Par Beļģijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāres vizīti

Vakar, 15. oktobrī, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar Beļģijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāri Annemī Neitsu, kura sākusi visu Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstu apmeklējumu kā ES prezidējošās valsts pārstāve. Līdzīgas ārlietu ministriju augstāko amatpersonu vizītes kandidātvalstīs rīkojušas arī iepriekšējās ES prezidentūras.

Tiekoties ar ārlietu ministru, galvenokārt apspriesti ES integrācijas jautājumi — ES paplašināšanās process kopumā, ES nākotnes jautājumi, sadarbība terorisma apkarošanā. Sarunas gaitā I. Bērziņš apliecināja Latvijas gatavību aktīvi iesaistīties ES nākotnes jautājumu apspriešanā. Ministrs arī akcentēja Latvijas paveikto Šengenas nosacījumu izpildē, jo Latvija ir viena no pirmajām kandidātvalstīm, kas jau iesniegusi rīcības plānu Šengenas prasību īstenošanai. Savukārt A. Neitsa apliecināja, ka teroristu uzbrukumi ASV nav mainījuši ES plānus turpināt paplašināšanos, kā arī to, ka ES dalībvalstu politiskā griba atbalstīt paplašināšanās procesus ir pieaugusi. A. Neitsa arī atzīmēja, ka nepieciešamība cīnīties ar terorisma draudiem ir veicinājusi ES dalībvalstu sadarbības pieaugumu kopējās Ārējās un drošības politikas ietvaros, kā arī iekšlietās un tieslietās. A. Neitsa augstu novērtēja kandidātvalstu paveikto ES iestāšanās prasību izpildē, īpaši vides aizsardzībā.

Ārlietu ministrijas preses centrs

Arī Saeimas Eiropas lietu komisijas pārstāvji vakar tikās ar Beļģijas Karalistes Ārlietu ministrijas valsts ministri Annemī Neitsu.

Kā informēja Beļģijas Ārlietu ministrijas pārstāve, viņas vizītes mērķis ir iepazīties ar Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstu, tostarp Latvijas, viedokli par ES iestāšanās sarunu gaitu, Eiropas nākotni, kā arī starptautiskās situācijas vērtējumu saistībā ar cīņu pret starptautisko terorismu.

A.Neitsa atzinīgi novērtēja Latvijas panākumus iestāšanās sarunās, atzīstot, ka Latvijas progress ir visievērojamākais un apsteidz iepriekš noteikto sarunu plānu.

Runājot par Eiropas Savienības nākotni, Beļģijas Ārlietu ministrijas valsts ministre galvenokārt informēja par Vispārējo lietu padomē 8.oktobrī Luksemburgā panākto vienošanos par Konventu kā institūciju diskusijām par ES nākotni. Kā pastāstīja A.Neitsa, ES dalībvalstu ārlietu ministri pieņēmuši lēmumu par Konventa sastāvu un darbības principiem. Paredzēts, ka tas sāks darboties Spānijas prezidentūras laikā. Konventā būs Eiropas Parlamenta pārstāvji un pa trim delegātiem no dalībvalstu valdībām un nacionālajiem parlamentiem. Arī kandidātvalstīm būs iespēja piedalīties Konventa darbā, diskutējot par apspriežamajiem jautājumiem, taču tām nebūs tiesību piedalīties balsošanā. Konvents nepiedāvās jaunu ES līguma tekstu, taču izstrādās priekšlikumus un iespējamos risinājumus. Savukārt Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edvīns Inkēns viešņu informēja, ka arī Latvijas parlamentārieši gatavojas darbam Konventā, un pastāstīja, ka komisijā paredzēta diskusija par Eiropas nākotni. Latvijas parlamentārieši uzskata, ka kandidātvalstīm, lai tās pilnībā varētu piedalīties Konventa darbā, vajadzētu būt tādām pašām tiesībām kā dalībvalstīm.

Pārrunāta arī ES dalībvalstu un kandidātvalstu sadarbība tieslietās un iekšlietās trešā pīlāra ietvaros, kas jaunajā starptautiskajā situācijā ievērojami aktivizējusies. A.Neitsa akcentēja, ka ES pilnībā atbalsta ASV un Lielbritānijas veiktās operācijas Afganistānā.

Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs viešņai pastāstīja par pēdējiem sabiedriskās domas aptaujas rezultātiem, kas liecina, ka ES atbalstītāju skaits turpina pieaugt. E.Inkēns arī norādīja, ka iedzīvotājiem vajadzētu saņemt informāciju par sociālajiem aspektiem attiecībā uz dalību ES, kas īpaši svarīgi lauksaimniecībā nodarbinātajiem.

Kā paskaidroja A.Neitsa, sociālās drošības jautājumi neesot ietverti ES līgumā, taču tiekot veikti pasākumi, lai tuvinātu sociālās nodrošināšanas jautājumu risināšanas modeļus gan ES dalībvalstīs, gan kandidātvalstīs.

Saeimas preses dienests