Vakar, 9.oktobrī, Valsts prezidente piedalījās Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē

Valsts prezidentes uzskatā

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 9. oktobrī, piedalījās Saeimas Iekšlietu un aizsardzības komisijas sēdē, uzsverot nepieciešamību pēc iespējas drīzāk pieņemt jauno Kriminālprocesa likumu.

V.Vīķe-Freiberga atzīmēja, ka minētā likuma virzība sākusies jau valsts neatkarības atjaunošanas laikā pirms 11 gadiem, ir tikušas izveidotas vairākas darba grupas, notikušas neskaitāmas debates un konsultācijas, izskatīti dažādu amatpersonu un Latvijas reģionu pārstāvju, kā arī iesaistīto institūciju un ārvalstu speciālistu priekšlikumi, tomēr jauns Kriminālprocesa likums joprojām nav pieņemts. Pēc prezidentes sacītā, likums ir ļoti būtisks un nepieciešams valsts iekšējai un arī ārējai drošībai, tieslietu sistēmas efektīvai darbībai Latvijā, un nav pieļaujama vilcināšanās tā turpmākajā virzībā.

Valsts prezidenta preses dienests

Vakar Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdes laikā: Republikas ģenerālprokurors Jānis Maizītis, iekšlietu ministrs Mareks Segliņš; Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga; Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Dzintars Kudums (augšējos attēlos); tieslietu ministre Ingrīda Labucka, Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Gaigals; Valsts policijas priekšnieks Juris Rekšņa, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns, Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš (apakšējos attēlos) Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Tieslietu ministres ieskatā

Pirms sēdes: Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš, Latvijas ģenerālprokurors Jānis Maizītis, iekšlietu ministrs Mareks Segliņš, tieslietu ministre Ingrīda Labucka

Tieslietu ministre Ingrīda Labucka nepiekrīt Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas šodien izteiktajai kritikai un pārmetumiem sakarā ar jaunā Kriminālprocesa likuma izstrādi.

"Acīmredzot Valsts prezidentes padomnieki nav informēti, ka sagatavota jau trešdaļa jaunā, apjomīgā likumprojekta, kurā būs 1000 pantu. Turklāt jau pirms pusotra mēneša Tieslietu ministrija iesniedza Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijai grozījumus Kriminālprocesa kodeksam trīsdesmit lappušu apjomā, kas ir jaunā likumprojekta sastāvdaļa. Šodien Saeimas komisija apņēmās izskatīt iesniegtos grozījumus. Šī gada biegās apspriešanai tiks nodots jauns, mūsdienu prasībām un Eiropas standartiem atbilstošs likumprojekts. Es nevaru piekrist Valsts prezidentes pārmetumiem par "vilcināšanos" Kriminālprocesa likumprojekta izstrādē," teica tieslietu ministre I.Labucka.

Saeimas deputāts un Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Gaigals uzskata, ka, lai arī izteiktā kritika par daudzu gadu garumā ieilgušo Kriminālprocesa likuma izstrādi kopumā ir pamatota, tieši tagad "vezums ir izkustējies" — jūnijā Ministru kabinets apstiprināja jauno Kriminālprocesa koncepciju, bet 15. augustā Tieslietu ministrija iesniedza Saeimā neatliekamos grozījumus, kas padarīs pašreiz spēkā esošo kriminālprocesu efektīvāku — ekonomētu gan laiku, gan resursus. Ir izstrādāta arī pilnīgi jauna un apjomīga starptautisko sadarbību regulējoša sadaļa (140 panti).

Līdz ar to Tieslietu ministrijas priekšlikumi nav atsevišķi grozījumi esošajā ("vecajā") Kriminālprocesa kodeksā, bet gan daļa no jaunā Kriminālprocesa likuma atbilstoši MK apstiprinātajai koncepcijai (ap 30%). Izstrādātos grozījumus atbalsta Augstākā tiesa, Ģenerālprokuratūra, Iekšlietu ministrija, rajonu un pilsētu tiesu priekšsēdētāji.

Būtiski ir tas, ka Saeimas komisija šodien (09.10.01.) pauda apņēmību sākt izskatīt iesniegtos grozījumus jau tuvākajā laikā. Pēc J.Gaigala domām, jo ātrāk Saeimā uzsāks grozījumu izskatīšanu un tos pieņems, jo ātrāk būs iespējams pieņemt jauno Kriminālprocesa likumu kopumā.

Leonards Pāvils, Tieslietu ministrijas preses sekretārs

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Sēdes laikā: Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas locekļi — Andrejs Panteļējevs, Oskars Grīgs, Palmira Lāce; Tadeušs Ketlers, Jānis Ādamsons, Jānis Čevers; komisijas sekretārs Romāns Mežeckis, komisijas loceklis Martijans Bekasov