārstāv mūsu valsts labāko daļu, un mēs esam pateicīgi.

Visiem vīriešiem un sievietēm mūsu bruņotajos spēkos, katram jūrniekam, katram kareivim, katram lidotājam, katram krasta sargam, katram jūras kājniekam es saku: jūsu misija ir definēta.

Uzdevumi ir skaidri. Es jums pilnīgi uzticos, un jums tiks doti visi nepieciešamie darbarīki, lai izpildītu pienākumu.

Es nesen saņēmu aizkustinošu vēstuli, kas pasaka daudz par Amerikas valsti šajos grūtajos laikos. Vēstuli no ceturtās klases meitenītes, kuras tēvs dien armijā. "Lai kā arī es negribētu, lai mans tētis karo, es gribu nodot viņu jūsu rokās," viņa rakstīja. Šī ir vērtīga dāvana. Lieliskākā, kādu viņa varēja dot. Meitenīte zina, ka Amerika ir pats galvenais. Kopš 11.septembra visa jauno amerikāņu paaudze ir ieguvusi jaunu izpratni par brīvības vērtību, tās cenu, nodevām un upuriem.

Tagad cīņa ir apvienojusies daudzās frontēs. Mēs nešaubīsimies, mēs nenogursim, mēs neminstināsimies un necietīsim neveiksmi. Miers un brīvība gūs virsroku.

Paldies! Dievs turpina svētīt Ameriku.

“Dienas” redakcijas tulkojums (8.10.2001.). Publikācija “Latvijas Vēstnesī” — ar “Dienas” galvenās redaktores S. Ēlertes atļauju