Lai augstākā izglītība būtu pa kabatai katram

Par kredītiem studijām un studējošajiem

Šobrīd Latvijas studenti var saņemt divu veidu kredītus — studiju kredītu un studējošā kredītu. Studiju kredīts ir aizdevums no valsts vai kredītiestāžu līdzekļiem (ar valsts galvojumu) studiju maksas segšanai. Studējošā kredīts — tāds pats aizdevums studenta sociālo vajadzību nodrošināšanai. Studiju kredīta apjoms var būt mainīgs, tas galvenokārt atkarīgs no augstskolas noteiktās mācību maksas konkrētā studiju programmā. Turpretim studējošā kredīts, ja tas izsniegts no valsts budžeta līdzekļiem, ir nemainīgi 30 latu mēnesī vienam studentam. Ja studējošā kredītu izsniedz banka, tad tas var būt lielāks — 60 latu pirmo kursu studentiem, 80 latu ceturtā un vecāku kursu studentiem, 100 latu tiem, kas turpina mācības doktorantūrā.

Šogad studiju un studējošo kredītiem no valsts budžeta atvēlēti 6,8 miljoni latu, no kredītiestāžu naudas — 1,7 miljoni latu, kopumā 8,5 miljoni latu. Nākamā gada valsts budžeta projektā studiju un studējošo kreditēšanai plānots atvēlēt 5,3 miljonus latu, paredzēts, ka par 28 tūkstošiem latu vairāk dos kredītiestādes.

Kā preses konferencē, kas notika Izglītības un zinātnes ministrijā 8.oktobrī, pastāstīja Studiju fonda direktors Jānis Ķirsons, kopējās kredītu summas lielā mērā atkarīgas no valsts budžeta iespējām, jo budžeta izdevumus veido ne vien no budžeta līdzekļiem izsniegtie kredīti, bet arī procentu maksājumi par tiem aizdevumiem, ko piekritušas izsniegt kredītiestādes. Studentam pašam studiju laikā kredīti ir bezprocentu aizdevums, vien sākoties kredīta atmaksai, students maksā 5 procentus gadā. Taču patiesās aizdevumu izmaksas ir augstākas — piemēram, izsolē, kas notika 2001.gada 30.jūlijā, tika noteiktas procentu likmes, kas šobrīd sasniedz 8,2 procentu robežu kredītiem, kas izsniegti a/s “Hansabanka”, un 6,7 procenti kredītiem no a/s “Latvijas Krājbanka”.

Kredītu procentu starpību sedz valsts. Šogad šim mērķim no valsts budžeta atvēlēti 1,4 miljoni latu, turpmākajos gados plānots, ka šī summa pieaugs — 2,3 miljoni latu 2002.gadā, 3,4 miljoni latu 2003.gadā, 4,7 miljoni latu 2004.gadā un 6 miljoni latu 2005.gadā.

Lai arī iespējas pieteikties aizdevumu saņemšanai ir visiem studentiem, tas nenozīmē, ka līdzekļu pietiek visu prasības apmierināšanai. Kredīta kopapjomu katrai augstskolai sadala proporcionāli tajā studējošo skaitam akreditētajās studiju programmās. Lai to izdarītu, vispirms tiek aprēķināts maksimālais kredīta apjoms (summa, kas būtu nepieciešama, ja aizdevumu pieprasītu visi studenti), tad noteikts, kādu daļu no nepieciešamās naudas iespējams segt no budžetā atvēlētajiem līdzekļiem, un, visbeidzot, reizina katras augstskolas maksimālo kredītu apjomu ar šo daļu. Tādējādi, kā skaidroja J.Ķirsons, tiek atrasts katras augstskolas kredītlimits.

Līdzšinējā situācija studentu kredītu tirgū rāda, ka pamatos augstskolu pieprasījums pēc studiju kredītiem tiek apmierināts. Piemēram, Latvijas Universitāte pieprasījusi 1,7 miljonus latu studiju kredītiem. No valsts budžeta šim mērķim atvēlēti 1,32 miljoni latu, kredītiestādes piešķīrušas 380 tūkstošus. Rīgas Tehniskā universitāte prasījusi 350 tūkstošus latu, saņēmusi 230 tūkstošus no valsts, 59,6 tūkstošus no bankām. Visvairāk neapmierināto pieprasījumu ir biznesa augstskolā “Turība”, kur pieprasīto 772 tūkstošu latu vietā no valsts un kredītiestādēm piešķirti vien 347,5 tūkstoši. No J.Ķirsona skaidrojuma izriet, ka konkrēto situāciju radījis Latvijas augstākajām mācību iestādēm neparasti lielais pieprasījumu skaits — studiju kredītus “Turībā” pieprasa vidēji 60 līdz 80 procenti studentu, kamēr citās augstskolās pieprasījums ir aptuveni 20 procenti no studentu kopskaita.

Kredītiestāžu iesaistīšana studentu kreditēšanā ir devusi ievērojamu kredīta kopapjoma pieaugumu — pēc Izglītības un zinātnes ministrijas aprēķiniem, tie ir papildu 25,6 procenti 2001.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Taču, kā izrādās, studenti ne vienmēr ir apmierināti ar banku noteikumiem kredīta nodrošinājumam. Sevišķi apgrūtinoša ir “Hansabankas” prasība kredīta galvotājam atvērt bankā kontu, kurā pārskaitīt savus regulāros ienākumus, lai tādējādi kredītiestāde varētu pārliecināties, ka galvotājam patiešām ir tādi ienākumi, par kādiem tas ziņojis. “Latvijas Krājbanka” savukārt prasa vien uzrādīt attiecīgu izziņu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras par nodokļu maksājumiem, kas gan kredīta ņēmējiem, gan galvotājiem šķiet daudz pieņemamāka prasība. “Hansabankas” noteiktā kārtība īpaši radot neērtības attālāku lauku rajonu iedzīvotājiem, kuru atvases studē un ir spiestas ņemt kredītus, jo ne visur ir iespējams veikt nepieciešamās bankas operācijas, lai varētu izmantot savu naudu.

Taču, kā paskaidroja Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji, ne ministrijai, ne tās pārziņā esošajam Studiju fondam nav iespēju ietekmēt bankas mainīt kontroles kārtību. Vienīgā pretimnākšana esot iespējama nākotnē, kārtējā izsolē piedāvājot izsniegt un apkalpot studentu kredītus tām bankām, kas piedāvās maksimāli vienkāršas prasības kredīta nodrošinājumam un galvotājiem.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore