Saeimas priekšsēdētāja biedrs:

— tiekoties ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāru

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Otrdien, 9.oktobrī, Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks tikās ar Eiropas Parlamenta (EP) ģenerālsekretāru Džūljenu Prīstliju (Julian Priestley).

Tikšanās dalībnieki pārrunāja Eiropas Savienības paplašināšanās procesa gaitu un ES nākotnes perspektīvas, kā arī Eiropas Parlamenta un nacionālo parlamentu ciešākas sadarbības nepieciešamību, gatavojot nākamo ES līgumu 2004.gadā.

Saeimas priekšsēdētāja biedrs informēja Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāru par Saeimā pārstāvēto politisko spēku vienprātīgu atbalstu Latvijas virzībai uz ES, īpaši akcentējot Eiropas lietu komisijas veikto darbu ES integrācijā.

Viesis interesējās arī par sabiedrības nostāju attiecībā uz Latvijas dalību Eiropas Savienībā. R.Pīks pastāstīja, ka sabiedrībā veidojas arvien pozitīvāka attieksme pret mūsu valsts integrāciju ES, kā arī ir palielinājies ES atbalstītāju skaits lauku rajonos. Abas puses bija vienisprātis, ka ne tikai kandidātvalstīs, bet arī dalībvalstīs būtiska nozīme ir sabiedrības informēšanai par procesiem ES. Dž.Prīstlijs atzina, ka nepietiekama sabiedrības informētība par ES jautājumiem ir bijusi iemesls ES dalībvalstu iedzīvotāju zemajai aktivitātei Eiropas Parlamenta vēlēšanās. EP ģenerālsekretārs informēja par nodomu, beidzoties iestāšanās sarunām, kandidātvalstu galvaspilsētās izveidot Eiropas Parlamenta informācijas birojus, kur iedzīvotāji varētu saņemt ziņas par EP plānotajiem un pieņemtajiem lēmumiem, kā arī iepazīties ar to pieņemšanas gaitu. Cilvēkos jāveido pārliecība, ka ES dalībvalstis nestrādā aiz slēgtām durvīm, sacīja Dž.Prīstlijs.

Pārrunājot Eiropas Parlamenta un nacionālo parlamentu sadarbības turpmāku padziļināšanu, tikšanās dalībnieki atzinīgi novērtēja Eiropas Parlamenta Konstitucionālo lietu komitejas izstrādāto un apstiprināto Ziņojuma projektu par ES nākotni, kurā paredzēta lielāka EP un nacionālo parlamentu ietekme Konventā, gatavojot nākamo ES līgumu 2004.gadā. Kandidātvalstīm Konventā būtu pastāvīgo novērotāju statuss. Dž.Prīstlijs akcentēja arī parlamenta un valdības sadarbības nozīmīgumu ES lietās un aicināja izstrādāt kārtību, kā kontrolēt valdības darbu ES jautājumos. Savukārt R.Pīks pastāstīja par Saeimas un valdības sadarbību Latvijas ES iestāšanās sarunu pozīciju izstrādāšanā un pieņemšanā.

Abas puses sprieda arī par Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2004.gadā. Viesis vēlējās uzzināt, vai Saeimā ir apspriests jautājums par Latvijas parlamentāriešu piedalīšanos vēlēšanu novērošanā. Dž.Prīstlijs arī informēja par EP nodomu Beļģijas prezidentūras laikā izstrādāt vienotu vēlēšanu pamatsistēmu nākamajām EP vēlēšanām, kura nebūtu pretrunā ar dalībvalstu pieņemtajiem EP vēlēšanu likumiem. EP ģenerālsekretārs interesējās, vai arī Latvijas Saeima ir sākusi izstrādāt savas valsts Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumu.

Saeimas preses dienests