Vēlreiz: par pašvaldību finansēm 2002. gadā

Izlasot 21.09.2001. “Latvijas Vēstnesī” publicēto Ministru prezidenta preses sekretāra Arņa Lapiņa rakstu “Par budžetā plānotajām dotācijām pašvaldībām”, nevaru nenorādīt uz vairākām neprecizitātēm šajā rakstā.

Pirmkārt, dotācijas apjomu nenosaka likums. Tas ir finansu izlīdzināšanas fonda aprēķina rezultātā iegūts skaitlis, ko apstiprina vai neapstiprina Saeimas deputāti, pieņemot likumu “Par valsts budžetu” kārtējam gadam.

Atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 86. un 96. pantam un likuma “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu” 1. panta 13. punktam un 8. pantam, Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un valdība vienojas par kopējo minimālo pašvaldību finansu nepieciešamību 2002. gadam. Atbilstoši saskaņotai Finansu ministrijas un LPS metodikai aprēķinātā kopējā minimālā pašvaldību finansu nepieciešamība 2002. gadam ir 237,3 milj. LVL. Pēc matemātiskiem aprēķiniem, atbilstoši likuma “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu” noteiktajiem kritērijiem un Finansu ministrijas prognozēm par vērtētiem ieņēmumiem pašvaldībās no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa, valsts dotācijas apjoms pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā 2002. gadam ir 12,7 milj. LVL. Ja valdība strikti ievērotu likumus un Finansu ministrijas aprēķinu metodiku par kopējo minimālo pašvaldību finansu nepieciešamību, tad valsts dotācija pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā būtu 12,7 milj. LVL, nevis 3,43 milj. LVL vai 0,4 milj. LVL, kā apgalvots rakstā.

LPS izpildīja 2001. gada LPS un valdības vienošanos attiecībā uz likuma “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu” grozīšanu. Taču, ņemot vērā darba grupas, kurā bija pārstāvji no Ministru kabineta, Finansu ministrijas, visu veidu pašvaldībām, kā arī neatkarīgais eksperts, vienprātīgo viedokli, ka likumu nav lietderīgi atvērt, LPS šos priekšlikumus tālāk nevirzīja.

Otrkārt, pašvaldību budžeti katru gadu nepieaug straujāk kā valsts budžets. Atsevišķām pašvaldībām tie pieaug, bet lielākajai daļai — ne.

Tā, piemēram, 2000. gadā 130 pašvaldībām budžeta apjomi bija mazāki nekā 1999. gadā. Tādu pašvaldību 2001. gadā bija 35, bet 2002. gadā, pēc pašreizējiem aprēķiniem, 90 pašvaldībām tiek prognozēti mazāki ieņēmumi nekā 2001. gadā. Jā, ieņēmumi pašvaldību kopbudžetā tiešām pieaug straujāk nekā valsts budžetā. Bet tas varētu liecināt tikai par to, ka pašvaldībām labāk veicas ar ieņēmumu papildināšanu. Tiešām, kāpēc pie prognozētā 8% IKP pieauguma 2002. gadā tiek prognozēts tikai 1,7% valsts budžeta nodokļu pieaugums?

Tas, ka pašvaldību kopējās minimālās nepieciešamības pieaugums 2002. gadā tiek plānots atbilstoši inflācijas līmenim, neatbilst likumam “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu” un zināmā mērā ir pat absurds. Kā rēķinātu tad, ja valstī būtu deflācija? Vai samazinātu? Valsts budžeta finansētajām institūcijām budžeta pieaugumi un samazinājumi ir bijuši visdažādākie. No +30% un lielākiem ikgadējiem pieaugumiem, kā plānots Aizsardzības ministrijai 2002. gadā pret 2001. gadu, līdz 6% — kā Valsts prezidenta kancelejai 1998. gadā pret 1997. gadu.

Treškārt, Ministru kabinets ir novērtējis finansiālo ietekmi, kādu radīs izdarītās izmaiņas likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, kas stājas spēkā ar 2002. gada 1. janvāri. Saprotot, ka tas rada pašvaldībām uzreiz 17,64 milj. LVL zaudējumus un tiešu samazinājumu ieņēmumos no šī nodokļa no 38,3 milj. LVL 2001. gadā uz 22,18 milj. LVL 2002. gadā, Ministru kabinets ir sagatavojis izmaiņas likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, pagarinot līdzšinējo 2001. gada kārtību likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” normu piemērošanā vēl uz diviem gadiem.

Tātad: ja Saeima atbalstīs valdības pašreiz piedāvāto variantu attiecībā uz pašvaldību finansēm, tad pašvaldības 2002. gadā zaudēs 1,81 milj. LVL, salīdzinot ar 2001. gadu, nevis iegūs 20,64 milj., kā apgalvots rakstā.

Ja Saeima atbalstīs LPS variantu, kas balstās uz iepriekš minētajiem likumiem un sagatavotajiem grozījumiem likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, tad pašvaldībām no rakstā minētajiem un analizētajiem ieņēmumu avotiem būs pieaugums 7,16 milj. LVL.

Tā kā LPS nekad nav nodarbojusies ar politiskām spēlēm, tā aicina valdību un Saeimu arī to nedarīt, bet precīzi ievērot likumus “Par pašvaldībām” un “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu”.

Atbilstoši LPS domes 19. septembra lēmumam Latvijas pašvaldības ir gatavas uz kompromisu, piekrītot, ka valsts dotācija pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā 2002. gadā tiek paredzēta tāda pati kā 2001. gadā, t.i., 7,15 milj. LVL.

Ceram, ka arī valdība ir gatava kompromisam.

Aleksandrs Lielmežs, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks

“Latvijas Vēstneša” redakcijā — 8.10.2001

Salīdzinošā tabula