Strādājot kopā, darīsim viens otru stiprāku, un uzvarēsim

5.oktobrī Valsts prezidente piedalījās sanāksmē “Jauno demokrātiju ieguldījums eiroatlantiskajā drošībā”

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga piektdien, 5. oktobrī, runāja Sofijas galotņu sanāksmē “Jauno demokrātiju ieguldījums eiroatlantiskajā drošībā”.

Prezidente atzīmēja, ka alianse nodibināta pirms piecdesmit gadiem, lai aizsargātu brīvību un demokrātiju pasaulē. Kaut arī aukstais karš ir beidzies, šīs vērtības joprojām ir dzīvas un joprojām arī apdraudētas. Piecdesmit gadus NATO sekmīgi nodrošināja mieru, drošību pasaulē un palīdzēja arī tām demokrātijām, kuras radās pēc aukstā kara beigām, pēc PSRS sabrukuma, nostiprināt tās pašas vērtības, uz kurām balstās Ziemeļatlantijas alianse. Prezidente sacīja, ka šīs jaunās demokrātijas ir atguvušās no vēstures sekām, kuras lielā mērā izraisījis Otrais pasaules karš. “Tagad Latvija par pamatu savai attīstībai ir likusi cieņu pret brīvību, demokrātiju, valsts suverenitāti, uz kurām balstās arī NATO, lai turpinātu savu attīstību. Mēs turpināsim šo progresu soli pa solim, lai virzītos uz dalību aliansē.” V.Vīķe–Freiberga sacīja, ka demokrātijai joprojām pastāv apdraudējumi pasaulē un tādēļ tās nosargāšanai ir jāizmanto jauna taktika un startēģija.

Valsts prezidenta preses dienests

ASV prezidents Džordžs Viljams Bušs:

No ASV prezidenta Džordža Buša vēstījuma Sofijas sammitam

“Mēs kopā strādāsim un uzvarēsim.”

“Amerikas Savienotās Valstis pievienojas Sofijas sammita “Eiropas jauno demokrātiju ieguldījumi Eiroatlantiskajā drošībā” dalībnieku mērķiem un turpina atbalstīt to pūles, sekmējot mieru, drošību un stabilitāti Eiropā,” saka ASV prezidents Džordžs Bušs savā vēstījumā, Viļņas grupas valstu vadītājiem tiekoties Sofijā.

“ASV pievienojas sammita dalībnieku apņēmībai aizsargāt mūsu kopējās vērtības pret tiem, kas cenšas ar tādiem terora aktiem, kā mēs redzējām 11. septembrī, sēt bailes. ASV augstu novērtē Viļņas grupas valstu valdību un tautu milzīgo atbalstu traģisko notikumu sakarā,” raksta prezidents Bušs.

“Jūsu spēkpilnais šo brutālo uzbrukumu nosodījums un nelokāmā apņēmība nostāties plecu pie pleca ar ASV un NATO aliansi šajās pārbaudījuma stundās sniedz varenu liecību pret terorisma tirāniju.”

“Tie, kas īstenoja šo uzbrukumu, gribēja uztiept stingu un neiecietīgu pasaules redzējumu, ko apdraud demokrātija, plurālisms un brīvu cilvēku sadarbība. Jums, tāpat kā ikvienam pasaulē, ir tieša pieredze saskarē ar diktatūru, kuru uzspieda cilvēki, kas ticēja, ka viņiem ir viena patiesība visiem. Tāpēc jūs, tāpat kā ikviens pasaulē, zināt, kāpēc mums visiem jāstrādā kopā, lai sakautu tos, kas uzbruka 11. septembrī. Mēs strādāsim kopā, darīsim viens otru stiprāku un mēs uzvarēsim.”

ASV izteica savu pateicību Sofijas sammita dalībnieku apņēmībai rīkoties kā sabiedrotajiem aliansei un, to darot, faktiski kļūt par tādiem.

“Ļaujiet man vēlreiz apstiprināt solījumu, kuru es devu, apmeklējot jūnijā Varšavu: ASV atbalsta visu to Eiropas jauno demokrātiju no Baltijas līdz Melnajai jūrai dalību NATO, kas piekrīt mūsu vērtībām un ir gatavas dot savu ieguldījumu drošībai un sadarbībai Eiroatlantiskajā reģionā. Katras Eiropas valsts nākotni ir jānosaka iekšējo reformu progresam, nevis ārvalstu interesēm,” raksta Bušs.

“Nākamgad NATO līderi tiksies Prāgā. ASV kopā ar aliansi būs gatava pieņemt konkrētu vēsturisku lēmumu sammitā, lai darītu tik daudz, cik mēs varam, pilnveidojot vienotas, brīvas un mierīgas Eiropas redzējumu,” raksta Bušs savā vēstījumā Sofijas sammitam.

“Latvijas Vēstneša” (Rūta Kesnere) neoficiāls tulkojums

Sofijas sammitā piedalījušos valstu vadītāju pieņemtā Solidaritātes deklarācija

Mēs, 10 Eiropas demokrātisko valstu vadītāji, šodien esam sapulcējušies Sofijā, lai vēlreiz apliecinātu savu uzticību vienotas un brīvas Eiropas izveidošanai aliansē ar Amerikas Savienotajām Valstīm un Kanādu. Mūsu centieni kļūt par NATO un Eiropas Savienības dalībvalstīm atspoguļo mūsu uzticību Eiroatlantijas kopienas kopīgajām vērtībām, ko iemieso NATO.

Teroristu uzrukumi Ņujorkai un Vašingtonai 2001. gada 11. septembrī rada draudus visai pasaulei. Mēs izsakām visdziļāko līdzjūtību Amerikas Savienoto Valstu prezidentam un Amerikas tautai mūsu valstu valdību un tautu vārdā. Piecdesmit gadus eiropieši ir uzskatījuši Ziemeļatlantijas aliansi par Amerikas ieguldījumu Eiropas drošībā. Tagad ir pienācis laiks, kad mums ir jāparāda, ka mēs arī uzskatām, ka alianse ir Eiropas ieguldījums Amerikas drošībā.

Mēs uzskatām, ka šie uzbrukumi bija uzbrukumi mums visiem. Kā nākamās Ziemeļatlantijas alianses dalībvalstis mēs vēlreiz apliecinām savu apņemšanos veidot ārpolitiku un drošības politiku saskaņā ar Vašingtonas līgumu, ieskaitot saistības, kas noteiktas 5. pantā. Mūsu valstu valdības pilnībā atbalstīs karu pret terorismu. Mēs savā politikā un rīcībā vadīsimies pēc Amerikas Savienoto Valstu un sabiedroto kopīgajiem principiem un solidaritātes.

Uzbrukumi Amerikas Savienotajām Valstīm deva mums mācību, ka Amerikas un Eiropas drošība ir daudz ciešāk saistīta nekā jebkad agrāk un ka Ziemeļatlantijas alianse un tās paplašināšana ir daudz svarīgāka nekā jebkad agrāk. Mēs uzskatām, ka pēc pēdējo nedēļu notikumiem sadarbībai starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropu jākļūst vēl ciešākai, Eiroatlantijas kopienai jākļūst par pamatu plašākai vispasaules koalīcijai cīņā pret terorismu. Eiropas Savienībai un NATO, šīs kopienas galvenajiem pīlāriem, katram ir sava izšķiroša loma cīņā pret terorismu, un mēs apņemamies sadarboties ar abiem, cik vien cieši iespējams.

Kad vairāk nekā pirms 50 gadiem nodibināja NATO, sabiedrotie par savu vissvarīgāko politisko mērķi izvirzīja taisnīga un ilgstoša miera nodrošināšanu Eiropā. Alianse radās aukstā kara laikā kā viens no visefektīvākajiem līdzekļiem, lai radītu drošību un stabilitāti Eiropas kontinentā. NATO paplašināšana ir stratēģiski nepieciešama visas Eiroatlantijas drošībai. Tomēr tas ir veicams ne tikai stratēģisku apsvērumu un militāro spēju palielināšanas nolūkā. Šim procesam pirmām kārtām ir dziļa morāla, politiska un ekonomiska nozīme. Tas palīdzēs pārvarēt pagātnes mantojumu un pieļauto netaisnību, nostiprinās jaunās demokrātiskās valstis un būs stiprs atbalsts to sabiedrībām. Eiropas Savienībai arī ir jārisina problēmas, kas saistītas ar tās paplašināšanu, un NATO paplašināšana kopā ar Eiropas Savienības paplašināšanu, kas ir savstarpēji pastiprinoši procesi, palielinās drošību, stabilitāti un labklājību visā Eiroatlantijas reģionā.

Mūsu valstis ir stingri nolēmušas izmantot vēsturisko izdevību, lai pabeigtu vienotas un brīvas Eiropas izveidošanu, kas ir cieši saistīta ar demokrātiju, labklājību un drošību Eiropas daļā, kur atrodas mūsu valstis. Mēs esam pārliecināti, ka tāda pati apņemšanās ir NATO sabiedrotajiem un Eiropas Savienības dalībvalstīm. Eiropas jaunās demokrātiskās valstis var palīdzēt stāties pretī teroristu un noziedznieku draudiem Rietumu sabiedrībai un nostiprināt drošību Eiroatlantijas reģionā. Vissvarīgākais uzdevums ir nevis novilkt jaunas robežas, bet izveidot pilsoniskas sabiedrības, kas balstītos uz stingriem demokrātiskiem pamatiem un būtu integrētas eiroatlantiskajās institūcijās. Mēs esam apņēmušies, ka mūsu ieguldījums, lai aizsargātu vērtības, kas mums ir kopīgas ar Eiroatlantijas kopienu, būs nozīmīgs un ilgstošs.

Mums ir tāds pats nākotnes redzējums kā ASV prezidentam Džordžam V.Bušam, ko viņš īsi raksturoja savā runā jūnijā Varšavas universitātē, un mēs ar nepacietību gaidām vēsturiskos lēmumus, kas jāpieņem Prāgas sammitā 2002. gadā. Mums ir stingra pārliecība, ka nākamajā paplašināšanas procesa kārtā jābūt iekļautām valstīm no Eiropas ziemeļiem, centra un dienvidiem. Nobeigumā mēs apņemamies dot savu ieguldījumu šīs vēsturiskās tikšanās sagatavošanā, nodrošinot, lai visas Eiropas demokrātiskās valstis — no Baltijas jūras līdz Melnajai jūrai — vēlētos un spētu kopīgi uzņemties Vašingtonas līguma saistības.

“Latvijas Vēstneša” (Gunta Štrauhmane)

2001. gada 5. oktobrī neoficiāls tulkojums no angļu valodas

A Declaration of Solidarity by The Heads of state Participating in the summit meeting Sofia

We, the Heads of State of 10 European democracies, have gathered today in Sofia to rededicate ourselves to the creation of a Europe whole and free in Alliance with the United States of America and Canada. Our aspiration to become members of NATO and the European Union reflects our commitment to the common values of the Euro–Atlantic community embodied by NATO.

The terrorist attacks on September 11, 2001, in New York and Washington represent a threat to the whole world. We extend to the President of the United States and to the American people the deepest sympathy of our governments and of our nations. For fifty years, Europeans have viewed the Atlantic Alliance as the expression of an American commitment to European security. It is time now for us to demonstrate that we also view the Alliance as a European commitment to America’ s security.

We consider these attacks to be an attack on all of us. As future members of the Atlantic Alliance we reaffirm our commitment to conduct our foreign and security policies in accordance with the implications of the Washington Treaty including commitments stemming from article 5. Our governments will fully support the war against terrorism. Our policies and actions will be guided by the principles and solidarity shared by the United States and Allies.

The lesson we draw from the terrorist attacks in the United States is that the security of America and Europe is more intertwined than ever before and that the Atlantic Alliance and its enlargement are more important that ever. We believe that the events of recent weeks must lead to even closer cooperation between the United States and Europe. The Euro–Atlantic community must be the bedrock of a broader world–wide coalition to fight terrorism. The key pillars of that community, the European Union and NATO, each have a critical role to play in the fight against terrorism and we pledge the closest possible cooperation with both of them.

When NATO was founded more than 50 years ago, the Allies set as their ultimate political purpose the creation of a just and lasting peace in Europe. The Alliance emerged from the Cold War as one of the most effective tools for bringing security and stability to the continent. NATO enlargement is a strategic imperative for overall Euro–Atlantic security. However this is not just because of strategic benefits and enhanced military capabilities. The process has first and foremost profound moral, political and economic implications. It will continue to be instrumental in overcoming the legacies and justices of the past, strengthening the new democracies and strongly encouraging their societies. The European Union also faces the challenges of enlargement, along with the processes of enlargement of NATO and the European Union as mutually reinforcing, leading to strengthen security, stability and prosperity in the Euro–Atlantic area as a whole.

Our countries are determined to seize the historic opportunity we have to complete the building of a Europe whole and free that locks in democracy, prosperity and security in our part of Europe. We are confident that this determination is shared by the NATO Allies and the members of the European Union. The new democracies of Europe can help counter terrorist and criminal threats to the community at the West and to build a more secure Euro–Atlantic region. The fundamental challenge is not drawing new borders, but in building civic societies founded on solid democratic foundations and integrated in Euro–Atlantic institutions. We are resolved that our contributions to the defense at the values we share with our Euro–American family will significant and enduring.

We share in the vision outlined by President George W. Bush in June at Warsaw University and look forward to the historic decisions to be taken at the Prague Summit in 2002. We remain firmly convinced that countries from Europe’ s North, Centre and South should be included in the next phase of the enlargement process. Finally, we pledge to do our part in the preparation for this rendezvous with history by ensuring that all of Europe’ s democracies, from the Baltic to the Black Sea, are willing and able to share the responsibilities of the Washington Treaty.

October 5, 2001