Ministru prezidents:

— ikmēneša preses konferencē 11.oktobrī

Ministru prezidents Andris Bērziņš savā ikmēneša preses konferencē Valdības nama Ministru prezidenta zālē 11.oktobrī pl.12.05

— Valdība ir pamatā vienojusies par nākamā gada valsts budžeta projektu, tā deficītu plānojot 1,96 līdz 2,4 procentu robežās no iekšzemes kopprodukta. Faktiski budžeta deficīts ir atkarīgs un tieši saistīts ar divām lietām — pirmkārt, budžeta deficīts būs mazāks, ja valstī saglabāsies pašreizējie ekonomiskās attīstības tempi, un, otrkārt, deficīts būs mazāks, ja tiks uzlabota nodokļu administrēšana un iekasēšana.

No valsts puses mēs esam izdarījuši pilnīgi visu, lai Valsts ieņēmumu dienests varētu efektīvāk un labāk administrēt nodokļus, un rēķins ir ļoti vienkāršs — tikai par vienu procentu palielinot budžeta ieņēmumus gan pamatbudžetā, gan speciālajos budžetos, ieguvums ir 13 miljoni latu. Tas nozīmē, ka, par diviem procentiem palielinot nodokļu ieņēmumus, nākamā gada budžeta deficīts būs šī gada budžeta deficīta līmenī.

Budžeta projekta izskatīšanas un saskaņošanas laikā bija skaidri redzami mēģinājumi dažādi spekulēt ar budžeta skaitļiem, dažs labs mēģināja izlikties gudrāks un pierādīt, ka ir lielāks katolis nekā Romas pāvests. Ir daži konkrēti piemēri, kurus es gribētu minēt. Piemēram, šodienas "Neatkarīgajā Rīta Avīzē" vēl nenodibinātās Jaunā laika partijas vadītājs Einars Repše, no vienas puses, saka, ka budžeta deficītam ir jābūt zemākam par vienu procentu, no otras puses, viņš pilnīgi skaidri apgalvo, ka veselībai vajadzētu atvēlēt 6 līdz 7 procentus no iekšzemes kopprodukta. Tajā pašā laikā viņš arī apgalvo, ka izglītībai, iekšlietām un tieslietām naudas ir pietiekami, kaut gan, manuprāt, ir skaidri redzams, ka visām šīm sfērām naudas nav pietiekami.

Ar šo es gribēju pateikt, ka, neraugoties uz visām spekulācijām ap budžeta projektu un mēģinājumiem pierādīt, cik kurš ir kompetents šo skaitļu rindu sastādīšanā, savirknēšanā un komentēšanā, vienkāršu un visus apmierinošu rezultātu būs grūti panākt. Kā jau teicu, ir labi, ka budžeta projekts nākamajam gadam ir akceptēts, bet es neesmu apmierināts ar rezultātu kopumā. Un šī neapmierinātība droši vien būs jāsadala kādās daudzmaz līdzīgās proporcijās starp visām tām institūcijām un iestādēm, kurām ir nepieciešams budžeta finansējums.

Budžeta deficīta palielinājums robežās no 1,96 līdz 2,4 procentiem ir saistīts ar mēģinājumu atrast risinājumu neatliekamām problēmām valstī.

Pirmkārt, gandrīz 10 miljoni latu ir asignēti dažādām programmām veselības aprūpei — tajos ietilpst nauda gan medmāsu algām, gan plānveida operācijām, bezmaksas zāļu un neatliekamās medicīniskās palīdzības programmām. Tās ir lietas, no kuru risināšanas mēs nekādi nevaram atteikties.

Otrkārt, vēl lielāki resursi ir ieguldīti ilgtermiņa atbalstam lauksaimniecībai. Palielinot kapitālu Hipotēku un zemes bankā, ir radīts 34 miljonu latu kredītresurss tuvākajiem gadiem. Tas domāts lauksaimniecības attīstībai un īpaši tām sfērām, kurām līdz šim kredīti nebija pieejami, — tās ir dažādas lauksaimnieciska rakstura būves, kuras nav iespējams atpelnīt dažos gados, kurām ir nepieciešami ilgtermiņa kredīti.

Daļa no šīs kredītlīnijas paredzēta arī mājokļu attīstības programmai laukos, ir jādomā arī par uzņēmējdarbības vides dažādošanu laukos, jādomā par to, ko darīt tiem cilvēkiem laukos, kas objektīvu iemeslu pēc vairs nepiedalās lauksaimnieciskajā ražošanā, bet turpina tur dzīvot. Tas ir jautājums, kas pēc būtības ir definējams kā jautājums par vienmērīgu Latvijas attīstību, un, pēc manām domām, šim 34 miljonus lielajam kredītresursam ir pietiekami liela nozīme tās uzlabošanā.

Vēl viena programma, ko gribu akcentēt, ir Pasaules bankas programma, kas jau darbojas Latvijā un specializējas mazo kredītu izsniegšanā. Pasaules bankas nosacījums ir — ja šī programma veiksmīgi darbojas un sāk sevi atpelnīt, 30 procenti no kredīta tiek dzēsti. Tas kalpo kā motivācijas instruments, un arī šo instrumentu valdība nolēma akceptēt uz budžeta deficīta palielināšanas rēķina.

Tāpat nākamā gada budžeta projektā ir paredzēti līdzekļi korupcijas apkarošanai, atsevišķi risināmi ir sasāpējuši jautājumi kultūrā, problēma par subsīdijām lauksaimniecībai, kur sakarā ar kopējo budžeta pieaugumu nākamgad bija neliels iztrūkums. Lai mēs precīzi izpildītu likumu un atdotu 3 procentus lauksaimniekiem, kā tas pienākas, bija nepieciešami vēl 189 tūkstoši latu, kas arī tika iedalīti uz budžeta deficīta rēķina. Vēl nedaudz papildu līdzekļi ir iedalīti drošībai, administratīvi teritoriālās reformas veicināšanai, reģionālo ceļu attīstības programmai un vēl dažām citām neatliekamām programmām.

Bet, ja kopumā runājam par to aptuveni 20 miljonus lielo summu, kura ir sadalīta papildus uz budžeta deficīta rēķina, tad es gribētu teikt, ka tuvu 75 procentiem ir nauda sociālajai sfērai — tie ir līdzekļi veselības aprūpei un izglītībai.

— Pirms aptuveni divām nedēļām valdība akceptēja darba grupas izveidošanu, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar ANO Cilvēktiesību tiesas lēmumu Antoņinas Ignatānes lietā. Kas varētu ietilpt šajā darba grupā?

— Pašlaik tiek gatavots rīkojuma projekts par darba grupu, kurā tiks iekļauti pārstāvji no visām tām ministrijām un iestādēm, kas tieši vai netieši ir saistītas ar lietas būtību. Es visā drīzumā sniegšu paziņojumu par šo lietu, bet ir pilnīgi skaidrs, ka starptautiskās tiesas spriedums Latvijai būs jāpilda. Darba grupa izvērtēs, kā tas tiks darīts, kādā secībā un kas konkrēti. Iespējams, ka rīkojums par darba grupas izveidi tiks parakstīts jau šodien.

— Vai pašvaldību lietu ministrs Jānis Krūmiņš ir iesniedzis uzlaboto ziņojumu par pašvaldību teritoriālo iedalījumu, un kad varētu tikt sasaukta ārkārtas valdības sēde par šo jautājumu?

— Es domāju, ka sēde varētu notikt pēc tam, kad Saeima būs izskatījusi budžeta projektu nākamajam gadam pirmajā lasījumā. Tas būtu taktiski piemērotākais laiks šī dokumenta apspriešanai. J.Krūmiņš ziņojumu ir sagatavojis, runa galvenokārt bija par dokumentiem, kas saistīti ar Saeimas lēmumu, ar uzziņas materiālu, kas ļautu deputātiem, izlasot nelielu lappušu skaitu, skaidri saprast lietas būtību.

— Jautājums būs par situāciju, ja nākamā gada valsts budžeta projekts tiks iesniegts Saeimai ar deficīta prognozi 2,4 procenti...

— Es gribētu precizēt, ka šobrīd nav iespējams precīzi nosaukt budžeta deficīta skaitli. Budžeta deficīts būs manis jau minētajās robežās, bet tuvu šai 2,4 procentu robežai.

Valdība nav mēģinājusi mākslīgi uzpūst ieņēmumu prognozes, valdība ir palikusi pie saprātīgas, diezgan konservatīvas budžeta ieņēmumu prognozes. Bet valdība ir veikusi arī aprēķinus, un tie rāda — ja saglabājas līdzšinējais ekonomiskās attīstības temps un par 1,5 līdz 2 procentiem tiek palielināts nodokļu iekasējums, budžeta deficīts varētu būt robežās ap 1,7 procentiem no iekšzemes kopprodukta.

— 2,4 procentu budžeta deficīts pārsniedz robežu, par kuru valdība ir vienojusies ar Starptautisko valūtas fondu. Vai tas nozīmē, ka rudenī gaidāmas nopietnas pārrunas par to?

— Protams, par to būs jārunā, un diskusijas notiek jau šobrīd. Bet bezdeficīta budžets nevar būt pašmērķis. Ja runājam par valsts ekonomisko attīstību, tad jāsaka, ka saprātīgs, kontrolēts, Māstrihtas kritērijiem atbilstošs budžeta deficīts ir instruments, kas stimulē iekšējo patēriņu. Tikai ar to nedrīkst spēlēties. Mēs esam pietuvojušies Eiropas Savienības noteiktajai 3 procentu robežai, bet tas ir izdarīts, galvenokārt samazinot nodokļu slogu un tādējādi atverot durvis papildu uzņēmējdarbības aktivitātēm. Un, ja tādas būs, tad varam sagaidīt ekonomikas tempu palielināšanos, ne samazināšanos. Protams, ir jārēķinās arī ar vispārējo stāvokli pasaules ekonomikā, kas ietekmēs arī Latviju, bet mūsu valsts ekonomika ir salīdzinoši maza un pietiekami sadalīta pa daudziem dažādiem tirgiem, un produkcijas apjomi šajos tirgos nav tādi, ka problēmas vienā vai otrā noieta vietā varētu radīt nepārvaramas grūtības.

— Cik liels uzņēmumu ienākuma nodokļa procentuālais samazinājums ir latos?

— Tie ir 11,8 miljoni latu. Tāds ir budžeta ieņēmumu samazinājums nākamgad salīdzinājumā ar šo gadu.

— Tā kā jūs esat uzņēmies personīgi sekot līdzi VID Ludzas nodaļas priekšnieka slepkavības izmeklēšanai, vai jūs varat paziņot ko jaunu par dienesta izmeklēšanu, kas ir ierosināta par to, ka aizdomās turētais ir ieslodzījuma vietā nesankcionēti lietojis mobilo tālruni?

— Pēdējo divu nedēļu laikā es neesmu lūdzis nekādu papildu informāciju par šo lietu, tai varu sekot vien nosacīti, to dara operatīvie darbinieki. Es varu tikai atkārtot, ka man šķiet, ka policija šobrīd ir ļoti tuvu lietas atrisinājumam tādā ziņā, ka ir pieņēmumi par to, kas varētu būt vainīgs un kādā saistībā tas ir ar citiem. Un es ceru, ka šis cilvēks vai cilvēku grupa tiks aizturēti visdrīzākajā laikā. Tas savā ziņā ir policijas prestiža jautājums, jo tā ir pirmā reize, kad tieši, atklāti un bezkaunīgi ir uzbrukts valsts amatpersonai tās darba pienākumu veikšanas laikā.

— Budžeta deficīts gadu no gada ir rucis. Tagad šī tendence ir apstājusies. Vai tas nebūs slikts signāls ārvalstu investoriem?

— Būtu labi, ja reālais budžeta deficīts būtu kaut nedaudz mazāks par plānoto, bet domāju, ka tā tas arī būs. Bet budžeta deficīts nav vienīgais signāls ārvalstu investoriem, signāls ir valsts kopējā ekonomiskā attīstība, signāls ir nodokļu politika uzņēmējdarbībai, atvieglojumi tiem uzņēmējiem, kas nāk pie mums ar jaunām, modernām tehnoloģijām, signāls ir Latvijas politika saistībā gan ar Eiropas Savienību, gan ar NATO.

— Einara Repšes uzstāšanos presē jūs uztverat kā vēl nedibinātas partijas vadītāja viedokli, nevis kā Latvijas Bankas prezidenta teikto. Kā zināms, "Latvijas ceļš" ir aicinājis viņu no šī amata atkāpties.

— Mēs viņu vēlreiz varētu aicināt atkāpties no šī amata. Un es domāju, ka Repšes kunga uzstāšanās ir vēl nedibinātas partijas politisks pasūtījums, kas demonstrē tās nostāju.

— Vai kārtējā tikšanās reizē, kas notiek starp jums, finansu ministru un Latvijas Bankas prezidentu, Einars Repše izteica kādu kritisku piezīmi par nākamā gada valsts budžeta projektu?

— Mūsu pēdējā tikšanās reizē viņš neizteica neko kritisku, bet šodienas "Neatkarīgajā Rīta Avīzē" viņš ir pateicis pietiekami daudz lietu, kurām es nevaru piekrist no tīri profesionālā viedokļa. Bet Latvijas Bankas prezidenta krēsls un mēģinājums politizēt budžeta skaitļus ir nesavienojamas lietas.

— Vai jūs personīgi esat izjutis mēģinājumus panākt šīs valdības krišanu?

— Jā, esmu, no opozīcijas puses.

Liena Pilsētniece, "LV" iekšlietu redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

— intervijā Latvijas Televīzijā 11.oktobrī

No intervijas Latvijas Televīzijas 11. oktobra raidījumā "4. studija" pulksten 19.30. Vada žurnālists Andris Jakubāns

— Labvakar! Es parasti beigās stāstu savus piedzīvojumus, bet šodien es sākšu ar to. Man piezvanīja kāda sieviete gados, es dzirdēju, ka apkārt ir daudzas sievietes. Viņas uztraucās par to, ka Latvijas valdība ir izīrējusi savu gaisa telpu amerikāņu lidmašīnām, kas iet bombardēt Afganistānu. Viņas teica, ka Zviedrija un Somija to neatļauj, tāpēc Amerikai jātaisa lieli zigzagi caur Latviju. Tas nozīmējot, ka afgāņi nāks mums virsū un bārstīs pār mums slimības. Sakiet, vai tā ir taisnība?

A.Bērziņš: — Latvija kā NATO kandidātvalsts nav nekādā saistībā ar Vašingtonas līguma 5. punktu, kas pašlaik pirmoreiz kopš NATO dibināšanas ir iedarbināts. Tas nozīmē, ka visas NATO dalībvalstis uzbrukumu Amerikai ir uztvērušas kā apdraudējumu sev. Ja pie mums vērstos Amerika vai kāda cita NATO dalībvalsts, vai NATO kopumā ar šādu lūgumu, Latvija noteikti to izskatītu. Un, ja mums lūgtu, mēs savu gaisa telpu arī iedotu. Pašlaik es varu visus nomierināt — neviens mums neko tamlīdzīgu nav lūdzis. Pāri Latvijai nelido neviena militāra lidmašīna. Pāri Latvijai gan iet starptautiskas gaisa trases, kas paredzētas civilajām lidmašīnām. Tām tiek sekots ar zemes novērošanas līdzekļiem, tās tiek koordinētas un vadītas pāri mūsu gaisa telpai. Es gribu teikt visiem: guliet mierīgi, ne par ko neuztraucieties. Ja kaut kas būs, mēs to darīsim zināmu.

— Avīzēs tomēr ir diezgan daudz satraucošu rakstu. "Neatkarīgā Rīta Avīze" raksta: "Latvija bioteroram nav gatava". Nopietni ārsti saka, ka viņiem nav nepieciešamo zāļu šādiem gadījumiem.

A.Bērziņš: — Es domāju, ka neviena valsts momentā nav gatava bioteroram. Pirmkārt, nevar paredzēt visu, kas var būt, ja runājam par bioloģiskajiem ieročiem. Otrkārt, man liekas, visi ļoti labi apzinās, ko nozīmē bioloģiskie ieroči, un, paldies Dievam, tie vēl nav lietoti. Faktiski kopš Pirmā pasaules kara laikiem bioloģiskie ieroči nav lietoti. Es ceru, ka tā arī nebūs. Mums ir civilās aizsardzības sistēma, kura, jāsaka, nav īsti ideālā stāvoklī, bet kura funkcionē, un, ja būs tāda nepieciešamība, nepieciešamie resursi tiks atrasti un palīdzība tiks sniegta.

— Es domāju, tad arī pasaule palīdzēs.

A.Bērziņš: — Protams, jo arī šāda veida ieroči, tāpat kā terorisms, nepazīst valstu robežas. Tie iet tālu pāri tām.

— Latvijai Pirmais pasaules karš bija smags, Otrais pasaules karš bija smags. Es domāju, varbūt trešais Latvijai varētu iet garām.

A.Bērziņš: — Es arī ļoti ceru.

— Sprieguma punkti nav vairs Eiropā, viņi ir tur.

A.Bērziņš: — Tas ir vājš mierinājums. Es ceru, ka trešā pasaules kara vispār nebūs. Ceru, ka mums būs doti kādi simts gadi, lai mēs mierīgi varētu padzīvot, strādāt, kaut ko uzbūvēt, attīstīt savu valsti, kaut ko uzcelt, izveidot, atdot saviem bērniem to, ko mēs esam uzcēluši, lai viņi atkal tālāk kaut ko attīsta. Es domāju, ka mūsu galvenais mērķis ir stabilitāte valstī un drošības garantijas.

— 11. septembrī, kad es trāpījos pie televizora un redzēju visas tās šausmu ainas, es aizgāju uz Ragaciema veikalu kaut ko nopirkt. Es tām zivju sievām teicu: tūlīt sāksies trešais pasaules karš, un jūs te mierīgi sēdiet. Viņas atteica: mēs nevienam neesam vajadzīgi. Laikam viņām bija taisnība?

A.Bērziņš: — Es gribētu teikt, paldies Dievam, šobrīd mēs neesam nekādā tiešā saistībā ar tām aktivitātēm, kas notiek pasaulē.

— Ļoti interesanta bija viena Putina runa, kurā viņš teica, ka bija naids starp Ameriku un Padomju savienību, un uz šī naida bāzes turp un atpakaļ staigāja cilvēki, un izveidojās šis terorisms. Latvija arī šaudās visu laiku starp Krieviju un Ameriku. Vairāk gan uz Ameriku, bet viena daļa grib atpakaļ pie Krievijas.

A.Bērziņš: — Paldies Dievam, starp Krieviju un Ameriku vairs nav šī naida. Šīs valstis terorisma apkarošanā ir vienojušās par kopējiem pasākumiem. Es nupat runāju ar Drošības policijas priekšnieku Reinika kungu. Viņš teica, ka viņam ir ļoti laba sadarbība antiterorisma jomā ar visiem sadarbības partneriem lielākajā daļā valstu. Viņš minēja arī Krieviju. Es domāju, šeit nav nekādu problēmu. Aukstā kara laiks ir pagājis, un 11. septembris ir nodemonstrējis, ka pasaulē reāli ir izveidojusies jauna situācija, kuru ir ļoti grūti kontrolēt vienai atsevišķai valstij. Arī bagātai un stiprai valstij, kurai ir pietiekami daudz drošības dienestu un resursu, neizdevās izvairīties no teroristu uzbrukumiem. Tas nozīmē to, ka mums visiem ir jābūt kopā, mums visiem ir jāuzmanās, un mēs no valdības puses darīsim visu, lai mūsu cilvēki varētu justies droši. Mēs esam izstrādājuši speciālu antiterorisma plānu, kuru mēs nākamotrdien apstiprināsim valdībā.

— Kas tur būs jauns?

A.Bērziņš: — Būs astoņas sadaļas. Sāksies ar starptautisko likumdošanu un pievienošanos starptautiskajām konvencijām. Otra sadaļa ir dažnedažādi likumu grozījumi, kurus nepieciešams izdarīt, lai efektīvi cīnītos ar terorismu. Piemēram, ja ir aizdomas, ka kāds cilvēks nodarbojas ar terorismu un viņam ir konts bankā, pa kuru kursē nauda, tad mēs piedāvājam tādu izmaiņu likumā, ka ar ģenerālprokurora sankciju ir tiesības arestēt viņa kontu līdz brīdim, kamēr jautājums tiek noskaidrots. Tā ir nopietna barjera terorismam, jo bez naudas neko nevar izdarīt. Ir lietas par institūciju stiprināšanu, ir jautājumi par nepieciešamo aprīkojumu, ir jautājumi par robežas sakārtošanu, par īpašiem muitas režīmiem, kā arī robežkontroles režīmiem. Tā ka mēs darām visu, lai cilvēki varētu justies droši. Lai viņi naktī var mierīgi gulēt un, no rīta pamostoties, uzvārīt savu tasīti tējas vai krūzīti kafijas un to izdzert.

— Vārdu sakot, visās šajās lietās tiek ieviesta lielāka kārtība.

A.Bērziņš: — Jā, mēs ļoti metodiski un precīzi esam izgājuši visam, kas ar šo lietu saistīts, un mēģinām šo lietu sakārtot tā, lai gadījumā, ja rodas tāda nepieciešamība, mēs visi, visas institūcijas un struktūras, būtu gatavi konkrētai rīcībai.

— Jūs esat priecīgs cilvēks, jo budžets iet uz beigām.

A.Bērziņš: — Tikai sākas vēl.

— Nu jā, viss teātris sāksies Saeimā. Jūs esat nonākuši pie kaut kāda iznākuma, lai gan strīdi bija lieli. Tie bija cilvēku vai partiju strīdi?

A.Bērziņš: — Bija gan tā, gan tā. Pirmkārt jau var sajust nākamā gada vēlēšanu tuvumu. Ir viens otrs, kurš vēlas, lai viņš tiktu uztverts par vēl lielāku katoli nekā Romas pāvests. Es negribu nevienu konkrētu cilvēku saukt vārdā, bet tādas vēlmes ir. Dažkārt šī vēlēšanās sevi īpaši izcelt traucē nonākt pie konkrēta lēmuma. Ir jāļauj šos viedokļus paust un jāliek konkrēts viedoklis pretī, un tad jāvirzās uz priekšu. Es gribētu teikt, ka ļoti smagās un grūtās diskusijās mēs esam panākuši saprātīgu kompromisu, kas neapmierinās nevienu, visi būs nedaudz neapmierināti. Protams, ka vajadzības ir lielākas nekā reālās iespējas tās apmierināt.

— Avīzes raksta, ka budžeta deficīts būs 2,4 procenti.

A.Bērziņš: — Šobrīd nevaru pateikt, vai tie būs 2,4 procenti vai 2,37, vai 2,41. Faktiski vēl visas skaitīšanas, budžeta tehniskais darbs tiek darīts. Mēs budžeta deficītu palielinājām, absolūtos skaitļos runājot, turpat par 20 miljoniem latu. Mēs, protams, varējām mēģināt palielināt vai, kā es saku, mākslīgi uzpūst budžeta ieņēmumus...

— Kādreiz tas ir ticis darīts.

A.Bērziņš: — Tas ir daudzkārt ticis darīts. Mākslīgi uzpūšot budžeta ieņēmumu daļu, tiek parādīts, ka nav nekāda deficīta. Apzinoties to, cik sarežģīts stāvoklis ir pasaulē, ka biržās notiek dažādas svārstības, mēs palikām pie ļoti konservatīvas budžeta ieņēmumu daļas, bet parādījām nepieciešamos budžeta izdevumus. Gandrīz 10 miljonus latu mēs esam atdevuši veselības aprūpei. Tas nozīmē, ka nākamajā gadā veselības aprūpē būs viens no lielākajiem pieaugumiem tūlīt pēc Aizsardzības ministrijas. Tas nozīmē, ka būs līdzekļi gan medmāsu algām, gan plānveida operācijām, neatliekamai palīdzībai, zāļu programmām. Tā ir pirmā prioritāte.

Otra lieta, ko es uzskatu par ļoti svarīgu, ir jautājums par lētiem ilgtermiņa kredīta resursiem celtniecībai un it īpaši ar lauksaimniecības ražošanu saistītai celtniecībai. Tas nozīmē lētus procentus Hipotēku un zemes bankā, tie varētu būt 6 procenti un kopējais resurss — 34 miljoni latu, ko zemnieki visā Latvijā varēs saņemt. Interesants atbalsta instruments, kura funkcionēšanai mēs piešķīrām naudu, ir Pasaules bankas programma tā sauktajiem mazajiem kredītiem. Ja cilvēks ņem kredītu, kas ir lielāks par 2 tūkstošiem latu, kādam biznesa pasākumam, tad trešā daļa kredīta tiek dzēsta. Tas ir interesants atbalsts mazajiem uzņēmējiem, jo ir jādomā par to, lai Latvija attīstītos vienmērīgi un, pats galvenais, būtu ilgtermiņa resurss, lai zemnieks varētu uzbūvēt jaunu kūti, jaunu kalti. Tās ir lietas, kuras nevar atmaksāt ar īstermiņa kredītiem un, pats galvenais, atpelnīt, jo peļņa lauksaimniecībā pagaidām diemžēl nav tik augsta, lai to varētu izdarīt tik ātri kā, piemēram, pilsētā, tirgojot preces veikalā.

— Mēs jau redzam, kā lielveikali rodas viens pēc otra. "Tēvzeme un Brīvība" iestājās par veselības aprūpes budžetu. Vai tas ir viņu priekšvēlēšanu kampaņas labais darbs?

A.Bērziņš: — Būtu muļķīgi teikt, ka labklājības ministrs ir Andrejs Požarnovs, kurš ir no "Tēvzemes un Brīvības", un tāpēc par veselību jāatbild tikai Požarnovam. Es gribu teikt, ka tas ir valdības kopējs lēmums. Mēs visi ļoti labi apzināmies, kur ir problēmas un kā tās ir jārisina. Tieši tāpat mēs varētu teikt, ka Kārlis Greiškalns ir izcīnījis skolotājiem algu pielikumu. Tas tā nav, tas ir visas valdības kopīgs lēmums tāpat kā par kredītiem.

— Pagaidām Latvijas Bankas prezidents un nākamais Jaunā laika galvenais vīrs Einars Repše, kurš tēmē uz jūsu vietu, saka, ka budžets tiek nelietderīgi izlietots. Viņš saka, ka veselības aprūpei vajag atvēlēt septiņus procentus no IKP.

A.Bērziņš: — Repše nonāk zināmās pretrunās. No vienas puses, viņš saka, ka budžeta deficīts ir par lielu, ka to vajag samazināt līdz vienam procentam, no otras puses — ka vajadzētu palielināt izdevumus veselības aprūpei līdz septiņiem procentiem. Tas nozīmē, ka viņš piedāvā līdz trīs ar pus un četriem procentiem palielināt budžeta deficītu. To mēs nevaram atļauties.

— Jūs varat trīs procentus.

A.Bērziņš: — Jā, Māstrihtas kritēriji pieļauj trīs procentus. Es gribu teikt, ka budžeta deficīts nav nekāds bubulis. Budžeta deficīts saprātīgos, kontrolētos rāmjos ir iekšējā tirgus patēriņa veicinātājs, iekšējā tirgus stimulators. Protams, ar to nedrīkst aizrauties.

— Andris Šķēle un Tautas partija teica: ja netiks atbalstīti viņu jaunie pensiju gājieni, tad par budžetu viņi nebalsos. Kāda tur ir situācija?

A.Bērziņš: — Pensiju likumdošanā ir iesniegti vairāk nekā 200 priekšlikumu. Mēs esam izveidojuši Koalīcijas padomē darba grupu, kurā ir pārstāvētas četras koalīcijas frakcijas. Darba grupa pirmdien mums ziņoja, ka tā ir vienojusies par trim punktiem. Ir panākta kopēja vienošanās, kuru lielākā vai mazākā mērā, bet atbalsta arī Pensionāru federācija. Ir palikuši daži punkti, par kuriem ir jāvienojas vai jāturpina diskusijas.

— Jā, tas jau ir normāli, ka rēķina uz priekšu. Es šodien dzirdēju, ka viens deputāts teica, ka vienalga panāks, lai mazajiem uzņēmējiem ieņēmumu nodoklis būtu 15 procenti.

A.Bērziņš: — Visu cieņu. Arī man gribētos lielāku atbalstu mazajiem uzņēmējiem. Katra partija bija iezīmējusi savu pozīciju un ļoti strikti pie tās turējās. Mēs mēģinājām gan tieši, gan ar līkumu rast kaut kādu kompromisu. Vienīgais kompromiss, kuru atradām, bija tas, par kuru valdība jau bija vienojusies 11. septembrī. Tas ir par pakāpenisku trīsprocentu nodokļu sloga samazināšanu pilnīgi visiem, kas budžetā radīja 11,8 miljonus latu samazinājumu.

— Es lasīju "Dienas Biznesā", ka ir bijuši trīs projekti, kā to darīt. Tur bija viedoklis, ka nodokli varētu samazināt tai daļai, kuru uzņēmējs investē pats savā biznesā.

A.Bērziņš: — Šobrīd tām investīcijām, kuras tiek izdarītas lielajās tehnoloģijās, ir šāds atvieglojums. Tā, protams, ir salīdzinoši liela summa. Mums ir nepieciešami daži uzņēmumi ar vārdu. Faktiski mazais un vidējais bizness attīstās apkārt lielajam uzņēmumam.

— Vai var būt tā, ka šīs investīcijas, kuras tu pats investē, neapliek ar nodokļiem? Tas varētu palīdzēt vairāk nekā mehānisks nodokļu samazinājums.

A.Bērziņš: — Uzņēmumiem, kuri visu nopelnīto naudu investē savā uzņēmumā, nav peļņas un nav jāmaksā uzņēmuma ienākuma nodoklis. Daži grib atvieglojumus tai naudai, kas tiek investēta, taču to ir ļoti grūti administrēt. Jo ir ļoti grūti pateikt, kura naudas daļa ir tā, kuru tu ieguldi, lai uzņēmums varētu normāli eksistēt, un kura daļa ir tā, kas ir jāpieskaita investīcijām.

— Ļoti interesants komentārs ir "Neatkarīgajā Rīta Avīzē". Viņi brīnās par to, ka bija tik liels budžeta pieaugums, gandrīz 8 procenti, un pēkšņi ir iestājies krīzes budžets.

A.Bērziņš: — Nav jau nekāds krīzes budžets.

— Bet visu laiku saka: krīze, krīze, krīze...

A.Bērziņš: — Varbūt "Neatkarīgajā Rīta Avīzē" ir krīze.

— Daži saka, ka nav bijušas partiju cīņas, bet tikai cilvēku un premjers ir visus samierinājis.

A.Bērziņš: — Attiecībā par samierināšanu, tā ir taisnība. Kas attiecas uz partiju cīņām, tad mēs jau varējām redzēt masu saziņas līdzekļos tās kaislības, kas uzvirmoja, kā partijas mēģināja pozicionēties. Faktiski tas ir normāli. Bet budžetā nav nekādas krīzes. Ekonomika attīstās normāli, un mēs ceram, ka tā attīstīsies vēl vairāk, tieši tāpēc mēs ejam uz nodokļu samazinājumiem. Mēs esam pieturējušies pie diezgan konservatīvas jeb piesardzīgas prognozes, mēs neesam ieplānojuši kaut kādus milzīgus pieaugumus nākamajā gadā, neraugoties uz to, ka šogad attīstība turpinās pietiekami strauji. Mēs skaidri apzināmies, ka esam pasaules ekonomikas sastāvdaļa un līdz ar to esam ar to saistīti. Mēs lūkojamies tā piesardzīgi kā zemnieki, kas nekad neriskē ar lielām naudas summām un nekad neliek visu uz vienu kārti, bet mēģina risku izkliedēt.

Rūta Kesnere, "LV" informācijas redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

— intervijā Latvijas Radio 11.oktobrī

No intervijas Latvijas Radio 11. oktobra raidījumā "Kāpnes" pulksten 15.08. Vada žurnālists Aidis Tomsons

— Mūsu sarunas temats noteikti būs budžets. Es nedomāju, ka tas jums ir ļoti priecīgs temats, tomēr. Jūs cerējāt pagājušajā nedēļā, otrdien, pabeigt šo jautājumu skatīšanu, lai atliktu tikai pieslīpēšana. Es saprotu, ka vēl šādas tādas nianses ir palikušas.

Andris Bērziņš: — Pamatā budžets ir akceptēts. Pašlaik tiešām notiek pieslīpēšanas jeb tehniskais darbs, un mēs esam ieplānojuši pirmdien izskatīt "melnajā" lasījumā vēlvienreiz jau daudzmaz gatavu dokumentu, un tad, ja ir iespējams tīri tehniski, otrdien, ja nē, tad sanākt kopā trešdien no rīta uz īsu sēdi un akceptēt to galīgajā versijā. Jo likumā teikts, ka mums tas ir akceptējams tad, kad nevienam vairs nav nekādu iebildumu, papildinājumu, kad ir panākta kopēja vienošanās. Tas nozīmē, ka tīri tehniski sēdē ministrs prezentē budžetu, un tad es jautāju, vai kādam ministram ir iebildumi. Ja visi saka, ka nav vairs, tad es saku — budžets apstiprināts, pēc tam finansu ministrs liek to savā slavenajā portfelī un nes uz Saeimu Saeimas priekšsēdētājam.

— Pirms sēdes vēl daudzi politiķi, ne jūs, bet citi, sacīja, ka problēmu un debašu kļūst arvien vairāk; varbūt būtu jāpārskata pat mērķgriesti. Sajūta bija tāda, ka jūs pēkšņi ļoti ātrā tempā tikāt tam cauri, bet jautājums — cik apmierinātas palika visas puses?

A.Bērziņš: — Nu, ko nozīmē — ātrā tempā? Pirmkārt, ne ātrā tempā, jo divas nedēļas bija mums konsultācijas, tikšanās, skaidrošanās frakcijās par visiem budžeta izdevumiem, griestiem un tā tālāk. Un otrs — apmierināts ar šo budžetu nav neviens. Mēs esam atrisinājuši virkni problēmu, bet godīgi jāsaka, ka nepieciešamību un vajadzību visiem ir vairāk, nekā bija iespējams ar šī budžeta palīdzību nodrošināt.

— 2,4 procentu deficīts. Latvijas Banka ir kritizējusi to, un es pieļauju varbūtību, ka būs arī smagas sarunas ar Starptautisko valūtas fondu?

A.Bērziņš: — Es nedomāju ka vajadzētu būt kādām īpaši smagām sarunām, jo šo skaitli faktiski nevar precīzi pašlaik pateikt, tas vēl tiek rēķināts. Mēs esam izdarījuši vairākas lietas, neesam uzpūtuši budžeta ieņēmumu daļu, ko tīri teorētiski varējām izdarīt, lai uzrādītu, ka budžets ir faktiski bez deficīta vai pat ar zemāku deficītu; mēs esam atstājuši reālas ieņēmumu prognozes — tas pirmkārt. Otrais — tas, ka, plānojot nākamā gada budžetu, mēs ieliekam šo deficītu, protams, nav nekas labs, bet, no otras puses, deficīts arī savā veidā veicina iekšējo patēriņu, un, ja deficīts ir saprātīgs, kontrolētos apmēros, tad tā absolūti nav nekāda traģēdija, jo pēc Māstrihtas kritērijiem budžeta deficīts Eiropas Savienības valstīs nedrīkst būt lielāks par trim procentiem; mēs šajos rāmjos turamies. Un tas, ka gada sākumā šis deficīts tā ir ieplānots, nebūt nenozīmē to, ka gada beigās mēs ar šādu deficītu arī nonāksim. Spilgts piemērs tam ir šis gads, kad mums noteikti budžeta deficīts būs stipri mazāks, nekā mēs to esam ieplānojuši gada sākumā. Un panākumu atslēga slēpjas tajā apstāklī, vai ekonomika attīstīsies, pirmkārt, un, otrkārt, kā mums veiksies ar nodokļu iekasēšanu. Ja ekonomika turpina attīstīties tādos pašos tempos kā pašlaik, tad faktiski budžeta deficīts gada beigās tikai uz šī attīstības tempa rēķina varētu būt apmēram 1,7 procenti. Ja tiek radikāli uzlabota nodokļu iekasēšana (un mēs esam iedevuši līdzekļus šogad gan administrēšanai, gan datorizācijai, visu sistēmu sakārtošanai), ja tiek uzlabota nodokļu administrēšana un paaugstināts iekasējums kaut vai par diviem procentiem no tā līmeņa, kāds ir pašlaik, tad tas nozīmē, ka valsts budžetā papildus ienāk 26 miljoni — pamatbudžets plus speciālie budžeti, kas jau nozīmē to, ka deficīts ir zem viena procenta. Tā ka uz deficītu nevajag lūkoties kā uz bubuli; tas ir tīri teorētisks skaitlis, kuru var ietekmēt no ļoti dažādām pusēm — gan samazinot ieņēmumus, kā pareizi viens otrs norāda, gan arī uzlabojot pašu iekasēšanu.

— Jūs pagājušajā valdības sēdē nolēmāt 20 miljonus papildus aizņemties, lai vēl apmierinātu visas tās vajadzības; ja pareizi saprotu, 10 miljoni no tiem ir iedoti veselības aprūpei?

A.Bērziņš: — Gandrīz 10 miljoni, jā. Veselības aprūpei ir šobrīd prioritāte, un tiešām jāatzīst, ka tur nauda ir papildus vajadzīga. Un ir paredzētas programmas, ko Labklājības ministrija pašlaik precizē , — konkrēti tās ir gan medmāsu algas, gan zāļu programma, gan plānveida operācijas, gan neatliekamā palīdzība, kam tātad tiek sadalīts šis papildu finansējums. Otra, pēc manām domām, īpaši svarīga lieta bija tā, ka mēs, neraugoties uz visu, pieņēmām lēmumu par to, kā radīt ilgtermiņa kredītresursus zemniekiem jeb, pareizāk sakot, būvniecībai laukos, konkrēti — lauksaimniecības būvēm un mājokļu programmai laukos. Tā bija tāda programma, kurai vispār šobrīd nebija resursu, bankas nepiedāvāja. Tur ir nepieciešami ilgtermiņa kredītresursi, un caur Hipotēku un zemes banku, palielinot tās pamatkapitālu, mēs faktiski radām situāciju, ka tuvākajos gados zemniekiem būs pieejami apmēram 34 miljoni latu lētu kredītresursu —apmēram par 6 procentiem gadā, kas nodrošinās to, ka varēs būvēt jaunas kūtis, kaltes. Tas nozīmē to, ka zināmā mērā varēs attīstīties mājokļu programma laukos; tas nozīmē to, ka tie cilvēki, kas kaut kādu apstākļu dēļ vairs nenodarbojas ar lauksaimniecību, varēs meklēt sev pielietojumu kādā citā jomā — celtniecībā, būvniecībā un tā tālāk, faktiski nepametot laukus, bet atrodot sev nodarbošanos uz vietas, tas ir ļoti principiāli svarīgs jautājums. Otrs — mēs nobalsojām par vēl vienu līdzīgu programmu, kura jau kādus pāris gadus ir darbojusies, tā ir Pasaules bankas programma, kas paredz mazos kredītus mazajiem uzņēmumiem, un nosacījums ir tāds, ka kredītam ir jābūt lielākam par diviem tūkstošiem latu, un, ja tas projekts, kam kredīts tiek ņemts, ir sekmīgs, tad trešo daļu no šī kredīta vispār dzēš — tātad tāds ļoti interesants instruments tieši mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam un it īpaši laukiem. Tātad mēs par to nobalsojām, palielinot budžeta deficītu, bet es domāju, ka tas ir darīts prātīgi un tam būs ilgtermiņā liela atdeve; un, ja attīstīsies uzņēmējdarbība un palielināsies darba vietu skaits, tad rezultātā mēs budžetā saņemsim lielākus ieņēmumus un automātiski tas deficīts dzēsīsies.

— Vai ir vēl kāds miljons, kāda nesadalīta nauda, uz ko tuvākajās dienās vēl kāds var cerēt?

A.Bērziņš: — Nav gan, nav gan! Es zinu, ka pašlaik notiek diezgan nopietnas cīņas par to, kura prioritāte ir svarīgāka, un jāsaka godīgi, ka es neapskaužu finansu ministru šajās diskusijās, kurās viņš tiekas ar citu ministriju cilvēkiem un diskutē par šīm problēmām. Tas ir ļoti smags un atbildīgs darbs; mēs gaidām no finansu ministra pirmdienas rītā jau gatavu dokumentu. Viņš ir solījis, ka, ja labi veiksies, tad iespējams, ka piektdienas vakarā jau varētu būt kas līdzīgs melnrakstam, ar kuru jau var atkal ministri iepazīties un skatīties. Tā ka es esmu optimistisks, domāju, ka nākamceturtdien budžets būs Saeimā.

— Ja šis budžets gāja tik grūti, kā jums šķiet — cik tad smagi vai viegli būs nākamajā gadā, sastādot 2003.gada budžetu?

A.Bērziņš: — Es domāju, ka būs vēl smagāk, jo tas solis, kas ir, piemēram, ielikts aizsardzības sfērā, ir tikpat plats kā šogad — mēs tieši tāpat no apmēram 1,3 procentiem iekšzemes kopprodukta spērām soli uz 1,75. Aizsardzībai nākamgad ir jāsper šis solis no 1,75 uz diviem procentiem— tā ir pirmā problēma. Otrā problēma — tāpat kā šogad būs jāpalielina līdzekļi izglītībai, tieši tāpat būs jārīkojas. Tāpat, protams, būs nepieciešama nauda gan veselībā, gan infrastruktūrā, tā ka nekādi labāki laiki maniem pēctečiem nav gaidāmi.

— Jūs jau vēl būsit tajā brītiņā, gatavojot šo budžetu!

A.Bērziņš: — Nu, Saeima gan pagājušogad mainīja likumu "Par budžetu un finansu vadību" un noteica, ka tai valdībai, kura ir pirms vēlēšanām, nav jāiesniedz pilnīgi precīzs budžeta projekts Saeimā, tas ir jāizdara jaunajai valdībai mēnesi pēc vēlēšanām, tā ka mēs faktiski izveidosim, kā saka, budžeta karkasu, kur saliksim iekšā pamatskaitļus, bet šī atbildīgā pēdējā pieslīpēšana, prioritāšu noteikšana un naudas dalīšana tām vai citām programmām — tas jau būs jādara jaunajai valdībai. Un lai viņiem labi veicas!

— Man gribas jautāt jums vēl kādu lietu. Mēs atkāpjamies no budžeta, es jums novēlu, lai jūs nākamajā nedēļā to tiešām varētu pieņemt tādu, kas, kā jūs teicāt, ne jau nu apmierinātu visus, bet vismaz tās mūsu vajadzības risinātu. Rīt jums ir daudz viesu Rīgā gaidāmi.

A.Bērziņš: — Faktiski šovakar jau sabrauc — atbrauc Eiropas komisārs paplašināšanās jautājumos Ginters Ferhoigens, un viņš ir uzaicinājis uz šejieni augsta līmeņa pārstāvjus no visām Eiropas kandidātvalstīm. Un tā tēma, par kuru mēs runāsim, ir Eiropas paplašināšanās sociālā dimensija, citiem vārdiem, tas, kā sociāli Eiropas paplašināšanās ietekmē jaunās un vecās valstis, ko labu var gaidīt, kur var gaidīt problēmas, kādi ir šo problēmu risinājumi — tā varētu būt ļoti interesanta diskusija. Šovakar jau daļa šo dalībnieku iebrauc, tajā skaitā pats komisārs, un rīt no rīta mēs tiešām ķeramies pie šī jautājuma skatīšanas.

— Jūs grasāties savus ārzemju kolēģus arī informēt par to, kā jums gāja ar šo nākamā gada budžeta projektu, jo, kā es saprotu, viena no galvenajām problēmām bija sociālā sfēra tomēr, veselības aprūpe.

A.Bērziņš: — Jā, jā! Nu, viņi tik smalki mūsu budžeta jautājumos droši vien nav iedziļinājušies, bet, ja kādu interesēs, es neapšaubāmi to pastāstīšu. Un, piemēram, mans uzdevums ir nodot sirsnīgus sveicienus no mana Lietuvas kolēģa Aļģirda Brazauska, jo viņš tieši tāpēc, ka ir jāsastāda budžets, par kuru pirmdien jāziņo Seimā, nevar atbraukt uz šejieni, tā ka...

— Tas sveiciens ir radioklausītājiem vai rītdienas viesiem?

A.Bērziņš: — Tas sveiciens man rīt jānodod ir Ginteram Ferhoigenam, es vienkārši radioklausītājus informēju, ka diemžēl Brazauska kunga nebūs šeit starp mums.

— Un visbeidzot pēdējais jautājums: NATO un Krievijas attiecības, kā redzam, uzlabojas; viņi ir lēmuši par sadarbību, Krievija joprojām saka, ka iebilst pret Baltijas iestāšanos NATO. Vai, jūsuprāt, tas var radīt mums bažas?

A.Bērziņš: — Krievija kā ļoti liela un ļoti nopietna valsts vienmēr ir piekopusi savu diezgan neatkarīgu ārpolitisko kursu un stratēģiju. Krievijai neapšaubāmi ir savas ģeopolitiskās intereses, un tā mēģina šīs ģeopolitiskās intereses realizēt, un man nav nekas iebilstams — katra valsts realizē savas ģeopolitiskās intereses. Mēs esam pateikuši, ka no mūsu valsts ģeopolitisko interešu viedokļa mēs gribam drošību, ilgtermiņa drošību, un NATO un Eiropas Savienība ir tie līdzekļi, kā sasniegt šo drošību.

— Vai Krievijas interešu lielāka ievērošana nevar radīt problēmas, ka Baltijas interešu ievērošana kļūst mazāka?

A.Bērziņš: — Es domāju, ka visā pasaulē ļoti nopietni rēķinās ar Krieviju, ar Krievijas viedokli, bet man liekas, ka šajā jautājumā tomēr NATO dalībvalstis šoreiz paliks diezgan vienotas attiecībā uz NATO paplašināšanos. Ir bijuši vairāki oficiālu amatpersonu izteikumi, kuri liecina, ka NATO savu koncepciju jeb pieeju, stratēģiju NATO paplašināšanas laukā nemainīs.

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"