Arvien pārliecinošāk izskan, ka Latvija kopā ar pārējām sekmīgākajām Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm varētu iestāties Eiropas Savienībā (ES) jau 2004. gadā. Lai šo mērķi sekmīgi īstenotu, valdība aktīvi vada sarunas par iestāšanos šajā organizācijā, citu pēc citas slēdzot kārtējo sarunu sadaļas, parlaments pieņem arvien jaunus un groza jau esošos likumus, lai tuvākajā laikā Latvijas likumdošana pilnībā būtu saskaņota ar ES "acquis communautaire". Bet, tuvojoties šī Latvijai nozīmīgā ārpolitikas mērķa sasniegšanai, arvien biežāk tiek runāts arī par to, ka politiķu aktīvos centienus nāksies apstiprināt Latvijas vēlētājiem, kuriem referendumā būs jāizlemj, vai Latvijai iestāties Eiropas Savienībā vai ne. Līdz ar to blakus saskaņotajiem likumdošanas aktiem un slēgtajām sarunu sadaļām arvien lielāku politisko nozīmi iegūst arī sabiedrības viedoklis par svarīgāko Latvijas ārpolitikas prioritāti.
Kā rāda sabiedriskās domas aptaujas, pēdējos gados lielāks ir to iedzīvotāju skaits, kas referendumā balsotu par Latvijas iestāšanos ES, tomēr tajā pašā laikā ir arī daudz "eiropretinieku", bet aptuveni ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju vēl aizvien nespēj izšķirties par vai pret Latvijas dalību ES. Šīs pašas aptaujas liecina arī to, ka Latvijas iedzīvotāju zināšanas par ES ir visai vājas un pēdējos divos gados to līmenis saglabājies gandrīz nemainīgs (skat. "LV" 14.09.2001 "Pēc Latvijas iedzīvotāju aptaujas").