Latvijas Republikā jauni ārvalstu vēstnieki

Vakar savu akreditācijas vēstuli Latvijas Valsts prezidentei iesniedza Rumānijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Lučians Fatu (Lucian Fatu)

Vakar, 9. oktobrī, akreditācijas vēstuli Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai iesniedza Rumānijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Lučians Fatu (Lucian Fatu).

Vēršoties pie Latvijas Valsts prezidentes savā akreditācijas runā, Lučians Fatu uzsvēra līdzīgos pēdējo desmit gadu procesus Rumānijā un Latvijā: abas valstis pārkārtojušas savu ekonomiku uz brīvā tirgus principiem un veidojušas demokrātisku sabiedrību. "Par savu uzdevumu es uzskatu darīt Latviju tuvāku Rumānijas tautai, " savas uzrunas beigās uzsvēra vēstnieks L.Fatu.

Pieņemot Rumānijas vēstnieka akreditācijas vēstuli, Valsts prezidente

Vaira Vīķe–Freiberga sacīja:

— Jūsu ekselence!

Sveicu jūs kā pirmo Rumānijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku atjaunotajā Latvijas Republikā!

Mūsu tautas ir atšķirīgas, bet to vēsturē ir arī daudz kopīga. Ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ gan Latvija, gan Rumānija vienmēr ir atradušās svešu varu politisko un teritoriālo interešu krustpunktos.

Taču ilgstošās un smagās cīņās pret okupāciju mūsu tautas ir spējušas saglabāt savu nacionālo savdabību, kultūru un tradīcijas. Tikai nedaudz vairāk nekā pirms desmit gadiem Latvijā un Rumānijā tika gāzts komunistu režīms, un šodien man ir patiess prieks, ka šajā laika periodā mūsu valstis ir guvušas ievērojamus panākumus, nostiprinot demokrātijas un cilvēktiesību vērtības, nodrošinot brīvas tirgus ekonomikas darbību un nostiprinot likuma varu. Šogad mēs atzīmējam Latvijas Republikas un Rumānijas diplomātisko attiecību nodibināšanas astoņdesmito gadskārtu un to atjaunošanas desmitgadi. Uzsākta plaša divpusējā sadarbība. Sagatavošanas stadijā ir abu valstu tirdznieciski ekonomisko sadarbību reglamentējošo līgumu projekti. Pēdējo piecu gadu laikā vērojama stabila tirdzniecības apgrozījuma pieauguma tendence. Aktivizējas mūsu valstu iestāžu informācijas apmaiņa aizsardzības, iekšlietu un tieslietu jomās, kurās nākotnē varētu izveidoties laba sadarbība. Latvijas Republiku un Rumāniju vieno ieinteresētība sekmēt drošību un stabilitāti Eiropā. To kopīgais mērķis — integrācija Ziemeļatlantijas aliansē un Eiropas Savienībā. Cieša Latvijas un Rumānijas sadarbība norisinās Viļņas grupas ietvaros. Mēs uzskatām, ka "Viļņas desmitnieks" ir veiksmīgs formāts NATO paplašināšanās procesā. Sadarbojoties šīs grupas valstis ir nozīmīgs starptautiska līmeņa dalībnieks, kas var dot savu kopīgo ieguldījumu drošībai un stabilitātei.

Esam gandarīti, ka Rumānijas premjerministrs piedalīsies konferencē "ES paplašināšanās sociālā dimensija", kas būs lieliska iespēja kandidātvalstu vadītājiem pārrunāt aktuālos ES jautājumus. Esmu pārliecināta, ka jau pavisam ne tik tālā nākotnē mēs būsim līdzvērtīgi partneri Eiropas un transatlantiskajās organizācijās.

Jūsu ekselence! Esmu pārliecināta, ka jūsu iecelšana par Rumānijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā būs nozīmīgs impulss mū su tautu tālākai savstarpējai iepazīšanai un sadarbībai. Ceru, ka jūs, turpinot kolēģu uzsākto darbu, dosit savu ieguldījumu mūsu valstu un tautu sadarbības tālākā attīstībā.

Ļoti ceru, ka iepazīsit Latviju kā iespējām bagātu, mūsdienīgu un dinamisku valsti, kas ar cerībām raugās nākotnē, vienlaikus dziļā cieņā turot savu nacionālo savdabību, vēsturi un tautas tradīcijas, kā atvērtu valsti un kā uzticamu sadarbības partneri.

Novēlu jums panākumus un veiksmi, ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijā pienākumus veicot!

Lučians Fatu dzimis 1959. gada 2. jūnijā Bukarestē. Studējis Bukarestes Politehniskā institūta Transporta fakultātē. Pēc tam beidzis Politisko un Administratīvo studiju skolu. Studējis doktorantūrā Limerikas universitātē Īrijā, 1992. gadā iegūstot zinātņu doktora grādu Eiropas integrācijas jautājumos. No 1984. līdz 1989. gadam strādājis par inženieri Transporta ministrijā. No 1992. gada Rumānijas Ārlietu ministrijā, sākot diplomāta karjeru Ziemeļamerikas nodaļas trešā sekretāra amatā. No 1995. līdz 1999. gadam Rumānijas vēstniecības trešais sekretārs Vašingtonā, ASV. Pusgadu Ārlietu ministrijas Ziemeļamerikas nodaļas direktora vietnieks, pēc tam paaugstināts par Rietumeiropas departamenta direktoru. No 2000. gada jūnija bijis Rumānijas vēstniecības pirmais sekretārs Londonā. Precējies, ir divi bērni.

Ārlietu ministrijā

Vakar, 9. oktobrī, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš tikās ar Rumānijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Lučianu Fatu, kurš atrodas Latvijā akreditācijas vizītē.

Tikšanās laikā pārrunāti divpusējo attiecību jautājumi un starptautiskās aktualitātes saistībā ar ASV sākto pretterorisma operāciju. Skarot divpusējās attiecības, abas puses atzina, ka starp Latviju un Rumāniju ir izveidojusies lieliska sadarbība. Gan M. Riekstiņš, gan L. Fatu pauda viedokli, ka tālākai attiecību aktivizācijai nav nekādu šķēršļu un ka pastāv priekšnoteikumi abu valstu dinamiskai sadarbībai. M. Riekstiņš atzīmēja, ka būtu jāturpina veidot starpvalstu līgumattiecību bāzi un pastiprināt sadarbību ekonomikā. Savukārt, lai aktivizētu politisko dialogu, M. Riekstiņš aicināja Rumānijas pusi organizēt abpusējas augsta līmeņa amatpersonu vizītes. Šajā sakarā L. Fatu apstiprināja Rumānijas prezidenta vēlmi apmeklēt Latviju vizītē tuvākajā laikā.

Sarunas gaitā pārrunātas abu valstu ārpolitiskās prioritātes. Puses vienojās, ka būtu lietderīgi apmainīties ar pieredzi gan ES integrācijas jautājumos, gan gatavojoties dalībai NATO. Rumānijas vēstnieks informēja M. Riekstiņu arī par atsevišķiem Rumānijas iekšpolitikas aspektiem.

Notika viedokļu apmaiņa par ASV un tās sabiedroto sākto pretterorisma operāciju, kā arī abu valstu attieksmi un veiktajiem pasākumiem cīņā pret starptautisko terorismu.

Vakar savu akreditācijas vēstuli Latvijas Valsts prezidentei iesniedza Čīles ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Pepe Auts (Pepe Auth)

Vakar, 9. oktobrī, akreditācijas vēstuli Latvijas Republikas Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai iesniedza Čīles Republikasārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Pepe Auts Stjuarts (Pepe Auth Stewart).

Savā akreditācijas runā Pepe Auts pauda Čīles vēlmi stiprināt draudzības saites un sadarbību ar ģeogrāfiski tālo Latviju. Vēstnieks arī uzsvēra, ka Čīle, tāpat kā Latvija, relatīvi nesen atjaunojusi demokrātisku iekārtu un piešķir lielu nozīmi patiesi demokrātiskas sabiedrības izveidei. Viņš arī akcentēja mazo valstu lomu globalizētajā pasaulē, paužot Čīles atbalstu Latvijas centieniem iestāties NATO un Eiropas Savienībā (ES).

Atbildot Čīles vēstniekam, Latvijas Valsts prezidente

Vaira Vīķe–Freiberga sacīja:

— Jūsu ekselence!

Man ir patiess prieks sveikt jūs kā Čīles Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā.

Jūsu iecelšana šajā augstajā amatā ir svarīgs notikums Latvijas un Čīles attiecībās.

Šīs attiecības aizsākās pirms astoņdesmit gadiem — 1921. gada 12. septembrī, kad Čīles valdība atzina Latvijas Republiku par neatkarīgu valsti. Latvijas tauta ar pateicību piemin Čīles atbalstu Latvijas neatkarībai, kā arī Baltijas valstu okupācijas neatzīšanas politiku.

Īpašu nozīmību jūsu darbības laikam Latvijā un Baltijas reģionā piešķir tas, ka šis periods sakrīt ar Latvijai nozīmīgiem lēmumiem attiecībā uz dalību Eiropas Savienībā un NATO. Esmu pārliecināta, ka tuvākajā nākotnē arī Latvijas un Čīles attiecības veidosies kā attiecības starp ES dalībvalsti un šīs organizācijas nozīmīgu partneri Latīņamerikā. Arī pašlaik mēs definējam savas intereses reģionā, vadoties no ES prioritātēm. Tas attiecas, piemēram, uz tādu jautājumu kā bezvīzu režīma ieviešana starp mūsu valstīm, kas būtu nozīmīgs solis abpusēju kontaktu veicināšanā. Latviju un Čīli vieno vēlēšanās iekļauties pasaules integrācijas procesos, kas veicina visu darbības sfēru dinamiskāku attīstību, vienlaikus saglabājot un attīstot valstu un sabiedrību patību. Čīles un Latvijas veiksmīgā ekonomiskā attīstība un sadarbības pieredze liecina, ka mūsdienās ģeogrāfiskais attālums vairs nav noteicošais partnerattiecību veidošanā. Tās ir kopīgas vērtības un abpusēji izdevīgas intereses, kas nosaka savstarpējo attiecību intensitāti. Būtiska loma starpvalstu attiecībās ir kultūrai un izglītībai, kur plašāki kontakti veicinātu abpusēju atpazīstamību un zināšanas par reģioniem, kam mūsu valstis ir piederīgas. Domāju, ka šajā ziņā paveras visplašākās sadarbības iespējas mūsu valstu starpā. Patiesi ceru, ka jūsu darbība Čīles ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka amatā Latvijā laikā, kas ir tik nozīmīgs mūsu valsts vēsturē, pavērs jaunu lappusi arī divpusējās sadarbības jomā. Mūsu valstu divpusējo attiecību potenciāls ir vēl pietiekami neapzināts. Tiešu kontaktu veicināšana starp abu valstu savstarpēji ieinteresētiem uzņēmumiem, kultūras organizācijām, valsts iestādēm un atsevišķiem indivīdiem var kvalitatīvi mainīt attiecību intensitāti.

Vēlu jums vislabākos panākumus, strādājot Čīles un Latvijas attiecību stiprināšanai, pildot ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka pienākumus!

Pepe Auts dzimis 1957. gada 6. martā. Apguvis veterinārijas zinātni Čīles universitātes Agrārajā, veterinārijas un mežsaimniecības fakultātē, beidzis psiholoģijas kursu Filozofijas fakultātē. Pēc tam studējis humanitārās zinātnes un pedagoģiju Čīles universitātē. 1977. gadā piedalījies universitātes kultūras asociācijas dibināšanā un līdz 1980. gadam darbojies šajā militārā režīma laikā pirmajā Čīles studentu organizācijā. No 1981. līdz 1983. gadam bijis Sociālistu savienības dibināšanas iniciatoru grupas dibinātājs un dalībnieks. 1981. gada janvārī, septītā semestra sākumā, apvainots universitātes iekšējās kārtības pamatu graušanā un saskaņā ar militāristiskā režīma dekrētu izslēgts no universitātes. No 1983. līdz 1985. gadam profesora Alēna Turinē vadībā beidzis socioloģijas studijas Parīzē. Pēc tam līdz 1987. gadam piedalījies profesora Turinē un dažu citu franču mācībspēku rīkotajos gadskārtējos semināros, gatavojot tēzes doktora disertācijai par studentu sacelšanos un piedalīšanos politiskajos procesos Čīlē militārā režīma gados. No 1981. gada bijis Studentu politiskās organizācijas programmu direktors, no 1982. gada profesora palīgs kursam "Sabiedrība un politika pašreizējā Čīlē", kā arī sociālo pētījumu žurnāla redaktors. Turpmākajos gados veicis virkni ar zinātnisko pētniecību saistītu pienākumu. 1990. gadā nodibinājis privātu konsultantu biroju sabiedriskās domas izpētei, kā arī sociālo projektu un komunikāciju stratēģijas konsultācijām. No 1994. līdz 2000. gadam darbojies paša dibinātajā privātajā konsultāciju kompānijā darbam ar sabiedriskajām institūcijām. Veicis dažādus atbildīgus politiskus uzdevumus. No 1992. līdz 1994. gadam Demokrātiskās partijas politiskās komitejas loceklis. Līdz 1999. gadam vadījis partijas vēlēšanu grupu un piedalījies sarunu grupā par prezidentūras, parlamentārajiem un municipālajiem jautājumiem. No 1996. līdz 2000. gadam bijis partijas otrais viceprezidents. Pagājušā gada 16. novembrī akreditēts par Čīles vēstnieku Zviedrijā. Precējies, ir četri bērni.

Ārlietu ministrijā

Vakar, 9. oktobrī, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš tikās ar Čīles Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Pepi Autu, kurš atrodas Latvijā akreditācijas vizītē.

Tikšanās laikā tika pārrunāti divpusējo attiecību jautājumi un starptautiskās aktualitātes sakarā ar ASV sākto pretterorisma operāciju. Skarot divpusējo sadarbību, abas puses atzina, ka tā attīstās labi, un izteica cerību, ka Latvijas un Čīles attiecības nākotnē varētu iegūt daudz aktīvāku raksturu, īpaši ekonomikā. M. Riekstiņš aicināja tālāk attīstīt diplomātisko dialogu, organizējot augstu amatpersonu vizītes, kā arī atzīmēja nepieciešamību aktīvāk veidot starpvalstu līgumattiecību bāzi un paātrināt bezvīzu līguma un investīciju aizsardzības līguma izstrādi. P.Auts pauda Čīles uzņēmēju ieinteresētību attīstīt uzņēmējdarbību Latvijā, kā arī izmantot Latvijas ekonomiskās iespējas, lai attīstītu Čīles sadarbību ar Krieviju.

Sarunas laikā M.Riekstiņš informēja P.Autu par Latvijas ārpolitiskajām prioritātēm un to īstenošanas gaitu. P.Auts uzsvēra Čīles aktīvo sadarbību ar ES, kas varētu būt papildu elements abu valstu attiecību tālākai aktivizēšanai.

Notika viedokļu apmaiņa par ASV un tās sabiedroto sākto antiteroristisko operāciju, kā arī abu valstu veiktajiem pasākumiem cīņā pret starptautisko terorismu.

"Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, kāds ir jūsu iespaids par sarunu ar Latvijas Valsts prezidenti?

— O, mēs runājām franciski. Vai arī jums es drīkstu atbildēt franciski?

— Labāk gan angliski, tāpat kā teicāt savu akreditācijas runu.

— Man ir ļoti gaišs, spēcīgs iespaids par šo sarunu. Prezidentes kundzei ir dziļi akadēmiskās izglītības pamati, un mums bija ļoti saturīga, aizraujoša saruna. Mēs pārrunājām galvenokārt abu valstu sadarbības padziļināšanas iespējas, ietverot ekonomiskās sadarbības paplašināšanu un arī kontaktus izglītībā. Mēs runājām arī par cilvēku pārvietošanās iespējām starp abām valstīm. Es domāju, šis faktors būtiski iespaidotu abu valstu attiecību intensitāti.

— Kāda, vēstnieka kungs, ir jūsu valsts attieksme pret ASV un sabiedroto militāro operāciju pret teroristiem Afganistānā?

— Mēs to uztveram ļoti tuvu. Čīle taču ir ASV sabiedrotā Amerikas valstu organizācijā. Mūsu prezidents paudis ļoti ciešu atbalstu ASV pozīcijai cīņā pret terorismu. Čīle arī stingri uzsver, ka šis nav vienas valsts konflikts ar otru valsti. Tā ir civilizētās pasaules cīņa pret teroristiem. Protams, mēs esam daļa no civilizētās pasaules. No tā tad arī ir skaidra mūsu pozīcija šajā cīņā pret teroristiem.

Vakar savu akreditācijas vēstuli Latvijas Valsts prezidentei iesniedza Bangladešas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Šardžils Hasans (Sharjil Hassan)

Vakar, 9. oktobrī, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga pieņēma Bangladešas Tautas Republikas vēstnieka Šardžila Hasana (Sharjil Hassan) akreditācijas vēstuli.

Vēršoties pie Latvijas Valsts prezidentes, Bangladešas vēstnieks Šardžils Hasans uzsvēra 1. oktobrī notikušo vēlēšanu lielo nozīmi Bangladešas tautas konsolidācijai un demokrātijas nostiprināšanai. Vēstnieks pauda viedokli, ka Bangladešai musulmaņu valstu vidū ir demokrātiskas valsts reputācija. Viņš arī uzsvēra Bangladešas aktīvo darbību ANO Drošības padomē. Vēstnieks apliecināja Bangladešas ieinteresētību sadarboties ar Latviju ekonomikā un citās jomās, uzsverot Bangladešas studentu mācības Latvijas augstskolās.

Pieņemot Bangladešas vēstnieka akreditācijas vēstuli,

Vaira Vīķe–Freiberga teica:

— Jūsu ekselence!

Ar patiesu prieku sveicu jūs kā Bangladešas Tautas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā!

Kopš 1993. gada 21. janvāra, kad starp mūsu valstīm tika nodibinātas diplomātiskās attiecības, Latvijas un Bangladešas Tautas Republikas sadarbība ir attīstījusies pozitīvā virzienā, tā ir abpusēji izdevīga un perspektīva. Jūsu iecelšana šajā augstajā amatā ir vēl viens apliecinājums Latvijas un Bangladešas tautu abpusējai vēlmei dziļāk iepazīt vienai otru, meklēt kopīgas intereses un iespējas starpvalstu dialogam. Latvija vienmēr ir bijusi atvērta draugiem un sadarbībai. Laika dinamisms pēc mūsu neatkarības atgūšanas ir pārliecinoši pierādījis, ka Latvijas drošība un iedzīvotāju labklājība ir cieši saistīta ar tās spējām iesaistīties Eiropas, transatlantiskajā un globālajā sadarbībā. Esmu pārliecināta, ka ne tik tālā nākotnē mūsu divpusējās attiecības būs daļa no Bangladešas Tautas Republikas un Eiropas Savienības dialoga.

Integrējoties starptautiskajā apritē, Latvija ir sākusi paplašināt savu interešu loku, pievēršoties vienam no pasaules lielākajiem reģioniem — Āzijai. Šajā procesā Latvija Bangladešu uzskata par perspektīvu partneri.

Pārkāpjot jaunā gadu tūkstoša slieksni, mēs arvien skaidrāk apzināmies priekšrocības, kuras cilvēcei dod globalizācijas un informātikas laikmets. Tiek pavērtas jaunas iespējas ģeogrāfiski attālu reģionu un to valstu sadarbībai.

Varam būt apmierināti par šobrīd mūsu valstu starpā pastāvošo labo sadarbību starptautisko organizāciju struktūrās. Apvienoto Nāciju Organizācija ir forums, kura ietvaros Latvija un Bangladeša sekmīgi un abām valstīm izdevīgi var īstenot jaunas divpusējas un daudzpusējas iniciatīvas.

Mūsu valsts ir īpaši ieinteresēta izvērst aktīvu ekonomisko un tirdzniecisko sadarbību. Tādēļ tiešu kontaktu veicināšana starp Latvijas un Bangladešas uzņēmējiem ir prioritārs un atbalstāms sadarbības virziens.

Jūsu ekselence!

Latvija ir atvērta draugiem un sadarbībai! Novēlu sekmes, pildot jums uzticētos Bangladešas Tautas Republikas vēstnieka Latvijā pienākumus!

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Šardžils Hasans dzimis 1946. gada 25. decembrī. Ieguvis humanitāro zinātņu bakalaura grādu angļu valodā, vēsturē un politiskajās zinātnēs, kā arī mākslas zinātņu maģistra grādu angļu literatūrā. Kopš 1969. gada strādājis agrākajā Pakistānas ārlietu dienestā. No 1970. gada bijis Pakistānas vēstniecības trešais sekretārs Ēģiptē. Pēc tam līdz 1975. gadam bijis otrais sekretārs Bangladešas vēstniecībā Libānā, tad līdz 1977. gadam tādā pašā amatā Irākā. No 1977. līdz 1981. gadam Bangladešas vēstniecības pirmais sekretārs Zviedrijā. Līdz 1984. gadam strādājis Ārlietu ministrijā Dakā, pēc tam bijis Bangladešas ģenerālkonsuls Apvienotajos Arābu Emirātos un vēstniecības padomnieks Dienvidslāvijā. No 1988. gada — Bangladešas pagaidu pilnvarotais lietvedis Afganistānā. No 1989. līdz 1991. gadam atkal darbs Dakā — par Ārlietu ministrijas departamenta direktoru, vēlāk ģenerāldirektoru. No 1991. gada Bangladešas ģenerālkonsuls Saūda Arābijā, no 1994. gada ASV, Losandželosā. 1996. gadā iecelts par vēstnieku Uzbekistānā. No 1999. līdz 2001. gadam atkal darbs atbildīgos amatos Ārlietu ministrijā Dakā. No šī gada aprīļa Bangladešas vēstnieks Krievijas Federācijā. Precējies, ir divi bērni.

Pie Saeimas priekšsēdētāja biedra

Iepazīšanās vizītē pie Saeimas priekšsēdētāja biedra Riharda Pīka vakar, 9.oktobrī, bija ieradies arī Bangladešas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Šardžils Hasans.

Bangladešas vēstnieks informēja par 1.oktobrī notikušajām Bangladešas parlamenta vēlēšanām, kuru rezultātā valdošā "Avami" līga zaudējusi savas pozīcijas, bet pārliecinošu uzvaru guvusi Bangladešas Nacionālistu partijas un vēl trīs mazāku partiju alianse. Vēstnieks apliecināja, ka valsts ārpolitikas nostādnes paliks nemainīgas. Š.Hasans arī akcentēja, ka, lai gan 85% Bangladešas iedzīvotāju ir musulmaņi, tā ir sekulāra un demokrātiska valsts.

Pārrunājot abu valstu divpusējās attiecības, Saeimas priekšsēdētāja biedrs raksturoja tās kā labvēlīgas un konstruktīvas un uzsvēra, ka līdztekus Latvijas ārpolitikas prioritātēm — dalībai Eiropas Savienībā un NATO — attiecības ar Dienvidaustrumāzijas valstīm ir nozīmīga mūsu valsts ārpolitikas sastāvdaļa. Savukārt Bangladešas vēstnieks akcentēja domu, ka 21.gadsimtā visas valstis neatkarīgi no to lieluma ir savstarpēji saistītas un tām ir daudz kopīgu interešu, kā arī pauda savas valsts atbalstu cīņai pret starptautisko terorismu. Š.Hasans aicināja veidot ciešāku sadarbību politiskajā līmenī, kas, viņaprāt, ir galvenais ekonomisko sadarbību veicinošais faktors.

Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka pastāv plašās iespējas abu valstu kontaktus padziļināt, īpaši ekonomikā un izglītībā.

"Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, kādas būs jūsu prioritātes, pildot Bangladešas vēstnieka pienākumus Latvijā?

— Es gribu teikt, ka šo pienākumu iespējami labākai veikšanai mani iedvesmojusi arī saruna ar jūsu prezidenti. Mūsu valstis jau ir sekmīgi sadarbojušās starptautiskajā jomā, taču mums ar prezidentes kundzi bija līdzīgs viedoklis, ka starp Bangladešu un Latviju iespējamas vēl daudzas citas sadarbības formas gan politiskā, gan citos līmeņos. Gribu uzsvērt, ka uz mani un maniem kolēģiem lielu iespaidu atstājuši Latvijas sasniegumi tikai desmit gados kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas. Mēs arī zinām, ka Latvija daudz darījusi un dara labākas starptautiskās saprašanās nodrošināšanai savā reģionā. Mēs augstu vērtējam Latvijas atbalstu citām valstīm. Piemēram, laikā, kad Latvija prezidēja Eiropas Padomē, jūs sekmējāt Azerbaidžānas un Armēnijas iestāšanos šajā organizācijā. Bangladeša savukārt pašlaik ir ANO Drošības padomes locekle, un tādēļ mēs īpaši dziļi izjūtam savu atbildību par mieru un stabilitāti Dienvidaustrumāzijā. Tas ir ļoti svarīgs priekšnoteikums arī cilvēku labākai dzīvei mūsu reģionā.

Abām mūsu valstīm ir skaidri mērķi, uz kuriem tās iet. Taču mums šajā ceļā vajag ciešāk kontaktēties, bagātinot vienam otru. Es gribētu aicināt jūsu valsts vadītājus, dodoties tālākās vizītēs uz Dienvidaustrumuāzijas valstīm, iekļaut savos maršrutos arī Bangladešu, lai paši savām acīm redzētu mūsu valsts attīstību. Cik svarīgi ir iespējami labāk iepazīt partnervalsti, to es jo uzskatāmi redzu tagad Latvijā. Jūsu valstij ir patiešām liela nākotne. Latvija jau ir Pasaules tirdzniecības organizācijas locekle un drīz tiks uzņemta ES. Skaidri redzams, ka jūs ejat īstajā virzienā. Tādēļ arī jūsu valsts ir tik dinamiskā attīstībā, un šo dinamiku vēl padziļina jūsu tautas labākās īpašības. Jūsu valsts ir pastāvīgā darbībā, un tas manī rada milzumu pozitīvu emociju. Es arī gribu uzsvērt, ka jūsu valstij ir izcila vadītāja. Viņa ir teicama lingviste, un jūsu prezidentei ir skaidrs Latvijas nākotnes redzējums. Es jau šodien varu droši teikt, ka apmeklēšu Latviju, cik bieži vien iespējams, un pirmkārt centīšos noskaidrot, kādus un cik daudz Latvijas ražojumus Bangladeša varētu importēt un kādi mūsu valsts ražojumi varētu interesēt Latvijas uzņēmējus. Un, protams, mūs ļoti interesē Bangladešas jauniešu iespējas studēt Latvijas augstskolās. Kā jau teicu, Latvija ir dinamiska valsts ar dinamisku ekonomiku un dinamiskiem vadītājiem, un Bangladešai ir ļoti svarīgi ar Latviju sadarboties.

Valsts prezidenta preses dienests

Saeimas preses dienests

Ārlietu ministrijas preses centrs

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"