Dabas zinātņu, farmācijas, sabiedrības ceļos

Vakar, 9. oktobrī, Rīgas Mazajā Ģildē tika pasniegti Latvijas dabas zinātnieku prestižākie apbalvojumi — D.H.Grindeļa medaļa un prēmija. Šo augsto profesionālo atzinību publiskā akciju sabiedrība "Grindeks" jau septīto gadu piešķir Latvijas un ārvalstu pārstāvjiem par sasniegumiem tajās zinātnes nozarēs, kurās darbojies pirmais latviešu izcelsmes dabas zinātnieks, ārsts, farmaceits, zinātnes popularizētājs un redaktors Dāvids Hieronīms Grindelis (1776-1836).

Līdz ar to par Grindeļa medaļas 2001. gada laureātiem kļuvuši ķīmiķi Gunārs Čipēns un Ivars Turovskis, tehnologi Vitolds Aizbalts un Ingrīda Brakanska, farmaceites Sandra Bērziņa un Ilze Saulīte, farmakologs Indulis Purviņš, ārsts un Saeimas deputāts Pēteris Apinis un žurnālists, laikraksta "Latvijas Vēstnesis" galvenais redaktors Oskars Gerts.

Medaļas tāpat saņēma arī divi ārvalstnieki — molekulārbiologs Aleksandrs Cīmanis no Izraēlas par gēnu inženierijas preparātu radīšanu Latvijā un izcilā ķīmiķa Nobela prēmijas laureāta Vilhelma Ostvalda zinātniskā mantojuma saglabātāja Grētele Brauere no Vācijas.

"Grindeks" padomes priekšsēdētājs Valdis Jākobsons pasniedz profesionāļu augsti autoritatīvo D.H.Grindeļa medaļu laikraksta "Latvijas Vēstnesis" redaktoram, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklim Oskaram Gertam Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Gan Grētele Brauere, gan Aleksandrs Cīmanis šo apbalvojumu saņēma jau 14. augustā, kad, uzturoties Rīgā, piedalījās Vilhelma Ostvalda pieminekļa atklāšanā un Pasaules latviešu zinātnieku 2. kongresa darbā. Pārējie medaļas saņēma vakar:

Vitolds Aizbalts, a/s "Grindeks" tehnologs, — par ieguldījumu uzņēmuma attīstībā;

Pēteris Apinis, izdevējs, Saeimas deputāts, — par ieguldījumu sabiedrības veselībā un uzņēmējdarbībā;

Sandra Bērziņa, Latvijas Farmaceitu biedrības viceprezidente, — par ieguldījumu farmācijas attīstībā Latvijā;

Ingrīda Brakanska, a/s "Grindeks" vecākā tehnoloģe, — par ieguldījumu uzņēmuma attīstībā;

Gunārs Čipēns, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, Organiskās sintēzes institūta vadošais pētnieks, — par ieguldījumu peptīdu ķīmijā un peptīdu ārstniecisko preparātu radīšanā;

Oskars Gerts, izdevējs, laikraksta "Latvijas Vēstnesis" galvenais redaktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis, — par zinātnes popularizāciju;

Indulis Purviņš, Latvijas Medicīnas akadēmijas Medicīnas fakultātes prodekāns, — par ieguldījumu farmakologu un farmaceitu izglītībā Latvijā;

D.H.Grindeļa medaļas ieguvēji: Pēteris Apinis, izdevējs, Saeimas deputāts, un Gunārs Čipēns, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, Organiskās sintēzes institūta vadošais pētnieks            Foto: Arnis Blumbergs, "LV"s

Ilze Saulīte, farmaceite, — par ieguldījumu farmācijas attīstībā Latvijā;

Ivars Turovskis, Latvijas Organiskās sintēzes institūta pētnieks, — par ieguldījumu organisko savienojumu un ārstniecisko vielu analīzē.

Pirms tam, rīta pusē, bija piemiņas brīdis pie Grindeļa dzimtas kapličas Mārtiņa kapos Rīgā, kam turpinājumā Mazajā Ģildē sekoja profesora D.H. Grindeļa 225. dzimšanas dienai veltītā pēcpusdiena. To ievadīja "Grindeks" padomes priekšsēdētāja Valda Jākobsona uzruna, atgādinot, ka šis ir ne tikai D. H. Grindeļa 225. dzimšanas dienas, bet arī akciju sabiedrības "Grindeks" 55. dzimšanas dienas gads. Kaut arī 21. gadsimtā esam iegājuši ar datoriem, internetu un jaunām tehnoloģijām, ar jauniem atklājumiem, tomēr līdzi nāk ne tikai vecās slimības, bet sevi piesaka arī jaunas. Un to ārstēšanai ir nepieciešamas arī jaunas zāles un iepriekšējā pieredze. Bet zāļu radīšanas un izveides grūtajā darbā nopietns stimuls ir atzinība, darba sabiedriskais novērtējums, ko sniedz "Grindeks".

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš sniedza izvērstu priekšlasījumu "Zinātne Rīgā Grindeļa un Broces laikā", pakavējoties gan pie interesantiem faktiem no latviešu izcelsmes pirmā profesora mūža gājuma, gan sasaistot pagātnes notikumus ar līdzīgām izpausmēm mūsdienās. Zīmīgi jau tas, ka svinīgais sarīkojums notika Mazajā Ģildē, kur D. H. Grindeļa tēvu savulaik neuzņēma, kaut viņš pat uzdevās par zviedru, lai tikai iekļūtu šajā tolaik izmeklētajā sabiedrībā.

Vairākus gadsimtus tālā pagātnē klausītājus pārcēla arī senās mūzikas ansambļa "Ludus" atskaņotie darbi. Savulaik šādu mūziku noteikti klausījās arī Dāvids Hieronīms Grindelis un Johans Kristofs Broce.

Kopš D. H. Grindeļa balvas un medaļas iedibināšanas 1995. gadā tagad piešķirtas 74 medaļas, to saņēmušas 4 juridiskas un 70 fiziskas personas, tostarp arī 9 ārvalstu speciālisti, kas dzīvo un strādā Amerikas Savienotajās Valstīs, Dānijā, Igaunijā, Izraēlā, Japānā, Krievijā, Lietuvā, Vācijā un Zviedrijā.

Andris Sproģis, "LV" nozaru virsredaktors