• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas integrācija, strukturālie fondi un uzņēmumu konkurētspēja. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.10.2001., Nr. 146 https://www.vestnesis.lv/ta/id/54691

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvija vissekmīgāk tuvojas iestāšanās kritērijiem NATO

Vēl šajā numurā

12.10.2001., Nr. 146

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas integrācija, strukturālie fondi un uzņēmumu konkurētspēja

Dr.oec.iur. Marita Baltiņa — "Latvijas Vēstnesim"

Latvija un Eiropas Savienība

Jau kopš 1991.gada 21.augusta — Latvijas neatkarības atgūšanas — notiek sarunas par Latvijas integrācijas procesu Eiropas Savienībā (ES). 1992.gada 11. maijā Latvijas Republikas Ministru padome noslēdza ar Eiropas Ekonomisko kopienu pirmo līgumu par ekonomiskās sadarbības sākšanu. Latvija savā ārpolitiskajā stratēģijā arī šobrīd svarīgu nozīmi piešķir integrēšanās procesam ES un NATO. Visas pašreizējo valdību veidojošās partijas par galveno prioritāti uzskata pilntiesīgas dalībvalsts statusa iegūšanu ES, jo ES Latvijai spēj dot miera un drošības garantiju.

Bet kādu palīdzību ES spēj dot Latvijas iedzīvotāju labklājības paaugstināšanā, un kādi ir ES mērķi un atbalsta instrumenti tām valstīm, kuras vēlas iestāties ES? Tas ir jautājums, kuru uzdod vairums Latvijas iedzīvotāju, vēloties izprast, kādi procesi notiek pirms iestāšanās ES un kā būs tad, kad patiešām būsim ES dalībvalsts.

Eiropas Savienības mērķi

Lai labāk izprastu ES darbības principus, ir jāapskata ES mērķi. Tie ir šādi:

1) nepārtraukti nostiprināt savienību starp Eiropas tautām;

2) veicināt vienmērīgu un ilgstošu ekonomisko un sociālo progresu, radot vienotu telpu bez iekšējām robežām, nostiprinot ekonomisko un sociālo izlīdzinātību un izveidojot ekonomisko un monetāro savienību;

3) nostiprināt savas pozīcijas starptautiskajā arēnā, īstenojot kopēju ārējo un drošības politiku;

4) veicināt dalībvalstu pilsoņu tiesību un interešu aizsardzību, ieviešot vienotu Savienības pilsonību;

5) attīstīt ciešu sadarbību tieslietās un iekšlietās.

Latvijai integrācija ES nozīmē gan drošību politiskā aspektā, gan savas valsts labklājības celšanu, lietojot jaunus instrumentus ekonomikas attīstībā.

Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai

ZI COPY.GIF (26037 bytes)Jau sākot ar 1991.gadu, ES sniedz atbalstu, lai veiktu Latvijas tautsaimniecības reorganizāciju. Latvijai ir pieejami ES finansu līdzekļi no PHARE programmas1, kas ir paredzēti centralizētas sistēmas ekonomiskai un politiskai restrukturizācijai, lai palīdzētu valstīm ar pārejas ekonomisko un politisko sistēmu integrēties ES un izturēt globalizācijas procesus.

Lai Latvija varētu pievienoties ES, tai ir jāspēj arī izpildīt noteiktas ES prasības, kas ir noteiktas Baltajā grāmatā, kā arī starptautiskajos līgumos. Baltā grāmata (White Paper) ar apakšvirsrakstu "Asociēto Centrāleiropas un Austumeiropas valstu sagatavošana integrācijai Eiropas Savienības iekšējā tirgū" ir Eiropas Komisijas izstrādāts metodoloģisks materiāls, kas ietver svarīgāko Eiropas Kopienu tiesību sistēmas daļu un sadala to loģiskos, secīgos ieviešanas posmos.

1997. gada 16. jūlijā Eiropas Komisija nāca klajā ar paziņojumu ‘’Agenda 2000'’ kopā ar viedokli par katras kandidātvalsts pieteikumu iestāties ES. Šis dokuments satur Eiropas Komisijas visaptverošu atbildi uz Eiropas Padomes lēmumu 1995. gada decembrī Madridē. Šeit vienotā dokumentā tiek iezīmētas ES un tās politiku attīstības perspektīvas 21.gadsimtā, paplašināšanās ietekme uz Savienību kopumā, kā arī nākotnes finansu uzbūve pēc 2000. gada, ņemot vērā paplašinātās Savienības perspektīvas.

Nākamais solis ir Lavijas valdības sarunas par sadaļām. 2000.gada 21.februārī Eiropas integrācijas padomē tika apstiprinātas pirmās 11 sadaļas sarunām par iestāšanos Eiropas Savienībā. Tika noteikta oficiālā pozīcija tādās likumdošanas sadaļās kā "Brīva preču kustība", "Uzņēmējdarbības likumdošana", "Statistika", "Rūpniecības politika", "MVU", "Zinātne un pētniecība", "Izglītība un mācības", "Telekomunikācijas un informācijas tehnoloģijas", "Kultūra un audiovizuālā politika", "Patērētāju un veselības aizsardzība", "Kopējā ārējā un drošības politika". Līdz 2000.gada jūnija sākumam tika apstiprinātas iestāšanās sarunu pozīcijas arī sadaļās "Muitas savienība", "Ārējie ekonomiskie sakari" un "Konkurences politika". 2000.gada laikā līdzās iestāšanās sarunu norisei īpaša uzmanība tiek pievērsta tam, vai Latvija pilnībā ievēro ES dalībvalsts statusa kritērijus, kas definēti Kopenhāgenas un Madrides ES Padomes sanāksmēs. Tiek ņemta vērā arī to saistību izpilde, kuras Latvija ir uzņēmusies Asociācijas līguma ietvaros. Trešā ES un Latvijas asociācijas sanāksme notika 2000.gada 15.februārī2, bet 2000.gada 22. un 23.maijā Briselē notika sarunu par Eiropas atbilstības novērtēšanas protokola (PECA) noslēgšanu starp Latvijas Republiku un ES trešais raunds. PECA protokola noslēgšana dos iespēju Latvijas ražotājiem pēc atvieglotiem nosacījumiem eksportēt produktus uz Eiropas Savienības dalībvalstu tirgiem bez papildu atbilstības novērtēšanas (sertifikācijas, testēšanas u.c.), radot papildu pievienoto vērtību eksporta precēm. Protokola noslēgšana būtiski palielinās Latvijā ražoto preču konkurētspēju un samazinās izmaksas, kas rodas ES dalībvalstīs, kārtojot administratīvos jautājumus un saņemot sertifikātu (atļauju) no attiecīgajām ES dalībvalstu institūcijām produkcijas realizācijai dalībvalstu tirgos. Sarunas par Eiropas atbilstības novērtēšanas protokola (PECA) noslēgšanu starp Latvijas Republiku un Eiropas Savienību tika sāktas 1998.gada oktobrī.

Sarunu pirmajā un otrajā raundā tika izvērtēts Latvijas paveiktais likumdošanā un tirgus uzraudzībā brīvas preču kustības jomā. Tika sniegts ziņojums par Latvijas likumdošanas saskaņošanu ar attiecīgajām ES normām atbilstības novērtēšanā, standartizācijā un metroloģijā, tika panākta vienošanās par Protokola projekta tekstu, kā arī identificēti prioritārie sektori Protokola pielikumiem. Šajā sarunu raundā tika izskatīti prioritārie sektori — elektrodrošība, elektromagnētiskā savietojamība, laba ražošanas prakse farmācijas produktiem, būvmateriāli, kā arī sagatavoti šo sektoru pielikumu projekti. Latvijas puse sniedza ziņojumu par Latvijas likumdošanas saskaņošanu ar attiecīgajām ES normām rotaļlietu nozarē. Sarunu laikā tika aplūkoti arī tādi sektori kā telekomunikācijas un pārtika. PECA protokols ir Latvijas un ES asociatīvā līguma sastāvdaļa, un tas sastāv no pamatdaļas — protokola, kurā aprakstīti atbilstības novērtēšanas vispārīgie nosacījumi, — un pielikumiem, kuros atspoguļotas atbilstības novērtēšanas procedūras konkrētā sfērā.3

Eiropas Savienība un pievienošanās stratēģija uzņēmumu restrukturizācijas kontekstā

1957.gadā Eiropas valstis sāka īstenot ekonomiskās integrācijas projektu. Vienotā tirgus projekta mērķis bija izveidot starp dalībvalstīm tirgu, kurā nepastāvētu iekšējas robežas un kurā nebūtu nekādu citu barjeru pilsoņu, preču un kapitāla brīvai kustībai. Kā jau tika minēts, līdz 1992.gadam tika izveidota institucionālā sistēma un izdota Baltā grāmata — dokuments, kurā ir noteiktas galvenās vadlīnijas ES paplašināšanās aspektā. 1994. gadā Eiropas Padomes decembra saietā Esenē tika apstiprināta pievienošanās partnerības stratēģija (pre–accession strategy). Viens no galvenajiem stratēģijas pamatuzdevumiem bija sagatavot ES asociētās valstis iestāšanās procesam ES. Rakstot "acquis" dokumentu rūpnieciskajam sektoram, ko ir izstrādājusi DG III grupa rūpniecības politikas veidošanā4, Eiropas Padome nonāca pie secinājuma, ka asociētajām valstīm būs nopietni jāpiestrādā pie rūpnieciskā sektora restrukturizācijas. Šajā sakarā tika noteiktas trīs galvenās prioritātes pievienošanās stratēģijas ietvaros: uzlabot strukturālos apstākļus rūpniecības attīstībai; restrukturizēt un modernizēt rūpniecību; sekmēt investīciju piesaisti.

Pievienošanās procesa ietvaros sadarbība rūpniecībā ir viens no noteicošajiem faktoriem asociēto valstu integrācijas procesā. Lielākā daļa uzmanības rūpniecības restrukturizācijas pasākumu plānā tiek veltīta modernizācijai un investīciju piesaistei. Šis darbs ir jāpaveic pašām ES asociētajām valstīm, tai skaitā arī Latvijai.

ES no savas puses sniedz palīdzību ne tikai zināšanu nodošanā, bet arī finansiālajā jomā PHARE un citu atbalsta projektu ietvaros. Latvijas uzņēmumiem ir iespēja griezties pēc finansu palīdzības arī starptautiskās finansu institūcijās.

Ir jāatzīst, ka, piemēram, Latvijas rūpniecības uzņēmumu privatizācija, restrukturizācija un modernizācija nav iespējama bez ES valstu līdzdalības un pašas ES rūpniecības mobilizācijas palīdzības sniegšanai. Jo īpaši šeit būtu jāmin investīciju piesaiste, tehnoloģiju un zināšanu pārņemšana. Tātad Latvijas integrācija ES valstu saimē, no vienas puses, un ES valstu palīdzības sniegšana, no otras puses, ir savstarpēji saistīti procesi.

Sadarbība uzņēmējdarbībā un konkurētspēja

ES ir sapratusi, ka ir jāsadarbojas ar visām kandidātvalstīm. Latvijai, kā arī pārējām ES kandidātvalstīm būtu neprātīgi atteikties no jaunām tirgus iespējām pēc bijušās PSRS sabrukšanas.

Sadarbībai rūpnieciskajā jomā ir dubulta nozīme, pirmkārt, ES nostiprinās kandidātvalstu rūpniecisko sektoru un, otrkārt, izzinās un attīstīs pati savu rūpniecību globālā mērogā, iegūstot jaunas tirgus nišas Austrumeiropā, un paaugstinās savu konkurētspēju.

ES ir atzinusi, ka Latvija līdz šim veiksmīgi ir ievērojusi Asociācijas līguma izpildi un veiksmīgi veikusi tajā noteiktos pasākumus. Sākot ar 1998.gadu, Eiropas Komisija regulāri ik gadu sagatavo ziņojumus par katras kandidātvalsts progresu integrācijas jomā, kur pamatā tiek sniegts novērtējums par Kopenhāgenas kritēriju izpildes līmeni kandidātvalstīs. Tai skaitā ir arī kritērijs, kas novērtē kandidātvalstu uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanu un spēju izturēt ES tirgus noteikumus, pastāvošo konkurenci uzņēmumu starpā.

Pozitīvi ir novērtēta likumdošanas saskaņošanas līdzšinējā gaita brīvas preču kustības, uzņēmējdarbības, rūpnieciskā un intelektuālā īpašuma, konkurences politikas, mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī citās jomās.

Konkurētspējas jēdziens un tā izpratne

Lai izpildītu Kopenhāgenā noteiktos kritērijus, katram Latvijas uzņēmējam un valsts institūcijām ir jāizprot, ko nozīmē ES konkurētspēja. Piramīdā (skat. zīmējumu) attēloto rādītāju savstarpējā saite veido konkurētspēju un attiecīgās valsts labklājības līmeni. Varētu secināt — ja nedarbojas viens no piramīdas rādītājiem, tiek ietekmēti arī pārējie un valstij ir jāveic pasākumi to uzlabošanā. Kopumā visi iekļautie rādītāji attēlotajā zīmējumā arī veido konkurētspējas izpratni.

Tātad, lai veicinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, ir jāveic vairāki pasākumi, it īpaši tirgus pilnveidošanā, tiešo un netiešo ieguldījumu veicināšanā, apmācībā, kā arī ES valstu uzņēmumu pieredzes pārņemšanā. Latvijas valdības uzdevums ir veidot labvēlīgus apstākļus investīciju ieplūšanai uzņēmējdarbības vidē. Turklāt sadarbība rūpniecībā varētu veicināt arī sociālo jautājumu risināšanu.

Laikā no 1992. līdz 1999.gadam PHARE programmas ietvaros ES Latvijai ir piešķīrusi aptuveni 248 miljonus eiro dažādu pasākumu veikšanai, tai skaitā 5 miljonus eiro — Latvijas integrācijai vienotajā ES tirgū (galvenokārt likumdošanas harmonizēšanas pasākumiem), 1,8 miljonus eiro — transporta infrastruktūras sakārtošanai. 1999. gadā ES Latvijai piešķīra papildu finansējumu 3 miljonu apmērā pārrobežu sadarbības veicināšanai Baltijas jūras reģionā, korupcijas novēršanai un rūpniecības pārstrukturizācijai.

Latvija piedalās arī daudznacionālās un horizontālās sadarbības programmās, kuras tiek finansētas no PHARE līdzekļiem (TAIEX, atbalsta programma mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lielo infrastruktūras objektu sakārtošanas programma).

Viens no galvenajiem Eiropas Komisijas uzdevumiem rūpnieciskajā sadarbībā ir saglabāt attiecīgo kandidātvalstu kultūras īpatnības un rūpnieciskā sektora bagātības, ievērojot valstī noteiktās prioritātes. "Acquis" pasākumu ietvaros tiek arī minēts, ka tajās rūpniecības nozarēs, kur ES pati ir vājāka, Latvija un citas kandidātvalstis ir tiesīgas griezties pēc palīdzības Pasaules bankā vai Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā. Tātad ES pati atklāj, ka arī tai ir savas rūpniecības jomas, kurās ir problēmas. ES "acquis" ietvaros izstrādāja prioritāros sadarbības virzienus, kur ņemtas vērā katras valsts rūpnieciskā sektora prioritātes un kultūras īpatnības.

1998.gada 7. aprīlī Eiropas Komisijas DG III direktorāts atzīmēja, ka Eiropas Komisija piedāvā kandidātvalstīm veikt atbalsta pasākumus investīciju stimulēšanā, izmantojot starptautiskās finansu institūcijas, kā arī strādāt pie privātā sektora attīstības. Tika arī noteikti četri galvenie darbības virzieni:

— ņemt aktīvu dalību reģionu stabilizēšanā un attīstībā, vienlaikus veicot restrukturizāciju rūpniecībā;

— noteikt atbalsta pasākumus tiesību aktu un administrēšanas līmenī, ieguldījumu stimulēšanā rūpniecības infrastruktūrā;

— piešķirt vienreizēju finansējumu tehniskās palīdzības sniegšanai jaunu tirgu apzināšanā un biznesa plānu sastādīšanā, vienlaikus paaugstinot uzņēmumu konkurētspēju un atvieglojot uzņēmumu piekļūšanu finansu resursiem;

— veidot dialogu starp kandidātvalstīm un ES, organizējot daudzpusēju forumu metālapstrādes rūpniecībā.

Eiropas Komisija arī atzīmēja, ka metālapstrādes rūpniecībā kandidātvalstīs ir bīstama situācija. Ir nekavējoties jāapzina esošās problēmas un jāpaaugstina konkurētspēja, kaut arī izmaksas ir ļoti lielas. Pēc veiktajiem aprēķiniem, būtu jāveic ieguldījumi 10 000 miljonu dolāru apmērā laika posmā no 1994. līdz 2002.gadam. Veiksmīga rūpniecības restrukturizācija atvieglotu rūpnieciskā sektora integrācijas procesus ES paplašināšanās ietvaros.6

Turpmāk — vēl

1 1989. gada decembrī ES MP nolēma palīdzēt Polijai un Ungārijai pilnveidot strukturālās pārmaiņas. PHARE programmas tika izveidotas saskaņā ar Padomes Nolikumu — Council Regulation (EEC) § 3906/89 of 18 December 1989 (OJ No L 375,23.12.1989) on economic aid to the Republic of Hungary and the Polish People’s Republic. PHARE oriģinālnosaukums cēlies no — Poland and Hungary: Action for the Restructuring of the Economy. Nākamo gadu laikā PHARE tika paplašināta un palīdzība programmas ietvaros tika paredzēta arī 14 ES partnervalstīm — Albānijai, Bosnijai un Hercegovinai, Bulgārijai, Horvātijai, Čehijai, Igaunijai, Maķedonijai, Ungārijai, Latvijai, Lietuvai, Polijai, Rumānijai, Slovākija un Slovēnijai.

2 "Latvijas Vēstnesis", 09.08.2000.

3 Ekonomikas ministrijas informācija presei.  www.lem.gov.lv .

4 The Acquis of the European Union under the management of the DGIII. Industrial policy. Volume 11A, p. 302–332.

5 Eiropas Komisija. Eiropas Rūpniecības konkurētspēja. 1997

6 www.europa.eu.int./comm/dg03/press980407en.html

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!