Valsts prezidente:

— intervijā Latvijas Radio vakar, 9.oktobrī

Intervija Latvijas Radio 9.oktobra raidījumā "Kāpnes" pulksten 15.08. Vada žurnālists Tālis Eipurs

— Devītais oktobris ir laiks, kad Latvijā un pasaulē notiek ļoti daudzi un dažādi svarīgi notikumi, un, lai runātu par tiem, uz sarunu esam aicinājuši Valsts prezidenti Vairu Vīķi – Freibergu. Sāksim ar to, kas interesē visus cilvēkus gan Latvijā, gan pasaulē. Runājot par aktuālāko tematu — terorisma apkarošanu un ASV iebrukumiem Afganistānā, pavisam noteikti var sacīt, ka arī Latvijas iedzīvotāji par tur notiekošo izrāda milzu interesi. Jo īpaši viņus interesē arī tas, kāda ir Latvijas valsts attieksme pret šo cīņu ar terorismu, ASV un britu iebrukumiem. Piemēram, vakar, kad jūs tikāties ar Saeimas priekšsēdētāju, ārlietu ministru un Ministru prezidentu un pēc tikšanās žurnālisti vaicāja, kāda būs Latvijas reakcija, ja ASV uzbrukumi nogalēs arī daudzus civiliedzīvotājus, tā arī īsti netika atbildēts, tika norādīts vienīgi uz to, ka līdz šim tā nav noticis un cerēsim, ka tā nenotiks.

Vai jūs uz šo jautājumu varētu atbildēt konkrētāk šoreiz, un kāda tieši varētu būt Latvijas reakcija šādā gadījumā, un vai vispār ir iespējams atbildēt uz šādu jautājumu?

Vaira Vīķe-Freiberga: — Nē, uz to jautājumu nav iespējams atbildēt, jo pats par sevi saprotams: ja tiek lietotas raķetes, sprāgstvielas, ieroči, lai cik rūpīgi tie tiktu tēmēti uz militāriem objektiem, ir gandrīz neiespējami nodrošināt, ka tur nebūs cilvēku upuru, un tas ir jāsaprot, jebkurā kara darbībā tas ir pilnīgi neizbēgami. Jautājums ir par to, kādas citas iespējas ir bijušas, vai tās visas izsmeltas, pirms bija jānonāk līdz šādai rīcībai, un šajā gadījumā tā ir bijis. Amerikas Savienotās Valstis gandrīz vesela mēneša garumā centās panākt Osama bin Ladena izdošanu pēc tam, kad viņi ļoti intensīvi un ar starptautisko atbalstu jau bija paguvuši noskaidrot, ka šī persona ir galvenais pasaules mēroga terora akciju organizētājs un finansiālais atbalstītājs. Tātad tūliņ pēc terora aktiem sākās izmeklēšana, ļoti ātrā laikā tika uzkrāts ļoti daudz informācijas gan Amerikas Savienotajās Valstīs, gan Vācijā, Hamburgā, un citur par notikumiem, kas noveda līdz šiem 11.septembra notikumiem.

Un, lūk, uz tā pamata tātad nonāca pie secinājumiem un pie lūguma Afganistānā valdošajam "Taleban" režīmam izdot šos teroristus un pārtraukt viņu atbalstu, jo viņi tur trenē veselas armijas, tur simtiem cilvēku tiek audzināti un veidoti, profesionāli trenēti par teroristiem, lai kaut ko apņemtos darīt šajā virzienā. Viņi kategoriski to ir noraidījuši un — tieši otrādi — būtībā šīs akcijas arī atbalstījuši.

— Kā jūs vērtējat Latvijas sabiedrības attieksmi pret notiekošo Afganistānā, pret šo cīņu pret starptautisko terorismu, lasot laikrakstus, dzirdot dažādus viedokļus. Cik daudz šajā sabiedrības attieksmē, jūsuprāt, ir maldu un cik patiesības?

V.Vīķe-Freiberga: — Nu, kas var pretendēt uz absolūto patiesību. Es domāju, ir pilnīgi saprotams, ka ļaudis jūtas apbēdināti un arī savā ziņā apdraudēti par jauno pasaulē izveidojušos situāciju. Bet atcerēsimies vienu — šī situācija sākās 11.septembrī ar šiem necilvēcīgajiem un nepieredzētajiem uzbrukumiem mierīgiem civiliedzīvotājiem, turklāt izmantojot kā ieroci dzīvus cilvēkus civilās aviācijas lidmašīnās. Tā ir pirmā reize, kad cilvēki tiek izmantoti par ieroci kā bumba, lai uzbruktu kādam objektam, tas ir vispār pilnīgi jauns pagrieziens terora metodēs. Arī šī masveidīgā fanātiski īpaši audzinātu un trenētu pašnāvnieku iesaistīšana ir pilnīgi kas jauns. Mēs diemžēl esam nonākuši ļoti draudīgā un biedīgā situācijā, kas apdraud visu civilizēto pasauli.

— Un runājot tieši par Latvijas sabiedrības attieksmi?

V.Vīķe-Freiberga: — Latvija ir daļa no pasaules, redziet, modernā pasaulē jau īstenībā nav tādas iespējas pilnīgi no visiem procesiem stāvēt malā un neiesaistīties tajos. Kas attiecas uz mums, tad šobrīd Latvija nav aktīvi iesaistījusies nekādās militārās operācijās, nav arī paredzamas jebkādas prasības, lai mēs to tuvākā nākotnē darītu. Tātad, ja par to ļaudis raizējas, tad viņiem par to nav jāraizējas. Bet tas, ka pasaulē tagad veidojas šīs teroristu grupas, kas balstās uz dziļu naidu un fanātismu, tā ir bīstama parādība. Un es tāpat kā jebkurš cits nevaru pateikt, kā īstenībā vērsties pret šo ļaunumu, jo šī ļaunuma sakne ir cilvēku sirdīs un prātos, tā nāk no megalomāniskas pārliecības. Osams bin Ladens savā paziņojumā saka: Allāhs ir sodījis amerikāņus ar šiem aktiem, te ir skaidri redzams, ka viņš, Osams bin Ladens, sevi redz Allāha vietā, viņš ir Allāha gribas izpildītājs, viņš sevi ieceļ par Allāhu, kas, protams, islāmā ir pilnīgs zaims. Šis Osama bin Ladena paziņojums zaimo islāmismu vissmagākā veidā, tai pašā laikā viņš izliekas, ka aizstāv islāmu. Tā jau ir tā traģiskā lieta.

— Ļoti interesantu korupcijas sasaisti ar terorismu šajās dienās rod desmitā starptautiskā pretkorupcijas konference Prāgā, kur tiek izteiktas tādas tēzes kā, piemēram, vai tikai cīņa pret terorismu nenovirzīs līdzekļus no cīņas pret korupciju, un arī tāda tēze, ka vislabākās tehniskās ierīces neko nelīdzēs pret teroristiem, ja korumpēts ierēdnis viņiem izsniegs viltotus dokumentus. Kā zināms, arī Latvija ir gatava gādāt par pretterorisma pasākumiem. Vai šajā gatavībā nevajadzētu lielāku uzmanību pievērst arī korupcijas lietām, cītīgāk veidojot stabilas korupciju apkarojošas instances?

V.Vīķe-Freiberga: — Redziet, te jāuzmanās atkal visu nesavārīt vienā putrā. Korupcija — tā ir situācija, kur amatpersona tik tiešām nepilda savus normālos pienākumus un dara ko citu, par ko viņam ir samaksāts. Tas nozīmē, ka korumpēts ierēdnis ne tikai var sekmēt terorismu, viņš var sekmēt valsts nodevību, viņš var sekmēt kriminālaktivitātes, korumpēts ierēdnis ir būtiski kaitīgs savai videi un savai sabiedrībai, ieskaitot terorismu un visu ko citu.

— Tas nozīmē, ka Latvijai tieši terorisma kontekstā par korupciju īpaši nav jādomā?

V.Vīķe-Freiberga: — Es domāju, ka cīņa ar korupciju ir būtiska iekšējai drošībai un tai ir būtisks sakars arī ar ārējo drošību, jo, ja nav iekšējās drošības, tad, piemēram, valsts nodevība korumpētības gadījumā apdraud valsts suverenitāti. Terorisms apdraud atsevišķu cilvēku vai grupu dzīvību. Katrā ziņā korumpētība ir kaitīga sabiedrībai ne tikai no ētiskā un morālā viedokļa, tā ir saimnieciskai darbībai kaitīga, tā ir kaitīga drošībai, tā ir kaitīga normālai dzīvei.

— Latvijā šobrīd valdība dara kādu ļoti svarīgu lietu, proti, gādā par budžetu. Šobrīd budžeta likumprojekta virzība uz Saeimu un pieņemšanu tajā kavējas, lai arī likums nosaka, ka budžetam Saeimā bija jābūt jau pirmajā oktobrī. Tas nav izdarīts, un vai šādā situācijā netiek aizskartas visas tautas tiesības un intereses, ņemot vērā to, ka tautas priekšstāvji noteiktajā laikā un formā nesaņem informāciju par to, kāds tad īsti ir budžets. Turklāt vai tādējādi arī budžeta izstrādāšana pārāk izteikti nenonāk izpildvaras rokās, un vai šāda situācija ir pieļaujama un normāla?

V.Vīķe-Freiberga: — Saprotiet, jebkurā normālā valstī likumu darbībai ir zināmi termiņi, un ne jau joka pēc tie ir izstrādāti. Tie ir izstrādāti ar būtisku mērķi un nozīmi. Ja šos termiņus nepilda, tam ir nopietnas sekas, tā nav triviāla lieta.

— Un kā jums šķiet, kādiem jābūt procesiem, lai šādu neizdarību novērstu?

V.Vīķe-Freiberga: — Vispirms ir jāsaprot, ka šī novilcināšanās ir notikusi dēļ strīdiem partiju starpā, tātad visām partijām, kas ir iesaistītas šajā strīdā, ir jāuzņemas politiska atbildība par šīm konsekvencēm, tāpat Ministru kabinetam ir jāuzņemas atbildība par šo novilcināšanos.

— Strīdus ābols budžeta lietās ir arī uzņēmumu ienākumu nodokļa iespējamā samazināšana. Ir dažādi viedokļi par to. Proti — nodokļa atvieglojumi uzņēmumiem varētu radīt būtisku robu valsts budžetā, daži atkal uzskata, ka nodoklis jāatstāj kā līdz šim. Kāds ir jūsu uzskats?

V.Vīķe-Freiberga: — Te nav vietā jautājums par to, kāds ir uzskats prezidentam, jautājums ir jāizlemj attiecīgām instancēm, te ir politisks lēmums jāpieņem tiem, kas virza likumprojektu par budžetu, un viņiem ir jāuzņemas politiskā atbildība, pēc tam likumprojekts ir jānodod Saeimai debatēšanā, un tad atkal savukārt Saeima uzņemas par to politisko atbildību. Un tas viss ir izpildvaras un likumdevēju rokās. Un īstenībā prezidenta viedoklim šinī situācijā attiecībā uz budžetu ir tikai informatīvs raksturs, šajā gadījumā es neuzskatu, ka man kā prezidentei būtu jāiesaistās šajās debatēs, un nedomāju, ka tie ir valstiski tik būtiski jautājumi, — tie ir tehniskas dabas jautājumi, kuros, protams, ir dažādi apsvērumi. Mēs zinām šos principus — nodokļu atvieglinājumi daudzās valstīs tiek uzskatīti par stimulu ekonomikai, tie stimulē uzņēmējdarbību, un ilgtermiņa rezultāts šādām rīcībām ļoti bieži ir ekonomiskās situācijas uzlabošanās. Īstermiņa perspektīvā, protams, ir risks, ka katrā ziņā pirmajā gadā, pirms šie pozitīvie rezultāti vēl ir redzami, skaidri būs redzams tikai tas, ka fiziski konkrētie ienākumi par attiecīgo nodokli būs mazliet mazāki. Un tādēļ ir jāpieņem politisks lēmums, ko darīt, tāpat kā jebkurā gadījumā, kad cilvēks, teiksim, iegulda kaut kur savu naudu un līdzekļus, viņš uzņemas zināmu risku, vai šis ieguldījums atmaksāties vai ne. Šī atbildība ir jāuzņemas izpildvarai.

— Septembra beigās tieslietu ministre Ingrīda Labucka sprieda, ka jaunais Kriminālprocesa likums varētu tikt sagatavots līdz nākamā gada 1.martam. Šodien jūs un arī tieslietu ministre noturējāt kopīgu sēdi ar Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputātiem. Kā iepriekš tika ziņots, tad jums šajā sēdē bija nodomāts runāt tieši par Kriminālprocesa likuma projektu un aicināt deputātus to pieņemt pēc iespējas drīzāk. Kādi ir jūsu secinājumi pēc sēdēs, un vai jūs uzskatāt, ka šī likuma pieņemšanas kavēšanās patiesi var radīt gana lielas nepatikšanas Latvijas valstij, ja pat prezidentei jāiet lūgt deputātiem pasteigties?

V.Vīķe-Freiberga: — Mēs ar šīs komisijas dalībniekiem norunājām, ka nākotnē cieši sadarbosimies, jau iepriekšējā reizē, kad es piedalījos šīs komisijas sēdē uz mūsu austrumu robežas, kad atklājām tur jaunu robežpunktu. Manuprāt, šīs komisijas darbs Saeimā ir būtisks, lai virzītu uz priekšu veselu rindu likumprojektu, kas ir ļoti svarīgi mūsu iekšējai drošībai, mūsu ārējai drošībai un mūsu virzībai uz NATO un Eiropas Savienību. Mums ir atlicis viens gads, līdz tiks pieņemti lēmumi par abām divām institūcijām. Tas šo situāciju padara steidzamāku, nekā tā citādi būtu, kaut gan, protams, visi tie likumi, kurus caurskata šī komisija, būtībā mums visiem ir svarīgi jau šodien, tie bija svarīgi arī vakar. Un, ja tie ir nokavēti, tad ir pienācis pēdējais laiks pie tiem ķerties un kaut ko darīt, lai virzītos ātrāk uz priekšu.

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

— līdzjūtībā Itālijas tautai

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga pirmdien, 8. oktobrī, nosūtīja vēstuli Itālijas prezidentam Karlo Adzeļjo Čampi, Latvijas tautas vārdā izsakot visdziļāko līdzjūtību Itālijas prezidentam un tautai saistībā ar SAS un "Cessna" lidmašīnu katastrofu un cilvēku traģisko bojāeju Milānā.

— līdzjūtībā Izraēlas tautai

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 9.oktobrī, nosūtīja vēstuli Izraēlas prezidentam Mošem Kacavam, savā un Latvijas tautas vārdā izsakot visdziļāko līdzjūtību Izraēlas prezidentam un tautai saistībā ar lidmašīnas "Tu-154" katastrofu Melnajā jūrā un tik daudzu cilvēku bojāeju.

Valsts prezidenta preses dienests