Informācija

Par 2001.gada septembrī

Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas Iesniegumu birojā saņemtajiem iesniegumiem

Mandātu un iesniegumu komisijas priekšsēdētāja V.Muižniece

Iesniegumu biroja vadītāja E.Alksne

Par saņemtajiem iesniegumiem konkrēti

I. Priekšlikumi un atsauksmes par politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem

Atsaucoties uz nesenajiem traģiskajiem notikumiem Amerikas Savienotajās Valstīs, Lietuvas iedzīvotājs A.Saulaitis ir norūpējies par Latvijas tautu un aicina būt vienotiem, ievērot Dieva padomus. Autors apgalvo, ka Latvijas nākotne ir mūsu pašu rokās. — 1

Rīdzinieks V.Spaksis, sekojot notikumiem pasaulē, pievēršas traģiskajiem terora aktiem Amerikas Savienotajās Valstīs, meklē cēloņus un izeju no līdzīgām situācijām nākotnē. — 1

E.Nitišs atbalsta Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā un līdzdalību NATO un pieprasa NATO karaspēka izvietošanu Latvijā. Autors atgādina deputātiem par Saeimas vēlēšanu tuvošanos (iesniegums saņemts pa faksu). — 1

Rīdzinieks A.Ābers, atgādinot Saeimas vēlēšanu tuvošanos, asi kritizē deputātu un valdības darbu par nespēju iedarbināt pretkorupcijas likumu, par valsts budžetā paredzētajiem niecīgajiem līdzekļiem veselības aprūpei un medikamentu kompensēšanai, par slimokasu netaisnīgo ārstu sodīšanu par medikamentu izrakstīšanu. — 1

Amerikas Savienotajās Valstīs dzīvojošais J.Breņķis rosina Latvijas politiķus aktīvākai rīcībai saistībā ar iestāšanās procesiem Eiropas Savienībā un līdzdalību NATO. — 4

Nepilsonis A.Habadajevs no Daugavpils kritiski vērtē Saeimas deputātu darbu pie likumdošanas aktu izstrādāšanas, īpaši uzsverot nepilnības Pilsonības likumā, Valsts valodas likumā un naturalizācijas noteikumos. — 1

Rīdzinieki K.Birznieks un Jāzeps (adrese nav norādīta), atsaucoties uz Latvijas Bankas prezidenta E.Repšes politiskajām aktivitātēm, izsaka savu subjektīvo viedokli par to, saista E.Repšes darbību ar bijušās “Bankas Baltija” uzraudzības padomes priekšsēdētāja A.Laventa kaitniecisko darbību Latvijas ekonomikas graušanā, vaino vairākas valsts amatpersonas un valdības pārstāvjus korupcijā, kontrabandā un citos likumpārkāpumos. – 2

Pensionārs Z.Kravalis no Balviem vaino valsts varas pārstāvjus un valdību kaitniecībā pret savu tautu un valsti. Viņš pozitīvi vērtē vienīgi V.Breša darbību, nosaucot viņu par vienīgo personu, kam rūp tautas liktenis. — 1

Politiski represētais rīdzinieks J.Kromins pārmet apvienībai TB/LNNK sadarbību koalīcijā ar savienību “Latvijas ceļš” un Tautas partiju. Autora pārmetumus izpelnījušies labklājības ministrs, Saeimas deputāti un citas amatpersonas par vienaldzību pret pensionāru invalīdu. — 1

Ķeipenes (Ogres rajons) pamatskolas pedagogi A.Upenieks un citi (14 paraksti) neatbalsta Ministru kabineta noteikumos Nr.347 un Izglītības ministrijas instrukciju Nr.8, jo, viņuprāt, lēmumi ir nepārdomāti un pārsteidzīgi. — 1

Epilepsijas slimniece M.Neimane no Rīgas ir sašutusi, ka turpmāk viņai liegta iespēja iegādāties bezmaksas medikamentus, un tāpēc kritiskus vārdus velta Labklājības ministrijai un tās amatpersonām. — 1

Ogrēnietis A.Cīrulis ierosina sertifikātu derīguma termiņu pagarināt līdz 2002.gada 1.jūlijam. Viņš vaino savienības “Latvijas ceļš” politiķus, it īpaši I.Godmani, valsts ekonomikas graušanā un ierosina viņu sodīt. — 1

Rīdzinieks K.Cunskis, pamatojoties uz publikācijām presē, pozitīvi vērtē izdevniecības “Vieda” vadītāja A.Gardas un Kultūras akadēmijas studenšu stingro nacionālo nostāju un drosmi. Savukārt vīlies deputāta O.Grīga rīcībā, kritizē deputāta J.Jurkāna un rektora P.Laķa nostāju. — 1

Atsaucoties uz nesenajām publikācijām laikrakstā “Vesti segodņa”, rīdziniece I.Smilga (adrese nav norādīta) rosina frakciju “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” un konkrēti deputātu M.Mitrofanovu uzklausīt un pievienoties Krievijas valsts prezidenta aicinājumam tautiešiem atgriezties viņu etniskajā dzimtenē. Autore norāda uz dabas bagātībām Krievijā, kā arī pauž viedokli par Pētera I pieminekļa uzstādīšanas lietderību. — 1

J.Karnišauskis no Jelgavas pretrunīgi vērtē gan vēsturi, gan politiskos notikumus, aicina nedzīvot pagātnē un izmantot to, kas der šodienai. Savukārt pats autors atbalsta komunistisko morāli un aicina atjaunot bijušo iekārtu. Viņš apsveic jaunievēlēto Baltkrievijas prezidentu, cenšas pierādīt, ka Dievs neatbalsta Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO. — 1

II. Priekšlikumi likumdošanas jautājumos

1. Ārlietu jautājumos:

Jēkabpils rajona un Līvānu pagasta vairāku konfesiju pārstāvji (17 paraksti) lūdz Saeimu neratificēt Latvijas valdības un Vatikāna līgumu, jo, pēc iesniedzēju domām, tas neatbilst Satversmes 99.pantam. Viņi lūdz minēto līgumu atgriezt Tieslietu ministrijai un pieļauj iespēju vērsties Hāgas tiesā. — 1

Pamatojoties uz Romas katoļu arhibīskapa J.Pujata atklāto vēstuli, L.Heinrihsone (adrese nav norādīta) kategoriski noraida Latvijas valdības līguma ar Vatikānu ratificēšanu Saeimā (5 paraksti). — 1

2. Aizsardzības un iekšlietu jautājumos:

Rīdzinieks A.Kalniņš informē par problēmām, kuras radušās pēc atvaļināšanas no Zemessardzes un kuru pamatā ir pieņemtie likuma “Par Latvijas Republikas Zemessardzi” grozījumi. — 1

3. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas jautājumos:

L.Strēlniece un citi Staiceles iedzīvotāji (11 paraksti) protestē pret HES atjaunošanu pilsētā un ierosina izdarīt grozījumus Enerģētikas likuma 40.pantā. Iedzīvotāji neatbalsta dubulto tarifu mazajām HES. — 1

S. Spiča un politiski represētie vienas ģimenes locekļi no Rīgas (4 paraksti) un kāds anonīms pensionārs izklāsta savu viedokli par sertifikātu izmantošanu, viņi pieprasa izdarīt grozījumus likumā un dzēst naudā zemes īpašuma kompensācijas sertifikātus visām tām personām, kurām ir sertifikātu grāmatiņas. — 2

Atsaucoties uz līdzcilvēku nostāju par pulksteņa laika grozīšanu divas reizes gadā, A.Oborenko no Cēsīm lūdz to nedarīt un saglabāt esošo laiku, nepārejot uz ziemas laiku. — 1

B.Grundmane un citi Kuldīgas iedzīvotāji (9 paraksti), kuri ir ieinteresēti, lai sertifikāti tiktu dzēsti naudā, lūdz deputātus panākt sertifikātu beztermiņa derīgumu, apmaksāt tos noteiktajā nominālvērtībā (28 lati) un atļaut privatizēt valsts dzīvokļus. — 1

4. Sociālajos un darba lietu jautājumos:

Pirmspensijas vecuma personas (rīdzinieces M.Ivanova, M.Grīnšpane, R.Batavina, L.Savinova, V.Grāvīte no Rīgas rajona un S.Lūse no Balvu rajona) lūdz izdarīt grozījumus pensiju likumā un saglabāt tiesības priekšlaicīgi pensionēties, jo atrast darbu vai pārkvalificēties pirmspensijas vecumā ir neiespējami. Izskan lūgums ļaut katram izdarīt izvēli — turpināt strādāt vai doties pensijā. — 6

J.Meškovs no Daugavpils pievērš deputātu uzmanību tam, ka, apliekot pensiju ar ienākuma nodokli, nav ņemts vērā tas, ka minimālā alga ar š.g. 1.jūliju ir 60 latu. — 1

V.Balode un citi Ludzas pensionāri (219 paraksti), Aizkraukles pilsētas Pensionāru biedrības priekšsēdētāja A.Stare pieprasa palielināt minimālās pensijas iztikas groza apmērā un mainīt pensijas aprēķināšanas kārtību, kā arī saglabāt strādājošiem pensionāriem pensijas līdzšinējā apmērā. — 2

H.Pastore un 53 Tukuma pilsētas pensionāri pieprasa grozīt pensiju likumu tā, lai pensijas tiktu indeksētas divas reizes gadā, norāda finansējuma avotus, ierosina saglabāt tiesības priekšlaicīgi pensionēties un ņemt vērā nostrādāto gadu skaitu. — 1

T.Kalniņa un 32 strādājošie pensionāri no Talsiem pievērš uzmanību tam apstāklim, ka valsts līdz šim nav norēķinājusies par padarīto. Pensionāri izsaka cerību uz deputātu sapratni. — 1

Bijusī TU docente V.Burunova no Jūrmalas vairāku savu kolēģu vārdā un asociētā profesore L.Mauriņa no Rīgas pauž cerību, ka līdzšinējais diskriminējošais pensiju likums tiks pārstrādāts un jaunie likuma grozījumi būs labvēlīgi, ka pensijas aprēķinās atbilstoši ieguldītajam darbam un izpeļņai. — 2

Invalīda māte M.Āboliņa no Rīgas ierosina pensiju likumā paredzēt normu, kas minimālo pensiju pielīdzinātu minimālajai algai. — 1

73 gadus vecā pensionāre B.Kluja no Rīgas raksta, ka viņai ir slikta veselība un grūti izdzīvot ar 52 latu lielu pensiju, tāpēc viņa ierosina veidot speciālus fondus maznodrošinātajiem, ja valsts nespēj nodrošināt pensijas iztikas groza apmērā. — 1

Rīgas Invalīdu sabiedrības pensionāri lūdz pielīdzināt vecuma pensiju invaliditātes pensijai, izdarot grozījumus pensiju likumā. — 1

Pirmspensijas vecuma 2. grupas invalīds S.Eihvalds no Dobeles rajona lūdz novērst netaisnību pret invalīdiem, nodrošinot, lai, priekšlaicīgi pensionējoties, vecuma pensija nebūtu mazāka par invaliditātes pensiju. — 1

J.Griškovs no Salaspils (Rīgas rajons) ierosina izdarīt pensiju likumā grozījumus, nodrošinot minimālo pensiju 60 latu apmērā, paredzēt piemaksas strādājošajiem kaitīgos darba apstākļos, pārrēķināt nepamatoti augstās pensijas, aprēķinus veikt par vairāku desmitu gadu periodu. — 1

Pensionārs, bijušais RRR strādnieks O.Zoltners no Rīgas ierosina pensiju likumā novērst netaisnību pret bijušajiem strādniekiem un mainīt pensijas aprēķināšanas un pārrēķināšanas kārtību. — 1

Rīdzinieks V.Maršavs ierosina deputātiem, izskatot pensiju likuma grozījumus, indeksēt pensijas iztikas groza robežās, no indeksācijas izslēgt pensijas, kuras pārsniedz 120 latus, kā arī noteikt pensijas vecumu no 60 gadiem un ieviest nulles deklarācijas. — 1

Atsaucoties uz Saeimas deputātes H.Soldatjonokas aicinājumu, L.Paškevičs no Daugavpils izsaka savu viedokli par to, kādi grozījumi būtu nepieciešami pensiju likumā. Viņaprāt, par 10—12 latiem jāpalielina mazās pensijas un jāsaglabā tiesības priekšlaicīgi pensionēties. Autors ierosina uz laiku atlikt iestāšanos NATO, kā arī samazināt ierēdņu skaitu valstī. — 1

Rīdziniece O.Šulce nav apmierināta ar pensijas aprēķināšanas noteikumiem valstī un nepiekrīt amatpersonu apgalvojumam, ka valstij trūkst naudas. Viņa izjūt netaisnību pret sevi un sev līdzīgiem ar lielu darba stāžu. Pensionāre minētajā situācijā vaino labklājības ministru, valdības pārstāvjus un Saeimas deputātus un pieprasa izmaksāt nopelnīto. — 2

Rīdzinieces Dz.Plakane, R.Dzenovska, V.Pužulis no Bauskas rajona un ogrēnietis A.Cīrulis izvirza vairākus priekšlikumus attiecībā uz pensiju likuma grozījumiem. Viņi lūdz pensiju jautājumus risināt saprātīgi un nepazemot cilvēkus, neatbalsta to, ka tiek ņemtas vērā sociālās apdrošināšanas iemaksas tikai par četriem gadiem — no 1996. gada līdz 2000. gadam. — 4

Anonīmi pensionāri pieprasa noteikt pensijas maksimālo apjomu 150 latu apmērā, nepiešķirt pensijas tām personām, kuras nav bijušas legālās darba attiecībās, samazināt ierēdņu skaitu un ierobežot viņu atalgojumu. — 1

Invalīde R.Linge no Rīgas lūdz izdarīt grozījumus ārstniecības un farmācijas likumā, lai tādā veidā uzlabotu invalīdu veselības aprūpi un sekmētu medikamentu iegādes kompensēšanu. — 7

Pensionētie jūrnieki V.Jerofejevs un citi ar lielu darba stāžu jūrā, kuri saņem pensiju tikai 40—60 latu apmērā, lūdz palielināt pensiju (4 paraksti). — 1

Pēc piketa pie Saeimas šā gada 27. septembrī Rīgas pensionāru — vieninieku biedrības “Novakare” pārstāvji savā iesniegumā izsaka neapmierinātību ar varas un valdības pārstāvju līdzšinējo attieksmi pret pensionāriem. Viņi lūdz deputātus pieņemt sagatavotos priekšlikumus — pensiju likuma grozījumus, lai tā kaut nedaudz uzlabotu viņu izdzīvošanas iespējas. — 1

Pensionāre J.Aišpure no Rīgas izsaka neizpratni par pensiju likuma piemērošanu un iebilst pret pensijas indeksēšanu represētajām personām. — 1

Rīdzinieks J.Jablonskis lūdz sakārtot pensiju likumu tā, lai apdrošināšanas stāžā tiktu ieskaitīts arī laiks, kas nostrādāts bijušajā PSRS teritorijā. — 1

5. Pilsonības likuma izpildes komisijas jautājumos:

J.Pavlovs no Igaunijas lūdz izņēmuma kārtā izskatīt jautājumu par Latvijas pilsonības piešķiršanu viņam, jo, esot Igaunijas valsts reģistrā un dzīvojot Igaunijā, nevar iegūt pilsonību naturalizācijas kārtībā Latvijā. — 1

6. Sabiedrisko lietu jautājumos:

— M.Bilzena no Mālpils (Rīgas rajons) lūdz deputāta J.Vidiņa konsultāciju čečenu tautas atbalsta jautājumā. — 1

III. Iesniegumi un sūdzības dažādos jautājumos

Kopskaitā saņemti — 134 iesniegumi.

Personiski pieņemti — 40 apmeklētāji, saņemti 15 iesniegumi.

Iesniegumos un sūdzībās, kā arī apmeklētāju pieņemšanā biežāk skarti šādi jautājumi:

— tiesību aizsardzības un likumības nodrošināšana;

— ielodzījuma vietu problēmas;

— pensiju likuma nepilnības;

— sociālā palīdzība invalīdiem;

— sertifikātu dzēšana naudā;

— namīpašnieku un īrnieku nesaskaņas.

Iesniegumu biroja vadītāja E.Alksne