• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.10.2001., Nr. 145 https://www.vestnesis.lv/ta/id/54616

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par uzlabotu valdības komunikācijas sistēmu

Vēl šajā numurā

11.10.2001., Nr. 145

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeimā:

2001. gada 4. oktobra sēde

Sēdes sākums — pulksten 9.00

 

Darba kārtība

I. Prezidija ziņojumi

 

1. Par saņemtajiem likumprojektiem

1. 1. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par svētku un atceres dienām””. (Reģ.nr.1022) (dok.nr.3516; nr.3516A)

Deputāti Romualds Ražuks, Ivars Godmanis, Kārlis Leiškalns, Monika Zīle, Jānis Lāčplēsis

2. 2. Likumprojekts “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā”. (Reģ.nr.1024) (dok.nr.3530; nr.3530A) Ministru kabinets

3. 3. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajam dienesta pakāpēm””. (Reģ.nr.1025) (dok.nr.3531; nr.3531A) Ministru kabinets

4. 4. Likumprojekts “Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā”. (Reģ.nr.1026) (dok.nr.3532; nr.3532A) Ministru kabinets

5. 5. Likumprojekts “Grozījumi Koncesiju likumā”. (Reģ.nr.1027) (dok.nr.3559; nr.3559A) Deputāti Guntars Krasts, Roberts Jurdžs, Juris Galerijs Vidiņš, Imants Kalniņš, Dzintars Kudums, Pēteris Tabūns, Dzintars Rasnačs, Jānis Gailis, Māris Grīnblats

 

2. Par atvaļinājuma piešķiršanu

6. 1. Deputātam Dainim Staltam. (dok.nr.3562)

7. 2. Deputātam Linardam Muciņam. (dok.nr.3563)

 

II. Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana

vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana

 

8. 1. Lēmuma projekts “Par Alda Stieņa apstiprināšanu par Madonas rajona tiesas tiesnesi”. (dok.nr.3542) Juridiskā komisija

9. 2. Lēmuma projekts “Par Dzintras Apines apstiprināšanu par Madonas rajona tiesas tiesnesi”. (dok.nr.3543) Juridiskā komisija

10. 3. Lēmuma projekts “Par Ivetas Kromanes apstiprināšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi”. (dok.nr.3544) Juridiskā komisija

11. 4. Lēmuma projekts “Par Igora Kligača apstiprināšanu par Ventspils tiesas tiesnesi”. (dok.nr.3545) Juridiskā komisija

12. 5. Lēmuma projekts “Par Ineses Mudeles apstiprināšanu par Tukuma rajona tiesas tiesnesi”. (dok.nr.3546) Juridiskā komisija

13. 6. Lēmuma projekts “Par Daiņa Pētera Kļaviņa atkārtotu iecelšanu par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi”. (dok.nr.3547) Juridiskā komisija

14. 7. Lēmuma projekts “Par Daiņa Pētera Kļaviņa iecelšanu par Madonas rajona tiesas tiesnesi”. (dok.nr.3548) Juridiskā komisija

 

III. Lēmuma projekta izskatīšana

15. Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” 2.lasījumam līdz š.g.12.oktobrim”. (dok.nr.3561) Deputāti Dzintars Kudums, Pēteris Tabūns, Palmira Lāce, Māris Grīnblats, Roberts Jurdžs, Jānis Gailis, Dainis Stalts, Aida Prēdele, Juris Galerijs Vidiņš, Dzintars Rasnačs

 

IV. Likumprojektu izskatīšana

16. 1. Likumprojekts “Par Daugavpils Universitātes Satversmi”. (Reģ.nr.985) (2. lasījums) (Steidzams) (dok.nr.3414; nr.3414B) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

17. 2. Likumprojekts “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”. (Reģ.nr.1023) (2. lasījums) (Steidzams) (dok.nr.3523; nr.3523B) Ārlietu komisija.

18. 3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””. (Reģ.nr.842) (3. lasījums) (dok.nr.3533) Aizsardzības un iekšlietu komisija

19. 4. Likumprojekts “Konkurences likums”. (Reģ.nr.804) (3. lasījums) (dok.nr.3558) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

20. 5. Likumprojekts “Par Hāgas 1980.gada 25.oktobra Konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem”. (Reģ.nr.864) (2. lasījums) (dok.nr.3009; nr.3549) Ārlietu komisija

21. 6. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām””. (Reģ.nr.968) (1. lasījums) (dok.nr.3387; nr.3519) Juridiskā komisija

22. 7. Likumprojekts “Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā”. (Reģ.nr.966) (1. lasījums) (dok.nr.3385; nr.3520) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

23. 8. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskas izcelsmes norādēm””. (Reģ.nr.975) (1. lasījums) (dok.nr.3400; nr.3522) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

24. 9. Likumprojekts “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”. (Reģ.nr.998) (1. lasījums) (dok.nr.3440; nr.3524) Aizsardzības un iekšlietu komisija

25. 10. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””. (Reģ.nr.1001) (1. lasījums) (dok.nr.3443; nr.3525) Aizsardzības un iekšlietu komisija

26. 11. Likumprojekts “Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. (Reģ.nr.976) (1. lasījums) (dok.nr.3401; nr.3527) Aizsardzības un iekšlietu komisija

27. 12. Likumprojekts “Mēslošanas līdzekļu aprites likums”. (Reģ.nr.899) (2. lasījums) (dok.nr.3112; nr.3534) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

28. 13. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem””. (Reģ.nr.964) (2. lasījums) (dok.nr.3383; nr.3535) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

29. 14. Likumprojekts “Ieguldītāju aizsardzības likums”. (Reģ.nr.973) (2. lasījums) (dok.nr.3392; nr.3536) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

30. 15. Likumprojekts “Grozījums Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā”. (Reģ.nr.965) (2. lasījums) (dok.nr.3384; nr.3537) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

31. 16. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. (Reģ.nr.961) (2. lasījums) (dok.nr.3376; nr.3538) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

32. 17. Likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”. (Reģ.nr.1002) (1. lasījums) (dok.nr.3444; nr.3539) Aizsardzības un iekšlietu komisija

33. 18. Likumprojekts “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā”. (Reģ.nr.1003) (1. lasījums) (dok.nr.3445; nr.3540) Aizsardzības un iekšlietu komisija

34. 19. Likumprojekts “Valsts darba inspekcijas likums”. (Reģ.nr.906) (2. lasījums) (dok.nr.3137; nr.3541) Sociālo un darba lietu komisija

35. 20. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības vienošanos par savstarpēju palīdzību katastrofu gadījumos”. (Reģ.nr.956) (1. lasījums) (dok.nr.3368; nr.3550) Ārlietu komisija

36. 21. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par savstarpēju palīdzību dabas katastrofu un citos plaša mēroga nelaimes gadījumos”. (Reģ.nr.954) (1. lasījums) (dok.nr.3366; nr.3551) Ārlietu komisija

37. 22. Likumprojekts “Par Eiropas Sociālo hartu”. (Reģ.nr.982) (1. lasījums) (dok.nr.3408; nr.3552) Ārlietu komisija

38. 23. Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīguma par valsts robežas šķērsošanas vietām”. (Reģ.nr.960) (1. lasījums) (dok.nr.3375; nr.3553) Ārlietu komisija

39. 24. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Eiropas konvenciju par spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanu un tās protokoliem””. (Reģ.nr.952) (1. lasījums) (dok.nr.3349; nr.3554) Ārlietu komisija

40. 25. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Ungārijas Republikas valdības līgumu par sadarbību un savstarpējo palīdzību muitas lietās”. (Reģ.nr.978) (1. lasījums) (dok.nr.3404; nr.3555) Ārlietu komisija

41. 26. Likumprojekts “Par 1993.gada 29.maija Hāgas konvenciju par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos”. (Reģ.nr.967) (1. lasījums) (dok.nr.3386; nr.3556) Ārlietu komisija

42. 27. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās””. (Reģ.nr.934) (1. lasījums) (dok.nr.3292; nr.3557) Ārlietu komisija

 

Plenārsēdes stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim sēdi. Desmit Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāti ir iesnieguši pieprasījumu finansu ministram Gundaram Bērziņam “Par Valsts budžeta likumprojekta 2002.gadam iesniegšanu”. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Izskatām sadaļu — Prezidija ziņojumi. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ražuka, Godmaņa, Leiškalna, Zīles, Lāčplēša iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku un atceres dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Par vēlas runāt deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (LC). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Šovasar augustā visa Latvija atzīmēja vēsturisku notikumu, kas izmainīja mūsu valsts vēsturi un faktiski atgrieza tai neatkarību. 21.augustā, kas bija visdrūmākajā augusta puča laikā, kad stāvoklis likās bezcerīgs un nākotnes perspektīvas nebūt neizskatījās rožainās krāsās, Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāti izšķīrās par galveno, nobalsojot par likumu — Konstitucionālais likums”Par Latvijas Republikas valstisko statusu”. Šis datums kopā ar 4.maija Neatkarības deklarāciju un janvāra barikāžu epopeju ir viens no trim izšķirošiem un svarīgiem. Datums, kurš būtu jāatzīmē katru gadu visiem Latvijas cilvēkiem, kurš būtu jāzina katram jaunietim, katram skolēnam. Arī šodien šeit mūsu vidū ir daudzi šī konstitucionālā akta pieņemšanas dalībnieki plašākā nozīmē, ne tikai Augstākās padomes deputāti, kas par to ir balsojuši, bet arī daudzi, kas ir strādājuši, lai tuvinātu šo dienu, gan Latvijas Tautas frontes rindās, gan veicinot Latvijas neatkarības atjaunošanu katrs savā vietā pirms desmit gadiem.

Godājamie kolēģi, lai atbilstoši šī notikuma nozīmīgumam un vēsturiskajai vietai to iemūžinātu un atzīmētu katru gadu, es aicinu jūs balsot, atbalstot šo priekšlikumu — noteikt 21.augustu kā atceres dienu, 21.augusts — Konstitucionālā likuma “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas un Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanas de facto diena.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai ir iebildumi par likumprojekta nodošanu komisijām? Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildes.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Krasta, Jurdža, Vidiņa, Kalniņa, Kuduma un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Koncesiju likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Pret vēlas runāt deputāts Leons Bojārs. Lūdzu!

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Varētu saprast valdības rūpes, ja izdevumi budžetā uz 2002.gadu būtu samazināti līdz 1,2 miljardiem latu. Diemžēl tie ir pieauguši līdz 1,63 miljardiem latu. Tātad parādu nasta pieaug, un tā būs jāatmaksā mūsu mazmazbērniem. Un tajā pašā laikā, kad ir saspriegts budžets, ierosina izmainīt Koncesiju likumu, budžetā būs pieprasīts vismaz 400–500 tūkstoši latu, jo to jauno ierēdņu grupu vajadzēs taču atmaksāt.

Mēs atceramies, ka jaunveidotais regulators arī bija noteikts, ka tā nebūs liela organizācija un tā maksās tikai pāris simtus tūkstošu. Kā tagad izriet, tā izmaksās vismaz vienu miljonu. Un 120 cilvēku strādās uz nebēdu, toties pensionāri, kā vienmēr, būs aizmirsti. Un, ja mēs paskatāmies šo dokumentu, kuru iesniedza Saeimas Prezidijam, tad redzam, ka valsts institūciju — ministriju — grib aizvietot ar aģentūru. Un ierosinātajā izmaiņā pantā 3.3. redzam Koncesiju aģentūras tiesības un pienākumus, toties jūs neatradīsit tās atbildību. Pārejas noteikumos ir norādīts, ka šo aģentūru izveidos vēsturiskā Privatizācijas aģentūra. Tad nezin kādas tad būs pārņemšanas tiesības. Un, ja vēl tālāk paskatāmies anotācijā, tad redzam, ka Koncesiju aģentūru pielīdzina, ka tā būs analoga Valsts nekustamā īpašuma aģentūrai. Šī aģentūra ar skandalozo, kriminālo vēsturi mums ir zināma, kaut vai pēc tā piemēra, ka 528 elitāras mājas, kuras viņa atņēma Rīgas domei, ir nozudušas nezināšanā. Un valsts institūcijai pat tagad ir jāizīrē telpas.

Un vēl viens jautājums. Ja mēs paskatāmies, kādēļ ministrijas, teiksim, Ekonomikas ministrija, kurā ir 21 departaments un nodaļas, nodod savas tiesības privātai iestādei, un kāpēc ir tāda steiga, kad tiek izveidota šī aģentūra? Visa lieta ir tā, ka Latvijā patiesībā koncesijā daudz nodot nav ko. Ir palikusi zeme, naftas lauki, kontinentālā šelfā var būt naftas ieguve, “Lattelekom”, “Latvijas kuģniecība”, un, ja vēl paskatāmies, tad vēl ir palicis kaut kas no “Latvijas gāzes”, ezeri, upes, nu, un tad vairāk nekā nav. Un tad, ja mēs paskatāmies, vai tad tik tiešām Ekonomikas ministrija nevar izpildīt šīs funkcijas, neveidojot jaunu organizāciju? Viņa to var izpildīt, un tāpēc šis priekšlikums nav atbalstāms. Lai strādā Ekonomikas ministrijas speciālisti, kuru ir pietiekami, un, ja viņiem ir vajadzīga konsultācija, tad Vides aizsardzības un reģionālās attistības ministrijā ir 24 departamenti un nodaļas, un vēl ir divas īpašu uzdevumu ministrijas. Tā ka ierēdņu aparāts ir ļoti liels, un veidot jaunu aparātu nav lietderīgi kā priekš valsts budžeta, tā arī priekš ierēdņu perināšanas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Par runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Koncesiju likumā” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 30, atturas — 2. Likumprojekts komisijām nodots.

Izskatām deputāta Daiņa Stalta iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 2., 3. un 4.oktobrī. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šī iesnieguma apstiprināšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret un atturas nav. Iesniegums ir akceptēts.

Nākamais ir deputāta Linarda Muciņa iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 4.oktobrī. Vai deputāts Juris Vidiņš vēlas debatēt? Lūdzu!

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Es ļoti cienu mūsu Saeimas juridisko zinātņu pīlāru Muciņa kungu, bet es šoreiz ar sāpošu sirdi tomēr balsošu par atvaļinājuma piešķiršanu viņam, bet es gribētu lūgt frakcijas vadītājai Lībānes kundzei ietekmēt Muciņa kungu, lai viņš nebēguļo no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas iesniegumiem, lai dod skaidru atbildi, kad viņš virzīs tālākai skatīšanai Lustrācijas likumu, ko Saeima ir akceptējusi nodošanai komisijai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Linarda Muciņa bezalgas atvaļinājuma apstiprināšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret un atturas — nav. Iesniegums ir akceptēts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit “Latvijas ceļa” deputātu priekšlikumu ar lūgumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā iesniegumu par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Andrejam Panteļējevam šā gada 4.oktobrī. Priekšlikums izskatīt šo priekšlikumu tūlīt. Iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo iesniegumu. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret un atturas — nav. Iesniegums ir akceptēts.

Desmit deputāti ir iesnieguši lūgumu — izslēgt no šīsdienas sēdes darba kārtības likumprojektu “Grozījumi likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās””. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo desmit deputātu iesniegumu. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret un atturas — nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

Izskatām lēmuma projektu “Par Alda Stieņa apstiprināšanu par Madonas rajona tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Labrīt, godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministres ieteikumu — apstiprināt Aldi Stieni par Madonas rajona tiesas tiesnesi. Juridiskā komisija aizklātā balsošanā vienprātīgi atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu — apstiprināt Aldi Stieni par Madonas rajona tiesas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret un atturas — nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par Dzintras Apines apstiprināšanu par Madonas rajona tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs. Arī Dzintras Apines apstiprināšanu par Madonas rajona tiesas tiesnesi Juridiskā komisija atbalstīja vienprātīgi un virza šo lēmuma projektu uz Saeimas sēdi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu apstiprināt Dzintru Apini par Madonas rajona tiesas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret un atturas — nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par Ivetas Kromānes apstiprināšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs. Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministres ieteikumu apstiprināt Ivetu Kromāni par Daugavpils tiesas tiesnesi. Juridiskā komisija aizklātā balsošanā vienprātīgi atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu — apstiprināt Ivetu Kromāni par Daugavpils tiesas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret un atturas — nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par Igora Kligača apstiprināšanu par Ventspils tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs. Tieslietu ministre Ingrīda Labucka iesaka apstiprināt Igoru Kligaču par Ventspils tiesas tiesnesi. Juridiskā komisija aizklātā balsošanā arī, vienprātīgi visiem balsojot par, atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu — apstiprināt Igoru Kligaču par Ventspils tiesas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret un atturas — nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par Ineses Mudeles apstiprināšanu par Tukuma rajona tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs. Komisija izskatīja arī tieslietu ministres priekšlikumu apstiprināt Inesi Mudeli par Tukuma rajona tiesas tiesnesi. Arī šajā gadījumā balsojums bija vienprātīgs, aizklātā balsošanā visi balsoja par.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu — apstiprināt Inesi Mudeli par Tukuma rajona tiesas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — nav, atturas — 1. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par Daiņa Pētera Kļaviņa atkārtotu iecelšanu par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs. Tieslietu ministre, vadoties pēc Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas ieteikuma, iesaka Saeimai atkārtoti iecelt Daini Pēteri Kļaviņu par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu atkārtoti iecelt Daini Pēteri Kļaviņu par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — nav, atturas — 1. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par Daiņa Pētera Kļaviņa iecelšanu par Madonas rajona tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs. Sakarā ar dzīves vietasmaiņu Dainis Pēteris Kļaviņš maina savu darbavietu, tātad maina no Aizkraukles rajona tiesas uz Madonas rajona tiesu, un līdz ar to tieslietu ministre sagatavojusi konkrētu lēmuma projektu, ko Juridiskā komisija vienprātīgi atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu — iecelt Daini Pēteri Kļaviņu par Madonas rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Aizkraukles rajona tiesas tiesneša amata. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret un atturas — nav. Lēmums ir pieņemts.

Izskatām lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” otrajam lasījumam līdz šā gada 12.oktobrim”. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 1, atturas — 2. Lēmums ir pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Par Daugavpils Universitātes Satversmi”. Otrais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Daugavpils Universitātei tuvojas liela apaļa 80 gadu jubileja un tāpēc Izglītības, kultūras un zinātnes komisija aicina šodien atbalstīt Daugavpils Universitātes Satversmi. Juridiskā biroja trīs iesniegtie Jpriekšlikumi likumprojektam ir redakcionāla rakstura un es aicinu tos atbalstīt un kopumā atbalstīt šo projektu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšlikumus. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Daugavpils Universitātes Satversmi” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — 1, atturas — 1. Likums ir pieņemts.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par atbalstu.

Sēdes vadītājs. Izskatām likumprojektu “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Labrīt, godātie kolēģi! Otrajam lasījumam šim likumprojektam ir saņemti divi priekšlikumi.

Pirmais priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums — precizēt likumprojekta nosaukumu. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

G.Krasts. Otrais priekšlikums arī ir Juridiskā biroja priekšlikums precizēt 11.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Krasts. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju””. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij, augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 26. septembra sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”” ar reģistrācijas numuru 842 trešajam lasījumam.

Aizsardzības un iekšlietu komisija pēc Iekšlietu ministrijas atbildīgo amatpersonu lūguma izstrādāja vienu grozījumu, kura būtība ir tāda, ka 20. punktu papildina ar vārdiem “nogādā transportlīdzekli policijas iestādē nepieciešamās pārbaudes veikšanai”. Šāda iespēja būs, ja “nav transportalīdzekļa reģistrācijas vai īpašuma tiesības apliecinoša dokumenta un citādi nav iespējams konstatēt transportlīdzekļa lietošanas likumību”. Komisija diezgan nopietni debatēja par šo jautājumu, un vairākums tomēr sliecās atbalstīt, jo Iekšlietu ministrijas amatpersonas solīja ļoti strikti kontrolēt, lai ļaunprātīgi policijas darbinieki neizmantotu šo normu. Arī komisija nolēma, ka pavasarī, teiksim, jūnija mēnesī, mēs apkopotu datus par šiem aizturētajiem transporta līdzekļiem tieši šinī punktā un tad izdarītu secinājumus. Ja būs ļoti negodīgs šis darbs vai radīsies šaubas, mēs paši ierosināsim šo normu mainīt.

Lūgums atbalstīt priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par policiju”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Konkurences likums”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Āboliņa kungs no Sabiles! Šobrīd mēs strādāsim ar dokumentu nr. 3558. Kā jau priekšsēdētājs minēja, trešajam lasījumam sagatavotais likumprojekts “Konkurences likums”.

Attiecīgais likumprojekts ir komisijas sagatavots uz 31 lapas, tajā ir 25 priekšlikumi un trešajā lasījumā izskatīsim šos priekšlikumus pēc kārtas.

1. priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Leiškalns. Komisija Leiškalna kungu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Jāpiebilst, ka komisija ir izdarījusi arī redakcionālu precizējumu šajā pašā pantā.

2. priekšlikums ir no deputāta Leiškalna. Aizstājums pie 2. punkta. Komisija Leiškalnu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 3.ir deputāta Leiškalna priekšlikums — izslēgums 8. punktā. Redakcionāls. Komisija atbalsta Leiškalnu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 4. priekšlikums ir izslēgums 9. punktā. Redakcionāls. Komisija Leiškalnu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 5. ir deputāta Leiškalna priekšlikums — aizstājums 9. punktā. Komisija ir atbalstījusi Leiškalnu un precizējusi punkta redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 6. priekšlikums atkal no Leiškalna. Komisija to ir atbalstījusi. Aizstājums 11. punktā.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. 7. priekšlikums — iesniedz deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 8. priekšlikums — atkal Leiškalns. Atkal komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Atkal nav iebildumu.

K.Leiškalns. 9. priekšlikums no Leiškalna. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 10. priekšlikums ir no deputāta Leiškalna par 5. pantu. Komisija to atbalsta, papildinot ar jaunu 7. daļu, bet redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 11. priekšlikums ir no deputātiem Urbanoviča un Golubova. Komisija diemžēl nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies! 12. ir deputāta Leiškalna priekšlikums. To komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies! 13. priekšlikums atkal no Leiškalna. Atkal ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 14. pie 8. panta ir deputāta Leiškalna priekšlikums, ko komisija atbalsta redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 15. priekšlikums — Leiškalna. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 16. priekšlikums ir no deputātiem Urbanoviča un Golubova. Un komisija atbalstījusi, precizējot redakciju. Iestrādāts 5. pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies! 17. priekšlikums no deputāta Leiškalna par 10. pantu. Komisija Leiškalnu ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot viņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 14. ir deputāta Leiškalna priekšlikums, kuru komisija atbalsta...18., es atvainojos.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 19. ir deputāta Leiškalna priekšlikums par 12. pantu, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Tālāk komisija redakcionāli precizē vairākos pantos vairākus punktus.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 20. — deputāta Leiškalna priekšlikums par 18. panta 3. daļu. Komisija atbalsta, redakcionāli precizējot. Tāpat viņa precizē pārējo likuma tekstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 21. priekšlikums nāk no deputāta Leiškalna. Komisija to ir vienprātīgi atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 22. ir Leiškalna priekšlikums, kas guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 23. — jau tradicionāli Leiškalna priekšlikums, kuru komisija atbalsta, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 24. ir deputāta Leiškalna priekšlikums, kuru komisija diemžēl neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Un 25. ir atbildīgās komisijas priekšlikums pie pārejas noteikumiem par likuma spēkā stāšanās laiku, un komisija šo ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Aicinu deputātus nobalsot par minētā ārkārtīgi svarīgā likuma pieņemšanu trešajam lasījumam!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Konkurences likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Par Hāgas 1980. gada 25. oktobra Konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Ieskatāmies dokumentam nr. 3549 pievienotajā tabulā otrajam lasījumam. Un tur mēs redzam, ka Ārlietu komisija ir iesniegusi priekšlikumu — redakcionāli precizēt likumprojekta nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Krasts. 2. priekšlikums ir nācis no deputātes Ūdres, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputātes Ingrīdas Ūdres priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 2, atturas — 16. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

G.Krasts. Paldies! Līdz ar to likumprojektam iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu balsot par likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Grozījums likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Skatāmies dokumentu nr.3387 un nr. 3519. Šis likumprojekts ir saistīts ar mūsu šīsdienas darba kārtības 41.jautājumu, ar likumprojektu “Par 1993.gada 29.maija Hāgas konvenciju par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos”. Tātad likumprojekta būtība nosaka, ka bāriņtiesas un pagasttiesas uzraudzību adopciju lietu kārtošanā turpmāk veiks Tieslietu ministrija. Saskaņā ar iepriekšminēto konvenciju šādai uzraudzībai ir jābūt. Līdz ar to šā likuma virzīšanu un pieņemšanu mēs varam uzskatīt par savas nacionālās likumdošanas pieskaņošanu starptautiskajām tiesību normām.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — nav, atturas — 2. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Rasnačs. 9.oktobris.

Sēdes vadītājs. 9.oktobris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā”. Pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāts Ilmārs Geige.

I.Geige (LC). Godātie kolēģi! Šis grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā ir saistīts ar iepriekšējo grozījumu likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”. Izdarot grozījumus šajā likumā, ir nepieciešams arī papildināt Bērnu tiesību aizsardzības likumu ar Tieslietu ministrijas kompetences uzskaitījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — nav, atturas — 1. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

I.Geige. 9.oktobris.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm””. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav iespējams ieviest īpašu lauksaimniecības un pārtikas preču ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrāciju atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Tāpēc ir nepieciešams likumdošanā ieviest definīcijas attiecībā uz produktu izcelsmes vietām un ģeogrāfiskajām norādēm, tāpat ir nepieciešams veikt reģistrāciju un kontroli. Šis projekts to nodrošinās, un tāpēc aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 9.oktobrim!

Sēdes vadītājs. 9.oktobris. Iebildumu nav. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā šā gada 26.septembra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”. Šo grozījumu būtība ir, ka militārās pretizlūkošanas dienests kādreiz bija Nacionālo bruņoto spēku komandiera pakļautībā, šobrīd tas pāriet Aizsardzības ministrijas pakļautībā. Komisija atbalstīja šādu virzību, jo aizsardzības ministrs ir civilpersona un līdz ar to veic civilkontroli, zināmā veidā arī pārvaldi pār bruņotajiem spēkiem. Un līdz ar to ar militārās pretizlūkošanas dienesta palīdzību var kontrolēt arī augstākās militārās amatpersonas vai viņu saistību ar citiem specdienestiem, citu valstu specdienestiem, vai citiem nodarījumiem.

Komisija lūdz atbalstīt šos grozījumus pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Man būtu aicinājums vienkārši uz otro lasījumu vai iesniedzot priekšlikumus pārdomāt divas lietas.

Pirmais, kas neapmierina pašreizējā kārtībā, ka ministrs, būdams politiska persona, var mainīties gan reizi četros gados, gan var mainīties ik pēc mēneša. Būtu vēlams, lai Nacionālo bruņoto spēku vadībā būtu profesionāļi, kuri strādā un politiskās konjunktūras dēļ tātad bieži netiek mainīti no amatiem.

Otrs jautājums, kas būtu jāapsver, par pavēļu došanas virzienu Nacionālajos bruņotajos spēkos. Līdz šim mēs esam pieraduši, ka ir noteikta kārtība, tātad ministrs ir atbildīgs par Aizsardzības koncepcijas īstenošanu, Nacionālo bruņoto spēku vadība nodod savā pakļautībā visām NBS struktūrām uz leju šīs pavēles. Šis labojums paredz jau divus pavēļu došanas virzienus. Tātad aizsardzības ministra tiešā pakļautībā ir pretizlūkošanas dienests, un ministrs var, apejot NBS, dot šīs pavēles. Un otrs virziens ir Nacionālo bruņoto spēku virziens.

Ja nekādu iebildumu nav, protams, otrajā lasījumā priekšlikumus var neiesniegt un var pieņemt. Bet personīgi man ļoti daudzi jautājumi bija neskaidri, un, es domāju, pirmajā lasījumā, tā kā tas ir Ministru kabineta priekšlikums, mēs to varētu pieņemt, bet ļoti nopietni būtu jāapsver uz otro lasījumu, vai vispār šādas izmaiņas ir nepieciešamas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates beidzam.

Komisijas vārdā vēlaties kaut ko piebilst?

Dz.Kudums (TB/LNNK). Šo jautājumu, protams, mēs varam diskutēt uz otro lasījumu, bet drošības iestādēm, piemēram, Drošības policijai vai SAB, arī dod uzdevumus un arī kontroli veic, piemēram, Saeimas Nacionālās drošības komisija, un uzdevumus dod Ministru kabinets vai Ministru prezidents. Tātad šo uzdevumu došana un ziņu saņemšana, informācijas saņemšana ir iespējama. Šeit, šinī gadījumā, bija problēmas tādas, ka kavējās šo ziņu saņemšana tieši aizsardzības ministram, un līdz ar to kavējās arī lēmuma pieņemšana un arī situācijas izvērtēšana. Man tas ir viss. Man ir lūgums pieņemt Saeimai pirmajā lasījumā šos grozījumus!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — 16. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

Dz.Kudums. 12.oktobris.

Sēdes vadītājs. 12.oktobris. Iebildumu nav.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Aizsardzības un iekšlietu komisija 26.septembra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””. Šie grozījumi arī saistīti tieši ar šīs pārvaldes pakļautības maiņu, militāro pretizlūkošanas dienesta pakļautības maiņu. Komisija lūdz atbalstīt Saeimu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 1, atturas — 13. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

Dz.Kudums. 12.oktobris.

Sēdes vadītājs. 12.oktobris.

Nākamais — likumprojekts “Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 19.septembra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā” ar reģistrācijas numuru 976. Mēs arī saņēmām Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas atzinumu, kurš bija pozitīvs, un Sociālo un darba lietu komisijas atzinumu, kurš arī bija pozitīvs. Šo grozījumu būtība ir stimulēt ieslodzījuma vietās atrodošos cilvēkus, lai viņi strādātu, lai viņi meklētu šo darbu, teiksim, un nevairītos no darba, ko viņiem piedāvā šinīs ieslodzījuma vietās. Un šeit ir noteikts procentuālā apmērā, cik viņi saņems no nopelnītās naudas, teiksim, atbrīvojoties, teiksim, izejot brīvībā. Tas varētu stimulēt šo te procesu. Lūdzam atbalstīt Saeimai pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Kudums. 12.oktobris.

Sēdes vadītājs. 12.oktobris. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Mēslošanas līdzekļu aprites likums”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Gunārs Freimanis.

G.Freimanis (LSDSP). Kolēģi! Dokuments nr.3534.

1.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Freimanis. 2. priekšlikums — Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Freimanis. 3. priekšlikums — Juridiskais birojs. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

G.Freimanis. 4. priekšlikums — Juridiskais birojs. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Freimanis. 5. priekšlikums — Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

G.Freimanis. 6. priekšlikums — Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

G.Freimanis. 7. priekšlikums — Juridiskais birojs. Atbalstīts un iekļauts 9.pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Freimanis. 8. priekšlikums — Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

G.Freimanis. Redakcionāli precizēts 5.panta nosaukums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk!

G.Freimanis. 9. priekšlikums — Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Freimanis. Redakcionāli precizēta 7.panta pirmā daļa.

Sēdes vadītājs. Paldies!

G.Freimanis. Redakcionāli precizēta 7.panta trešā daļa.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Freimanis. Precizēts 8.pants.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

G.Freimanis. Precizēts trešās nodaļas nosaukums.

Precizēta 9.panta pirmā daļa.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

G.Freimanis. Precizēta 9.panta otrā daļa.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk!

G.Freimanis. Precizēts 10.panta otrās daļas 3.punkts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Freimanis. 10. priekšlikums — Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Freimanis. 11. priekšlikums — Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Freimanis. Precizēta 12.panta pirmā daļa.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

G.Freimanis. Precizēts 13.pants.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes.

G.Freimanis. 12.priekšlikums — Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Freimanis. Viss. Aicinu balsot otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

G.Freimanis. 16.oktobris.

Sēdes vadītājs. 19.? 16.oktobris. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (TP). Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem””, dokumenta nr.3535. Izskatām otrajā lasījumā iesniegtos un izskatītos priekšlikumus.

1. — Juridiskā biroja priekšlikums pie 1.panta, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Vītols. 2. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 32.panta 36.punkta redakciju. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 3. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 4. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, ko komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. Arī 5. ir komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 6. ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 7. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 55.panta 5.6.daļas izslēgšanu, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 8. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Vītols. Arī 9. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Saņēmis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 10. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 11. — Juridiskā biroja priekšlikums ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Vītols. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu aicinātu balsot par likmuprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

M.Vītols. 9.oktobris.

Sēdes vadītājs. 9.oktobris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Ieguldītāju aizsardzības likums”. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (TP). Strādājam ar dokumentu nr.3536. Izskatām otrajā lasījumā likumprojektu “Ieguldītāju aizsardzības likums”. Komisija ir saņēmusi sekojošus priekšlikumus.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Komisija ir atbalstījusi arī 2., 3. un 4. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Vītols. 5. — Juridiskā biroja priekšlikums arī ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 6. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 2.panta papildināšanu ar jaunu sesto daļu, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 7. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Vītols. Komisija ir atbalstījusi arī 8. un 9. — Juridiskā biroja priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Un komisija ir atbalstījusi arī 10. un 11. — Juridiskā biroja priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Vītols. 12. — Juridiskā biroja priekšlikums ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 13.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. Komisija ir atbalstījusi arī 14. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Un 15. — Juridiskā biroja priekšlikumu — ir iestrādājusi savā — 16. — atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

M.Vītols. 17. — Juridiskā biroja priekšlikums arī ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Vītols. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu lemt par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Ieguldītāju aizsardzības likums” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

M.Vītols. 9.oktobris.

Sēdes vadītājs. 9.oktobris. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Grozījums Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (TP). Godātie deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr.3537. Otrajam lasījumam komisija ir saņēmusi vienu — Juridiskā biroja priekšlikumu, ko ir arī atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. Lūdzu lemt par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

M.Vītols. 9.oktobris.

Sēdes vadītājs. 9.oktobris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (TP). Godātie deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr.3538 un izskatām otrajam lasījumam apkopotos komisijas priekšlikumus.

1. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Komisija atbalstījusi arī 2. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Vītols. Arī 3. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 4. ir deputāta Urbanoviča kunga priekšlikums par 4.panta pirmās daļas redakciju. Par 4.panta redakciju ir arī Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi 4. — Urbanoviča kunga priekšlikumu — un 5. — Juridiskā biroja priekšlikumu — ir iestrādājusi atbildīgās komisijas 6.priekšlikumā un izteikusi komisijas redakcijā 4.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 4.priekšlikumu.

Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs (PCTVL). Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Es gribu, lai jūs uzmanīgi tomēr izlasītu šo priekšlikumu un redzētu atšķirību starp to, ko piedāvā komisijas vairākums un, kas ir rakstīts manā priekšlikumā. Starpība ir procedūrā, kurai ir ļoti lielas būtiskas sekas, kuras šodien jums izskatās it kā nevainīgas, bet perspektīvā var radīt lielus skandālus un koruptīvas sekas, kur manā redakcijā Vasts ieņēmumu dienesta vadītāja statusam ir piešķirts lielāks svars, ņemot vērā tās milzīgās tiesības un garantijas, kādas paredz šis likums un tālākie grozījumi, bet vienlaicīgi arī lielāka atbildība, un tas tiek ar manu priekšlikumu pasargāts no vienas partijas, viena ministra tiešas atkarības Ieņēmumu dienesta direktora atkarības no vienas partijas viena ministra. Es aicinu apdomāties un atbalstīt šo manu priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates beidzam. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

M.Vītols. Komisija uzklausīja Valsts ieņēmumu dienesta juridiskās daļas pārstāvjus un lēma, ka komisijas piedāvātā redakcija visprecīzāk atbilst pašreizējai praksei saistībā ar Civildienesta likumu un ir atbalstāma tieši komisijas ieteiktā redakcija.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. — deputāta Urbanoviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 29, atturas — 20. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Vai ir iebildumi par 5. un 6.priekšlikumu? Nav. Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. 7. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 8. — Juridiskā biroja priekšlikums. 9. un arī 10. — Juridiskā biroja priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

M.Vītols. 11. — deputāta Urbanoviča kunga priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāts neuztur balsojumu. Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. 12. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir iestrādāts 13. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 14. un 15. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Nav atbalstīts 16. — deputāta Urbanoviča priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Atbalstīts ir 17. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Nav atbalstīts 18. — deputāta Urbanoviča kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Arī 19. un 20. — Urbanoviča kunga priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Vītols. Komisija arī neatbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu — izslēgt panta 4. un 5.daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

M.Vītols. Nav atbalstīts arī 22. — deputāta Urbanoviča kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 23. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

M.Vītols. 24. un 25. — Juridiskā biroja priekšlikumu — komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. Komisija ir atbalstījusi arī 26. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Nav atbalstīts 27. — deputāta Urbanoviča kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Arī 28. — deputāta Urbanoviča kunga priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 29. — Juridiskā biroja priekšlikums, kā arī 30. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir iestrādāti 31. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 32. un 33. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 34. — deputāta Urbanoviča kunga priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. 35. un 36.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Vītols. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, lūdzu lemt par likuma pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 4, atturas — 11. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

M.Vītols. 9.oktobris.

Sēdes vadītājs. 9.oktobris. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”. Pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Tā kā ir atbalstīti grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā, tad nav nekāda pamata vairs neatbalstīt arī grozījumus Nacionālās drošības likumā. Vecā redakcija, kas skan, ka valsts drošības iestāžu kopumā ir NBS Militārās pretizlūkošanas dienests, tiek izteikta tikai ar vārdiem “Militārās pretizlūkošanas dienests”. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Sprindžuks vēlas debatēt? Nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā... Nacionālās drošības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — 14. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A.Kiršteins. 12.oktobris.

Sēdes vadītājs. 12.oktobris. Iebildumu nav.

Nākamais — likumprojekts “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā”. Pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Tātad šajā likumā tieši tas pats, tiek izslēgti 3.panta otrās daļas 7.punktā vārdi ,”ka NBS spēki sastāv no Nacionālo bruņoto spēku Militārās pretizlūkošanas dienesta”. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — 13. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

A.Kiršteins. 12.oktobris.

Sēdes vadītājs. 12.oktobris. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Valsts darba inspekcijas likums”. Otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (PCTVL). Labdien, augsti godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3541, otrais lasījums likumprojektam “Valsts darba inspekcijas likums”.

1.priekšlikums ir no atbildīgās komisijas. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 2.priekšlikums ir no Juridiskā biroja, tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 3. ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 4.priekšlikums ir no Sociālo un darba lietu komisijas, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 5.priekšlikums ir no Sociālo un darba lietu komisijas, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 6.priekšlikums ir no atbildīgās komisijas, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 7.priekšlikums ir no Juridiskā biroja, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 8.priekšlikums no Sociālo un darba lietu komisijas, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 9.priekšlikums no deputāta Klementjeva ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 10.priekšlikums no labklājības ministra Požarnova ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 11.priekšlikums no Sociālo un darba lietu komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 12.priekšlikums no deputāta Klementjeva nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Klementjevs. 13.priekšlikums no atbildīgās komisijas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 14.priekšlikums no Sociālo un darba lietu komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 15.priekšlikums no labklājības ministra Požarnova atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Klementjevs. 16.priekšlikums no Juridiskā biroja ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 17.priekšlikums no atbildīgās komisijas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 18.priekšlikums no Juridiskā biroja ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

A.Klementjevs. 19.priekšlikums no Sociālo un darba lietu komisijas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 20.priekšlikums no Sociālo un darba lietu komisijas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 21.priekšlikums no Sociālo un darba lietu komisijas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 22.priekšlikums no Juridiskā biroja ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 23.priekšlikums no Sociālo un darba lietu komisijas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 24.priekšlikums no Sociālo un darba lietu komisijas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 25.priekšlikums no Juridiskā biroja ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 26.priekšlikums no Juridiskā biroja ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 27.priekšlikums no atbildīgās komisijas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 28.priekšlikums no deputāta Klementjeva atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 29.priekšlikums no Sociālo un darba lietu komisijas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 30.priekšlikums no labklājības ministra Požarnova ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Valsts darba inspekcijas likums” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

A.Klementjevs. 18.oktobris.

Sēdes vadītājs. 18.oktobris. Iebildumu nav.

Izskatām likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības vienošanos par savstarpēju palīdzību katastrofu gadījumos”. Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Cienījamo Prezidij! Godātie kolēģi! Tagad nu pacietību līdz sēdes beigām veltiet manam prezentācijas apjomam septiņu likumprojektu apjomā. Tātad sākam ar Igaunijas un Latvijas Republikas valdību vienošanos. Faktiski šis likumprojekta nosaukums jau izsaka likumprojekta būtību, un pēc tām funkcijām, ko šis likumprojekts pavērs abu valstu atbildīgajām institūcijām katastrofu gadījumos, tas atvieglos tātad transporta pārvietošanos, nepieciešamā aprīkojuma piegādi tās vai citas valsts teritorijā.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, ko ir darījusi arī atbildīgā komisija — Ārlietu komisija!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam.

G.Krasts. 8. oktobris.

Sēdes vadītājs. 8. oktobris....

G.Krasts. 9. oktobris. Atvainojos.

Sēdes vadītājs. 9. oktobris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par savstarpēju palīdzību dabas katastrofu un citos plaša mēroga nelaimes gadījumos”. Pirmais lasījums

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Analogs dokuments iepriekšējam. Tikai tiek slēgts ar mūsu kaimiņu dienvidos. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Lujāns vēlas debatēt? Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Paldies! Cienījamie kolēģi! Es nevarētu šinī brīdī piekrist Krasta kungam, tas nav analogs. Šinī līgumā parādās 2. pants, kurš nav iepriekšējā līgumā attiecībās ar Igauniju. Šeit parādās pants, kura nosaukums “Objekts”. Un es vēl gribētu arī norādīt to, ka Tautsaimniecības komisija pēc diezgan lielām diskusijām šo likumprojektu noraidīja.

Tādēļ arī atbildīgajam ziņotājam vajadzēja dot tādu informāciju, kaut gan es domāju, ka deputātiem ir klāt pievienotie materiāli. Un jautājums slēpjas 2. panta 4. apakšpunktā. Es aicinātu arī cienījamos deputātus šinī brīdī draudzīgi ne tikai nepļāpāt, bet uzmanīgi iedziļināties šinī apakšpunktā. Šis līgums nav piemērojams attiecībā uz dabas katastrofām un plaša mēroga nelaimes gadījumiem, kuri radušies līgumslēdzēju pušu valstu jurisdikcijā esošajos jūras ūdeņos. Līdz ar to Latvijas valsts ir kārtējo reizi ratificējusi tādu iniciatīvu, kas ir izdevīga Lietuvas pusei. Ja mēs atceramies jau ilgstošo strīdu sakarā ar Būtiņģes naftas termināla naftas produktu noplūdi, kuri lielākā daļa nokļuva Latvijas teritoriālajos ūdeņos un, pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas datiem, radīja 67 000 latu zaudējumu, Lietuvas puse labākajā gadījumā uz doto brīdi ir ar mieru apmaksāt tikai 6000 latu. Ja Latvijas Saeima šo projektu ratificē, tas nozīmē, ka Latvijas puse brīvprātīgi atsakās no ietekmes un kontroles pār Būtiņģes naftas terminālu. Un lietuviešiem šis projekts ir reti izdevīgs.

Es pēc Tautsaimniecības komisijas sēdes interesējos arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Vides ministrija norādīja uz to, ka jau vairākus gadus Lietuvas puse atsakās parakstīt šādu pašu konvenciju sakarā ar katastrofām ūdeņos. Jā, notiekot sarunu process. Es esmu simtprocentīgi pārliecināts arī kā Vides apakškomisijas priekšsēdētājs, ka šī likumprojekta atbalsts dotajā brīdī izraisīs gan Vides aizsardzības kluba biedru aktīvus protestus, kuri iestāsies pret šīs konvencijas vienpusēju ratifikāciju, kas ir Latvijas dabai kaitīga... un videi un dabai kaitīga, tāpat, es domāju, iestāsies arī Zaļā partija. Nerunāsim par to, ka mēs paši piemetīsim Zaļajai partijai papildu acis uz nākamā gada vēlēšanām.

Es tādēļ aicinātu — ja šodien Saeima nolems atbalstīt pirmajā lasījumā, kaut vai tas būs politiski nepārdomāts solis, es aicinātu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 15. jūnijs nākamajā gadā... nākamā gada 15. jūniju kā iesniegumu termiņu, jo nav jāsteidzas ar ratifikāciju. Ja Lietuvas puse beidzot arī piekritīs ratificēt konvenciju par jūras ūdeņiem, tad mēs varēsim turpināt šīs konvencijas virzību tālāk. Bet parakstīt un turpināt šo no Ārlietu ministrijas Latvijas valstij neizdevīgo politiku attiecībā pret Lietuvu, kad mēs tātad skaidrojam attiecības par zvejas ūdeņiem, kad Lietuva pret mums diezgan nekorekti, nebrāliski attiecas sakarā ar naftas ieguves rajoniem, mēs varam turpināt šo piekāpšanās politiku. Tikai tad man ir jāsaprot, kā vārdā to mēs darām — vai lai sabendētu savu Latviju, dabu, ūdeņus, lai parādītu savu piekāpību un draudzību, ko mēs iegūstam pretī.

Es aicinātu, pirmkārt, neatbalstīt dotajā brīdī šo ratifikāciju, un otrais — ja notiek atbalsts, tad piedāvāju termiņu 15. jūniju nākamajā gadā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Tik tiešām mūsu valdība rīkojas absolūti nepareizi. Lai gan kaimiņi mums ir tādi mīļi, bet viņi jau tā izdarīja uz mūsu dabu lielu slodzi. Atomelektrostacija atrodas 30 kilometrus no Latvijas robežas, Akmenes cementa rūpnīca atrodas uz robežas, Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca arī atrodas uz robežas... un jūs aizbrauciet un paskatieties. Vienmēr visi tie dūmi un visi netīrumi pārklāj Latvijas teritoriju. Būtiņģes terminālu viņi izveidoja ne Klaipēdā. Ja būtu izvietots Klaipēdā, tad tas kaitētu Palangas atpūtas zonai. Viņi izveido to absolūti blakus Latvijas robežai un, zinot jūras ūdens pārvietošanos uz Liepājas pusi, tātad lai gandē mūsu krastu, bet ne Lietuvas. Tā ir, atklāti sakot, tāda bezkaunība. Un bezkaunība rodas tikai tad, kad to atbalsta cita valsts vai rūpējas bezatbildīgi. Mēs zinām par to taisno robežlīniju, kad mēs pāri par 500 kvadrātkilometru gribējām jūras ekskluzīvo zonu nodot Lietuvai, nesaņemot neko pretī. Tā kā savā laikā atdeva Palangu ar visu apkaimi Lietuvai, un ko tad saņēma pretī? Neko! Un tie noteikumi, kas divdesmitajos gados bija parakstīti, tie netika izpildīti. Un protams, ka netiks izpildīti.

Tāpēc šo likumprojektu steidzīgi nevar atbalstīt, jo tad es nezinu, uz kādiem pamatiem Ministru kabinets izrīkosies. Un es nedzirdu arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iebildumus. Vai tad viņi nesaprot, kas tad notiek? Un visas tās avārijas, kas Būtiņģes naftas terminālā bija, būs, — tas noteikti būs —, un mēs mierīgi parakstām un visam tam piekrītam. Tāpēc to nevar atbalstīt, un tik tiešām ir kolēģa ierosinājums jāatbalsta. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Neapšaubāmi, mūsu attiecības ar Lietuvu par to, kas skar līgumu noslēgšanu par jūras robežu, ir pietiekami sarežģītas. Un arī ir bijušas sarežģītas, un acīmredzot šis process arī būs sarežģīts arī turpmākos gadus, kamēr mēs šo līgumu noslēgsim.

Bet, cienījamais Bojāra kungs un Lujāna kungs! Es aicinātu jūs iepazīties ar šo te līguma tekstu. Un šis līgums paredz mūsu savstarpējo palīdzību, ja notiek dabas katastrofas sauszemes teritorijā. Un es domāju, ka tas obligāti būtu jāratificē, jāpieņem parlamentā tāpēc, ka, nedod Dievs, vienā vai otrā valstī notiks kaut kāds nelaimes gadījums — dabas katastrofa, tad mēs ko, stāvēsim pie robežas un gaidīsim, vai mēs varam tur iet iekšā vai nevaram? Kādi tad ir tie nosacījumi? Vai, nedod Dievs, notiks ugunsgrēks, un vai mūsu ugunsdzēsēji varēs tur iebraukt, un vai mums ugunsdzēsēji varēs iebraukt tajā teritorijā... Šis līgums paredz mūsu savstarpējo palīdzību sauszemes teritorijā. Tas, kas skar jūras teritoriju, tā ir atsevišķa līguma sastāvdaļa. Un es aicinu nejaukt šos divus līgumu projektus, tas ir viens. Otrs, atbalstīt jau piedāvāto likumprojektu, un, jo ātrāk tas būs pieņemts, jo labāk būs gan mums, gan Lietuvas kolēģiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Es nebūtu runājis... ja tik kaismīgi atsevišķi mūsu kolēģi runāja faktiski pretim tam, kas šajā likumprojektā ir paredzēts. Jo tik tiešām tā ir taisnība, un tas ir fakts, ka padomju laikā padomju Lietuvā tiešām nostādne bija tāda, ka jābūvē rūpnīcas tur, kur kaitīgie izmeši maksimāli maz paliktu Lietuvas teritorijā. Tā tas ir ar Jonišķu ķīmisko rūpnīcu, tā tas ir ar Akmenes cementa rūpnīcu, tā ir ar Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu, jo tik tiešām Latvijā un Lietuvā valdošie ir dienvidrietumu vēji, tie pūš ļoti bieži ,un tiešām Latvijas teritorija tiek piesārņota.

Bet, cienījamie kolēģi, šis likumprojekts jau paredz tieši to, ka avārijas gadījumā, piemēram, pfu, pfu, pfu — trīsreiz jānospļaujas, ja kādā no šīm rūpnīcām, nedod Dievs, ka būs tas attiecīgais vējš, ka Lietuva būs spiesta mums palīdzēt, pateicoties šim līgumam, un tā daļēji izpirkt savus grēkus. Tāpēc, cienījamie kolēģi, nepieiesim jautājumam pavisam absurdi, bet atbalstīsim to pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns — otro reizi.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Protams, pēc atsevišķu speciālistu uzstāšanās, kuri paziņo, ka viņi ir labi jūras lietu speciālisti, es gribu nolasīt arī Igaunijas konvenciju, ko Latvija it kā atbalstīja.

Es vēlreiz saku: — Cienījamais Ādamsona kungs, nevajag maldināt cienījamos deputātus! (No zāles deputāts Ādamsons: “Konvencija jāizlasa!”) Tā ir Igaunijas Vienošanās. “Šī Vienošanās attiecas uz sadarbību un savstarpējās palīdzības sniegšanu katastrofas vai draudošas katastrofas gadījumā nolūkā novērst vai izvairīties no cilvēku ievainojumiem vai bojāejas un no kaitējumiem veselībai, videi, īpašumam” un tā tālāk. (No zāles deputāts Ādamsons: “Bet nejauc šīs lietas!”) Šeit nav runas par Igaunijas teritorijas sadalījumu sauszemē vai ūdens teritorijās. Un tādēļ es norādu uz to, ka vienošanās starp Latviju un Lietuvu ir speciāli izdalīta šī grupa un tā ir apzināti izdalīta.

Un tādēļ es vēlreiz saku: mēs nevaram atbalstīt tādu vienošanos. Un nevajag te māt ar roku, ja būs sadarbība, tad tā notiks, bet šinī brīdi visi labi zina to, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Aizsardzības ministrijas pārstāvjus nepielaida Būtiņģes terminālam, kad notika naftas noplūde. Nevajag šinī brīdī lobēt Lietuvas naftas termināla intereses. Diemžēl tas jau ir pārmeties arī uz Latvijas Saeimu un dažiem komisijas locekļiem. Latvijas vide ir jāsaudzē mums pašiem. Lietuva savas problēmas gan jau atrisinās. Un viņi to veiksmīgi pierāda salīdzinoši pret mūsu Ārlietu ministrijas mazspēju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Romualds Ražuks.

R.Ražuks (LC). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Baltijas asamblejas Latvijas delegācija ikdienā un nemitīgi strādā ar šiem jautājumiem, kas ir minēti mūsu pašreiz izskatāmajā divpusējā līgumā, Lujāna kungs, nevis konvencijā, bet divpusējā līguma tekstā. Un šis līgums ir par kaut ko citu. Tas nav par Latvijas vai Lietuvas labumu dalīšanu starp abām šīm valstīm vai par jūras robežu. Šis līgums faktiski ir par pārrobežu sadarbību. Par pārrobežu sadarbību, lai mūsu glābšanas dienesti un attiecīgās institūcijas varētu piedalīties un attiecīgi arī lietuvieši sauszemes katastrofu seku likvidācijā. Paskatieties, kādi ir apakšpunkti, — “objekts”, “pilnvarotās institūcijas”, “palīdzības sniegšanas formas”, “robežas šķērsošana”, “inventāra un palīdzības piegāžu pārvešana pāri robežai”. Tā ir elementāra pārrobežu sadarbība, viena varbūt no vissvarīgākajām jomām, lai glābšanas dienesti, ugunsdzēsēji, ātrās palīdzības mediķi bez grūtībām varētu šķērsot robežas.

Jā, Ignalinas atomspēkstacija, Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca, Akmenes cementa kombināts ir tiešā tuvumā Latvijas robežai. Bet šī ir pagātne. Laiku atpakaļ, padomju gadus, pagriezt mēs nevaram. Un šie objekti ir, paliek un darbosies šeit. Bet šis līgums ir izdevīgs tieši Latvijas pusei, jo šo objektu atrašanās tiešā mūsu pierobežā un iespējamās briesmas mūsu iedzīvotājiem ir mūsu problēma. Kaut vai šie objekti atrodas Lietuvā. Un šis līgums atļautu mūsu palīdzības dienestiem, šķērsojot robežu, mazināt iespējamu katastrofu sekas un tādā veidā pasargāt Latviju un tās iedzīvotājus. Es aicinu atbalstīt šo līgumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts. (TB/LNNK). Paldies, kolēģi, par viedokļiem! Paldies Ādamsona kungam, kurš parādīja, kurš pirmais pateica to, ka tas ir atšķirīgs dokumenta risināšanas jautājums. Tātad pārrobežu sadarbība pārrobežu piesārņojuma jautājums, tie ir līguma “Par pārrobežu piesārņojumu” jautājumi. Šis dokuments risina tikai jautājumus, kas attiecas uz valsts palīdzības, savstarpējās palīdzības sniegšanu. Un, ja gadījumā, teiksim, kaut kur Būtiņģē noplūdīs nafta kaut kāds apjoms jūrā, nedod Dievs, tad iznāk, ka, ja šis punkts nebūtu iekļauts, tad Latvijai būtu jādodas palīgā šo naftu likvidēt. Bet tas nekādā gadījumā Lietuvai neuzliks nekādas saistības par to, ja tomēr kāds no šīs atlikušās naftas apjoma ieplūstu Latvijas teritoriālajos ūdeņos un grautu mūsu floru un faunu jūras pusē, jūrā. Tātad šis likumprojekts ir tikai par to, kā Latvijai un Lietuvai savstarpēji sniegt palīdzību dažādu strīdu gadījumos, kad otra puse aicina tos palīgā. Tātad līgums par pārrobežu piesārņojuma novēršanu patiešām ir sagatavošanā jau vairākus gadus ar Lietuvu, un Lietuva vilcinās šo līguma projektu parakstīt no savas puses. Bet tas ir cits dokuments, un cita regulējošā sistēma ir paredzēta šajā te līgumā. Bet, protams, ka tas būtu mūsu interesēs, lai šāds dokuments tiktu sagatavots. Bet šis dokuments ir tātad par sadarbību katastrofu un krīžu gadījumos, un šajā gadījumā sauszemē. Varbūt ka tā ir vienīgā nelielā atšķirība no Igaunijas dokumenta, ko es nepieminēju, jā.

Aicinu atbalstīt šo dokumentu pirmajam lasījumam!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 2, atturas — 23. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

G.Krasts. Priekšlikumiem termiņš varētu būt 1.novembris.

Sēdes vadītājs. Vispirms jālemj par tālāko piedāvāto termiņu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu 2002.gada 15. jūniju. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 37, atturas — 16. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 1.novembris. Paldies!

G.Krasts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais — likumprojekts “Par Eiropas sociālo hartu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Eiropas Sociālā harta ir svarīgākais Eiropas Padomes instruments sociālās politikas un drošības jomā, kas nosaka un garantē pilsoņu ekonomiskās un sociālās tiesības.

Latvijas valsts ir izvēlējusies pieņemamākos risinājumus un tos punktus Sociālajā hartā, kas šobrīd būtu Latvijas valsts spēkos, ieviest savā nacionālajā likumdošanā. Jāuzsver tas, ka šī harta pati par sevi neceļ sociālās aizsardzības līmeni valstī, nerada kaut kādus sociālus un ekonomiskus priekšnoteikumus tam. Tomēr šīs hartas to punktu, ko Latvijas valsts ir izvēlējusies ieviest tūlīt pēc šīs hartas ratifikācijas, tātad akceptēšana mūsu valstī palīdzēs veidot mums nacionālo likumdošanu tajā garā un tajā virzienā, kādā darbojas Eiropas attīstītākās valstis. Šīs hartas, tātad to sekojošo hartas pantu, kurus mēs šodien varētu pirmajā lasījumā akceptēt, līdz ar šīs hartas akceptēšanu saskaņot darba devēju un darba ņēmēju dialogam. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Rada izbrīnu Ministru kabineta rīcība. Mēs tā steidzamies, tā steidzamies uz Eiropas Savienību. Toties, ja paskatāmies Eiropas Sociālo hartu, tad kādiem pantiem Ministru kabinets ir piedāvājis pievienoties? Nav piedāvāts 2.pants — “Tiesības uz taisnīgiem darba apstākļiem”. Vai tad tik tiešām mūsu Latvijas iedzīvotāji, strādnieki nav pelnījuši to, lai viņi strādātu labos darba apstākļos? Par cik mēs nepievienojamies tādam pantam, tad var notikt tādas nejēdzības, kā notika Liepājā, kad ārzemnieks, kā saka, indēja ar akumulatoriem mūsu latviešus. Un ja paskatāmies arī citus: noteikt atbilstīgu darba dienas un darba nedēļas garumu. Vai tad tas nav Latvijai jāievēro? Un tas arī ir noteikts mūsu Satversmē. Un kāpēc Ministru kabinets ignorē pievienoties šim pantam? Tas tik tiešām nav saprotams.

3.pants — “Tiesības uz drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem”. Tas taču ir priekš jebkura. Protams, ierēdņiem Latvijā ir radīti ideāli apstākļi. Bet kādos apstākļos strādā mūsu strādnieki? Par to jau neviens nedomā. Un, teiksim, par zemnieku jau pat muti neviens neatver vaļā. Tāpēc, ka viņam nav jābūt siltai dušai mājās, viņam nav jābūt attiecīgiem apstākļiem.

“Tiesības uz taisnīgu atalgojumu”. Cienījamie kolēģi! Nerada jau brīnumu, ka pie mums maksā algas aploksnē vai vēl kādi brīnumi notiek, vai cilvēks nostrādā mēnesi un tad viņam trīs mēnešus nemaksā algu un viss pārējais. Tāpēc jau arī laikam Ministru kabinets neatbalsta to, lai būtu taisnīgs atalgojums. Tiesības slēgt kolektīvus līgumus. Kāpēc tāds nevar būt?

Tam pantam ir jābūt. Un mani it sevišķi uztrauc, un es domāju, ka man kolēģi pievienosies — tās ir bērnu un jauniešu tiesības uz aizsardzību. Kāpēc mēs ignorējam šo pantu? Kāpēc Ministru kabinets neatrada par labu pievienoties, lai izlasa taču mūsu ministri, kad ir sēde, Satversmi. Tur taču viss ir pateikts. Jau divdesmitajos gados par to domāja, runāja un attiecīgi iestrādāja dokumentos. Ministru kabinets tagad to neatzīst.

Tagad paskatāmies 10.pantu, kuram arī nepievienojas, — “Tiesības uz arodapmācību”. Vai tad tik tiešām mums cilvēki nav jāmāca, lai viņiem būtu specialitātes, lai mūsu iedzīvotāji būtu konkurētspējīgi tajā darba tirgū, ko piedāvā Eiropas Savienība, uz kuru mēs ejam?

Nē, nav arī paredzēts pievienoties 12.pantam — “Tiesības uz sociālo drošību”. Jūs ziniet, tas vispār rada izbrīnu. Kā varēja Ministru kabinets ignorēt šo pantu? Jūs padomājiet! Tātad sociālā drošība mūsu iedzīvotājiem un mūsu valstij nav vajadzīga.

15.pants. Es jums pateikšu, tā jau ir ņirgāšanās. “Invalīdu un garīgi atpalikušu personu tiesības uz arodapmācību, rehabilitāciju un sociālo iekārtošanu. Es jums pateikšu, ka tik tiešām invalīdus tagad neviens Latvijā negrib redzēt, dzirdēt un arī nerunā par viņiem. Bet viņu ir pāri par 120 tūkstošiem, cienījamie kolēģi! Un, ja Ministru kabinets neatrod par vajadzīgu rūpēties par šiem cilvēkiem, jo viņi ir uz nabadzības robežas, un viens, otrs nav nedēļām pat ēdis tā kārtīgi, un tad nepievienojas šim pantam, tā jau tik tiešām ir necilvēcīga attieksme.

Un 18.pants — “Tiesības uz ienesīgu nodarbošanos citu Līgumslēdzēju pušu teritorijā”. Nu, protams, varbūt nevar pievienoties, jo ir kauns, ka notiek cilvēku tirdzniecība Latvijā. Dāmas, tās, kuras aizvilina visdažādākā veidā uz Eiropu, un, protams, tur ņirgāšanās un viss, kas tur notiek. Bet pievienoties šim pantam arī ir vajadzīgs. Tāpēc, cienījamie kolēģi, tādā veidā atbalstīt viņu, ja valdība nav iestrādājusi pievienoties šiem pantiem, nu tā ir, ziniet, mēs to nevaram atbalstīt. Lai Ministru kabinets strādā! Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates par likumprojektu turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu, reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vairāki paziņojumi.

Ir saņemts piecu Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputātu jautājums Ministru prezidentam Andrim Bērziņam “Par dizentērijas epidēmiju”. Jautājumu nododam Ministru prezidentam.

Informēju jūs, ka tūlīt pēc pārtraukuma pasludināšanas Sarkanajā zālē notiks Saeimas Prezidija un Frakciju padomes kopīga sēde. Īsa sēde.

Vārds paziņojumam Modrim Lujānam.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie Vides apakškomisijas deputāti! Pirmdien, atgādinu, pulksten 12.00 pie Saeimas būs autobuss, un mēs apmeklēsim trīs mazos HES Tukuma rajonā, un otrdien 14.30 Sarkanajā zālē būs arī Vides apakškomisijas sēde. Par dienas kārtību tiks jums vēl papildus informēts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānim Lagzdiņam. Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Juridiskās komisijas sēde 10.30 Juridiskās komisijas telpās. Turpinām izskatīt Administratīvā procesa likumu.

Sēdes vadītājs. Pēterim Apinim.

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Bibliotēkas apakškomisijas dalībnieki! Komisiju sasauksim tikai nākamajā nedēļā trešdien kopā ar Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju pulksten 11.00. Tas saistīts ar budžetu. Šodien atliekam šo apakškomisijas sēdi.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzam nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Viola Lāzo, Imants Burvis, Jānis Čevers, Jānis Gaigals, Andrejs Panteļējevs, Linards Muciņš, Jēkabs Sproģis, Helēna Demakova, Arnis Razminovičs, Ingrīda Ūdre, Vents Balodis, Pēteris Tabūns, Dainis Stalts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Turpināsim izskatīt likumprojektu “Par Eiropas Sociālo hartu”.

Nākamajam vārds debatēs deputātam Andrim Bērziņam.

A.Bērziņš (JF). Paldies! Kolēģi, es gribētu pievērst uzmanību šīs hartas 7.pantam, kurš skan “Bērnu un jauniešu tiesības uz aizsardzību”. Man ir tas lielais gods kopā ar kolēģiem būt Eiropas Padomē, un Eiropas Padomē konkrēti ir tā iestāde jeb institūcija, kas ir rekomendējusi un izstrādājusi šo hartu, lai tā tiktu akceptēta. Vienlaicīgi es arī darbojos Sociālo komitejā un tās Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā, kur šie jautājumi ļoti plaši tiek diskutēti. Viens no argumentiem arī izskanēja komisijās, ka, redziet, pat daudzas attīstītas valstis nav akceptējušas daudzus punktus, tajā skaitā arī 7.pantu, kurš ir “Bērnu un jauniešu tiesības uz aizsardzību”. Mūsu beidzamajā Eiropas Padomes Sociālo lietu komitejas sesijā, kas notika Strasbūrā tās, Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā tieši tika analizētas daudzas attīstītas valstis un ierosināts lūgt vietējos parlamentus, valdības izskatīt un pārskatīt un ratificēt, it sevišķi tos jautājumus, kas ir saistīti ar bērnu tiesību aizsardzību. Tas būtu it kā viens tas arguments, kur es gribētu, lai kolēģi neuzskatītu, ka tas ir arguments, ka mums būtu jāskatās pēc tā, ka attīstītas valstis to nav akceptējušas.

Otrs arguments ir parasti, ka saka, ka šīs hartas vienu jeb otru punktu nebūtu iespējams izpildīt tāpēc, ka nav pilnīga finansējuma, lai varētu to akceptēt, līdz ar to būtu ļoti daudz pārmetumu, kad brauktu pārbaudīt, kā tad mēs izpildām vienu vai otru hartas punktu. Es gribētu atgādināt kolēģiem, ka ļoti cītīgi visas partijas, gan pozīcijas, gan opozīcijas partijas strādāja pie Darba likuma, kurā tika ļoti detalizēti un ilgi kopā ar visām ministrijām izdiskutēti jautājumi, kas ir saistīti ar bērnu tiesībām par darbu, cik ilgi strādāt, kā strādāt un kā aizstāvēt bērnu tiesības šinī jautājumā. Otrs likums ir Darba aizsardzības likums. Ja mēs paskatām šos divus likumus, kurus arī Saeima būs akceptējusi un kuri darbosies, ja mēs paskatāmies 7.pantu — bērnu un jauniešu tiesības uz aizsardzību, tad šī panta 10 punkti ir tikai maziņa daļiņa, kuru mēs paši kā deputāti būsim jau akceptējuši šajos divos likumos. Un, ja šie divi likumi kā parlamentāriešiem no mūsu puses būs akceptēti, tātad tie ir saskaņoti jau arī no finansiālās puses, tie saskaņoti arī ar to, ka mums šis likums šajā valstī iekšienē būs jāpilda. Tā ka es neredzu nekādu šķērsli, lai 7.pants šajā hartā būtu akceptēts, jo mēs visu iespējamo šeit uz vietas esam izdarījuši un mums tas būs jāpilda vienlaicīgi ar mūsu nacionālo likumu. Es pieņemu, ka varētu būt kāds no punktiem, ja nav iespējams visu 7.pantu akceptēt hartā, varbūt mēs varam ņemt, teiksim, dažus punktus, arī tāda iespēja mums pastāv. Tāpēc es tomēr lūgtu, nu, es ierosinu 7.pantu — bērnu un jauniešas tiesību un aizsardzība — akceptēt šajā hartā, un es domāju, ka tas nekādu ļaunumu mūsu valstī nenesīs, tieši otrādāk, stimulēs, lai mēs varētu daudz cītīgāk un pamatīgāk strādāt, ņemot vērā vēl to, ka tūlīt nāks vēl pāris dokumentu, tas ir Sociālās aizsardzības kodekss un Sociālās aizsardzības kodeksa vēl protokoli, kas ir daudz nopietnāki dokumenti, kas ir daudz precīzāki dokumenti, kas arī nāk no Eiropas Padomes. Paldies!

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es kopumā pilnīgi atbalstu tikko Bērziņa kunga teikto, bet es gribētu pievērst jūsu uzmanību šādai problēmai. Protams, jāatbalsta pirmajā lasījumā šis likumprojekts, un frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” vienmēr uzskatīja, ka varēja un arī vajadzēja ratificēt šo hartu vēl daudz agrāk. Bet mani drusciņ uztrauc tāda minimālistiska pieeja, jo saskaņā ar nosacījumiem jāratificē vismaz desmit panti no šīs hartas, un tieši desmit pantus arī valdība ierosina ratificēt. Līdz šim no visām dalībvalstīm tā rīkojās vienīgi Kipra, visas pārējās dalībvalstis ratificēja daudz vairāk pantu, nekā mēs to taisāmies darīt. Vai tas ir pareizi? Kam ir vajadzīga šīs hartas ratifikācija? Es ļoti ceru, ka mūsu mērķis nav vienīgi izskatīties labi Eiropas Komisijā vai Eiropas Padomē, bet man ļoti gribas cerēt, ka tomēr deputāti domā par Latvijas iedzīvotāju sociālo aizsardzību. Man nav skaidrs, kāpēc, piemēram, valdība neierosina ratificēt 3.pantu — tiesības uz drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem. Vai mūsu likumdošana nenodrošina šādus apstākļus? Es domāju, ka diezgan daudz jau tika izdarīts, un tas ir mūsu pašu mērķis, jo mēs nekādas papildu saistības līdz ar to neuzņemtos. Līdzīga situācija ir arī ar 4.pantu — tiesības uz taisnīgu atalgojumu. Vai mēs netaisāmies nodrošināt taisnīgu atalgojumu darba ņēmējam? Un faktiski, ja mēs iepazīsimies ar šī panta saturu, tad gandrīz viss ir izpildīts. Par 7.pantu Bērziņa kungs jau minēja, un es absolūti atbalstu to, ko viņš teica, un absolūti nav skaidrs, kāpēc pēc tā patiešām lielā darba, ko mēs jau esam izdarījuši un plānojam izdarīt, mēs atsakāmies no 7.panta ratifikācijas. Tas var tikt uztverts kā zināms signāls, ka Latvija kā valsts netaisās nodrošināt bērnu aizsardzību, un, es domāju, tas ir absolūti nepareizi.

Tajā pašā laikā valdība ierosina ratificēt dažus pantus, ar kuru īstenošu patiešām var būt problēmas. Un man ļoti gribētos, lai balsojot tomēr, cienījamie kolēģi, jums būtu pilnīga skaidrība par to, ka automātiski tas viss neies cauri, ka mums ir, piemēram, problēmas ar 16.panta īstenošanu, kas uzdod dalībvalstīm veicināt ģimenes dzīves ekonomisko, juridisko un sociālo aizsardzību ar tādiem līdzekļiem kā, cita starpā, dzīvojamā fonda nodrošināšana ģimenei. Pavisam nesen šī Saeima nobalsoja par grozījumiem likumā “Par dzīvojamo telpu īri”, un līdz ar šo grozījumu stāšanos spēkā mums var rasties ļoti nopietnas problēmas ar šīs hartas 16.panta īstenošanu. Līdzīga situācija ir arī ar 17.pantu — efektīva mātes un bērna tiesību nodrošināšana uz sociālo un ekonomisko aizsardzību. Es domāju, mēs visi labi zinām, kāds ir bērnu pabalstu apjoms un ka tas ir nesalīdzināmi zemāks par iztikas minimumu. Un vai šajā situācijā mums patiešām būs viegli pierādīt, kā mēs pildām saistības, ko mums šī harta uzliek.

Tātad es aicinu jūs, pirmā kārtā, atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un, otrkārt, līdz otrajam lasījumam tomēr ļoti būtiski izvērtēt, vai mums ir vajadzīga šāda minimālistiska pieeja, vai patiešām mēs nevaram uzņemties vairāk un domāt nevis par to, lai valdībai būtu pēc tam vieglāk atskaitīties Briselē vai Strasbūrā, bet par to, ka patiešām nodrošināt labāku sociālo aizsardzību Latvijas iedzīvotājiem. Paldies!

Sēdes vadītajs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Es gribētu uzsvērt to, ka mums nav šaubu, ka mēs visus šos pantus, ko valdības partijas ir izšķīrušās atbalstīt, atbalstīsim. Tajā pašā laikā uzskatām, ka šis pantu skaits — desmit — un tieši konkrēti šie, kuri arī ir derīgi panti, ir, tā teikt, “krīzes iztikas minimums” no tā, kas ir Eiropas Sociālajā hartā un ka Saeima jau, šī sasaukuma Saeima, praktiski ir ļoti daudz ko paveikusi, īpaši bērnu un jauniešu tiesību aizsardzībā un citos jautājumos, lai mēs varētu arī virkni citu pantu atbalstīt. Un katrā ziņā, kad mēs skatīsim šo likumprojektu otrajā, trešajā lasījumā, arī Sociālo un darba lietu komisijā tiks virzīts priekšlikums, tāpat kā, es domāju, citi deputāti ierosinās par to, lai mēs objektīvāk izvērtētu savas reālās iespējas un varēšanu un domātu par veselām, nopietnām problēmām un tās mēģinātu arī risināt. Jo, kā jau pareizi pateica arī referents Krasta kungs, šis dokuments pats par sevi nepaaugstinās sociālo drošību kā tādu, bet iezīmēs mūsu valstī zināmas robežas, ko tā apņemas stingri pildīt. Un es gribētu uzsvērt to, ka šajās robežās par zināmu jautājumu, par to, ka ir jānodrošina visiem strādājošiem tiesības uz taisnīgu atalgojumu, lai tas būtu pietiekams, lai nodrošinātu pienācīgus dzīves apstākļus sev un savām ģimenēm, kas ir pirmajā sadaļā, arī šis jautājums par šo iztikas pašu, pašu lielāko minimumu, tas tomēr arī būtu ļoti nopietni jāizskata. Mēs nevaram no šīs otrās sadaļas apstiprināt tikai atsevišķus pantus un teikt, ka mēs esam savu darbu Eiropas Savienības priekšā izpildījuši un ka mums ir viss pamatā veikts. Es negribu šeit atkārtoties un nosaukt visus tos pantus, ko mēs diemžēl pašreiz neesam gatavi, vismaz valdības partijas, zināmā mērā apstiprināt, tas ir, tiesības uz taisnīgiem darba apstākļiem, tiesības uz drošiem, veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, tiesības uz taisnīgu atalgojumu un tā joprojām.

Bet es gribētu uzsvērt vienu lietu, ka Sociāldemokrātu partija tāpat kā arī citas opozīcijas partijas vairākkārt šeit, Saeimā, ir jau atbalstījušas Eiropas Sociālo hartu un tās apstiprināšanu, diemžēl valdības partijas visu laiku noraidīja. Atcerēsimies vēsturi! 1997.gadā valdības pārstāvji parakstīja šo hartu un tajā brīdī sākās šie darbi, diemžēl ir pagājuši četri gadi, lai mēs izšķirtos par desmit pantu ratificēšanu Saeimā. Es domāju, ka tas nav nopietni, tas nav nopietni, un mums vajadzētu tomēr paskatīties uz tām objektīvajām, reālajām situācijām, kādas ir, un atbalstīt katrā ziņā veselu virkni citu pantu, kas dotu mums pavisam citu statusu arī visos šajos jautājumos, ejot uz Eiropas Savienību, ejot arī uz NATO, jo, kā jūs labi saprotat, sociālās drošības jautājumi ir vieni no tiem, kas stiprina ne tikai valsti iekšpolitiski, bet arī ārpolitiski no militārā, no aizsardzības viedokļa un tamlīdzīgi. Nenovērtēsim sociālo jomu par zemu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Neviena no šobrīd esošajām Eiropas Padomes valstīm, arī šīs organizācijas visattīstītākās valstis nav ratificējušas hartas visus pantus pilnībā. Neviena no tām! Katrā ziņā, protams, šī virzība uz tālāku pantu akceptēšanu šīs hartas ietvaros un tātad, arī ieviešot nacionālā likumdošanā, ir process, un šis process nebūs īss, noteikti nebūs īss, jo, vēlreiz atkārtoju, šīs hartas akceptēšana neradīs papildu resursus.

Es aicinu atbalstīt šo piedāvāto likumprojektu pirmajam lasījumam, kā to ir darījusi atbildīgā komisija!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Eiropas Sociālo hartu” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — nav, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

G.Krasts. 1. novembris.

Sēdes vadītājs. 1. novembris. Iebildumu nav.

Izskatām likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumā par valsts robežu šķērsošanas vietām”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Saskaņā ar līgumu starp Latvijas un Lietuvas valdībām, kas dod iespējas atvērt jaunas robežas pārejas vietas, tātad ir piedāvājums šādus te grozījumus izdarīt šajā te līgumā, un tiek atvērtas jaunas pārejas vietas, kas būtiski atvieglotu vietējo iedzīvotāju pārvietošanās iespējas un radītu labākus sociālekonomiskos apstākļus šajā reģionā kopumā. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

G.Krasts. Būtu 8. oktobris... 9. oktobris.

Sēdes vadītājs. 9. oktobris. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Grozījums likumā “Par Eiropas konvenciju par spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanu un tās protokoliem””. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Šīs konvencijas labojumā... Šī likumprojekta labojumā faktiski ir tehniskas detaļas... precizēšana un konkrēti saistībā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi, pārraudzības maiņu, tā ir pārgājusi šobrīd kopš 2000. gada 1. janvāra Tieslietu ministrijas pārraudzībā un attiecīgi tātad tiek mainīti pārraugošo institūciju nosaukumi šajā likumprojektā.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu pieņemšanas termiņš?

G.Krasts. 9. oktobris.

Sēdes vadītājs. 9. oktobris. Iebildumu nav.

Izskatām likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Ungārijas Republikas valdības līgumu par sadarbību un savstarpējo palīdzību muitas lietās”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Faktiski jau šī likumprojekta nosaukums runā pats par sevi. Nu tas tātad savā būtībā veicinās tādu ciešāku sadarbību, balstoties uz konkrētu līgumu tiesisko bāzi, kas šī te likumprojekta ietvaros tiek tālāk stiprināta.

Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas...

G.Krasts. 9. oktobris.

Sēdes vadītājs. Termiņš — 9. oktobris.

Nākamais — likumprojekts “Par 1993. gada 29. maija Hāgas konvenciju par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Pašreiz Latvijas Republikā mūsu likumu sistēmā nav regulēta, precīzi regulēta, starpvalstu adopcijas lietu kārtošana. Šīs konvencijas akceptēšana šeit Latvijā tātad noteiks sadarbību bērnu aizsardzībā starp dažādām starptautiskajām institūcijām adopcijas jautājumos un līdz ar to uzlabos to likumisko vidi, kas palīdzēs starpvalstu ietvaros regulēt šos jautājumus.

Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam.

G.Krasts. 9. oktobris.

Sēdes vadītājs. 9. oktobris. Paldies!

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Arnim Kalniņam.

A.Kalniņš (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Rūpniecības, enerģētikas un būvniecības apakškomisijas izbraukuma sēde pirmdien pulksten 12 ar autobusiņu šeit no Saeimas uz mazo upju hidroelektrostaciju apskati — prezentāciju. Uz Tukuma pusi, uz Kurzemi. Lūdzu, var izmantot!

Sēdes vadītājs. Paldies! Annai Seilei.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Parlamentārā izmeklēšanas komisija, kas nodarbojas ar “Latvijas kuģniecības” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas likumības pārbaudi, savu sēdi noturēs pēc 20 minūtēm Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Atgādinu, kolēģi, ka pulksten 17.00 būs iespēja uzklausīt ministru un bankas prezidenta atbildes uz deputātu jautājumiem.

Saeimas sekretāres biedram lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti, nav reģistrējušies: Viola Lāzo, Imants Burvis, Jānis Čevers, Inese Birzniece, Jānis Gaigals, Andrejs Panteļējevs, Linards Muciņš, Pēteris Apinis, Ņina Savčenko, Māris Vītols, Helēna Demakova, Aleksandrs Kiršteins, Helmuts Čibulis, Arnis Razminovičs, Silvija Dreimane, Ingrīda Ūdre, Pēteris Tabūns, Dainis Stalts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, sēde ir slēgta.

Uz Saeimas deputātu jautājumiem sniegtās atbildes

Pēc 2001.gada 4.oktobra sēdes

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labdien! Pulkstenis ir 17.00. Ir pienācis laiks uzklausīt ministru un citu amatpersonu atbildes uz deputātu jautājumiem. Īsi pirms šīs sēdes es saņēmu jautājumu iesniedzēju Latvijas Bankas prezidentam “Par Latvijas Bankas ārzemju aktīviem” pārstāvja Modra Lujāna rakstisku iesniegumu, kurā viņš informē, ka tā kā Latvijas Bankas rakstiskā atbilde uz iesniegtajiem jautājumiem mūs apmierina, mutiska atbilde, kas paredzēta Saeimas 4.oktobra sēdes darba kārtībā, nav nepieciešama. Es, protams, atvainojos bankas prezidentam savu kolēģu vārdā, jo viņi varēja mani ātrāk informēt par savu viedokli, bet... Paldies.

Tālāk uzklausīsim labklājības ministra Andreja Požarnova atbildi uz deputātu grupas jautājumiem labklājības ministram. Lūdzu!

A.Požarnovs (labklājības ministrs). Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Augsti godātie deputāti! Atbilde uz deputātu jautājumiem ir iesniegta rakstiski. Deputāti ir uzdevuši deviņus jautājumus. Pamatā tie skar gan veselības aprūpes finansējumu, gan arī veselības aprūpes sistēmas jautājumu. Šeit ir sniegta rakstiska atbilde, vienīgais, es gribētu piebilst vēl sekojošo. Jā, protams, ja mēs salīdzinām Latvijas veselības aprūpes finansējuma apjomu ar mūsu kaimiņu valstīm, tad mēs varam secināt, ka finansējums ir nepietiekams, lai nodrošinātu visas nepieciešamās vajadzības vēlamajā apjomā.

Šobrīd valdībā notiek ļoti intensīvas debates par nākamā gada valsts budžetu, un jāsaka, ka tas projekts, kas šobrīd ir Ministru kabinetā, tajā projektā ir paredzams pieaugums veselības budžetam par 8 miljoniem, bet mums pašreiz vēl notiek debates, un acīmredzot tuvāko nedēļu laikā mēs valdībā atkārtoti skatīsim budžetu, un es esmu pašreiz optimistisks, ka varētu būt pieaugums veselības budžetam vēl lielāks. Es pašreiz nevaru pateikt, kādi tie reālie skaitļi būs, bet jebkurā gadījumā pieaugums varētu būt lielāks.

Attiecībā par to, vai ar šādu pieaugumu var nosegt visas vēlmes vai ne, jāsaka, ka, protams, veselības aprūpē tehnoloģiju attīstība ir bijusi tāda, ka mēs varam daudz vairāk naudas līdzekļu izlietot, ja gadījumā mēs visiem iedzīvotājiem nodrošinām medicīnisko apjomu tādā kvalitātes līmenī, kādā tas ir rietumvalstīs. Galvenā problēma, kas ir aktualizējusies un kā šeit deputāti uzdod jautājumu, — kādēļ veidojas kritiskā situācija? Tas ir tādēļ, ka vairāku gadu garumā tika pārāk maz uzmanības atvēlēts tieši darba samaksas jautājumiem, un šobrīd tas, ko mēs redzam, galvenā aktualitāte ir tieši personāls — medicīniskais personāls. Un īpaši medicīnas māsu darba samaksa. Bet jāsaka, ka ar iepriekšējiem budžeta grozījumiem jautājums daļēji tika atrisināts, un vidēji valstī darba algas pieaugums medicīnas māsām ir 16 lati.

Vēl attiecībā par to kritisko situāciju, kāda ir veidojusies medikamentu apmaksas jomā. Mums pašreiz tieši šodien notika debates ar Rīgas domes vadību par Rīgas novada slimokasi par tās parādiem, par to, ko darīt ar šo te medikamentu samaksu. Jo atbilstoši noteikumiem tiek apstiprināts medikamentu saraksts, kurus ir iespējams pacientiem saņemt no slimokases apmaksātā veidā, bet, protams, tas ir novadu slimokasu pienākums — strādāt ar ārstiem, izvēloties lētākos medikamentus, lai varētu iekļauties finansējuma ietvaros.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atbilde uz jautājumu ir sniegta.

Ekonomikas ministrs... Papildjautājumus uzdot jau par vēlu. Jūs par vēlu piespiedāt pogu. Nē, diemžēl nē. Jo, atklāti sakot, šo jautājumu ir iesnieguši PCTVL deputāti, kuru pašlaik nav klāt.

Ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis ir iesniedzis steidzamu iesniegumu Saeimas Prezidijam, ka... atklāti sakot, bez motivācijas, ka nevar šodien ierasties uz atbildes sniegšanu. Līdz ar to atbildes tiek pārceltas uz nākamo ceturtdienu pulksten 17.00. Paldies!

Uz Saeimas deputātu jautājumiem

rakstiski iesniegtās atbildes

Latvijas Bankas prezidents E.Repše

Uz jaut. Nr. 129 — dok. Nr. 3528

Par Latvijas Bankas ārzemju aktīviem

A. god. Saeimas deputāti!

Pateicamies par Jūsu vēstuli un interesi par Latvijas Bankas darbību. Atbildē mēģināsim izskaidrot Latvijas Bankas rezervju pārvaldīšanas principus.

Jūsu vēstulē ietvertais 3. jautājums liek domāt, ka nav īsti izprasta ārvalstu valūtas rezervju būtība. Ārvalstu valūtas rezerves, kā norāda nosaukums, iegulda tikai ārvalstīs. Ir vairāki iemesli, kāpēc Latvijas Banka, tāpat kā centrālās bankas visā pasaulē, tur ārvalstu valūtas rezerves.

Ārvalstu valūtas rezerves dod Latvijas iedzīvotājiem iespēju izmantot ārvalstu valūtas. Latvija ir valsts, kurai ir atvērta tautsaimniecība ar lielu ārvalstu tirdzniecības apjomu. Ja kādam iedzīvotājam vai uzņēmumam pietrūkst ārvalstu valūtas, tas bankā var mainīt latus pret ārvalstu valūtu. Savukārt, ja bankām pietrūkst ārvalstu valūtas, tās izmanto iespēju pirkt ārvalstu valūtas no Latvijas Bankas, mainot latus pret Latvijas Bankas ārvalstu valūtas rezervēm. Ja rezerves tiktu ieguldītas Latvijā, šādi darījumi nevarētu notikt, jo Latvijas Bankas rezerves atrastos vietējās bankās, kurām vajadzētu papildus iegādāties ārvalstu valūtu, bet Latvijas Banka nevarētu to sagādāt, jo nauda jau būtu noguldīta bankās.

Ārvalstu valūtas rezerves ir garantija lata stabilitātei. Ārvalstu valūtas rezerves veidojas, kad Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi pārdod ārvalstu valūtu, nopērkot latus. Nopirktā ārvalstu valūta ir segums apgrozībā esošajiem latiem — faktiski var uzskatīt, ka katra lata naudas zīme būtībā ir ne tikai uzticības apliecinājums centrālajai bankai, bet arī valūtas noguldījums, jo katram apgrozībā esošajam latam ir ārvalstu valūtas rezervju segums. Ja šīs rezerves ieguldītu Latvijā, rastos neloģiska situācija — tas būtu tas pats, kā aiziet uz valūtas maiņas punktu, mainīt 100 ASV dolāru pret attiecīgo latu summu un pēc tam prasīt savus ASV dolārus atpakaļ, neatdodot latus. Citiem vārdiem sakot, nopērkot latus par ārvalstu valūtu, apgrozībā esošais latu daudzums palielinās, bet attiecīgajai ārvalstu valūtai jāpaliek ārpus Latvijas, pretējā gadījumā katrs valūtas maiņas darījums mākslīgi ietekmēs kopīgo naudas daudzumu Latvijā.

Ārvalstu valūtas rezerves nodrošina naudas vērtību krīžu un tirgus satricinājumu gadījumos. Ārvalstu valūtas rezerves tiek izmantotas un tās vajag izmantot krīzes situācijās. Piemērs tam ir Krievijas 1998. gada finansu krīze. Pēc šā ekonomiskā šoka Latvijā bija liels ārvalstu valūtas pieprasījums un tad arī tika izmantotas Latvijas Bankas ārvalstu valūtas rezerves. Tā kā rezerves tika un tiek ieguldītas ārvalstīs, kur nebija tādu ekonomisko problēmu kā Krievijā un citās Austrumeiropas valstīs, šīs rezerves varēja mobilizēt un izmantot. Ja rezerves būtu ieguldītas Latvijā, tad, ja krīze sāktos Latvijā, rezervju realizācija nebūtu iespējama un krīzes ietekme palielinātos, nevis samazinātos.

Tātad saskaņā ar pasaules praksi un elementāro loģiku ārvalstu valūtas rezerves jāglabā ārvalstīs. Vēstulē Jūs skārāt arī jautājumu par Latvijas tautsaimniecības attīstībā izmantojamiem kredītresursiem. Latvijas Bankai, protams, rūp Latvijas tautsaimniecības attīstība, un Latvijas Bankai ir instrumenti, kas ļauj attīstīties finansu sektoram un tautsaimniecības nozarēm. Ar šādiem jautājumiem nodarbojas Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvalde, kas izmanto monetārās politikas instrumentus (latos), lai veicinātu kontrolētu tautsaimniecības attīstību. Piemēram varam minēt Latvijas Bankas tīros iekšzemes kredītus, kuru vidējais mēneša apjoms šogad ir aptuveni 50 milj. latu. Naudas daudzums apgrozībā tiek palielināts arī ar mijmaiņas instrumentu palīdzību, un to vidējais mēneša apjoms šogad ir aptuveni 150 milj. latu. Rezultātā kreditēšana Latvijā notiek ļoti aktīvi — šogad vien banku kredītportfelis ir palielinājies par 44,5% , kas ir gandrīz maksimālais kāpums, ko var pieļaut, lai tautsaimniecība “nepārkarstu”, radot dažādas ekonomiskas problēmas. Lai gan attīstītajām valstīm ir ekonomiskas grūtības, Latvijas tautsaimniecības izaugsmes temps ir ļoti augsts un inflācija ir iepriecinoši zema. Tautsaimniecības izaugsme ir vērojama visos sektoros — rūpniecības, apkalpojošās sfēras, transporta u.c. Ja radīsies vajadzība tālāk stimulēt Latvijas tautsaimniecības attīstību, Latvijas Banka izmantos monetāro instrumentu klāstu, kuros, protams, izmantoti latu, nevis ārvalstu valūtu resursi.

Priecājamies, ka Jūs 1. jautājumā paužat rūpes par ārvalstu valūtas rezervju ienesīgumu. Kā zināms, peļņas apjoms ir tieši saistīts ar uzņemtajiem riskiem. Jo lielāks risks, jo lielāka iespēja pelnīt, un otrādi. Latvijas Bankai, tāpat kā centrālajām bankām visā pasaulē, jānodrošina pietiekama peļņa, darbojoties ar saprātīgu risku. Tā kā ārvalstu valūtas rezerves izmantojamas krīzes situācijās, vispirms jānodrošina, lai rezerves nezaudētu vērtību. Tā kā krīzes nav iespējams prognozēt, rezervju vērtībai visu laiku jābūt stabilai. Tāpēc Latvijas Bankas padome ārvalstu valūtas rezervju ieguldīšanas vadlīnijās ir noteikusi pamatprincipus šādā secībā: drošība, likviditāte, peļņa. Daudzas centrālās bankas savas valūtas rezerves pārvalda ļoti konservatīvi, ieguldot tikai vislikvīdākajos īstermiņa valdības vērtspapīros, jo šādiem instrumentiem vienmēr ir peļņa. Ja Latvijas Banka izmantotu šādu stratēģiju, tad, ievērojot ārvalstu valūtas rezervju sadalījumu atbilstoši valūtu proporcijai SDR valūtu grozā, varētu gaidīt vidējo gada ienesīgumu 4,5%.

Gads

1991

1992

1993

1994

1995

1996

1997

1998

1999

2000

Ienesīgums

9,0%

7,1%

5,3%

4,1%

4,5%

3,2%

3,0%

3,3%

2,7%

3,2%

Tā kā ilgtermiņā rezerves var ieguldīt ar labākiem nosacījumiem, Latvijas Bankas ārvalstu valūtas rezervju ieguldīšanas vadlīnijās par portfeļa pamatu ir izvēlēti 1—3 gadu valdības vērtspapīri attiecīgajās ārvalstīs. Nākamajā tabulā apkopotie dati liecina, ka šo vērtspapīru peļņa salīdzinājumā ar īstermiņa vērtspapīru vai noguldījumu peļņu ir svārstīgāka, bet lielāka (vidējais ienesīgums — 6,7%).

Gads

1991

1992

1993

1994

1995

1996

1997

1998

1999

2000

Ienesīgums

9,2%

11,6%

10,2%

3,4%

11,5%

5,2%

3,3%

6,1%

1,9%

4,7%

Ir svarīgi minēt, ka gada ienākumi no 1—3 gadu valdības vērtspapīriem nekad nav bijuši negatīvi. Tāpēc, izvēloties šādu stratēģiju, Latvijas Banka nodrošina lielāku ilgtermiņa peļņu, neuzņemoties īpaši lielu risku. Daudzas citas centrālās bankas, t. sk. Eiropas Centrālā banka, arī iegulda savas ārvalstu rezerves šādos vērtspapīros tieši tādu pašu apsvērumu dēļ.

Svarīgi ir minēt arī likviditātes risku. Latvijas Banka un pārējās pasaules centrālās bankas likviditātes apsvērumu dēļ ārvalstu rezerves iegulda galvenokārt vērtspapīros, nevis banku noguldījumos. Centrālās bankas rezerves nepilda savas funkcijas, ja krīzes laikā tās ir ieguldītas noguldījumos, jo tādā gadījumā šie līdzekļi nav pieejami. Savukārt vērtspapīri ir brīvi tirgojami un krīzes gadījumos tos var ātri un ērti pārdot.

Atbildot uz Jūsu 2. jautājumu, vēlamies informēt, ka Latvijas Banka, rūpējoties par peļņu, iegulda līdzekļus arī augsta reitinga starptautisko institūciju un korporatīvajos (uzņēmumu) parāda vērtspapīros. Tas dod iespēju gūt papildu peļņu, bet arī risks, protams, attiecīgi palielinās. Tāpēc nepieciešami profesionāli darbinieki, kas pārvalda un kontrolē šādus riskus. Visi Latvijas Bankas darbinieki, kuri ir atbildīgi par ieguldījumiem un to riskiem, ir nokārtojuši vai kārto eksāmenus, kas ļauj iegūt Finansu analītiķa sertifikātu (CFA — Chartered Financial Analyst). Šos eksāmenus organizē un koordinē Investīciju vadības un izpētes asociācija (AIMR — Association for Investment Management and Research) ASV. Šis sertifikāts ir augstākais starptautiski atzītais novērtējums finansu analītiķa profesijā. Lai iegūtu sertifikātu, ar vismaz gada starplaiku jānokārto trīs sarežģīti eksāmeni, jāsagādā atsauksmes no citiem šīs finansu jomas profesionāļiem un jāpierāda finansu ētikas zināšanas.

Latvijas Bankas ieguldījumu stratēģija un nopietna pieeja darbinieku profesionālajai pilnveidei ir guvusi starptautisku atzinību. Starptautiskais valūtas fonds, Pasaules banka, Starptautisko norēķinu banka un citas starptautiskās finansu institūcijas jau vairākas reizes lūgušas Latvijas Bankas speciālistus dalīties pieredzē un mācīt citu centrālo banku darbiniekiem, kā efektīvāk pārvaldīt ārvalstu valūtas rezerves.

Vēlreiz izsakām pateicību par Jūsu interesi par Latvijas Bankas darbību. Ceram, ka esam Jums izskaidrojuši un pārliecinājuši Jūs, ka Latvijas Bankai rūp gan Latvijas attīstība, gan profesionāla un veiksmīga ārvalstu rezervju ieguldīšana, kas savukārt veicina tautsaimniecības izaugsmi.

Ar cieņu, —

Latvijas Bankas prezidents E.Repše

CFA Valūtas operāciju pārvaldes vadītājs R.L.Grava

 

 

 

Uz jaut. Nr.129 — dok. Nr.3528a

Par Latvijas Bankas ārzemju aktīviem

Sniedzam papildus metodiska rakstura skaidrojumu par Latvijas Bankas ārvalstu valūtas rezervju ienesīguma aprēķināšanu.

Aprēķinātās vidējās ienesīguma likmes ir vidējās aritmētiskās likmes pa 10 gadiem — no 1991. līdz 2000. (visi skaitļi saskaitīti un izdalīti ar 10). Šo periodu izvēlējāmies tāpēc, ka tas sakrīt ar LB darbības laiku. SDR īstermiņa likmēm ir ņemtas vēsturiskas 3 mēnešu likmes visās SDR groza valūtās un no tām izrēķināta vidējā svērtā SDR likme katram gadam. Tāpat arī ilgtermiņa likmēm ir ņemtas vēsturiskās 1–3 gadu Salomon Brothers valdības vērtspapīru indeksa likmes visās SDR valūtās un no tām izrēķināta vidējā svērtā SDR likme katram gadam. Tātad īstermiņa vidējā likme ir (9+7.1+5.3+4.1+4.5+3.2+3+3.3+2.7+3.2):10=4,5%, ilgtermiņa vidējā likme ir (9.2+11.6+10.2+3.4+11.5+5.2+3.3+6.1+1.9+4.7):10=6,7%. Šīs nav LB nopelnītās likmes, bet likmes, ko pelna iepriekš minētie vērtspapīru indeksi.

Deputātu vēstulē minēts, ka ienākumi no noguldījumiem ārvalstu kredītiestādēs 2000.gadā ir 5001 tūkstotis latu jeb 2,58%. Acīmredzot deputāti skaitli ir aprēķinājuši, izdalot “Procentus par noguldījumiem ārvalstu kredītiestādēs un citās ārvalstu finanšu institūcijās” no LB peļņas un zaudējumu aprēķina ar aktīvu daļu, kas ir ieguldīti ārvalstu kredītiestādēs:

5001:((169684+218458):2)=2,58%.

Šādi rēķināt nav korekti, jo 29.tabulā aktīvi uzrādīti sadalījumā pa sektoriem, un sektorā “Ārvalstu kredītiestādes” ir iekļauti ne tikai noguldījumi, bet arī kredītiestāžu izdotie vērtspapīri. Korektāk būtu izmantot skaitli no 5.tabulas “Īstermiņa noguldījumi ārvalstu kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās”. Tad, pēc deputātu lietotās metodoloģijas, iznāktu, ka ienesīguma likme ir

5001:((49218+81660):2)=7,64%.

Jāpiebilst, ka, lietojot šādu metodiku rezultāts ir neprecīzs, jo vidējais depozītu apjoms ir izrēķināts, lietojot neprecīzu vidējo noguldījumu apjomu. Tā kā noguldījumu apjoms pa mēnešiem ir ļoti svārstīgs, tad labāk lietot noguldījumu vidējo apjomu pa mēnešiem. Tad ienesīguma likme ir 5001:77322=6,47%, kas arī atbilst likmēm finanšu tirgos 2000.gadā.

Nākošais deputātu aprēķinātais skaitlis — ienākumi no ieguldījumiem ārvalstu valdību un uzņēmumu vērtspapīros un institūcijās — ir 23,333 tūkstoši latu jeb 4,98%. Precīzi nezinām, kā aprēķināts šis skaitlis, bet izskatās, ka ir izdalīts “Ienākums par vērtspapīriem” no LB peļņas un zaudējumu aprēķina ar attiecīgajiem aktīviem

23333:((238028+9430+126311+126073+226933+1384+64736+144768):2)=4,28%

Vērtspapīriem ienesīgumu šādi nevar rēķināt, jo netiek ņemta vērā nerealizētā vērtspapīru peļņa, kura parādās pārvērtēšanas kontā. 2000.gadā nerealizētā peļņa no finanšu instrumentiem palielinājās par 8054 tūkst.latu. Tāpēc pareizāk šo rādītāju būtu rēķināt šādi

(23333+8054):((238028+76818+126312+30524+226657+99280+64736+31391):2)=7,02%.

Šeit parādītajā aprēķinā pie realizētās peļņas ir pieskaitīta arī nerealizētā peļņa (8054 tūkst.latu), jo tā noteikti jāņem vērā pie ienesīguma aprēķina (skat.2000.gada pārskata 42.lpp.). Aktīvu apjoms aprēķināts no 5.tabulas. (Arī šajā gadījumā precīzāk būtu lietot mēneša vidējos apjomus, bet, tā kā tie nav bijuši tik svārstīgi kā noguldījumu apjomi, tad rezultāts nav būtiski atšķirīgs.)

Kas attiecas uz vēstulē minēto 3.skaitli — ienākumi no ieņēmumiem par noguldījumiem iekšzemes kredītiestādēs — 1721 tūkstotis latu jeb 10,11%, tad tas ir rēķināts metodiski nepareizi

1721:((18141+15919):2)=10,11%.

Šajā aprēķinā izdalīti “Procenti par kredītiem kredītiestādēs” no LB peļņas un zaudējumu aprēķina ar aktīviem iekšzemes kredītiestādēs. Šie skaitļi attiecas uz kredītiem, jo LB dod komercbankām un par to saņem procentus. Tiem nav nekāda sakara ar rezervju ieguldīšanu un pelnīšanu. Tie ir monetārās politikas instrumenti, un to galvenais mērķis nav pelnīt. Latvijas Banka kā valsts centrālā banka neveic ieguldījumus iekšzemes kredītiestādēs, bet gan izsniedz tām latu resursus kredītu veidā, ja tie kredītiestādēm ir nepieciešami likviditātes uzturēšanai. Pamatā tie ir t.s. repo darījumi, kad Latvijas Banka izsniedz kredītiestādēm latu resursus pret vērtspapīru ķīlu. Latvijas Bankas 2000.gada pārskata 29.tabulu nevar izmantot par Latvijas Bankas izsniegto kredītu informācijas avotu, jo tā tiek publicēta citiem mērķiem — atspoguļot Latvijas Bankas kredītrisku. Šajā tabulā repo kredīti ir atspoguļoti sektorā “Latvijas valdība”, jo repo darījums tiek atspoguļots kā vērtspapīru pirkšana ar sekojošu atpārdošanu, un, tā kā Latvijas Banka kredīta izsniegšanas brīdī iegūst sava īpašuma valdības vērtspapīru, tad tai rodas prasības pret valdību.

Informācija par Latvijas Bankas izsniegtajiem kredītiem ir atrodama Latvijas Bankas 2000.gada pārskata 38.lpp. publicētajā Latvijas Bankas bilancē. Faktiskie kredītu kredītiestādēm atlikumi 2000.gada beigās (iekļaujot repo kredītus) bija 42 530 tūkst.latu, bet 1999.gada beigās — 63 322 tūkst.latu (skat.38.lpp.). Tomēr šo divu rādītāju vidējais lielums ir tikai aptuvens rādītājs, tāpēc precīzam aprēķinam ir jāizmanto katras dienas kredītu kredītiestādēm vidējais atlikums, kas 2000.gadā bija 40 750 tūkst.latu. Patiesais kredītiestādēm izsniegto kredītu vidējais ienesīgums 2000.gadā bija 4,22 procenti.

Ar cieņu, —

Latvijas Bankas prezidents E.Repše

Valūtas operāciju pārvaldes

2001.gada 3.oktobrī Riska kontroles daļas vadītāja D.Brunere

Kopsavilkums

2001. gada 4. oktobra sēdē3. lasījumā pieņēma likumus:

— “Grozījumi likumā “Par policiju””. (Reģ. nr. 842) (dok. nr. 3533) Balsojums: 77 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Konkurences likums”. (Reģ. nr. 804) (dok. nr. 3558) Balsojums: 68 par, 0 pret, 0 atturas.

2. lasījumā kā steidzamus pieņēma likumus:

 

— ”Par Daugavpils Universitātes Satversmi”. (Reģ. nr. 985) (dok. nr. 3414; nr. 3414B) Balsojums: 77 par, 1 pret, 1 atturas.

— “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”. (Reģ. nr. 1023) (dok. nr. 3523; nr. 3523B) Balsojums: 74 par, 0 pret, 0 atturas.

2. lasījumā pieņēma likumu:

 

— “Par Hāgas 1980. gada 25. oktobra Konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem”. (Reģ. nr. 864) (dok. nr. 3009; nr. 3549) Balsojums: 66 par, 0 pret, 0 atturas.

2. lasījumā pieņēma likumprojektus:

 

— “Mēslošanas līdzekļu aprites likums”. (Reģ. nr. 899) (dok. nr. 3112; nr. 3534) Balsojums: 76 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem””. (Reģ. nr. 964) (dok. nr. 3383; nr. 3535) Balsojums: 72 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Ieguldītāju aizsardzības likums”. (Reģ. nr. 973) (dok. nr. 3392; nr. 3536) Balsojums: 77 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījums Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā”. (Reģ. nr. 965) (dok. nr. 3384; nr. 3537) Balsojums: 71 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. (Reģ. nr. 961) (dok. nr. 3376; nr. 3538) Balsojums: 64 par, 4 pret, 11 atturas.

— “Valsts darba inspekcijas likums”. (Reģ. nr. 906) (dok. nr. 3137; nr. 3541) Balsojums: 79 par, 0 pret, 0 atturas.

1. lasījumā pieņēma likumprojektus:

 

— “Grozījums likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām””. (Reģ. nr. 968) (dok. nr. 3387; nr. 3519) Balsojums: 70 par, 0 pret, 2 atturas.

— “Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā”. (Reģ. nr. 966) (dok. nr. 3385; nr. 3520) Balsojums: 74 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm””. (Reģ. nr. 975) (dok. nr. 3400; nr. 3522) Balsojums: 71 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”. (Reģ. nr. 998) (dok. nr. 3440; nr. 3524) Balsojums: 60 par, 0 pret, 16 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””. (Reģ. nr. 1001) (dok. nr. 3443; nr. 3525) Balsojums: 62 par, 1 pret, 13 atturas.

— “Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. (Reģ. nr. 976) (dok. nr. 3401; nr. 3527) Balsojums: 80 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”. (Reģ. nr. 1002) (dok. nr. 3444; nr. 3539) Balsojums: 60 par, 0 pret, 14 atturas.

— “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā”. (Reģ. nr. 1003) (dok. nr. 3445; nr. 3540) Balsojums: 58 par, 0 pret, 13 atturas.

— “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības vienošanos par savstarpēju palīdzību katastrofu gadījumos”. (Reģ. nr. 956) (dok. nr. 3368; nr. 3550) Balsojums: 78 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par savstarpēju palīdzību dabas katastrofu un citos plaša mēroga nelaimes gadījumos”. (Reģ. nr. 954) (dok. nr. 3366; nr. 3551) Balsojums: 57 apar, 2 pret, 23 atturas.

— “Par Eiropas Sociālo hartu”. (Reģ. nr. 982) (dok. nr. 3408; nr. 3552) Balsojums: 71 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Grozījums Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumā par valsts robežas šķērsošanas vietām”. (Reģ. nr. 960) (dok. nr. 3375; nr. 3553) Balsojums: 73 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījums likumā “Par Eiropas konvenciju par spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanu un tās protokoliem””. (Reģ. nr. 952) (dok. nr. 3349; nr. 3554) Balsojums: 73 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Latvijas Republikas valdības un Ungārijas Republikas valdības līgumu par sadarbību un savstarpējo palīdzību muitas lietās”. (Reģ. nr. 978) (dok. nr. 3404; nr. 3555) Balsojums: 70 par, 0 pret, 0 atturas.

—”Par 1993. gada 29. maija Hāgas konvenciju par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos”. (Reģ. nr. 967) (dok. nr. 3386; nr. 3556) Balsojums: 72 par, 0 pret, 0 atturas.

Nodeva komisijām likumprojektus:

 

— “Grozījums likumā “Par svētku un atceres dienām””. (Reģ. nr. 1022) (dok. nr. 3516; nr. 3516A) Nodeva Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai (atbildīgā).

— “Grozījums Militārpersonu izdienas pensiju likumā”. (Reģ. nr. 1024) (dok. nr. 3530; nr. 3530A) Nodeva Sociālo un darba lietu komisijai (atbildīgā) un Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

— “Grozījums likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””. (Reģ. nr. 1025) (dok. nr. 3531; nr. 3531A) Nodeva Sociālo un darba lietu komisijai (atbildīgā) un Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

— “Grozījums Prokuroru izdienas pensiju likumā.” (Reģ. nr. 1026) (dok. nr. 3532; nr. 3532A) Nodeva Sociālo un darba lietu komisijai (atbildīgā) un Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

— “Grozījumi Koncesiju likumā”. (Reģ. nr. 1027) (dok.nr. 3559; nr. 3559A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā).

Pieņēma lēmumus:

 

— “Par Alda Stieņa apstiprināšanu par Madonas rajona tiesas tiesnesi”. (dok. nr. 3542) Balsojums: 70 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Dzintras Apines apstiprināšanu par Madonas rajona tiesas tiesnesi”. (dok. nr. 3543) Balsojums: 69 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Ivetas Kromānes apstiprināšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi”. (dok. nr. 3544) Balsojums: 66 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Igora Kligača apstiprināšanu par Ventspils tiesas tiesnesi”. (dok. nr. 3545) Balsojums: 67 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Ineses Mudeles apstiprināšanu par Tukuma rajona tiesas tiesnesi”. (dok. nr. 3546) Balsojums: 71 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Par Daiņa Pētera Kļaviņa atkārtotu iecelšanu par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi” (dok. nr. 3547) Balsojums: 69 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Par Daiņa Pētera Kļaviņa iecelšanu par Madonas rajona tiesas tiesnesi”. (dok. nr. 3548) Balsojums: 63 par, 0 pret, 0 atturas.

Nodeva Pieprasījumu komisijai:

 

— deputātu E.Baldzēna, O.Grīga, R.Labanovska, L.Bojāra, G.Freimaņa, V.Lauska, O.Zvejsalnieka, H.Soldatjonokas, J.Lejas un J.Ādamsona pieprasījumu finansu ministram G.Bērziņam par valsts budžeta likumprojekta 2002. gadam iesniegšanu Saeimā. (dok. nr. 3568)

Jautājumi un atbildes:

 

— Saeima saņēma Latvijas Bankas prezidenta E.Repšes atbildi uz deputātu J.Urbanoviča, M.Lujāna, J.Sokolovska, A.Golubova, O.Deņisova un I.Solovjova jautājumu par Latvijas Bankas ārzemju aktīviem. (dok. nr. 3528)

— Saeima saņēma labklājības ministra A.Požarnova atbildi uz deputātu A.Golubova, A.Klementjeva, O.Tolmačova, J.Sokolovska un M.Bekasova jautājumu par stāvokli iedzīvotāju veselības aprūpē.

— Saeima saņēma labklājības ministra A.Požarnova atbildi uz deputātu A.Golubova, A.Klementjeva, O.Tolmačova, J.Sokolovska un M.Bekasova jautājumu par stāvokli veselības aprūpē.

Saeimas preses dienests

Frakciju viedokļi

Pēc 2001. gada 4. oktobra sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

R.Ražuks (savienības “Latvijas ceļš” frakcija): Šodien Saeimas sēde bija ļoti lietišķa un nopietna. Pirmkārt, tāpēc, ka svarīgākie likumprojekti saistīti ar sociālo sfēru – Latvijas cilvēku labklājību.

Šodien tika pagarināts likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Tas ir ļoti zīmīgs plašas sabiedriskās diskusijas turpinājums pagājušajā piektdienā notikušajai Vislatvijas pensionāru sanāksmei, kurā tika izteikti konkrēti priekšlikumi un prasības. Tāpēc visi Saeimas deputāti, ne tikai Sociālo un darba lietu komisijā, turpinās par tiem diskutēt. Savienība “Latvijas ceļš” iestājas par pilnīgu ierobežojumu atcelšanu strādājošajiem pensionāriem, lai viņi varētu strādāt un saņemt pilnu pensiju. Mēs uzskatām, ka šie ierobežojumi tagad ir jāatceļ, jo tie tika pieņemti piespiedu kārtā sliktā sociālā budžeta stāvokļa dēļ.

Turpmāk, protams, ir jādiskutē par izmaiņām pensiju formulā, no minimālās algas atgriežoties pie vidējās apdrošināšanas iemaksu algas par pēdējiem četriem gadiem, kā arī atļaujot priekšlaicīgu pensionēšanos, nosakot tās aizliegumu tikai nākotnē. Mēs diskutēsim par šiem un arī citiem priekšlikumiem, jo tas ir ļoti svarīgi Latvijas iedzīvotājiem.

Saeima šodien pirmajā lasījumā pieņēma likumprojektu “Par Eiropas Sociālo hartu”, kas ir nozīmīgs nostiprinājums mūsu panākumiem starptautisko līgumu līmenī.

Personīgi man svarīgs ir arī šodien izskatīšanai komisijās nodotais likumprojekts “Grozījums likumā “Par svētku un atceres dienām””, kas nosaka 21.augustu par atceres dienu tāpat kā 4.maiju un 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres dienu — 20.janvārī.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija): Tautas partijas frakcija pagājušajā nedēļā strādāja ar, mūsuprāt, vissvarīgākā – sociālā – jautājuma risināšanu: priekšlikumu gatavošanu grozījumiem pensiju likumā. Ar patiesu gandarījumu gribu atzīt, ka mums ir izveidojusies ļoti sekmīga sadarbība ar Latvijas Pensionāru federāciju – notikušas jau vairākas kopīgas sēdes, un esam principiāli vienojušies par nepieciešamību izdarīt grozījumus pensiju likumā, lai tas būtu pēc iespējas taisnīgāks.

Gribētu informēt par trim vissvarīgākajām lietām, kurās esam panākuši vienošanos. Vislielākā problēma mūsu pensiju sistēmā ir tā, ka ir ļoti daudz pensionāru, kuri ilgajos padomju un arī neatkarības gados godīgi strādājuši, bet dažu pensiju likuma nepilnību vai arī nezināšanas dēļ saņem nepiedodami mazu pensiju. Tādēļ, pirmkārt, esam vienojušies, ka tās pensijas, kas ir mazākas par 30 latiem, nekavējoties jāpaaugstina, lai, sākot ar nākamo gadu, tās sasniegtu vismaz 30 latu līmeni. Bet arī tas ir ļoti maz, tādēļ mēs ierosināsim straujāk indeksēt pensijas, kuras ir no 30 līdz 90 latiem. Tas nozīmē, ka ne tik strauji palielināsies pensijas, kas ir no 90 līdz 150 latiem, bet līdz 2005.gadam tiks saglabāta sistēma, kāda ir šobrīd – netiks indeksētas 130 latu un lielākas pensijas. Tādējādi viss pēdējos gados sekmīgi iekasētais sociālā nodokļa apjoms tiks izmantots galvenokārt mazo pensiju straujākai paaugstināšanai.

Otra lieta – par strādājošo pensionāru tiesībām saņemt pilnu pensiju. Tautas partijas viedoklis ir nedaudz atšķirīgs nekā savienībai “Latvijas ceļš”, jo mēs pilnībā pievienojamies Latvijas Pensionāru federācijas un Vislatvijas pensionāru sanāksmē izteiktajam viedoklim par strādājošo pensionāru pilnas pensijas saņemšanas ierobežojumu pakāpenisku atcelšanu. Tādēļ mēs ierosinām: tiem pensionāriem, kuru pensija nepārsniedz 90 latus, 2002.gadā dot tiesības saņemt pilnu pensiju, bet 2003.gadā - tiem, kuriem tās nepārsniedz 120 latus; savukārt 2004.gadā - pensionāriem, kuriem pensija nepārsniedz 150 latus, bet ar 2005.gadu vispār atcelt pensiju saņemšanas ierobežojumus. Līdz ar to visi pensionāri varēs saņemt pilnu pensiju. Šādu pozīciju atbalsta arī Latvijas Pensionāru federācija.

Treškārt, mēs ierosinām saglabāt pašreizējo sistēmu par noteiktu iedzīvotāju kategoriju priekšlaicīgu pensionēšanos.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Šodien vēlos informēt par apvienības TB/LNKK Saeimas frakcijas deputātu un arī Saeimas sēdē padarīto.

Pagājušajā nedēļā frakcijas deputāti uzklausīja Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora, Kriminālpolicijas un Muitas priekšnieku informāciju par nodokļu iekasēšanas pieauguma tempa palielināšanu valstī, jo valsts budžeta sagatavošanas posmā tam ir ļoti būtiska nozīme, lai varētu risināt tos jautājumus, par kuriem jau runāja J.Lagzdiņa kungs.

Tikšanās laikā tika runāts par akcīzes nodokļa iekasēšanu un prognozēm 2002.gadā. Tomēr jāsaka, ka palika neatbildēti jautājumi par akcīzes preču nodokļu iekasēšanu, konkrēti – degvielai un alkoholiskajiem dzērieniem, šo iekasējumu līmeni saglabājot šā gada līmenī. Neraugoties uz to, ka Valsts ieņēmumu dienests saņem lielu papildu finansējumu kontrabandas apkarošanas darba uzlabošanai, iekasējumu būtisks palielinājums netiek paredzēts. Tāpēc šī neatbilstība rada izbrīnu par Valsts ieņēmumu dienestam un valdībai kopumā izvirzītajiem uzdevumiem, jo ekonomika tomēr attīstās un pieaug arī automašīnu lietotāju skaits un degvielas realizācijas apjoms.

Runājot par šodienas sēdi, vēlos minēt to, ka Saeimas vairākums atbalstīja mūsu frakcijas sagatavotos priekšlikumus grozījumiem Koncesiju likumā, kas paredz nepieciešamību veikt revīziju esošā Koncesiju likuma daļā par procesa organizēšanu. Likums pieņemts jau gandrīz pirms diviem gadiem, spēkā tas ir no 2000.gada 1.februāra, taču šajā laikā nav noslēgts neviens koncesiju līgums ne ar vienu uzņēmumu par būtisku infrastruktūras, dabas objekta apguvi, izejvielu ieguvi vai kāda ceļa izbūvi. Mūsuprāt, nelaime ir tā, ka šīs koncesiju izsniegšanas tiesības ir sadrumstalotas dažādās institūcijās, tāpēc ierosinājuma galvenā doma ir veidot vienotu institūciju, kas būtu atbildīga par koncesijas līguma slēgšanu ar konkrētiem operatoriem, un tādā veidā uzņēmējiem darīt vieglāk saprotamu šo resursu apsaimniekošanas iespēju sistēmu.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Esam patīkami pārsteigti par valdības partiju atbalstu lēmumam pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, piedāvājot arī savus priekšlikumus, kas būs labvēlīgi pensionāru prasībām. Zināmā mērā tas ir Vislatvijas pensionāru sanāksmes nopelns, jo sliktākajā gadījumā tiktu izteikta neuzticība Ministru kabinetam. Šajā situācijā visos jautājumos, kuros sociāldemokrāti bija iesnieguši savus priekšlikumus, valdības partijas atkāpjas no Ministru kabineta priekšlikumiem. Tas ir saistīts ar nepiedodami mazajām pensijām, kad cilvēks ar 30 un 40 gadu darba stāžu saņem tikai 30 latus, tas ir, tikpat, cik saņem noziedznieks, kas 35 gadus ir bijis cietumā. Neapšaubāmi, šīm mazajām pensijām nepieciešama straujāka indeksācija, jāatstāj arī priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas, ja mēs sievietēm pensijas vecumu paaugstinām par četriem bet vīriešiem par diviem gadiem.

Gribētu runāt par vēl vienu lietu, ko valdības partijas aizvien vēl nav minējušas, kurā ir pietiekami daudz priekšlikumu. Valstij jāpieņem sociālās attīstības programma, kas pakāpeniski izstrādātu tādu pasākumu kompleksu, kas nodrošinātu pensijas lieluma atbilstību iztikas minimumam. Tas ir viens no reālajiem nepieciešamajiem mērķiem.

Vēl netika runāts arī par to, ka nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut pensijas vecuma paaugstināšanu, taču, tāpat kā Andra Šķēles, tā arī Andra Bērziņa valdības deklarācijā melns uz balta redzams, ka pensijas vecums pakāpeniski būtu jāpalielina līdz 65 gadiem.

Gribētu uzsvērt, ka savulaik izveidojies sociālā budžeta deficīts tagad ir mazinājies, taču tas noticis tieši uz sociālo garantiju samazinājuma rēķina. Manuprāt, bijušas daudzas iespējas to darīt citādāk. Kā viena no iespējām ir 1999.gadā pieņemtais lēmums par papildkompensāciju politiski represētajām personām par nometnēs un izsūtījumā pavadītajiem gadiem, kas būtu jāmaksā no valsts budžeta. Tas būtu ļoti loģiski. Tomēr katru gadu šie 18 miljoni tiek izņemti no sociālā budžeta.

Vēl gribu uzsvērt, ka pēckara gados tieši pensionāru devums radīja šajā laikā izveidoto īpašumu, kurš arī tiek privatizēts. Pēc valdības partiju pārstāvju atzinumiem, piemēram, Guntars Krasts atzīst, ka šis īpašums pat pēc bilances vērtības, kas ir zemāka par tirgus vērtību, ir 3,3 miljardi, reāli Privatizācijas fondā ir ienākuši tikai 100 miljoni latu. Tāpēc pie labas gribas pensijas varētu būt lielākas, arī valsts subsīdijas.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Par daudz ko jau stāstījuši kolēģi, bet šodien viens no, mūsuprāt, svarīgākajiem ir jautājums par Latvijas un Lietuvas vienošanos par palīdzību dabas katastrofu gadījumā. Diemžēl mūsu frakcijas viedoklis netika uzklausīts, jo kārtējo reizi šī vienošanās ir neizdevīga Latvijas pusei. Lietuvieši vienošanās tekstā ir ierakstījuši atsevišķu punktu par to, ka šī vienošanās neattiecas uz katastrofām Latvijas un Lietuvas teritoriālajos ūdeņos. Tātad lietuvieši veiksmīgi izvairījušies no Latvijas valsts iespējamās kontroles, kā arī mūsu aktivitātēm, izsakot savu viedokli par Būtiņģes naftas terminālu. Konflikts starp Latviju un Lietuvu par Latvijas teritoriālo ūdeņu piesārņošanu ar Būtiņģes naftas termināla atkritumiem aizvien turpinās – Latvija ir pieprasījusi 67 000 latu kompensāciju, bet Lietuva labākajā gadījumā ir ar mieru maksāt 6 000 latus. Par šo jautājumu, protams, diskusijas turpināsies arī nākamajās Saeimas sēdēs. Domāju, ka šis jautājums izraisīs aktīvu Vides aizsardzības kluba un Latvijas Zaļās partijas rīcību.

Pagājušajā nedēļā Vides apakškomisijas deputāti apmeklēja Getliņu izgāztuvi, bet nākamnedēļ, turpinot šī jautājuma analīzi par veiksmīgu Pasaules bankas finansētā biogāzes ieguves projekta realizāciju, tiksies ar SIA “Getliņu izgāztuve” padomes priekšsēdētāju Lavendeļa kungu.

Gan apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas, gan arī Vides apakškomisijas deputāti intensīvi risina arī jautājumu par papildu finansējuma piešķiršanu Reģionālās attīstības fondam. Šajā gadā valsts ir paplašinājusi depresīvo rajonu teritorijas, ir arī vairāki jauni pagasti. Diemžēl finansējums ir palicis pagājušā gada līmenī un pieprasījums par 750 000 latu piešķiršanu nav pat izskatīts, līdz ar to šie depresīvie rajoni nākamgad nesaņems ne santīma, tātad nebūs iespējams realizēt arī jaunus projektus. Tādēļ mūsu frakcija tuvākajā laikā uz tikšanos aicinās finansu ministru G.Bērziņu un citas atbildīgās amatpersonas, jo mīlēt depresīvos rajonus un šos cilvēkus vajag reāli – arī ar finansiālu atbalstu. Jo pretējā gadījumā neveidosies jaunas darba vietas un netiks piesaistīti jauni cilvēki, kuri mēģinātu atvērt savu biznesu, tādā veidā iekustinot saimniecību šajos depresīvajos rajonos – Latgalē, Igaunijas pierobežā un daudzās citās vietās. Varbūt vismaz vēlēšanu laikā varētu rast kādu iespēju, jo 750 000 latu nav milzu summa.

Un vēl. Varbūt nedaudz vajadzētu samazināt nepārdomātos Aizsardzības ministrijas tēriņus, jo, bieži vien, klausoties teorijās par totālu mobilizāciju, prātā nāk padomju laika kara komisariāti, kur cilvēki bija reģistrēti un viņi zināja, kur jāierodas. Turklāt šis jautājums tika risināts dinamiski. Diemžēl Latvijā tas viss ir palicis tikai runu līmenī. Varbūt totālas mobilizācijas vietā būtu vajadzīga normāla profesionāla armija?

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!