Par skolu katram, sev un nākamajām paaudzēm

Piektdien Izglītības un zinātnes ministrijā sveica labākos skolotājus un atklāja ministru portretu galeriju

Bijušie izglītības un zinātnes ministri: Jānis Gaigals, Juris Celmiņš un Silva Golde

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Kopš Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas 1990.gadā cits citu nomainījuši astoņi izglītības un zinātnes ministri – Andris Piebalgs, Jānis Vaivads, Jānis Gaigals, kurš ministra postenī atradies divkārt, Juris Celmiņš, Māris Grīnblats, Silva Golde, Māris Vītols un Kārlis Greiškalns. Pateicoties tagadējā ministra K.Greiškalna iniciatīvai, amata pārmantotāji ne reizi vien jau tikušies, lai pārrunātu ar izglītības nozari saistītus jautājumus un dalītos pieredzē. Vienā no šādām tikšanās reizēm, kas tradicionāli notiek īsi pirms kārtējā mācību gada sākuma, radusies ideja, kas īstenota īsi pirms Skolotāju dienas, — izveidota un ministrijas apspriežu zālē izvietota ministru portretu galerija.

Tās atklāšana notika piektdien, 5.oktobrī, kad arī Izglītības un zinātnes ministrijā atzīmēja Skolotāju dienu. Kopā aicināti bija ne vien ministrijas darbinieki un bijušie ministri, bet arī labākie Latvijas skolotāji, kam izglītības un zinātnes ministrs pasniedza Atzinības rakstu par godprātīgu un panākumiem bagātu darbu. Pavisam atzinība izteikta 18 pedagogiem.

Jāteic gan, ka lielum lielā daļa skolotāju tomēr priekšroku svētku svinēšanai bija devusi savām skolām un skolēniem. Un pašsaprotami – lai arī kalendārā nav atzīmēta kā oficiāla svētku diena, Skolotāju diena, ko Latvijas izglītības iestādēs atzīmē oktobra pirmajā svētdienā, ir ļoti populāri un gaiši svētki, kad katrs sevi cienošs skolēnu kolektīvs cenšas pārsteigt un sagādāt prieku saviem skolotājiem.

Tikšanās reizē Izglītības un zinātnes ministrijā izskanēja doma, ka Skolotāju dienai tomēr vajadzētu būt oficiālai svētku dienai. Pamatu optimismam, ka tā tas drīzumā arī varētu būt, viesa tagadējās Saeimas deputātes, bijušās ministres Silvas Goldes teiktais, ka viena no ministru kopējām idejām — atzīt 1. septembri, Zinību dienu, par oficiālu svētku dienu un brīvdienu — jau radusi vairāku deputātu atbalstu un Saeimai izskatīšanai pirmajā lasījumā iesniegts attiecīgs likumprojekts. Paredzēts, ka Zinību diena būs brīvdiena tāpēc, lai vecāki varētu savas atvases pienācīgi, ikdienas darbu steigas netraucēti pavadīt uz skolu un visai ģimenei tiktu dota iespēja svētkus atzīmēt kopā.

Izbrīvēt mirkli svētku reizei no visiem bijušajiem izglītības un zinātnes ministriem bija varējuši vien trīs — S.Golde, J.Celmiņš, J.Vaivads. Arī viņi pievienojās K.Greiškalna apsveikumiem un pateicības vārdiem pedagogiem, un galvenokārt skolotājam Latvijā tika vēlēts optimisms. Mēs esam daudz sasnieguši, Latvijas izglītības rādītāji nemitīgi kāpj, bet tas nebūt nenozīmē, ka viss jau būtu padarīts. Sakārtotība vēl ir tālu priekšā, bet mēs varam būt priecīgi, ka dzīvojam un strādājam tieši šodien, valstij tik izšķirošos un nozīmīgos gados. Un katram no mums ir jāmācās ne vien no citu pieredzes, bet arī no iepriekšējo darītāju kļūdām — tikai tā, kopīgi pūloties un balstot vienam otru, mēs spēsim panākt to, ko no mums gaida gan skolotāji, gan skolēni, gan vecāki, — tā kopsavilkumā varētu izteikt ministru domas un vēlējumus. Un, lai vēl dziļāk nostiprinātu pēctecību izglītībā un pamatīgāk apzinātu vēsturi, izskanēja arī ierosinājums paplašināt ministru portretu galeriju un tādā veidā atgādināt arī par tiem izglītības darba vadītājiem, kas ministra krēslā sēdējuši Latvijas pirmās brīvvalsts laikā.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns pasniedz ministrijas Atzinības rakstu Irēnai Hadoņonokai (augšējā attēlā) un Regīnai Plaudei (apakšējā attēlā)

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore