Attīstībā tāpat kā laulībā jārēķinās ar otra vēlmēm

Rolands Blezūrs, SIA "Blezūrs – Konsultāciju birojs" direktors, — "Latvijas Vēstnesim"

— 1997. gadā sākās Latvijas rajonu administratīvo teritoriju izpēte, un nu izpēte visos Latvijas rajonos ir beigusies. Izpētes rezultāts ir 26 biezi sējumi, kuros atspoguļota katra rajona izpētes gaitā iegūtā informācija. Kāds bija jūsu biroja uzdevums šajā laikā un kā vērtējat padarīto?

— Strādājam pašvaldību sektorā, lai palīdzētu pašvaldībām attīstīties ilgtermiņā. Uzskatu, ka paveikts ļoti labs darbs, jo izpētes rezultātā ir iegūta izsmeļoša informācija par visām Latvijas pašvaldībām. Tagad būtiskākā informācija par situāciju katrā pašvaldībā ir apkopota vienā dokumentā, kas turpmāk var kalpot dažādām vajadzībām. Agrāk šāda informācija bieži bija sadrumstalota: atsevišķos dokumentos, kartotēkās. Dati nereti bija nepilnīgi, neprecīzi vai to nebija vispār. Pateicoties izpētei, tagad katram ir iespēja iepazīties ne tikai ar savu pašvaldību, bet arī ar citām pašvaldībām, kas savukārt var dot idejas tālākai attīstībai vai sadarbībai, kopēju problēmu risināšanai vai projektu īstenošanai.

Pēdējos trīs gadus esam strādājuši 11 Latvijas rajonu 167 pašvaldībās gan pie izpētes, gan arī citiem projektiem.

Atskatoties uz pēdējiem gadiem, jāatzīmē, ka vide pašvaldībās ir ļoti mainījusies. Sākumā nebija vienotas nostājas, kāda informācija būtu jāietver izpētes ziņojumos, kā pamatot jauno teritoriju izveidošanu. 1998. gadā pēc izpētes izmēģinājumprojektu pabeigšanas Ludzas un Talsu rajonā tika pieņemts Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likums un izstrādāti vienoti metodiskie norādījumi, kas definēja rajonu izpētē apskatāmo jautājumu loku. Tomēr arī tad palika jautājumi, kas prasīja konceptuālāku un uz vienotiem kritērijiem balstītu pieeju turpmākajam izpētes procesam. Kā piemēru varētu minēt pašvaldību funkciju un pakalpojumu izpildes kvalitātes un apjoma novērtējumu. Šo novērtējumu pamatā bija subjektīvu pašvaldības vadītāju vai darbinieku vērtējums, un ne vienmēr tie atspoguļoja reālo situāciju pašvaldībās. Šie jautājumi ir papildu pētījumu vērti arī tagad, veidojot jaunās teritorijas — novadus.

— Kādas būtiskākās izmaiņas jūs varētu minēt pēdējo gadu laikā saistībā ar rajonu administratīvo teritoriju izpēti?

— Rajoni, kur izpēte tika veikta vispirms, ieguva ar to, ka tiem ir bijis laiks pārdomāt, izvērtēt, salīdzināt, kā labāk izmantot izpētes rezultātus praksē, kaut arī sākotnēji attieksme bija ļoti negatīva. Protams, pirmajiem izpētes projektiem bija arī savi mīnusi, jo sākumā nebija ne ATR likuma, ne metodisko norādījumu rajona administratīvās teritorijas izpētei. Tāpēc dominēja dažādi politiskie viedokļi un nostādnes. Arī iedzīvotājiem ir bijis ko teikt, jo pēdējos piecdesmit gados Latvijā bija veiktas neskaitāmas administratīvās un teritoriālās reformas, kas iedzīvotājos radījis nelabvēlīgu attieksmi pret reformām, bet viņu viedoklis netika prasīts vai ņemts vērā. Bieži vien šīs reformas bija nepamatotas, un to radītās sekas atstāja negatīvu iespaidu uz teritorijām. Šodien iedzīvotāju viedoklis izpētes procesā tiek ņemts vērā, lai gan aptaujas rāda, ka joprojām iedzīvotājiem trūkst informācijas par ATR reformas nepieciešamību un mērķiem.

Jāpiebilst, ka pēdējo izpētīto rajonu administratīvās teritorijas ir ieguvējas, jo izpēte tika veikta jau pēc konkrētiem metodiskajiem norādījumiem, un tādēļ pētījumi bija pamatīgāki un prasības — specifiskākas. Taču negatīvais šiem rajoniem ir tas, ka tiem atliek mazāk laika izvērtēt un izmantot izpētes rezultātus līdz ATR likumā noteiktam termiņam, kas nosaka, kad jāpieņem lēmums par apvienošanos vai sadarbību. Turklāt pēdējā laikā izskanējuši politiķu un ierēdņu apgalvojumi, ka ATR likums pēc pašvaldību vēlēšanām varētu tikt mainīts.

Nevaru piekrist tiem, kas apgalvo, ka padarīts ir maz, ka nekas nav mainījies. ATR ir gājusi uz priekšu, jo ir izpētītas visu rajonu administratīvās teritorijas. Izpētes gaitā pašvaldību deputāti bieži un asi izteica neapmierinātību ar valsts politiku, ar neesošo saiti ar lēmējiem — Saeimu, Ministru kabinetu, ar "Rīgas kungu" neizpratni un nekonsekvenci. Taču pozitīvi vērtējams vēl kāds apstāklis — ilgāku laiku pirms 11. martā notikušajām pašvaldību vēlēšanām tikai retais bija kādas Saeimā ievēlētās politiskās partijas biedrs. Kā redzams šobrīd un bija redzams priekšvēlēšanu laikā, situācija ir krasi mainījusies un politiskās partijas aktīvi iesaistījās pašvaldību vēlēšanās. Tas varētu veicināt pašvaldību un valsts lēmēju dialogu arī ATR jautājumā, nodrošinot reformas caurspīdīgumu un labāku sapratni un izskaidrošanu par reformas mērķiem.

— Vai ATR, kas jau pavirzījusies diezgan tālu tieši izpētes ziņā, varētu būt pareizākais un īstākais ceļš uz attīstību, ja arī tā tiks īstenota administratīvā kārtā?

— Manuprāt, ja saliek kopā divas vides un visu pozitīvo tajās, rezultāts var būt tikai labāks par jau esošo. Tas nozīmē lielāku kapacitāti — darbaspējas, idejas, finanses. Šādām "laulībām" ir arī savas negatīvās puses — būs jārēķinās ar otras vides vēlmēm, jāuzklausa otras puses viedoklis, jāmeklē kompromisi un jāpieņem politiski lēmumi. Reformās noteikti ir daudz pozitīva, tikai jāprot to saskatīt un izmantot.

Ir jārēķinās, ka būs gan aktīvas, gan pasīvas pašvaldības. Aktīvās pašvaldības ir tās, kuras izmanto katras reformu sniegtās iespējas un izdevību uzlabot savu darbību, bet pasīvām būs vajadzīga ārējā ietekme, lai tās neatpaliktu no citiem un ietu līdzi valsts kopējai attīstībai. Manuprāt, ATR reformas mērķi ir pareizi un veicinās Latvijas pašvaldību ilglaicīgu attīstību, bet, ņemot vērā reformas garo īstenošanas laiku, ir pilnīgi pieņemami, ka arī pats reformas process (tajā skaitā ATR likums un metodoloģija) tiek regulāri pārskatīts un pilnveidots.

Nevajag pārprast — ATR ir darbarīks, nevis problēmu risinājums. Jāizmanto reformas sniegtās iespējas.

— Ko šobrīd vajadzētu mainīt pašvaldībās?

— Jā, apkopojām šādu informāciju no visiem izpētes projektiem un secinājām, ka lielā daļā pašvaldību ir jāsamazina pārvaldes izdevumi, jāuzlabo sniedzamo pakalpojumu kvalitāte, pašvaldības spēja izstrādāt projektus un pretendēt uz finansējumu. Tāpat nepieciešama spēja redzēt pāri savas pašvaldības robežām kaimiņu virzienā, lai saskatītu arī savas iespējas. Tomēr jāatzīst — lai pašvaldības varētu mērķtiecīgi strādāt pie savas teritorijas attīstības, nepieciešams valsts atbalsts un skaidra politika, nosakot, uz ko virzāmies. Jānostiprina stabils, vienots pamats jeb "mugurkauls", uz kura katrs var būvēt, ko viņš vēlas un kas katrai videi piemērotāks.

— Kur iespējams iepazīties ar jūsu birojā izstrādātajiem 8 rajonu izpētes projektiem, jo daudziem interesentiem šāda informācija varētu šķist ļoti noderīga — sākot jau ar iespējamajiem investoriem, pārvaldes iestāžu darbiniekiem un beidzot ar, piemēram, studentiem, skolēniem un arī iedzīvotājiem?

— "Blezūra — Konsultāciju biroja" izstrādātie ATR izpētes dokumenti ir nodoti Pašvaldību lietu pārvaldei (PLP), kas apņēmusies sniegt šo informāciju rajonu pašvaldībām. Būtu labi, ja izpētes dokumenti kļūtu pieejami katram interesentam, piemēram, pašvaldībās, bibliotēkās.

— Vai pēc izpētes veikšanas pašvaldības saprot, ka rajona izpēte nav pašvaldību apvienošana?

— Nē, diemžēl. Konsultantu darbs ir sniegt neatkarīgu un profesionālu viedokli, nepārstāvot nevienu politisko grupējumu vai citu organizāciju intereses. Izpētes materiāla uzdevums ir nevis apvienot, bet gan izvērtēt un informēt par teritoriju, tās sadarbības un apvienošanās iespējām. Pašvaldībām ir jāsaprot, ka rajona izpētes projekts sniedz iespēju iedziļināties teritorijas attīstības nākotnē un padziļināt izpēti noteiktās teritorijās, lai nonāktu pie secinājuma, kas teritorijas attīstībai ir labākais. Pašvaldību pašu ziņā ir izvēlēties, kur un kā izmantot mūsu apkopotos datus un kādu lēmumu pieņemt.

— Kādu jūs redzat reformas nākotni pēc vēlēšanām, lai tā iespējami mazāk aizskartu kādas intereses un aizvainotu kādu?

— Pirmais — lai ATR neapstātos un nonovirzītos no saviem pamatprincipiem. Otrkārt, lietderīgi būtu aizstāt "nepopulāro" vārdu "reforma", tā vietā lietojot vārdu "attīstība". Tā varbūt ir vārdu spēle, bet no sabiedrisko attiecību viedokļa tas noteikti veicinātu labvēlīgāku attieksmi pret pārmaiņām. Tas palīdzēs iedzīvotājiem pārvarēt barjeru, ko radījusi dažādu reformu rūgtā pieredze 50 gadu garumā.

— Ir paveikts liels darbs — izpētīti visi Latvijas rajoni. Ko jūs vēlētos pateikt cilvēkiem, ar kuriem šajā procesā kopā strādājāt un sadarbojāties?

Gribu pateikties visiem, ar ko kopā esam strādājuši, jo objektīvas informācijas iegūšanai katra sadarbība un izteiktie viedokļi bija ļoti būtiski. Izpētes projekti nedrīkst novecot, bet ir jāpapildina atbilstoši situācijas maiņām, lai tie vienmēr būtu aktuāli un lietojami. Izpētes projektos netiek atrisinātas problēmas, taču tiek saskatīti trūkumi, pozitīvās puses un raksturota vispārējā situācija, lai pašvaldības spētu saskatīt trūkumus un spert nākamos soļus savā izaugsmē. Mēs esam gatavi arī turpmāk dot savu ieguldījumu Latvijas pašvaldību attīstībā.

Kristīne Valdniece,

"LV" nozares redaktore