Saeimas Prezidija lēmums

Par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem

2001. gada 11. oktobrī pulksten 17

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2001. gada 11. oktobrī pulksten 17.

1. Dokuments, reģ. Nr.122

Deputātu L.Bojāra, O.Zvejsalnieka, E.Baldzēna, H.Soldatjonokas, I.Burvja un P.Salkazanova jautājums

LR Ministru prezidentam Andrim Bērziņam:

Par dabas stihiju nodarītajiem zaudējumiem Zemgales novadā

Sakarā ar jūnija mēnesī radītajiem dabas stihiju postījumiem Zemgales novadā lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Cik lielas zemes platības ir cietušas no plūdiem?

2. Cik lieli zaudējumi ir nodarīti zemnieku saimniecībām un iedzīvotāju piemāju dārziem?

3. Vai iedzīvotājiem tiks atlīdzināti plūdu rezultātā radušies zaudējumi?

4. Kuras institūcijas pārziņā atrodas meliorācijas un hidrosistēmu uzturēšana?

(Atbildes dok. nr.3381)

2. Dokuments, reģ. nr.125

Deputātu J.Jurkāna, J.Urbanoviča, J.Sokolovska, A.Golubova, B.Rastopirkina, M.Bekasova, P.Maksimova, O.Tolmačova, J.Plinera un M.Mitrofanova jautājums

LR ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim:

Par likumprojektu “Par darījumiem ar zemi”

A. god. Kalvīša kungs!

Jūs šā gada 19. aprīlī vēstulē Nr.1–452 sniedzāt informāciju, ka līdz 2001. gada 1. jūlijam valdībā tiks iesniegts Eiropas Savienības likumdošanas prasībām atbilstošs likumprojekts “Par darījumiem ar zemi”.

Lūdzam informēt Saeimas deputātus, vai šis likumprojekts ir iesniegts un kad gaidāma tā izskatīšana Ministru kabinetā?

(Atbildes dok. nr.3452)

3. Dokuments, reģ. nr.126

Deputātu L.Bojāra, A.Barčas, P.Salkazanova, J.Lejas un V.Lauska jautājums

LR Ministru prezidentam A.Bērziņam:

Par tankkuģu iegādi

LR iedzīvotāji nepārtraukti uzdod jautājumus par tankkuģu pirkšanas likumību, lūdzu sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Vai bija veikta izpēte par cenām pasaules kuģu būvētavās analoģisku kuģu būvei?

2. Vai tika izsludināts konkurss par šo tankkuģu iegādi?

3. Kura amatpersona bija informēta par šo darījumu?

4. Kas deva akceptus 12 milj. USD drošības naudas pārskaitīšanai?

5. Kura amatpersona atbildēs par nesamērīgi augstajām pirkuma cenām?

(Atbildes dok. nr.3518)

4. Dokuments, reģ. nr.128

Deputātu E.Baldzēna, V.Lāzo, A.Barčas, P.Salkazanova un G.Freimaņa jautājums

LR Ministru prezidentam Andrim Bērziņam:

Par tankkuģu iegādi

Likums “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” nosaka, ka uzņēmējsabiedrību, kurās valsts daļa pamatkapitālā pārsniedz 50%, rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finansu līdzekļu un mantas izlietojumu, un ka manta iegūstama īpašumā vai lietošanā par iespējami zemāku cenu.

Darījums par 125 miljoniem ASV dolāru, kas pārsniedz MK noteikto LK privatizācijas minimālo cenu, ir būtisks ne tikai pašam uzņēmumam un PA, bet arī valdībai, visai Latvijas sabiedrībai un arī starptautiskā mērogā.

“Clarkson Research” mājaslapā atrodama informācija, ka jauni 68 000 tonnu kravnesības “Panamax” tipa tankkuģi 1996. un 1997. gadā maksājuši 37 miljonus ASV dolāru, 1999. gadā — 32 miljonus, bet 2001. gada aprīlī — 26 miljonus dolāru. Šinī sakarībā lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Ar ko pamatots kuģu pasūtījuma cenas izdevīgums?

Vai darbu pie tankkuģu tirgus izpētes ar nolūku atjaunot tankkuģu floti var uzskatīt par paveiktu pietiekami korekti?

2. Lūdzam Jūsu komentāru par to, vai šī tankkuģu iegāde par 41,7 miljoniem dolāru katrs ir saimniecisks darījums un atbilst likuma “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” prasībām?

3. Vai, virzot tankkuģu pirkšanas projektu, ir ievērotas visas nepieciešamās procedūras, Latvijas stratēģija un intereses?

4. Kas nesīs atbildību par zaudējumiem, kuri radušies tāpēc, ka netika realizēts iepriekšējais kuģu iepirkšanas projekts 1999. gadā, kad LK vadība mēģināja pasūtīt 6 tankkuģus par kopējo summu 200 miljoni dolāru?

5. Kā Jūs izskaidrojat to, ka par visas “Latvijas kuģniecības” (ar tai piederošiem 54 kuģiem, no tiem lielākā daļa tankkuģi) akciju kontrolpaketi (68%) valdība prasīja tikai 115 miljonus dolāru, kas ir lētāk par 3 jaunajiem tankkuģiem, kuri maksās 125 miljonus dolāru?

(Atbildes dok. nr.3560)

5. Dokuments, reģ. nr.131

Deputātu P.Salkazanova, V.Lauska, L.Bojāra, G.Freimaņa, J.Čevera, E.Baldzēna, H.Soldatjonokas, A.Kalniņa, R.Labanovska un I.Burvja jautājums

īpašu uzdevumu ministram valsts reformu lietās Jānim Krūmiņam:

Par administratīvi teritoriālās reformas likuma izpildi

Ludzas rajona Isnaudas pagasts, Ņukšu un Pureņu pagasti vēlas izveidot Isnaudas novadu. Pamatojoties uz pagastu padomju pieņemtajiem lēmumiem, Administratīvi teritoriālās reformas padome 2000. gada oktobrī pieņēma lēmumu par Isnaudas novada izveidošanu. Pamatojoties uz šo lēmumu, Valsts zemes dienests izstrādāja Isnaudas novada administratīvās teritorijas robežu aprakstu.

Preiļu rajonā Upmalas pagasts un Rožkalnu pagasts vēlas izveidot Vārkavas novadu. Pamatojoties uz pagastu padomju pieņemtajiem lēmumiem, Administratīvi teritoriālās reformas padome 2000. gada oktobrī pieņēma lēmumu par Vārkavas novada izveidošanu. Pamatojoties uz šo lēmumu, Valsts zemes dienests izstrādāja Vārkavas novada administratīvās teritorijas robežu aprakstu.

Vēlēšanos apvienoties izteikušas arī citas pašvaldības, piemēram, Krāslavas pilsēta ar Krāslavas pagastu, Aizkraukles pilsēta ar Aizkraukles pagastu.

Saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likuma 6. pantu vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma tiek realizēta līdz 2004. gada 30. novembrim. Vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma tiek veikta divos posmos. Likums paredz, ka līdz 2003. gada 31. decembrim reforma notiek pēc vietējo pašvaldību iniciatīvas.

Lūdzam paskaidrot, kas traucē Ministru kabinetam pildīt Administratīvi teritoriālās reformas likumu no 2000. gada oktobra.

6. Dokuments, reģ. nr.134

Deputātu L.Bojāra, P.Salkazanova, R.Labanovska, E.Baldzēna un O.Grīga jautājums

LR Ministru prezidentam Andrim Bērziņam:

Par dizentērijas epidēmiju

Esot labklājības ministra amatā, Jūs ierosinājāt un virzījāt Sanitāri epidemioloģiskā dienesta reformas un optimizāciju ar mērķi uzlabot veselības aprūpes sistēmu. Sakarā ar kārtējo epidēmiju Tukumā lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Kāpēc veiktā veselības aprūpes reforma nedod pozitīvus rezultātus un šā gada laikā ir stipri augusi saslimstība ar infekcijas slimībām epidēmiju veidā?

2. Kādi konkrēti pasākumi ir paredzēti veselības aprūpes uzlabošanai?

Saeimas priekšsēdētāja vietā

Rīgā 2001. gada 8. oktobrī Saeimas priekšsēdētāja biedrs R.Pīks