Mēs visi atrodamies vēsturiskas izdevības priekšā

Piektdien, 12.oktobrī, Rīgā notika starptautiskā konference “ES paplašināšanās sociālā dimensija”Piektdien, 12. oktobrī, Rīgā Latvijas valdības un Eiropas Komisijas kopīgi organizētajā konferencē “Eiropas Savienības paplašināšanās sociālā dimensija” piedalījās Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstu pārstāvji, lai diskutētu par ES paplašināšanās sociālajiem aspektiem. Konferences dalībnieki apmainījās ar viedokļiem par sociālo procesu attīstību, integrējoties ES, un pārrunāja ekonomisko un sociālo reformu gaitu kandidātvalstīs.

Konferenci atklāja Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš un ES komisārs paplašināšanās jautājumos Ginters Ferhoigens. Konferencē piedalījās arī Rumānijas premjers Adrians Nastase, Maltas, Slovākijas un Čehijas premjerministru vietnieki un pārējo kandidātvalstu valdību pārstāvji.

Eiropas Savienības paplašināšanās komisārs Ginters Ferhoigens savā atklāšanas uzrunā pievērsa uzmanību aktuālajām sociālajām problēmām, ar ko saskaras ES kandidātvalstu sabiedrības, piemēram, psiholoģisks stress, ko izraisa neskaidrība par nākotni.

Piektdien, 12.oktobrī, Rīgā konferences “ES paplašināšanās sociālā dimensija” laikā Mazajā ģildē: Rumānijas Republikas premjerministrs Adrians Nastase, Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Bērziņš un Eiropas Savienības komisārs paplašināšanās jautājumos Ginters Ferhoigens 

Piektdien, 12.oktobrī, konferences laikā: Igaunijas un Lietuvas delegāciju pārstāvji 

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Paplašināšanās komisārs runāja arī par nepieciešamību uzlabot lēmumu pieņemšanas un politikas īstenošanas kārtību pēc jaunu valstu uzņemšanas ES.

G. Ferhoigens atzina, ka ES kandidātvalstīs ir milzīgs intelektuālais potenciāls, kas nenoliedzami sniegs lielu ieguldījumu turpmākajā ES attīstībā, un aicināja izmantot visus pieejamos līdzekļus, lai veidotu vienlīdzīgu un taisnīgu sabiedrību. Komisārs savā uzrunā analizēja integrācijas laikā īstenojamos sociālos pasākumus un pašreizējās problēmas ekonomiskajā un sociālajā reformā saistībā ar kandidātvalstu integrāciju Eiropas Savienībā.

Savukārt Rumānijas premjers Adrians Nastase norādīja uz vispārējo sociālās politikas straujo attīstību ES ietvaros un atzina, ka ES sociālā un ekonomiskā modeļa attīstība ļoti cieši saistīta un lielā mērā arī atkarīga no gaidāmās jauno dalībvalstu uzņemšanas. Atbalstot A. Bērziņa teikto, arī A. Nastase uzsvēra, ka savstarpēja sociālo un ekonomisko politiku koordinācija ES kandidātvalstu un dalībvalstu starpā ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem vienotās Eiropas ekonomiskajai labklājībai un sociālai vienotībai.

Rumānijas premjerministrs pauda viedokli, ka viens no galvenajiem un smagākajiem sociālajiem jautājumiem saistībā ar ES paplašināšanos ir spēja saglabāt ES darbību tikpat efektīvu kā līdz šim arī pēc tam, kad tai pievienosies vairāk nekā desmit jaunas dalībvalstis ar visai atšķirīgu ekonomiskās attīstības līmeni un sociālo pieredzi. “Šis būs viens no galvenajiem jautājumiem gaidāmajā ES starpvaldību konferencē 2004. gadā, un es patiesi ceru, ka arī mēs, kandidātvalstis, varēsim pilnvērtīgi iesaistīties šajā diskusijā un lemt par ES kopējo nākotni. Katrā ziņā mēs darīsim visu, lai mūsu viedoklis tiktu uzklausīts,” savā uzrunā teica A. Nastase.

Konferences diskusijās tika lietots “Chatham House” likums, kas pēc konferences noslēguma, runājot par tajā izskanējušajiem viedokļiem, neļaus atsaukties uz konkrētiem runātājiem bez to piekrišanas, lai draudzīgā gaisotnē padarītu diskusijas atklātākas un auglīgākas.

Piektdien, 12.oktobrī, preses konferencē: Eiropas Savienības komisārs paplašināšanās jautājumos Ginters Ferhoigens un Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Ministru prezidents Andris Bērziņš:

Runa konferencē “ES paplašināšanās sociālā dimensija” Rīgā, Mazajā ģildē, 2001. gada 12. oktobrī

Ekselences! Dāmas un kungi!

Es priecājos, ka varu uzrunāt jūs šeit, Rīgas Mazajā ģildē. Mēs visi esam sapulcējušies, lai apspriestu ES paplašināšanas sociālos aspektus.

Mūsu diskusiju pamatā būs mūsu pašu pieredze, kas ir ļoti izteiksmīga un dažreiz gūst pretrunīgu vērtējumu. Tāpēc, lai risinātos dzīvas diskusijas, mēs lietosim “Chatham House” likumu. Tas nozīmē, ka, runājot par mūsu diskusijām vēlāk, mēs tieši neatsauksimies uz atsevišķiem runātājiem bez viņu piekrišanas. Pateicoties šim likumam, mūsu diskusijas būs atklātākas un auglīgākas un noritēs draudzīgā gaisotnē.

Ekselences! Dāmas un kungi!

Atļaujiet man sniegt īsu ieskatu par mūsu šodienas diskusijas galveno tēmu.

Mēs visi tagad atrodamies vēsturiskas izdevības priekšā. Sekmīgi norisinās sarunas par iestāšanos ES. Atļaujiet man izteikt gandarījumu par to, ka ES ir apņēmusies pabeigt iestāšanās sarunas līdz nākamā gada beigām. Mums ir sasniedzams mērķis iestāties ES līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Un soļi, ko spers pirmā valstu grupa, kas, es ceru, būs ļoti liela, nākamajām valstīm ļaus to izdarīt vieglāk un ātrāk.

Mēs visi esam pielikuši lielas pūles, lai īstenotu reformas savās valstīs. Tas ir prasījis arī dažus upurus, ko nesušas mūsu valstu sabiedrības. Šis uzticības kredīts ir ļāvis mums plūkt pirmos augļus stabilas un ilgtspējīgas ekonomikas attīstībā. Tomēr jebkurā uzņēmumā ir jāpaiet noteiktam laika posmam starp ieguldījumu izdarīšanu un brīdi, kad iegūto peļņu var izlietot darbinieku algu paaugstināšanai.

Mēs visi pašreiz atrodamies šajā laika posmā. Par to liecina sabiedriskās domas aptaujas, kas bieži parāda, ka visvairāk eiroskeptiķu ir valstīs, kur ekonomiskās reformas ir bijušas vissekmīgākās. Pirmā eiforija, ko izraisīja “samta” vai “dziedošā” revolūcija, ir pagājusi. Tas nav noticis konsekvento reformu vai sekmīgo iestāšanās sarunu dēļ. Tas ir tāpēc, ka mēs vēl neesam atmaksājuši mums piešķirto uzticības kredītu. Piemēram, Latvija ir starp tām valstīm, kur ir visdinamiskākā ekonomiskā attīstība Eiropā. Mums ir visaugstākais iekšzemes kopprodukta pieaugums un izcili makroekonomiskie rādītāji.

Ar to nepietiek, ka mums ir skaidrs priekšstats par reformām, ko mēs vēlamies īstenot tuvākajā nākotnē. Latvijā tika paaugstinātas valsts pārvaldes darbinieku algas; mēs esam finansējuši daudz vairāk vietu informācijas tehnoloģijas studentiem universitātē. Tomēr, neraugoties uz mūsu individuālajām aktivitātēm, mums visiem ir kopīgas rūpes, kas saistītas ar sociālajām un politiskajām izmaksām, ko prasa ES integrācijas process. Mums vajadzētu paļauties uz kopīgiem spēkiem, lai atrastu sekmīgu risinājumu. Atklātas un mērķtiecīgas diskusijas šodien varētu būt labs sākums.

Iespējams, ka mums savās diskusijās vajadzētu pievērsties arī jautājumam, kā samazināt lielās atšķirības sociālajā labklājībā starp esošajām un nākamajām ES dalībvalstīm. Ekonomiskā izaugsme, saprātīga makroekonomiskā politika, reģionālā attīstība un ES pirmsiestāšanās fondi ir līdzekļi, kas novērstu atšķirības.

Nav šaubu, ka pieredzes apmaiņai un sadarbībai starp ES kandidātvalstīm un dalībvalstīm, kā arī pašu kandidātvalstu starpā ir ārkārtīgi liela nozīme, lai sasniegtu kopīgos mērķus, kas paredz lielāku labklājību un sociālo vienotību.

Nobeigumā es gribētu jums atgādināt uzmundrinošu teicienu: “Iespējams, ka konfenrencēs nerodas visspīdošākās idejas, bet tās noteikti palīdz izskaust vissliktākās idejas.”

“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas

Preses konferencē

“Eiropas Savienības dalībvalstīm un kandidātvalstīm jābūt savstarpēji pretimnākošām un elastīgām iestāšanās sarunās, lai mazinātu sociālo spriedzi un veiksmīgi risinātu sociālos jautājumus kandidātvalstīs,” piektdien, 12. oktobrī, preses konferencē pēc konferences “Eiropas Savienības paplašināšanās sociālā dimensija” teica Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš.

Kā informēja Andris Bērziņš, konferences mērķis, pirmkārt, bija noskaidrot kopējās problēmas un pārrunāt svarīgākos jautājumus sociālajā sfērā, kas kandidātvalstīm jārisina, integrējoties Eiropas Savienībā (ES). Otrkārt, konferences uzdevums bija iepazīstināt Eiropas Komisiju ar kandidātvalstu skatījumu uz problemātiskajiem jautājumiem un to iespējamiem risinājumiem.

Konferences laikā kandidātvalstu pārstāvji un ES paplašināšanās komisārs pārrunājuši vairākus būtiskus sociālos jautājumus un atzīts, ka kandidātvalstīs ir vērojams straujš ekonomisks progress, kas ļauj cerēt uz veselas virknes sociālu problēmu atrisināšanu. Tomēr ekonomiskā attīstība tikai vēl uzņem savu ātrumu, tādēļ sociālās problēmas vēl tuvākajos gados sabiedrībā būs ļoti aktuālas. Viena no galvenajām problēmām ir tā, ka cilvēki ES kandidātvalstīs valsts ekonomisko izaugsmi izjūt ar nobīdi laikā. Līdz ar to iedzīvotāji nereti vaino valdību par ES normu ieviešanu, kas prasa papildu izdevumus no budžeta un it kā nenes nekādu jūtamu ekonomisko labumu sabiedrībai. Tādējādi itin bieži sarūk iedzīvotāju atbalsts integrācijai ES, secināja A. Bērziņš.

Premjerministrs A. Bērziņš uzsvēra, ka ekonomiskās un sociālās reformas netiek veiktas, vienīgi lai izpildītu ES prasības, bet šo ES normu ieviešana kandidātvalstīs ir daļa no vispārējās ekonomiskās reformas, kas liecina par šo valstu tuvošanos ekonomiski attīstītajām rietumvalstīm.

ES paplašināšanās komisārs Ginters Ferhoigens pateicās Latvijas valdībai par konferences organizēšanu, par jautājumiem, kas ir ļoti būtiski ES paplašināšanās procesā. “Šis bija īstais brīdis, lai organizētu šādu konferenci, jo iestāšanās sarunās ir pienācis laiks, kad jārunā par smagākajiem un sociāli jutīgākajiem jautājumiem,” teica komisārs.

G. Ferhoigens atzina, ka kandidātvalstu paustais viedoklis tiks ņemts vērā, risinot sarunas tādos būtiskos jautājumos kā konkurences politika, nodokļu politika, tieslietas un iekšlietas, vides aizsardzība, transports, enerģētika u.c. Viņš norādīja: konference iezīmē tendenci, ka sociālie jautājumi ir nonākuši darba kārtībā, piekrītot, ka sadarbība un elastīgums ir vislabākais problēmu risināšanas veids. Pēc G. Ferhoigena teiktā, ES ar elastību izprot iespēju piemērot pārejas periodus konkrētās sarunu sadaļās ar ES kandidātvalstīm tiktāl, ciktāl tas būtiski nemaina ES darbības pamatprincipus.

Kā galvenos sociālo problēmu rašanās iemeslus kandidātvalstīs G. Ferhoigens minēja trīs — globalizāciju, transformāciju un virzību uz ES. “Šis ir smags pārbaudījums kandidātvalstu iedzīvotājiem. Protams, vidējā termiņā sociālie apstākļi uzlabosies. Bet ir jābūt stipriem, lai izturētu pašreizējās īstermiņa grūtības,” atzina paplašināšanās komisārs.

Iestāšanās sarunu iznākumam ir jābūt tādam, lai kandidātvalstis spētu nest tām uzlikto pienākumu slogu, lai tās netiktu nospiestas zem smagajiem sociālajiem pienākumiem. Iestāšanās ES pozitīvais efekts palīdzēs atrisināt arī sociālās problēmas kandidātvalstīs, tomēr tirgus visu nespēj atrisināt, tādēļ liela loma šajā procesā ir valstij un Eiropas Savienībai kopumā, norādīja G. Ferhoigens.

Savukārt Rumānijas premjerministrs Adrians Nastase preses konferencē atzina, ka Latvija laikus ir likusi pamatu lieliskai diskusijai par paplašināšanās izmaksām un guvumiem. Viņš vērsa uzmanību uz sadarbības nepieciešamību starp kandidātvalstīm un dalībvalstīm, lai mazinātu iespējamo sociālo spriedzi pēc paplašināšanās, kad dalībvalstis būs ar visai atšķirīgu sociālo fonu.

“Visas kandidātvalstis paātrina ekonomisko attīstību, cenšas veikt reformas un būt gatavas iestāties ES. Šie procesi rada arī papildu izmaksas. Mums ir jautājumi, par kuriem rūpēties, mums ir problēmas. Bet mums ir arī risinājumi,” norādīja A. Nastase un uzsvēra elastības svarīgumu iestāšanās sarunās.

Rumānijas valdības vadītājs atzinīgi novērtēja konferences norisi un izteica prognozi, ka Rīgā notikusī konference un tajā paustās atziņas ietekmēs gan gada beigās gaidāmo ES dalībvalstu valdību vadītāju tikšanos, gan progresa ziņojumus par kandidātvalstīm.

Artis Nīgals,

“LV” Eiropas lietu redaktors