• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Lai sociālajā budžetā robs nekļūtu prāvāks. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.10.2001., Nr. 146 https://www.vestnesis.lv/ta/id/54688

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas paziņojums

Par tiesnesi A.Stieni

Vēl šajā numurā

12.10.2001., Nr. 146

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Lai sociālajā budžetā robs nekļūtu prāvāks

Saeimas deputāts Romualds Ražuks žurnālistiem par grozījumiem likumā "Par valsts pensijām"

Valdību veidojošo partiju koalīcijas izveidotā darba grupa ir izstrādājusi vairākus priekšlikumus grozījumiem likumā "Par valsts pensijām". Tie tiks iesniegti izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā. Kā preses konferencē vakar, 11.oktobrī, informēja darba grupas vadītājs Romualds Ražuks, priekšlikumi izstrādāti, ievērojot šādu principu: jārīkojas tā, lai sociālā budžeta deficīts nepalielinātos. Turklāt tika ņemti vērā tie ierosinājumi, ko pirms desmit dienām apstiprināja Vislatvijas pensionāru sanāksmē.

Pirmais darba grupā saskaņotais priekšlikums ir pakāpeniski atcelt ierobežojumus pensiju saņemšanā strādājošiem pensionāriem. Atcelšanas solis tiek pielīdzināts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēram, proti, trīsdesmit latiem. Tātad, sākot ar 2002.gada 1. janvāri, strādājošie pensionāri varētu saņemt pensiju valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta trīskāršā apmērā jeb 90 latu, 2003.gadā - četrkāršā apmērā jeb 120 latu, 2004.gadā - pieckāršā apmērā jeb 150 latu. Pēc tam ierobežojumus paredzēts atcelt vispār. R. Ražuks paskaidroja, ka pašlaik aizliegums strādājošiem pensionāriem saņemt pensiju, kas lielāka par 60 latiem, ļauj "ietaupīt" 11,7 miljonus latu gadā. Ja nākamajā gadā ierobežojumu griesti tiks pacelti līdz 90 latiem, būs nepieciešami 1,7 miljoni latu. 2003. gadā, strādājošiem pensionāriem ļaujot saņemt 120 latu pensiju, vajadzēs 4,3 miljonus.

Otrs likuma grozījumu priekšlikums izstrādāts sakarā ar priekšlaicīgo pensionēšanos. Gan Pasaules bankas speciālisti, gan darba grupas pārstāvji uzskata, ka priekšlaicīgā pensionēšanās nav nekas labs, sacīja R. Ražuks. Priekšlaikus pensionējoties, persona saņem 80 % no pensijas, ko varētu saņemt, ja pensiju pieprasītu tad, kad sasniegts likumā noteiktais vecums. Lai gan pensijas ir mazākas, cilvēki sper šo soli, jo uzskata, ka labāk saņemt nelielus, bet stabilus ienākumus ik mēnesi nekā nesaņemt neko. Daudzviet, kur bankrotēja lielie rūpniecības uzņēmumi un cilvēki ilgstoši bija bez darba, viņiem nebija citas izejas.

Darba grupa pieņēmusi kompromisa lēmumu: priekšlaicīgas pensionēšanās iespēju atcelt nevis nākamgad, bet gan 2005. gada 1. jūlijā. Līdz šim laikam personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, divus gadus pirms likumā noteiktā vecuma sasniegšanas būs tiesības vecuma pensiju pieprasīt priekšlaikus, bet vīriešiem ne agrāk kā no 60 gadu vecuma. 2005. gads izraudzīts tālab, ka līdz tam laikam tiks sasniegts likumā "Par valsts pensijām" pensionēšanās vecums sievietēm – 62 gadi. Turklāt R. Ražuks uzskata, ka tikām jau būs pensionējusies paaudze, kas zaudēja darbu lielo rūpniecības uzņēmumu slēgšanas dēļ. Par šīs paaudzes likteni valsts netieši ir atbildīga.

Trešais priekšlikums attiecas uz pensiju aprēķināšanas formulu. Mazu pensiju iemesls ir tas, ka pensiju formulā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas vietā tika ierakstīta minimālā alga, skaidroja R. Ražuks. Darba grupa ierosina: ja pensija "ir mazāka par vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valstī laika periodā no 1996. gada 1. janvāra līdz 1999. gada 31. decembrim, ir ņemama vērā 48 mēnešu vidējā apdrošināšanas iemaksu alga valstī iepriekš norādītajā periodā". Apdrošinātām personām, uz kurām attiecas iepriekšminētie nosacījumi un kuras pensionējušās 2000. gadā vai 2001. gada pirmajā pusē, būs tiesības pieprasīt pensijas pārrēķinu. Ir aplēsts, ka šo grozījumu īstenošanai būs nepieciešami 1,8 miljoni latu plus administrēšanas izdevumi.

Pēc darba grupas, Koalīcijas padomes un frakciju vadītāju domām, šie priekšlikumi neapdraud sociālā budžeta pensiju daļu un negrauj pensiju sistēmu, apliecināja R. Ražuks. Ja dzelžaini turētos pie pašreizējās, visai nežēlīgās politikas — saglabātu ierobežojumus strādājošiem pensionāriem un neuzlabotu stāvokli tiem cilvēkiem, kuri saņem mazas pensijas, tad uzkrātais deficīts pensiju budžetā, pēc Labklājības ministrijas iesniegtajiem rēķiniem, varētu izlīdzināties 2006. gadā. Šo grozījumu dēļ tas varētu izlīdzināties gadu vai pusotru vēlāk.

R. Ražuks pauda cerību, ka valdību veidojošo partiju frakcijas atbalstīs šos priekšlikumus. Ar koalīcijas partiju pārstāvjiem darba grupa esot vienojusies, ka uz likumprojekta apspriešanu otrajā lasījumā papildu priekšlikumi netiks iesniegti. Darba grupa lūgs Koalīcijas padomi pagarināt darba grupas pilnvaras, lai līdz likumprojekta izskatīšanai trešajā lasījumā varētu iztirzāt visus neakceptētos priekšlikumus, meklējot papildu pamatojumus, veicot aprēķinus un modelējot ietekmi uz pensiju sistēmu nākotnē.

Marika Līdaka, "LV" tautsaimniecības redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!