Rīgas domes priekšsēdētājs:

— intervijā Latvijas Radio vakar, 8. oktobrī

Intervijā Latvijas Radio 8. oktobra raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.08. Vada žurnālists Zigurds Ķeizars

— Pagājusi tieši nedēļa pēc mūsu iepriekšējās tikšanās, kurā jūs ne vārda neteicāt par lēmumu, kas sekoja nākamajā dienā, – apturēt koku izciršanu Bastejkalnā. Masu medijos minēta šā lēmuma motivācija— sabiedrības spiediens; manuprāt, tas ir pārāk nekonkrēts, lai uzzinātu, kas jums lika izšķirties par šo soli?

Gundars Bojārs: — Patiesībā nevarētu teikt, ka tas ir sabiedrības spiediens, protams, tā bija reakcija uz masu medijos minētajiem notikumiem, un radās vēlēšanās ne tikai man, bet arī Vides komitejai, deputātiem, arī apstādījumu saglabāšanas komisijas dalībniekiem, izpētīt šo situāciju padziļināti. Šie notikumi ir jau ar zināmu vēsturi, un šie rīkojumi, kas saistīti ar pilsētas un kanālmalas apstādījumu rekonstrukciju, saistīti ar iepriekšējās domes darbu. Šajā komisijā, kas izvērtēja labāko rekonstrukcijas plānu, strādāja arī divi “zaļo” pārstāvji — Leopolds Ozoliņš un Andris Zvirgzds, un toreiz nevienam neradās jautājumi par šiem pieņemtajiem lēmumiem, tātad ar Andra Bērziņa, toreizējā mēra, rīkojumu kontrolēt tā izpildi tika uzdots Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājam Andrim Ārgalim. Apspriežoties arī ar speciālistiem, es negribētu to nosaukt par koku izciršanu, bet gan par koku atjaunošanas projektu.

Neapšaubāmi, slimie un vecie koki ir jānomaina, un man kā mežsaimniecības speciālistam ir skaidrs, ka, kokiem lielā biezībā augot, lapu masa ir daudz mazāka, nekā šo biezību samazinot vai arī atjaunojot atsevišķus kokus ar jauniem stādījumiem. Bet, manuprāt, šī lēmuma izpilde ir stipri sasteigta. Bija jāparedz daudz ilgāks termiņš, šobrīd Vides komitejas atsevišķu locekļu viedoklis ir tāds, ka tie varētu būt pieci gadi, kuros veikt šo rekonstrukcijas projektu. Bet šeit vēl būs jāvienojas ar darba izpildītājiem, jo ir noticis konkurss, ir noslēgti attiecīgi līgumi un ir paredzēta arī samaksa par šo darbu. Tātad mums ir jāatrod arī juridiskais risinājums, kā šo problēmu atrisināt.

— Apstādījumu saglabāšanas komisija nepieņēma nekādu lēmumu par kanālmalas rekonstrukcijas turpināšanu un ar to saistīto koku nozāģēšanu, atstājot to domes Vides komitejas ziņā. Un Vides komiteja šo jautājumu laikam izšķiroši izskatīs rīt .

G.Bojārs: — Jā, tieši tā, es domāju, ka tas būs Vides komitejas politisks un pietiekami izsvērts lēmums. Apspriežoties ar dažiem šīs komitejas locekļiem, man ir skaidrs, ka viņu viedoklis ir — šo situāciju vērst par labu un atrast vislabāko risinājumu.

— Tātad jūs esat pamatīgi iepazinies ar visu šo rekonstrukcijas plānojumu un apstākļiem, bet neskaidrs līdz šim tomēr palicis jautājums par to, kā projekta saskaņojumos tomēr iztrūka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas akcepta?

G.Bojārs: — 1998.gadā, kad šis lēmums tika pieņemts, likums neparedzēja to saskaņot ar Valsts pieminekļu aizsardzības inspekciju un ar Dambja kungu, līdz ar to šis akcepts nebija vajadzīgs.

— Jā, koki Bastejkalnā ir jāretina, to šobrīd apstiprina daudzi speciālisti līdzās visam emociju vilnim, kuru nes sev līdzi sabiedrība, arī bijušais pieredzējušais Rīgas dārznieks Zvirgzda kungs atgādina jau 1994.gadā tapušo Rīgas apstādījumu rekonstrukcijas projektu, kurš būtībā izšķīdis domes politiskajās pārmaiņās. Viņš tikai paudis neizpratni, kādēļ koku zāģēšana pieļauta tagad – lapu periodā. Un tomēr — vai notikušais jums neliek aizdomāties, ka projektu saskaņošanai pilsētā trūkst pietiekamas uzraudzības, jo šai gadījumā to nav realizējuši ne departaments, ne komiteja, ne pilnvarnieki.

G.Bojārs: — Jā, katrā ziņā arī tas ir viens no iemesliem, kādēļ mēs jau jūnijā sākām darbu kopīgi ar mūsu partneriem pie Attīstības departamenta reorganizācijas. Šobrīd šis reorganizācijas process ir iegājis beidzamā posmā, un es domāju, ka tas izraisīs ļoti daudz pozitīvu pārmaiņu, it sevišķi jau tādēļ, ka šajā darbā tiešām piedalījās visi, kas ir iesaistīti projekta saskaņošanas procesos, no domes, no valsts institūcijām, arī no tām profesionālajām asociācijām, kas saskaras ar šīm birokrātiskajām problēmām Rīgas domē.

— Jā, un tomēr arī daži no jau nozāģētajiem kokiem esot saglabājami, un jautājums ir tāds — vai kāds par to arī konkrēti atbildēs? Kā zināms, privātpersonas par kaut vai viena koka patvaļīgu nozāģēšanu soda bargi.

G.Bojārs: — Tieši tā, arī šobrīd par visām nesankcionētajām koku ciršanām tiek uzlikts administratīvais sods, Rīgas domei nav cita mehānisma kā administratīvais sods, ko varētu piemērot. Man šobrīd grūti minēt kādu konkrētu gadījumu par viena vai otra koka nozāģēšanu, bet, tā kā šis projekts tika saskaņots, saskaņā ar šiem iepriekšējās domes pieņemtajiem lēmumiem tika arī noslēgti visi līgumi, un tad jau konkrētie gadījumi ir jāskata saskaņā ar pieņemtajiem lēmumiem. Man vienīgi žēl, ka koku atjaunošana notika vai tika plānota tik strauji, varbūt neplānojot pakāpeniskuma režīmu piecu līdz desmit gadu laikā.

— Un, iespējams, izmantojot arī radušos situāciju tīri politiskā plāksnē, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Vladimirs Makarovs uzdevis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Būvniecības departamentam nedēļas laikā sagatavot priekšlikumu par valdības rīcību Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanai, jo, lūk, Makarova kungs uzskatot, ka Rīgas domes ilgstošā novilcināšanās un nevēlēšanās risināt vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības jautājumus var radīt sekas, kas neatgriezeniski mainīs pasaules kultūras mantojumā iekļautās galvaspilsētas daļas vērtību.

G.Bojārs: — Ziniet, tas ir diezgan smieklīgs paziņojums, jo tagad pie varas esošās partijas Rīgas domē ir bijušas pie varas jau desmit gadu un līdz šim nekas būtisks nav izdarīts, bet nezin kādēļ šī reakcija nāk tikai tagad. Šeit arī vajadzētu minēt to, ka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija Dambja kunga vadībā sagatavoja Rīgas vēsturiskā centra attīstības vīziju, bet tā ir tikai apmēram viena desmitā daļa no visa projekta apjoma, kas analizē vienīgi specifisko kultūras mantojuma tēmu un neaizskar transportu, ekonomiku, inženierkomunikācijas, investīciju analīzi, mājokļu politiku, apbūves noteikumus. Tā ka nebūtu pareizi šūt mēteli, sākot no pogas, un katram no šiem apakšprojektiem nepieciešams piesaistīt speciālistus un tikai pēc iesniegto projektu studiju apkopošanas varētu runāt par Rīgas vēsturiskā centra vīziju 2020.gadam. Es vēl gribētu piebilst to, ka valsts pieminekļu aizsardzībai gadā veltī 20 tūkstošus latu pa visu Latviju, tie ir paredzēti šo pieminekļu konservācijai, un valsts nedod nekādus līdzekļus šo kultūras pieminekļu atjaunošanai. Šeit mēs saskaramies ar visām minētajām graustu problēmām, mēs varētu valstij vai Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai nodot visus šos graustus, lai viņi pameklē investorus un pamēģina atrisināt šo jautājumu, kādā veidā neradīt bīstamību mūsu iedzīvotājiem, kā izskaust visus narkomānu perēkļus un nodrošināt, lai iedzīvotājiem, kas dzīvo šais graustos, nedzimtu un neaugtu, es pat nebaidos to vārdu teikt, deģenerāti, jo tādos apstākļos normāls cilvēks izaugt nevar.

— Jūsu nostāja šais jautājumos ir skaidra. Jūs esat akceptējis bijušā Attīstības departamenta vadītāja Ulda Pastnieka vēlēšanos atstāt amatu, kurš presē paudis, ka kopējā domes darbībā savā nozarē neredz jēgu un kļuvis lieks. Piebildīšu, ka viņš arī strādāja Attīstības departamenta reorganizācijas darba grupā, kas izveidota jau jūnijā, lai izstrādātu vienotu pilsētas būvniecības plānošanu un ar atļauju izsniegšanu saistītajām nodaļām Rīgā padarītu to darbu efektīvāku, bet viņš arī atzinis, ka pēdējais piliens bijusi galvenās arhitektes Bulas atstādināšana faktiski ne par ko.

G.Bojārs: — Tā nu gan nebūs taisnība, jo šie fakti, kas notikuši, saskaņojot privatizācijas procesus un izsniedzot būvatļaujas vienā konkrētā gadījumā, ir kliedzoši un arī ļoti precīzi. Šobrīd gan notiek izmeklēšana, Bulas kundze ir atstādināta uz laiku, kamēr notiek šī izmeklēšana, tātad uz mēnesi, pēc tam arī tiks pieņemts lēmums. Ar Pastnieka kungu mums bija ļoti normāla saruna, acīmredzot viņš ir komandas cilvēks, ir strādājis ļoti cieši ar iepriekšējo domes sasaukumu un, kā viņš man paskaidroja, neredz sevi šajā jaunveidojamajā struktūrā pēc reorganizācijas.

— Tāpēc jautājums — vai jums šobrīd ir padomā iespējamie kandidāti uz šo amatu?

G.Bojārs: — Noteikti uz šo amatu notiks konkurss, pašreiz ir iecelts par pienākuma izpildītāju cilvēks, kas vadīja šo reorganizāciju darba grupu un bija viens no aktīvākajiem tajā, Vilnis Štrams — pazīstams arhitekts, aktīvs cilvēks, turklāt viņam nav nekādas saistības ar sociāldemokrātiem vai kādu citu politisko spēku.

— Vai esat saņēmis pieprasītos Kalnozola rīcībā esošos dokumentus par Janitas iespējamo neatbilstību amatam?

G.Bojārs: — Atklāti sakot, nē. Es esmu pieprasījis šos dokumentus līdz pagājušajai piektdienai, taču, tā kā Kalnozola kungs atrodas atvaļinājumā un darbā būs rīt, tad arī ceru no viņa saņemt šos paskaidrojumus.

— Un vēl tikai viens jautājums no burāšanas entuziastiem — par domes darbībām saistībā ar 1999.gadā izcīnītajām tiesībām Rīgai kļūt par vienu nu starptautiskās burāšanas regates ostām. Ārgaļa un Bērziņa kunga aktivitātes šī pasākuma atbalstīšanai esot bijušas jūtamas, bet, kamēr jūs esat pilsētas mērs, nekas nevirzoties uz priekšu. Vai tā ir?

G.Bojārs: — Var jau vārdos atbalstīt šo pasākumu un aplaudēt, ja kaut kas notiek, taču sagatavošanās šai regatei galvenokārt ir saistīta ar infrastruktūras jautājumiem. Ne Ārgaļa kunga, ne Bērziņa kunga laikā šie infrastruktūras jautājumi netika atrisināti. Es arī neredzu iespējas ar pašreizējo domes budžetu šos jautājumus atrisināt, bet par infrastruktūras radīšanu, regates uzņemšanu ir izteikuši vēlmi vairāki nopietni ārvalstu un arī vietējie investori. Pēc aptuvenām aplēsēm kopējās izmaksas tieši šai infrastruktūrai varētu būt ap 80 miljoni. Tas, protams, domei nav iespējams, tas ir iespējams, tikai piesaistot privātās investīcijas, un es ceru, ka jau tuvāko mēnešu laikā šie investori konkretizēsies un mēs spēsim strauji virzīties uz priekšu.