Saeimas Prezidijā:

2001. gada 1. oktobra sēde

1. Sēdē izskatīja piecus saņemtos likumprojektus, par kuriem Prezidijs līdz ar savu atzinumu par to tālākvirzīšanu ziņos Saeimas sēdē.

2. Izskatīja deputāta D.Stalta iesniegumu par atvaļinājuma piešķiršanu. Prezidijs nolēma iekļaut minēto jautājumu Saeimas sēdes darba kārtībā un ieteikt Saeimai piešķirt deputātam D.Staltam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 2., 3. un 4.oktobrī.

3. Izskatīja deputāta L.Muciņa iesniegumu par atvaļinājuma piešķiršanu. Prezidijs nolēma iekļaut minēto jautājumu Saeimas sēdes darba kārtībā un ieteikt Saeimai piešķirt deputātam L.Muciņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 4.oktobrī.

4. Apstiprināja izsludināšanai Saeimas 2001.gada 4.oktobra sēdes darba kārtību.

5. Pieņēma lēmumu par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2001.gada 4.oktobrī pulksten 17.

6. Pieņēma zināšanai informāciju par plānotajiem pasākumiem Saeimā no 1.oktobra līdz 7.oktobrim.

7. Pieņēma zināšanai informāciju par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides apakškomisijas sastāvu.

8. Prezidijs nolēma nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai deputāta I.Burvja iesniegumu, kurā viņš izteicis vēlēšanos darboties Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides apakškomisijā.

9. Prezidijs nolēma nodot visām Saeimas frakcijām un komisijām Ministru kabineta iesniegto 2000.gada valsts budžeta izpildes un pašvaldību budžetu pārskatu, Valsts kontroles atzinumu par 2000.gada valsts budžeta izpildes un pašvaldību budžetu pārskatu, kā arī Finansu ministrijas sagatavoto informāciju par Valsts kontroles atzinumā ietverto ieteikumu ievērošanu.

10. Prezidijs nolēma nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai izskatīšanai izvirzītās kandidatūras Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa amatam.

11. Pieņēma lēmumu par izsoles “Par iekšējās videonovērošanas sistēmas projektēšanu un uzstādīšanu Saeimas ēkās” komisijas sastāvu.

12. Apstiprināja izdevumu tāmi Kuveitas Nacionālās asamblejas parlamentārās draudzības grupas priekšsēdētāja Dr.Ahmada Abdullaha Al–Rubes vadītās delegācijas vizītei Latvijā no 2001.gada 3.oktobra līdz 7.oktobrim.

13. Apstiprināja izdevumu tāmi Čehijas Republikas Senāta Izglītības, zinātnes, kultūras un cilvēktiesību komisijas vizītei Latvijā no 2001.gada 1.oktobra līdz 5.oktobrim.

14. Prezidijs nolēma nodot Saimnieciskajai komisijai izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja J.Lagzdiņa iesniegumu par papildu finansējuma piešķiršanu.

15. Prezidijs nolēma principiāli atbalstīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja K.Leiškalna iesniegumu par Čehijas Republikas parlamenta Deputātu palātas Tautsaimniecības komisijas pārstāvju vizīti Rīgā.

16. Prezidijs izskatīja Saeimas Latvijas un Francijas parlamentu sadarbības grupas vadītājas A.Rugātes iesniegumu par saņemto ielūgumu apmeklēt Francijas Republikas Nacionālo asambleju. Prezidijs nolēma lūgt sastādīt minētās vizītes izdevumu tāmi.

17. Izskatīja deputātu iesniegumus un attaisnoja kavējumus: I.Godmanim (Saeimas 20.septembra sēdē); N.Rudevičam (Saeimas 27.septembra sēdē).

18. Apstiprināja komandējumus;

1) Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas vadītājam R.Ražukam un Starpparlamentu attiecību biroja konsultantei I.Sticenko 2001.gada 17.un 18.oktobrī uz Ķīli (Vācija);

2) Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas vadītājam R.Ražukam, delegācijas loceklim A.Razminovičam un Starpparlamentu attiecību biroja konsultantei I.Sticenko laikā no 2001.gada 27.oktobra līdz 31.oktobrim uz Kopenhāgenu (Dānija);

3) Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas locekļiem M.Sprindžukam, H.Soldatjonokai un Saeimas autobāzes šoferim J.Bricim 2001.gada 4.un 5.oktobrī uz Sāremā (Igaunija);

4) Rietumeiropas Savienības asamblejas Latvijas delegācijas vadītājai S.Dreimanei laikā no 2001.gada 13.oktobra līdz 16.oktobrim uz Maskavu (Krievija);

5) Rietumeiropas Savienības asamblejas Latvijas delegācijas loceklim R.Labanovskim un delegācijas sekretāram I.Aizstrautam laikā no 2001.gada 16.oktobra līdz 19.oktobrim uz Briseli (Beļģija);

6) Saeimas deputātam J.Gaigalam laikā no 2001.gada 2.oktobra līdz 7.oktobrim uz Maskavu (Krievija);

7) Aizsardzības un iekšlietu komisijas konsultantei I.Loginai laikā no 2001.gada 3.oktobra līdz 6.oktobrim uz Tallinu (Igaunija).

19. Pieņēma lēmumu par grozījumu Saeimas Prezidija lēmumā par Saeimas sekretāres S.Dreimanes un Saeimas sekretāres palīdzes Dz.Kusiņas komandējumu uz Strasbūru (Francija) no 2001.gada 4.oktobra līdz 7.oktobrim.

20. Pieņēma lēmumu par grozījumu Saeimas Prezidija lēmumā par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekles I.Birznieces un Sociālo un darba lietu komisijas locekļu V.Ģīļa un R.Jurdža komandējumu uz Stokholmu (Zviedrija) no 2001.gada 25.oktobra līdz 28.oktobrim.

21. Pieņēma lēmumu par grozījumu Saeimas Prezidija lēmumā par EDSO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītājas H.Demakovas un delegācijas locekļa A.Seiksta komandējumu uz Lisabonu (Portugāle) no 2001.gada 8.oktobra līdz 14.oktobrim.

22. Pieņēma zināšanai šādus pārskatus par komandējumiem:

1) pārskatu par Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas locekļu komandējumu uz Greifsvaldi (VFR) 2001.gada 2.–4.septembrī;

2) pārskatu par Baltijas asamblejas Sociālekonomisko lietu komitejas un Ekoloģijas un enerģētikas komitejas locekļu komandējumu uz Pērnavu (Igaunija) 2001.gada 20.septembrī;

3) pārskatu par Baltijas asamblejas Izglītības, zinātnes un kultūras komitejas locekļu komandējumu uz Vilandi (Igaunija) 2001.gada 13.–15.septembrī;

4) deputāta J.Bunkša pārskatu par komandējumu uz trešo Baltijas attīstības forumu Sanktpēterburgā (Krievija).

Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs

 

 

Lēmums par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem

2001.gada 4.oktobrī pulksten 17

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2001.gada 4.oktobrī pulksten 17.

 

1. Dokuments, reģ.Nr.122. Deputātu L.Bojāra, O.Zvejsalnieka, E.Baldzēna, H.Soldatjonokas, I.Burvja un P.Salkazanova jautājums — Ministru prezidentam Andrim Bērziņam:

Par dabas stihiju nodarītajiem zaudējumiem Zemgales novadā

Sakarā ar jūnijā radītajiem dabas stihiju postījumiem Zemgales novadā lūdzam sniegt atbildi uz šādiem jautājumiem:

1. Cik lielas zemes platības cietušas no plūdiem?

2. Cik lieli zaudējumi nodarīti zemnieku saimniecībām un iedzīvotāju piemājas dārziem?

3. Vai iedzīvotājiem tiks atlīdzināti plūdu rezultātā radušies zaudējumi?

4. Kuras institūcijas pārziņā ir meliorācijas un hidrosistēmu uzturēšana?

(Atbildes dok.nr.3381)

 

 

2. Dokuments, reģ.Nr.125. Deputātu J.Jurkāna, J.Urbanoviča, J.Sokolovska, A.Golubova, B.Rastopirkina, M.Bekasova, P.Maksimova, O.Tolmačova, J.Plinera un M.Mitrofanova jautājums — LR ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim:

Par likumprojektu “Par darījumiem ar zemi”

A.god.Kalvīša kungs!

Jūs šā gada 19.aprīlī vēstulē nr.1–452 sniedzāt informāciju, ka līdz 2001.gada 1.jūlijam valdībai tiks iesniegts Eiropas Savienības likumdošanas prasībām atbilstošs likumprojekts “Par darījumiem ar zemi”.

Lūdzam informēt Saeimas deputātus, vai šis likumprojekts ir iesniegts un kad gaidāma tā izskatīšana Ministru kabinetā.

(Atbildes dok.nr.3452)

 

 

3. Dokuments, reģ.Nr.126. Deputātu L.Bojāra, A.Barčas, P.Salkazanova, J.Lejas un V.Lauska jautājumi — LR Ministru prezidentam A.Bērziņam:

Par tankkuģu iegādi

LR iedzīvotāji nemitīgi uzdod jautājumus par tankkuģu pirkšanas likumību, lūdzu sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Vai bija veikta cenu izpēte pasaules kuģu būvētavās par analoģisku kuģu būvi?

2. Vai tika izsludināts konkurss par šo tankkuģu iegādi?

3. Kura amatpersona bija informēta par šo darījumu?

4. Kas deva akceptu 12 miljonu USD drošības naudas pārskaitīšanai?

5. Kura amatpersona atbildēs par nesamērīgi augstajām pirkuma cenām?

(Atbildes dok.nr.3518)

 

 

4. Dokuments, reģ.Nr.128. Deputātu E.Baldzēna, V.Lāzo, A.Barčas, P.Salkazanova un G.Freimaņa jautājumi — LR Ministru prezidentam Andrim Bērziņam:

Par tankkuģu iegādi

Likums “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” nosaka, ka uzņēmējsabiedrību, kurās valsts daļa pamatkapitālā pārsniedz 50 procentus, rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu arī mazāko finansu līdzekļu un mantas izlietojumu, un ka manta iegūstama īpašumā vai lietošanā par iespējami zemāku cenu.

Darījums par 125 miljoniem ASV dolāru, kas pārsniedz MK noteikto LK privatizācijas minimālo cenu, ir būtisks ne tikai pašam uzņēmumam un PA, bet arī valdībai, visai Latvijas sabiedrībai un arī starptautiskā mērogā.

“Clarkson Research” mājaslapā atrodama informācija, ka jauni 68 000 tonnu kravnesības “Panamax” tipa tankkuģi 1996.un 1997.gadā maksājuši 37 miljonus ASV dolāru, 1999.gadā — 32 miljonus, bet 2001.gada aprīlī — 36 miljonus dolāru.

Šajā sakarībā lūdzam sniegt atbildi uz šādiem jautājumiem:

1. Ar ko pamatots kuģu pasūtījuma cenas izdevīgums?

Vai darbu tankkuģu tirgus izpētē ar nolūku atjaunot tankkuģu floti var uzskatīt par paveiktu pietiekami korekti?

2. Lūdzam Jūsu komentāru par to, vai šī tankkuģu iegāde par 41,7 miljoniem dolāru katrs, ir saimniecisks darījums un atbilst likuma “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” prasībām.

3. Vai, virzot tankkuģu pirkšanas projektu, ir ievērotas visas nepieciešamās procedūras, Latvijas stratēģija un intereses?

4. Kas atbildēs par zaudējumiem, kuri radušies tādēļ, ka nav realizēts iepriekšējais kuģu iepirkšanas projekts 1999.gadā, kad LK vadība mēģināja pasūtīt 6 tankkuģus par kopējo summu 200 miljoni dolāru?

5. Kā Jūs izskaidrojat to, ka par visas “Latvijas kuģniecības” (ar tai piederošiem 54 kuģiem, no kuriem lielākā daļa ir tankkuģi) akciju kontrolpaketi (68%) valdība prasīja tikai 115 miljonus dolāru, kas ir lētāk nekā 3 jaunie tankkuģi, kuri maksās 125 miljonus dolāru? (Atbildes dok.nr.3560)

 

 

5. Dokuments, reģ.Nr.129. Deputātu J.Urbanoviča, M.Lujāna, J.Sokolovska, A.Golubova, O.Deņisova un I.Solovjova jautājumi — Latvijas Bankas prezidentam E.Repšes kungam:

Par Latvijas Bankas ārzemju aktīviem

A.god.Repšes kungs!

Latvijas Bankas 2000.gada pārskata 29.tabulā 63.lpp. ir minēti dati par ieguldījumiem ārvalstu kredītiestādēs, ārvalstu valdību vērtspapīros un ārvalstu uzņēmumos 2000.un 1999.gada beigās. Ja nosacīti pieņem, ka vidējais gada noguldījumu apjoms ir puse no minēto skaitļu summas, tad saskaņā ar “Latvijas Bankas peļņas un zaudējumu aprēķinu” 40.lpp. iznāk, ka par noguldījumiem ārvalstu kredītiestādēs 2000.gadā ir saņemts 5001 tūkstotis latu jeb 2,58 procenti, bet par ieguldījumiem ārvalstu valdību un uzņēmumu vērtspapīros un starptautiskajās institūcijās — 23 333 tūkstoši latu jeb 4,98 procenti.

Tajā pašā laikā par noguldījumiem iekšzemes kredītiestādēs saņemts 1721 tūkstotis latu jeb 10,11 procenti.

Lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kāpēc Latvijas Bankas ārzemju aktīviem ir tik zems ienesīguma līmenis?

2. Kādus pasākumus Latvijas Banka paredz veikt, lai palielinātu ārzemju ieguldījumu efektivitāti?

3. Vai nebūtu pareizāk palielināt ieguldījumus iekšzemes kredītiestādēs, lai tādējādi iegūtu ne vien lielākus ieņēmumus procentu veidā, bet arī papildinātu Latvijas tautas saimniecības attīstībā izmantojamos kredītresursus?

(Atbildes dok.nr.3528)

 

 

6. Dokuments, reģ.Nr.131. Deputātu P.Salkazanova, V.Lauska, L.Bojāra, G.Freimaņa, J.Čevera, E.Baldzēna, H.Soldatjonokas, A.Kalniņa, R.Labanovska un I.Burvja jautājums — Īpašu uzdevumu ministram valsts reformu lietās Jānim Krūmiņam:

Par administratīvi teritoriālās reformas likuma izpildi

Ludzas rajona Isnaudas pagasts, Ņukšu un Pureņu pagasts vēlas izveidot Isnaudas novadu. Pamatojoties uz pagastu padomju pieņemtajiem lēmumiem, Administratīvi teritoriālās reformas padome 2000.gada oktobrī pieņēma lēmumu par Isnaudas novada izveidošanu. Pamatojoties uz šo lēmumu, Valsts zemes dienests izstrādāja Isnaudas novada administratīvās teritorijas robežu aprakstu.

Preiļu rajonā Upmalas pagasts un Rožkalnu pagasts vēlas izveidot Vārkavas novadu. Pamatojoties uz pagastu padomju pieņemtajiem lēmumiem, Administratīvi teritoriālās reformas padome 2000.gada oktobrī pieņēma lēmumu par Vārkavas novada izveidošanu. Pamatojoties uz šo lēmumu, Valsts zemes dienests izstrādāja Vārkavas novada administratīvās teritorijas robežu aprakstu.

Vēlēšanos apvienoties izteikušas arī citas pašvaldības, piemēram, Krāslavas pilsēta ar Krāslavas pagastu, Aizkraukles pilsēta ar Aizkraukles pagastu.

Saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likuma 6.pantu vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma tiek realizēta līdz 2004.gada 30.novembrim. Vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma tiek veikta divos posmos. Likums paredz, ka līdz 2003.gada 31.decembrim reforma notiek pēc vietējo pašvaldību iniciatīvas.

Lūdzam paskaidrot, kas traucē Ministru kabinetam pildīt administratīvi teritoriālās reformas likumu no 2000.gada oktobra.

 

 

7. Dokuments, reģ.Nr.132. Deputātu A.Golubova, A.Klementjeva, O.Tolmačova, J.Sokolovska un M.Bekasova jautājumi — Ministru prezidentam A.Bērziņa kungam:

Par stāvokli iedzīvotāju veselības aprūpē

1. Kāpēc valdība samierinās ar faktu, ka pēdējā gada laikā nemitīgi pasliktinās stāvoklis iedzīvotāju veselības aprūpes jomā?

2. Kādus pasākumus valdība paredzējusi, lai tuvākajā laikā un 2002.gadā stāvokli radikāli uzlabotu?

3. Kādus secinājumus valdība ir izdarījusi pēc tam, kad tika saņemta informācija, ka Pasaules veselības organizācija, veicot 191 dalībvalsts veselības sistēmu analīzi, Latviju ir ierindojusi tikai 105.vietā?

 

 

8. Dokuments, Reģ.Nr.133. Deputātu A.Golubova, A.Klementjeva, O.Tolmačova, J.Sokolovska un M.Bekasova jautājumi — Labklājības ministram A.Požarnova kungam:

Par stāvokli iedzīvotāju veselības aprūpē

A.god.Požarnova kungs!

Sakarā ar neapmierinošo stāvokli veselības aprūpes jomā lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kāpēc šogad salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir strauji pasliktinājies stāvoklis veselības aprūpes jomā, izveidojušās pacientu rindas slimnīcās, ievērojami ierobežota medikamentu izsniegšana ar atvieglotiem noteikumiem ambulatoriem slimniekiem, vairākas Rīgas lielās slimnīcas, būdamas nenoslogotas, pārtraukušas slimnieku pieņemšanu, izņemot tos, kam nepieciešama neatliekama palīdzība?

2. Tā kā budžeta asignējumi veselības aprūpei nav samazināti, rodas jautājums, vai krīzes situāciju veselības aprūpē nav izraisījušas neveiksmīgās un nepietiekami pamatotās reformas?

3. Vai veselības aprūpei piešķirtie budžeta līdzekļi tiek racionāli izmantoti? Cik 2001.gadā izmaksās Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras un zonālo slimokasu aparāta uzturēšana?

4. Kādus pasākumus Labklājības ministrija paredzējusi veikt šogad un 2002.gadā, lai novērstu krīzes situāciju veselības aprūpē?

5. Vai 2002.gada valsts budžeta projektā paredzētais veselības aprūpes finansējuma pieaugums 7,3 miljonu latu apmērā dos iespēju kaut cik uzlabot nozares stāvokli, vai krīzes situācija nākamgad vēl vairāk saasināsies?

6. Kāda institūcija valsts mērogā regulē plānveida pacientu rindas iekļūšanai slimnīcās? Vai uzskatāms par pareizu, ka šo problēmu risina tikai katras atsevišķās slimokases mērogā un tāpēc dažās slimokasēs 70 un vairāk gadu veciem slimniekiem uz plānveida operācijām jāgaida 5—12 gadi?

7. Vai nepasliktināsies bērnu veselības aprūpe, ja to piespiedu kārtā atņems speciālistiem pediatriem un nodos ģimenes vai primārās aprūpes ārstiem, kas nav bērnu slimību speciālisti?

8. Cik pamatoti starp slimokasēm ir sadalīti ambulatoriem slimniekiem paredzētie līdzekļi medikamentu iegādes pilnīgai vai daļējai kompensācijai?

9. Vai, sadalot medikamentu iegādes kompensācijai paredzēto līdzekļu kvotas starp ģimenes un primārās aprūpes ārstiem, slimokases ņem vērā slimnieku kontingentu, kas pierakstīts pie šiem ārstiem?

Rīgā 2001.gada 1.oktobrī Saeimas priekšsēdētājs J.Straume