Latvija vissekmīgāk tuvojas iestāšanās kritērijiem NATO

Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins žurnālistiem par NATO Parlamentārās asamblejas sēdi

Krievijas un NATO sadarbība nekādā mērā neiespaidos Latvijas uzņemšanu NATO, vakar, 11. oktobrī, preses konferencē pēc atgriešanās no NATO Parlamentārās asamblejas 47. sēdes Kanādas galvaspilsētā Otavā atzina Latvijas delegācijas vadītājs Aleksandrs Kiršteins.

Svarīgākais dokuments, kas ticis pieņemts šajā sēdē, ir deklarācija cīņai pret terorismu. Arī desmit kandidātvalstis, kam vēl nav balsstiesību asamblejā, pieņēma paziņojumu, kurā atbalsta cīņu pret terorismu.

Tāpat asamblejā pieņemta deklarācija par NATO paplašināšanu, kurā teikts, ka nākamā gada Prāgas tikšanās laikā uzņemšanai NATO par labu tiks lemts visām kandidātvalstīm, kas atbildīs izvirzītajiem kritērijiem.

Latvijā rezonansi izraisījis NATO Parlamentārās asamblejas prezidenta Rafaela Estrellas un Krievijas delegācijas vadītāja Ļubova Sliska parakstītais sadarbības pakts starp NATO Parlamentāro asambleju un Krievijas parlamentu. Kā atzina A. Kiršteins, tas nav dokuments, ko ir atbalstījušas komisijas un ko ar balsojumu būtu pieņēmusi NATO Parlamentārā asambleja. Dokumenta "Vienošanās par ietvaru sadarbībai starp Krievijas un NATO parlamentiem" galvenā jēga ir "tuvināt viedokļus un samazināt savstarpējo nesaprašanos".

Starp Krieviju un NATO ir iezīmējušās vairākas domstarpības. Pirmkārt, Krievijas parlaments NATO vēl joprojām uzskata par iespējamo draudu avotu, kā organizāciju, kura, sekojot saviem mērķiem un centieniem pēc vadošās lomas, neievēro Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) principus. Uz to atbildot, NATO Parlamentārā asambleja pauda viedokli, ka NATO jau sen ir mainījusi savus darbības mērķus, proti, galvenais ir sadarbība un partnerība. Otrkārt, Krievijas parlamentārieši ir pārliecināti, ka NATO spēka lietošana Dienvidslāvijā neatbilda ANO principiem. Savukārt NATO Parlamentārā asambleja atbildēja, ka NATO valstīm nebija citu līdzekļu kā novērst cilvēktiesību pārkāpumus. Latviju vistiešāk skar Krievijas parlamentāriešu iebildums, ka nevajadzētu paplašināt NATO, sevišķi runājot par Baltijas valstīm. Uz to NATO Parlamentārā asambleja atbildēja, ka ikviena valsts pati nosaka, ko tā darīs un ko nedarīs, pastāstīja A. Kiršteins.

Galvenie Krievijas un NATO parlamentu sadarbības virzieni nākotnē būs Krievijas militārās doktrīnas un NATO stratēģiskās koncepcijas apspriešana.

Otrkārt, kopēja koordinēšana operācijām Dienvidaustrumeiropā bijušās Dienvidslāvijas teritorijā un tagad arī Maķedonijas teritorijā.

Trešais — NATO nacionālās pretraķešu aizsardzības sistēmas izveide un Krievijas priekšlikumi par Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmas izstrādi.

Ceturtais — cīņa pret starptautisko terorismu, organizēto noziedzību un narkotiku izplatību.

Piektais —masu iznīcināšanas ieroču likvidēšana un to skaita samazināšana. Pēdējais — sadarbība glābšanas operācijās.

A. Kiršteins uzskata, ka šī Krievijas un NATO sadarbība nekādā mērā neietekmē NATO paplašināšanu, jo NATO paplašināšanās rezolūcijā ir skaidri un gaiši ierakstīts, ka pēc 2002. gada Prāgas sammita nekavējoties jāsāk NATO paplašināšanās ar visām tām valstīm, kas pilda Rīcības plānu dalībai NATO un atbilst uzņemšanas kritērijiem. Neoficiāli ir zināms, ka Latvijas pašlaik vissekmīgāk tuvojas iestāšanās kritērijiem. Dažām citām valstīm ir zināmas problēmas ar šo kritēriju izpildi, tādēļ, ja jau šīs valstis tiek uzņemtas, tad Latvija, Lietuva un Igaunija, protams, tiek uzņemtas vispirms, uzsvēra A. Kiršteins.

Saistībā ar Krievijas iebildumiem pret NATO paplašināšanu Lietuvas pārstāvis uzdevis jautājumu NATO ģenerālsekretāram Džordžam Robertsonam: vai Krievijas un NATO tikšanās laikā no Krievijas puses nav izskanējusi prasība atlikt NATO paplašināšanu un vai Dž. Robertsons nav devis kādus solījumus V.Putinam šajā jautājumā? Uz to Dž. Robertsons atbildējis: "Jūs mani pamudināt teikt to, ko man vēl pašreiz nevajadzētu teikt. Ar krieviem mums ir jāsadarbojas, bet krieviem ir jāizskaidro, ka NATO paplašināšanās nav vērsta pret viņiem. Nākamā gada novembrī jūs uzzināsit precīzu lēmumu par tām valstīm, kuras atbilst kritērijiem, kas noteikti Rīcības plānā dalībai NATO."

Vēl NATO Parlamentārajā asamblejā pieņemta rezolūcija par Baltkrieviju. Prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā tika atzītas kā neatbilstošas demokrātiskiem standartiem, un NATO dalībvalstis tiek aicinātas izmantot gan valdības un parlamentu iespējas, lai darītu prezidentam A.Lukašenko zināmu, ka nedrīkst iespaidot opozīciju un jāpaplašina cilvēktiesības. Tāpat šī rezolūcija aicina sadarboties ar opozīciju un visādos veidos to atbalstīt.

Tāpat Parlamentārās asamblejas komisijās diezgan daudz runāts par 11. septembra notikumiem un analizēti potenciālie terorisma iemesli. Kā atzina A. Kiršteins, skaidrs ir tas, ka pēc 11. septembra daudz kas pasaulē mainīsies. Katrā ziņā sadarbība starp NATO un Krieviju, kā arī citām bijušām PSRS republikām būs ciešāka. Nav šaubu, ka rietumvalstis noteiktāk iesaistīsies Izraēlas un palestīniešu konflikta noregulēšanā. Arī NATO attieksme pret notikumiem Maķedonijā būs neapšaubāmi nopietnāka, un paildzināsies arī NATO karaspēka klātbūtne.

Artis Nīgals, "LV" nozares redaktors