Baltijas valstīm ir svarīga Ungārijas NATO pieredze

Vakar, 10.oktobrī, Rīgā uzturējās Ungārijas aizsardzības ministrs

Ģirts Valdis Kristovskis, Latvijas aizsardzības ministrs,

Jānošs Sabo, Ungārijas aizsardzības ministrs, — masu mediju pārstāvjiem

Vakar, 10.oktobrī, sākās Ungārijas aizsardzības ministra Jānoša Sabo (Dr. Janos Szabó) darba vizīte Latvijā. Tā ir atbilde uz Latvijas aizsardzības ministra vizīti Ungārijā 1999. gadā.

Savas vizītes pirmajā dienā Jānošs Sabo tikās ar Latvijas aizsardzības ministru Ģirtu Valdi Kristovski un Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāju Dzintaru Kudumu, kā arī ar mūsu Aizsardzības ministrijas vadošajiem darbiniekiem. Šodien, 11. oktobrī, paredzēta Ungārijas aizsardzības ministra tikšanās ar Ministru prezidentu Andri Bērziņu un ārlietu ministru Induli Bērziņu.

Vakar Aizsardzības ministrijā notika arī abu ministru preses konference, ko ievadīja Latvijas aizsardzības ministrs

Preses konferencē: Ungārijas aizsardzības ministrs Jānošs Sabo un Latvijas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Saeimas aizsardzības un iekšlietu komisijā

Vakar, 10.oktobrī, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas pārstāvji tikās ar Ungārijas Republikas aizsardzības ministru Jānošu Sabo un viņa vadīto delegāciju.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas virzību uz iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) un NATO.

Ungārijas aizsardzības ministrs, kurš ir arī parlamenta loceklis, pastāstīja par savas valsts iestāšanās procesu NATO, uzsverot, ka arī pēc uzņemšanas Ziemeļatlantijas aliansē vēl veicams liels darbs, lai Ungārija būtu pilnvērtīga NATO dalībvalsts. Kā piemēru ministrs minēja valstī pašlaik notiekošo bruņoto spēku reformu, kuras īstenošanai nepieciešami seši līdz astoņi gadi, lai Ungārija sasniegtu NATO dalībvalstu vidējo līmeni.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Dzintars Kudums tikšanās laikā uzsvēra, ka virzība uz ES un NATO ir Latvijas ārpolitikas prioritātes, un atzīmēja, ka šajā ceļā nozīmīgs ir katras valsts atbalsts.

Runājot par Latvijas virzību uz NATO, J.Sabo izteica savas valsts nepārprotamu atbalstu mūsu centieniem iekļauties aliansē. Viņš atzina, ka pirmās valstis, kuras būtu pelnījušas uzaicinājumu iestāties NATO jau nākamgad Prāgas sammitā, ir Slovēnija, Slovākija un trīs Baltijas valstis. Tāpēc Latvijai vajadzētu koncentrēties pārējo NATO dalībvalstu līmeņa sasniegšanai valsts aizsardzības jomā un paredzēt tam nepieciešamo laiku, jo jaunas valsts uzņemšanu aliansē apstiprinās katra NATO dalībvalsts pēc savas attīstības pamatkritērijiem.

Pārrunājot Ungārijas un Latvijas gatavošanos iestājai ES, J.Sabo pauda pārliecību, ka Ungārija jau līdz nākamajam gadam būs veiksmīgi slēgusi visas sarunu sadaļas. Viņš uzsvēra, ka pēc uzņemšanas NATO iestāšanos ES paātrināja valstī ieplūstošais ārzemju kapitāls, kas veicināja Ungārijas ekonomikas augšupeju. “Kapitāls plūst uz to valsti, kur ir drošība,” teica ministrs un atzina, ka ES un NATO ir savā starpā ļoti cieši saistītas struktūras.

Tikšanās dalībnieki dalījās pieredzē par Ungārijas un Latvijas parlamentu lomu valsts aizsardzības stiprināšanā.

Saeimas preses dienests

Preses konferencē

Ģirts Valdis Kristovskis:

— Šī bija divu ministru tikšanās, kuri viens otru pazīst jau gandrīz trīs gadus, un tā notika laikā, kad starptautiskās drošības jautājumi ir ļoti aktuāli. Līdz ar to, protams, arī mūsu sarunas galvenā tematika bija drošība Eiropā un pasaulē. Taču mēs runājām arī par NATO paplašināšanas procesu un Latvijas veikumu šajā laikā. Viens no mūsu sarunas tematiem bija arī situācija Krievijā. Ungārijas aizsardzības ministrs sniedza savu ieskatu pašreizējā drošības politikā no Ungārijas pozīcijām. Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris arī sniedza ministra kungam atsevišķu ziņojumu par mūsu bruņoto spēku stāvokli.

Jānošs Sabo: — Bez mana Latvijas kolēģa minētajiem tematiem mēs pārrunājām arī Ungārijas pirmo pieredzi NATO sastāvā un to, kā pārmainījušies Ungārijas bruņotie spēki pēc mūsu valsts iestāšanās NATO. Pagājuši jau apmēram divarpus gadi, kopš mūsu valsts iestājusies NATO, un visu šo laiku esam izjutuši, ka trim jaunajām NATO dalībvalstīm pievērsta pastiprināta uzmanība. Mūs ir novērojuši ne vien mūsu vistuvākie kaimiņi, bet arī tālākas valstis. Esmu pārliecināts, ka arī Baltijas valstīm ir ļoti nozīmīga Ungārijas pieredze NATO, kas var būtiski iespaidot Baltijas valstu pirmos soļus šajā organizācijā.

“Latvijas Vēstneša” jautājums:

— Ministru kungi, ko jūs sagaidāt no Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas valsts vizītes nākamnedēļ Ungārijā?

Ģ.V. Kristovskis: — Esmu pārliecināts, ka šai vizītei būs tikpat labi panākumi kā allaž, kad mūsu Valsts prezidente pārstāv Latviju ārvalstīs. Es domāju, šī vizīte būs būtisks ieguldījums tālākā Latvijas un Ungārijas attiecību attīstībā. Es arī domāju, ka mūsu prezidentes vizīte padziļinās Ungārijas sabiedrības interesi par Latviju. Zinot mūsu prezidentes aktīvo darbību, veicinot Latvijas virzību uz NATO, es domāju, ka vizīte ieliks jaunu akcentu arī šajā aspektā, pastiprinot Ungārijas jau tagad ciešo atbalstu Latvijas centieniem iestāties šajā organizācijā.

J.Sabo: — Pasaulē visi procesi ir savstarpēji saistīti. Arī mūsu šīsdienas tikšanās ir stūrakmens abu valstu attiecību padziļināšanā. Latvija kā NATO kandidātvalsts bauda pilnīgu Ungārijas atbalstu. Taču Latvijas Valsts prezidentes vizīte Ungārijā, protams, iespaidos mūsu valstu divpusējās attiecības daudz plašākā aspektā.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors