Centrālā statistikas pārvalde

Informācija

Par iedzīvotāju mājokļiem un labiekārtojumu

Centrālās statistikas pārvaldes veiktajā 2000.gada tautas skaitīšanā tika iegūti ne tikai plaši, detalizēti un daudziem lietotājiem nepieciešami dati par valsts, katras pilsētas, rajona, novada un pagasta iedzīvotājiem, bet arī iedzīvotāju mājokļus raksturojoša informācija. No 33 tautas skaitīšanas programmas jautājumiem 9 jautājumi tika uzdoti par mājokļu raksturojumiem. To vidū — jautājumi par ģimenes mājas vai dzīvokļa piederību, labiekārtotību, uzcelšanas laiku, ēkas ārējo sienu materiālu, apkures veidu, aizņemto istabu skaitu, mājokļa platību u.c.

Aizvadītajos gados kopš Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas notikušās politiski ekonomiskās situācijas izmaiņas veikušas būtiskas korekcijas arī iedzīvotāju mājokļus raksturojošajos statistikas datos, pirmām kārtām — datos par īpašuma attiecībām. Ja iepriekšējās — 1989.gada — tautas skaitīšanas laikā galvenā iedzīvotāju mājokļu īpašuma forma bija pašvaldību, kā arī uzņēmumu un organizāciju īpašums, tad 2000.gada tautas skaitīšana parādīja, ka jau ap 70 % visu iedzīvotāju (ieskaitot dzīvokļu ekspluatācijas kooperatīvo sabiedrību dzīvokļu fondu) dzīvo privātos mājokļos.

Tautas skaitīšanu dati apliecina, ka sev vai citai personai piederošā īpašumā dzīvo 68,5 % iedzīvotāju salīdzinājumā ar 19 % 1989.gadā. Pašvaldībām un organizācijām piederošos mājokļos dzīvojošo daļa turpretī samazinājusies no 76,9 % 1989.gadā līdz 29,1 % tagad. Sakarā ar kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju arī šīs īpašuma formas mājokļos dzīvojošo daļa ir samazinājusies — no 4,1 % līdz 1,9 %.

Iegūti arī dati par iedzīvotāju apdzīvojamo mājokļu tipiem. 29 % no visiem valsts iedzīvotājiem apdzīvo individuālu ģimenes māju vai tās daļu, 68,2 % dzīvo atsevišķos dzīvokļos. Tikai 1,2 % iedzīvotāju dzīvo komunālajos dzīvokļos. Salīdzinājumam varam atzīmēt, ka 1989.gadā komunālajos dzīvokļos dzīvojošo iedzīvotāju bija 8,1 % jeb 6,7 reizes vairāk. Vairāk nekā 10 reizes samazinājies kopmītnēs jeb, pēc pašreizējās terminoloģijas, uzņēmumu un mācību iestāžu dienesta viesnīcās dzīvojošo ļaužu skaits.

Tautas skaitīšanā iegūta arī informācija, kas raksturo iedzīvotāju apdzīvotos mājokļus pēc to uzcelšanas perioda.

Tautas skaitīšanā iegūti dati, kas raksturo dzīvojamās ēkas, kurā atrodas mājokļi, tipu. Pēc šīs skaitīšanas datiem visvairāk iedzīvotāju mājokļu izvietots 50 un vairāku dzīvokļu mājās — 34,5 %. Nākamais plašāk izplatītais mājokļa tips ir vienas ģimenes mājas, kurās dzīvo 26 % Latvijas iedzīvotāju.

Rīgā 50 un vairāk dzīvokļu mājās dzīvo 60,8 %, Daugavpilī — 57,7 %, Liepājā — 49 % iedzīvotāju. Samērā mazs šādās mājās dzīvojošo īpatsvars ir Rēzeknes rajonā — 3,8 %, Liepājas rajonā — 5,3 % un Madonas rajonā — 5,4 % no visiem iedzīvotājiem.

Lielākais procentuālais vienas ģimenes mājās dzīvojošo personu īpatsvars ir Rēzeknes rajonā — 59,6 %, Krāslavas rajonā — 58,3 %, Balvu rajonā — 55,6 %, turpretī mazākais Rīgā — tikai 5,3 %, Liepājā — 9,1 %, Daugavpilī — 12,7 %.

Lai varētu precīzāk analizēt dzīvojamo ēku potenciālo tehnisko stāvokli un nolietojumu, tautas skaitīšanā tika vākta un apkopota arī informācija par dzīvojamo ēku, kurās atrodas mājokļi, ārējo sienu materiālu.

Valstī visvairāk tiek apdzīvoti mājokļi, kuru ārsienas būvētas no ķieģeļiem vai akmens — 38,8 %. Visvairāk šādu māju ir Dobeles rajonā — 52,9 % un Daugavpils pilsētā — 51,9 %; mazākais procents šādu māju ir Balvu rajonā — 19,6 % un Ludzas rajonā — 21,1 %. 1989.gada tautas skaitīšanā šāda tipa ārsienu materiāls bija 42,3 % iedzīvotāju mājokļu.

Nākamā lielākā grupa ir mājas, kuru ārējo sienu materiāls ir betons vai dzelzsbetons — 31,7 %. Šā tipa mājās dzīvo 48,4 % rīdzinieku, 44 % liepājnieku, 35,5 % Jēkabpils rajona iedzīvotāju.

2000.gada tautas skaitīšanas programma salīdzinājumā ar 1989.gada tautas skaitīšanu paredzēja detalizētāku iedzīvotāju mājokļu labiekārtojuma līmeņa apsekošanu. Saskaņā ar starptautisko organizāciju rekomendācijām tika uzdots jautājums par to, vai mājoklī ir virtuve. Iedzīvotājiem arī tika jautāts, vai viņu rīcībā ir pirts (kā alternatīva vannas vai dušas trūkuma gadījumā). 2000.gada tautas skaitīšanā no visiem mājokļa labiekārtojuma veidus norādījušajiem virtuves esamību mājoklī norādījuši 98,9 % iedzīvotāju, ar elektrību mājokļos nodrošināti 98,7 % iedzīvotāju, gāzes pavards bija pieejams 87,9 %, ūdensvads — 83,1 %, kanalizācijas sistēma — 76,9 %, tualete ar ūdensnovadu — 76,2 %, vanna vai duša — 67,8 %, karstais ūdens — 56 %, pirts — 7,6 % iedzīvotāju.

1989.gada tautas skaitīšanas datos mājokļu elektrifikācijas līmenis bija 99,8 %, bet 2000.gadā, kā norādīts iepriekš, 98,7 %. Kā liecina apkopotie dati, Aizkraukles un Preiļu rajonā tikai 92,4 %, Valmieras rajonā 92,5 %, Madonas rajonā 93 % iedzīvotāju mīt mājokļos ar elektrību. Visaugstākais ar elektrību nodrošināto mājokļu īpatsvars ir Daugavpilī — 99,8 %, Ventspilī, Jēkabpils un Ventspils rajonā — 99,7 %.

Gāzes pavards relatīvi vismazāk iedzīvotājiem ir pieejams Madonas (74,6 %), Kuldīgas (76,2 %) un Valkas (78,6 %) rajonā. Jāpiebilst, ka 1989.gada tautas skaitīšanā gāzes pavarda lietošanas iespēju bija uzrādījis 91 % atbildējušo iedzīvotāju.

2000.gadā nedaudz palielinājies to mājokļu īpatsvars, kuru iedzīvotāji var saņemt ūdeni no ūdensvada. Šādu mājokļu tagad ir 83,1 % salīdzinājumā ar 79 % iepriekšējās tautas skaitīšanas gadā. Tai pašā laikā, kā liecina tautas skaitīšanas dati, gandrīz 25 tūkstošiem iedzīvotāju, kuri dzīvo mājās ar 10 un vairākiem dzīvokļiem, nav pieejams ūdens no ūdensvada.

Rīgā šī mājokļu labiekārtojuma elementa īpatsvars ir visaugstākais — 98,9 %. Liepājā 97 % iedzīvotāju dzīvo mājokļos, kas apgādāti ar ūdensvadu, Jelgavā — 94,9 %, Rīgas rajonā — 92 %, Ogres rajonā — 85,4 % un Dobeles rajonā — 80,4 %. Vismazākās iespējas lietot ūdeni no ūdensvada ir Daugavpils rajona iedzīvotājiem — 50,1 %, Rēzeknes rajonā — 50,7 % un Ludzas rajonā — 51,1%.

Par 3,2 procentpunktiem 2000.gadā salīdzinājumā ar 1989.gadu palielinājies iedzīvotāju īpatsvars, kuru mājokļi apgādāti ar vannu vai dušu. Vannu vai dušas iekārtu iespējams lietot 85,6 % Rīgas iedzīvotāju, 81,7 % jelgavnieku, 79,1 % ventspilnieku, 76,2 % Rīgas rajona un 72,7 % Ogres rajona iedzīvotāju.

43,1 % Rēzeknes rajona iedzīvotāju, 38 % Daugavpils rajona iedzīvotāju, 36,7 % Krāslavas rajona iedzīvotāju un 33 % Ludzas rajona iedzīvotāju tautas skaitīšanas lapās norādījuši, ka viņu rīcībā ir pirts.

Centrālās statistikas pārvaldes Iedzīvotāju statistikas daļa