Kā lai atrisina galveno sabiedrības informēšanā — finansu trūkumu

Saeimas Eiropas lietu komisija (ELK), turpinot jau agrāk aizsākto diskusiju par sabiedrības informēšanu, pirmdien, 8. oktobrī, uz savu sēdi bija aicinājusi Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā un ar Eiropas idejas popularizēšanu saistīto nevalstisko organizāciju pārstāvjus, lai pārrunātu šo organizāciju ieguldījumu sabiedrības informēšanā, kā arī izvērtētu līdzšinējo un turpmāko sadarbību.

Par līdzšinējo un turpmāko sadarbību

Eiropas Komisijas delegācijas (EKD) informācijas nodaļas darbiniece Žaneta Ozoliņa atzina, ka līdzšinējā sadarbība ar ELK un Eiropas integrācijas biroju (EIB) noritējusi ļoti veiksmīgi. Tomēr galvenā problēma — joprojām trūkst efektīva informācijas tīkla Latvijā. Pagājušā gadā, sadarbojoties EKD un EIB, tika izveidoti ES informācijas punkti Latvijas rajonu centrālajās bibliotēkās, bet informatīvo materiālu iegādei, punktu uzturēšanai, to paplašināšanai un attīstībai ir vajadzīgs arī valsts finansiālais atbalsts, uzsvēra Ž. Ozoliņa.

Arī ELK priekšsēdētājs Edvīns Inkēns apliecināja, ka līdzšinējā sadarbība starp ELK un EKD ir noritējusi veiksmīgi. Tomēr, lai šis darbs veiktos vēl sekmīgāk, ir nepieciešama šī procesa koordinācija — lai ELK, valdības, EKD un Eiropas kustības Latvijā (EKL) darbība tiktu vērsta uz dažādām auditorijām un interešu grupām, lai sniegtā informācija aptvertu visu sabiedrību, lai tā nedublētos un netiktu veltīgi iztērētas jau tā nelielās finanses, atzina E. Inkēns.

EKD pārstāve Ž. Ozoliņa, kā arī nevalstiskās organizācijas (NVO) Eiropas kustības Latvijā prezidents Ainārs Dimants un jauniešu kluba "Māja – jaunatne vienotai Eiropai" pārstāvis Ansis Štāls informēja ELK deputātus par līdzšinējām un nākotnē iecerētajām aktivitātēm sabiedrības informēšanā par ES un aicināja ELK arī turpmāk tikpat aktīvi sadarboties Latvijas sabiedrības izglītošanā.

Par informētību pirms referenduma

Runājot par informēšanas stratēģiju pirmsreferenduma posmā, deputāts Māris Sprindžuks pauda viedokli, ka nevajadzētu tik daudz runāt par vispārējiem jautājumiem, ES uzbūvi un darbības principiem, bet gan vērst uzmanību uz specifiskām problēmām — zemūdens akmeņiem. "Ir nepieciešams sabiedrībai izskaidrot atsevišķus valdības lēmumus un problēmas, kas radušās sarunu gaitā, lai Latvijas iedzīvotāju viedoklis referendumā būtu balstīts uz izpratni un zināšanām, nevis bailēm un bažām par iespējamām problēmām, ko nesīs Latvijas iestāšanās ES," teica M. Sprindžuks.

Savukārt A. Štāls pauda viedokli, ka galvenā uzmanība pirmsreferenduma laikā būtu jāvērš uz psiholoģiskajiem argumentiem, cilvēku izjūtām un bažām, jo, kā rāda, piemēram, Norvēģijas pieredze ar referendumu par iestāšanos ES, loģiskie argumenti par ieguvumiem no vienotā tirgus un citiem ES labumiem bieži izrādās neefektīvi.

Referendums tuvu — bet kas veidos stratēģiju

Kā viens no galvenajiem jautājumiem diskusijā iezīmējās valsts un nevalstisko institūciju, kā arī EKD sadarbība pirmsreferenduma informācijas kampaņā. Kā norādīja Ž. Ozoliņa, Latvijas valdība vēl aizvien nav izstrādājusi informēšanas stratēģiju sakarā ar gaidāmo referendumu, tādēļ arī pašlaik nav iespējams veidot konstruktīvu sadarbību šajā jautājumā. EKD pamatnostādnes par informācijas sniegšanu šajā laikā ir skaidras, un, kad valdība būs beigusi savas informācijas stratēģijas izstrādi, EKD būs gatava tai pieskaņoties, paskaidroja Ž. Ozoliņa.

Arī ELK priekšsēdētājs E. Inkēns atzina, ka šobrīd "informēšanas laukā bumba atrodas valsts, nevis EKD pusē". Ir jāgaida, kad septembra sākumā Eiropas integrācijas padomes (EIP) izveidotā darba grupa nāks klajā ar savu rīcības plānu sabiedrības informēšanai saistībā ar gaidāmo referendumu par iestāšanos ES. Saskaņā ar EIP septembra sēdē nolemto šis rīcības plāns varētu tikt pieņemts EIP decembra sēdē. Saistībā ar informācijas kampaņu saskatāma arī strukturāla problēma, norādīja E. Inkēns, proti, vēl aizvien nav izlemts, kura būs galvenā atbildīgā institūcija par šīs informācijas kampaņas rīkošanu, jo EIB, kura ir galvenā valsts pārvaldes institūcija, kas atbild par integrācijas procesa koordinēšanu, nevēlas uzņemties šo pienākumu finansējuma trūkuma dēļ, paskaidroja E. Inkēns.

Galvenais kavēklis — finansu trūkums

Ja referenduma iecerētais laiks ir 2003. gada vasara, tad pirmsreferenduma informācijas kampaņa neapšaubāmi jāsāk jau nākamgad — 2002. gadā, bet šim nolūkam valsts budžetā jāatvēl finansu līdzekļi. Diemžēl valsts budžeta izskatīšana valdībā norit jau pašlaik, bet EIP izveidotā darba grupa rīcības plānu sabiedrības informēšanai pirms ES referenduma vēl aizvien gatavo, un tas varētu tikt pabeigts tikai līdz decembrim. Tādējādi šī rīcības plāna izpildei finanses nākamā gada budžetā piešķirtas netiks. Tomēr, kā sēdes laikā atzina ELK priekšsēdētājs E.Inkēns: "Ir ziņas, ka kaut kādi finansu līdzekļi sabiedrības informēšanai par ES nākamā gada budžetā tomēr tiks paredzēti."

Arī EKL prezidents Ainārs Dimants uzsvēra, ka galvenā problēma informēšanā par ES ir valsts finansiālā atbalsta trūkums — jau vairākus gadus EKL mēģinājumi gūt finansiālu atbalstu informēšanai par ES bijuši nesekmīgi. A. Dimants minēja Igaunijas un Lietuvas pozitīvo piemēru, kur valdības atbalsta vietējās Eiropas kustības. Līdzīgi arī Latvijas Aizsardzības ministrija atbalsta Latvijas Transatlantisko organizāciju, kas nodarbojas ar NATO idejas popularizēšanu. Tādēļ A. Dimants aicināja deputātus atbalstīt EKL centienus un prasīt valdībai budžetā piešķirt līdzekļus arī EKL sabiedrības informēšanai. Kā minimums būtu lūgums finansēt jau veiksmīgi uzsākto projektu — Sabiedriskā Eiropas integrācijas padome. Tā ir apspriede, kurā tiek diskutēts par kādu konkrētu jautājumu saistībā ar Latvijas integrāciju ES, un tajā piedalās premjerministrs, valdības, pašvaldību, arodbiedrību un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Šādas apspriedes notiek reizi ceturksnī. Līdz šim tās notikušas jau divas reizes, un nākamā iecerēta 17. oktobrī, kad tiks diskutēts par izglītību un darbaspēka konkurētspēju ES kontekstā. "Šīs apspriedes ir valdības dialogs ar sabiedrību, bet līdz šim šos pasākumus finansējusi "Baltijas — Amerikas partnerattiecību programma", kurai 50 % finansējuma nāk no ASV valdības. Latvijas valsts pienākums būtu finansēt savu dialogu ar sabiedrību, tādēļ EKL lūdz finansējumu vismaz 10 tūkstošus latu, lai šādas sēdes varētu norisināties arī nākamgad," teica A. Dimants.

Atbildot uz EKL aicinājumu, deputāts Pēteris Salkazanovs norādīja: lai arī atsevišķas ministrijas dažkārt pamanās no sava budžeta finansēt nevalstisko organizāciju (NVO) darbību, šāda rīcība ir nelikumīga, un šādiem mērķiem budžetā līdzekļus atvēlēt nedrīkst. Kā risinājums šajā situācijā būtu nepieciešamos līdzekļus piešķirt EIB un tad no šī budžeta finansējumu novirzīt konkrētas informācijas stratēģijas vai konkrētu projektu realizācijai, ieteica deputāts M.Sprindžuks. Savukārt E. Inkēns norādīja, ka nauda būtu jāpiešķir arī eiroskeptiski noskaņotajām nevalstiskajām organizācijām, lai sabiedrība iegūtu abu pušu viedokļus un raisītos diskusija. Finansējums būtu jāpiedāvā konkursa veidā konkrētiem projektiem, lai uz to varētu pretendēt ikviena nevalstiskā organizācija, kas iesaistīta sabiedrības informēšanā, vienalga, ar nostāju par vai pret ES.

Artis Nīgals, "LV" Eiropas lietu redaktors