Par Elektronisko dokumentu likuma projektu

Piektdien, 16.martā, darba grupa pabeidza elektronisko dokumentu likumprojekta saskaņošanas procesu ar valsts un nevalstiskajām organizācijām un iesniedza Tieslietu ministrijai, kas to tālāk virzīs izskatīšanai Ministru kabinetā. Likumprojekta pašreizējā redakcijā paredzēts, ka tas stāsies spēkā 2002. gada 1. jūlijā.

Likumprojekts nosaka elektroniskā dokumenta un elektroniskā paraksta tiesisko statusu, piešķirot Elektronisko dokumentu likumā noteiktajā kārtībā parakstītam elektroniskam dokumentam juridisko spēku. Projekts paredz, ka elektronisko dokumentu un elektronisko parakstu ieviešanai nepieciešami sertifikācijas pakalpojumu sniedzēji — fiziskas vai juridiskas personas, kas izsniegs personām elektroniskos sertifikātus un apliecinās elektroniskā paraksta piederību konkrētai personai. Projekts paredz uzticamu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju, kuri sniegs paaugstinātas kvalitātes pakalpojumus. Valsts Datu inspekcija nodrošinās viņu akreditāciju un uzraudzību.

Likuma pieņemšana veicinās jauno informācijas tehnoloģiju izmantošanu valsts pārvaldes sektorā, kas ievērojami uzlabos valsts sniegto pakalpojumu kvalitāti un palielinās efektivitāti tiesisko jautājumu risināšanā starp valsts iestādēm un privātpersonām. Paredzams, ka likuma pieņemšana veicinās gan pašmāju, gan ārvalstu investīciju pieplūdi informācijas tehnoloģiju un elektroniskās komercijas nozarēs.

Papildus Elektronisko dokumentu likumam jāizdod Ministru kabineta noteikumi par elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtību valsts un pašvaldības iestādēs; noteikumi par kārtību un termiņiem, kādā elektroniskie dokumenti izvērtējami u.c.

Likumprojekts izstrādāts, ievērojot Eiropas Savienības direktīvu 1999/93/EC "Par Kopienas pamatnostādnēm elektroniskā paraksta jomā", kā arī konsultējoties ar Itālijas ekspertiem, kas realizē elektronisko dokumentu ieviešanas izmēģinājumprojektu Itālijā.

Likumprojekta saskaņošanas procesā konsultācijas notikušas arī ar vairākām nevalstiskajām organizācijām: Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Pašvaldību savienību, Tautsaimniecības padomi un Latvijas Datortehnoloģiju asociāciju.

Pēc konsultācijām darba grupa arī nolēma atvieglot prasības sabiedrībām, kas nodarbosies ar elektronisko parakstu izsniegšanu, samazinot sākotnēji likumprojektā iestrādāto prasību pamatkapitālam no viena miljona līdz simt tūkstošiem latu. Darba grupa arī nolēma likumā neparedzēt tehnoloģiskos risinājumus, uzskatot, ka tehnoloģijas attīstās daudz straujāk nekā tiesiskā jaunrade.

Likumprojektā paredzēts, ka likums stāsies spēkā 2002. gada 1. jūlijā, savukārt elektronisko dokumentu apritē starp valsts, pašvaldības iestādēm un fiziskām un juridiskām personām — no 2004. gada 1. janvāra. Attiecībā uz komercķīlu reģistrāciju Uzņēmumu reģistrā kā izmēģinājumprojektu elektronisko dokumentu ieviešanai Latvijā likums stāsies spēkā 2002. gada 1. jūlijā.

Likumprojektu saskaņā ar Ministru prezidenta Andra Bērziņa rīkojumu no 2000. gada 21. jūlija izstrādāja darba grupa Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra Māra Gulbja vadībā. 2000. gada 14. decembrī likumprojekts tika izsludināts valsts sekretāru sanāksmē un uzsākta tā saskaņošana ar valsts un nevalstiskajām organizācijām.

"Elektronisko dokumentu tiesiska atzīšana veicinās birokrātijas un korupcijas mazināšanos, valsts iestāžu tuvināšanos iedzīvotājiem un panāks lielāku valsts sektora caurspīdīgumu. Likuma pieņemšana ļaus e–pārvaldes un e–Latvijas modeli iedzīvināt, to fokusējot nevis uz iestādēm, bet gan uz iedzīvotājiem," atzina M.Gulbis. Viņš uzsvēra: lai panāktu straujāku elektronisko dokumentu izmantošanu, jāveicina interneta izplatība un pieejamība.

Maija Celmiņa, UR Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja