Rīgas domes priekšsēdētājs: 

— intervijā Latvijas Radio vakar, 15.oktobrī

Intervijā Latvijas Radio 15. oktobra raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.08. Vada žurnālists Zigurds Ķeizars

 — Varbūt sāksim ar jautājumu, kas šodien virmo ne tikai radio, proti, it kā sašķobījušās attiecības ar apvienību “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL). Jūs jau izteicāties pēc Saeimas sēdes, kurā notika attiecīgais balsojums, ka, jūsuprāt, nevajadzētu sadarbību Saeimā un Rīgas domē savstarpēji saistīt. Šobrīd, ja nemaldos, PCTVL apspriež tieši šo pašu jautājumu, proti, it kā sadarbības maiņu ar LSDSP Rīgas domē. Kas jums par šo lietu zināms, un kā jūs šodien motivējat šo iespējamību, ka PCTVL arī varētu mainīt savu sadarbības modeli Rīgas domē?

Gundars Bojārs: — Es gan ceru, ka PCTVL nerīkosies pārsteidzīgi, es vienalga palieku pie savām pozīcijām, ka Rīgas dome tomēr ir saimniecisks instruments un kā saimnieciskai vienībai un saimnieciskām problēmām šeit arī būtu jābūt pieejai. Es tomēr atzīmēju, ka šī ir Jurkāna kunga iniciatīva, un šajā apvienībā ir pārstāvētas trīs politiskās partijas. Tātad varbūt ir pāragri komentēt, jo apvienībā notiks iekšējas sarunas; man gan pārrunās ar šīs apvienības pārstāvjiem Rīgas domē neradās iespaids, ka viņi vēlētos pārskatīt šīs sadarbības mehānismus.

— Un tomēr no jūsu puses — ciktāl tas būs principu jautājums un ciktāl — sadarbības jautājums, lai kāds saglabātu savus krēslus un amatus. Jo, manuprāt, šodien pietiekami spēcīgi Jurkāna kungs ir izteicis LSDSP vadītajai domei nopietnus pārmetumus par to, ka pusgada laikā nekas nav izdarīts, nav veikts solītais audits, tāpat turpinās iepriekšējā sasaukuma domnieku sāktās korumpētības problēmas domē un tā tālāk.

G.Bojārs: — Viņš gan arī atzīmēja, ka viņam nav gatavas receptes un nekādu ieteikumu šajā sakarā. Un otrs, ko gribētos atzīmēt, — PCTVL tomēr ieņem atbildīgus posteņus, tātad ir arī sadarbības partneris šajā Rīgas domē līdzās sociāldemokrātiem, tātad varētu arī uzņemties zināmu līdzatbildības daļu. Korupcija nevienā pasaules valstī nav līdz galam izskausta, mēs ar to cīnāmies un cīnīsimies, un es vēlreiz aicinu visus Rīgas iedzīvotājus ziņot par šiem faktiem. Birokrātija ir pastāvējusi un arī pastāvēs mūžīgi, jautājums ir — vai šī birokrātija kalpo iedzīvotāju interesēm. Runājot par auditu, jāsaka, ka Jurkāna kungs diemžēl nav pats pietiekami interesējies par to, kas notiek Rīgas domē. Mums ir izveidota Juridiskā pārvalde, kas veic domes juridisko auditu, ir izveidota Audita pārvalde nupat, pagājušā nedēļā, un šīs pārvaldes uzdevums tad arī būs sakārtot šo sistēmu arī no finansiālā aspekta, piesaistīt zvērinātos auditorus. Darbs ir vienkārši milzīgs, to mēs esam pārrunājuši ar Černaja kungu. Pat lai pildītu likuma prasības, mums būs nepieciešamas milzīgas investīcijas tieši auditoru piesaistīšanā. Bet, kopumā runājot, es nepamanīju nevienu precīzu pārmetumu, tās, atklāti sakot, bija tādas vispārīgas runas — ierēdņi ņem kukuļus, korumpētība turpinās, birokrātija nav izskausta un tā tālāk. Gribētos tomēr dzirdēt konkrētas sarunas, ja Jurkāna kungam ir kādi konkrēti fakti, es ļoti labprāt uzklausīšu.

— Un, cik no jūsu atbildes var saprast, jūs tomēr principā uzskatāt, ka tas ir tikai un vienīgi Jurkāna kunga viedoklis, nevis to PCTVL pārstāvju viedoklis, kas darbojas domē.

G.Bojārs: — Protams, jāņem vērā Jurkāna kunga ietekme šajā organizācijā un, ja vien ir iespējams, viņš jāpārliecina par pretējo, kaut gan tas, manuprāt, nav tā līdz galam nepieciešams. Šajā darbā varētu pieslēgties arī viņa pārstāvētā politiskā spēka pārstāvji Rīgas domē.

— Un jums nav oficiālu sarunu laiks ar PCTVL pārstāvjiem par šo tematu šonedēļ kaut kad plānots vai pieteikts?

G.Bojārs: — Nē. Šīs sarunas, protams, ir nepieciešamas un iespējamas, un es domāju, ka tās arī noteikti notiks, lai precizētu šīs pozīcijas, savstarpējās pretrunas un nesaskaņas. Es domāju, ka sarunām ir jānotiek.

— Par piezemētākiem tematiem ārpus politiskā tirgus. Šodien domē iedzīvotāji tiek iepazīstināti ar pilsētas vides stratēģijas rīcības programmu. Rīgas vides stratēģija ir vērsta uz priekšnoteikumu radīšanu pilsētas ilgtspējīgai attīstībai, risinot vides problēmas un novēršot to cēloņus. Jautājums — kā iedzīvotāji var izteikt savus ierosinājumus, lai viņi justu, ka tiem ir jēga, jo līdz šim diemžēl ir radies tāds iespaids, ka visas sabiedriskās apspriešanas tiek uzskatītas par formālām, un to apliecinās katrs, kas parakstījis kaut vai protesta vēstuli par tiem pašiem Bastejkalna kokiem.

G.Bojārs: — Jā, lai pārliecinātu iedzīvotājus, jaunais domes sasaukums ir izstrādājis mērķprogrammu, kur ir arī vides sadaļa, un visa šī mērķprogramma ir piedāvāta iedzīvotāju apspriešanai. Pēc tam tā tiks koriģēta, arī jautājumā par vides stratēģiju, jo tā ir būtiska nozare un pilsētai, neraugoties pat uz iedzīvotāju viedokli, ir jāīsteno Eiropas Savienības direktīvas vides jautājumos. Tās ir ievērojamas finansiālās investīcijas un arī ievērojamas investīcijas darba patēriņa ziņā. Bet katrā ziņā vidi, svaigu gaisu, kokus, tīru ūdeni un visu pārējo, tā primitīvi runājot, mēs ikdienā varbūt nepamanām, kad viss ir kārtībā, toties ļoti labi to pamanām, kad šajos sektoros rodas kādas problēmas.

— Rīt Okupācijas muzejs aicina uz diskusiju visus iedzīvotājus par Birkerta kunga risinājumu Okupācijas muzeja problēmai. Vai kāds no domes arī tiek aicināts?

G.Bojārs: — Jā, neapšaubāmi, piedalīsies it sevišķi tās amatpersonas, kas saistītas ar pilsētas attīstības problēmām. Taču šeit ir tomēr jānodala Okupācijas muzejs kā juridiska vienība un šī ēka kā arhitektūras piemineklis. Un katrā ziņā jautājumā par šo “arhitektūras pieminekli” (es lieku pēdiņās) viedokļi var būt ļoti dažādi.

— Sporta komitejas deputāti akceptējuši līdzekļu piešķiršanu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu basketbola turnīram nedzirdīgajiem, tas būs nākamā gada maijā, bet šodien Rīgā ir Starptautiskās hokeja federācijas prezidents un tiek parakstīts līgums par pasaules hokeja čempionāta rīkošanu Latvijā 2006.gadā. Jūs arī piedalāties, jūsu paraksts ir uz šī līguma. Kādas saistības uzņemas pašvaldība, un kas darāms, lai tās izpildītu?

G.Bojārs: — Jāsaka, ka šis ir tikai priekšlīgums, līgums tiks parakstīts trīs gadus pirms hokeja čempionāta rīkošanas, un tad arī šīs saistības būs ļoti nopietnas. Šobrīd puses ir izteikušas akceptu tam, ka čempionāts notiks Latvijā. Gan valdība, gan Rīgas dome, gan Latvijas Hokeja federācija apņemas veikt visus nepieciešamos soļus, lai šis čempionāts varētu notikt. Mums, Rīgas domei, šis ir dokuments, uz kura pamata mēs varam sākt nopietni strādāt, izvēlēties vislabāko vietu šīs ledus halles vai multifunkcionālās halles celtniecībai. Mums te jāskatās, lai šī investīcija nebūtu tikai uz šo vienīgo projektu, mums, protams, jāparedz halles izmantošana arī nākotnē.

— Vēl viens tīri politiskas dabas jautājums — vai nebūs jau pagājušas Tralmaka kunga solītās divas nedēļas, konsultāciju laiks, lai nosauktu kandidātus priekšpilsētu izpilddirektoru amatiem?

G.Bojārs: — Es precīzi nezinu, vai tās ir pagājušas, bet katrā ziņā izpilddirekcijas strādā labāk vai sliktāk, protams, tur ir daudz problēmu, arī šodien parādījās viena jauna problēma, bet pirms Juridiskā pārvalde to nav izanalizējusi, es varbūt neziņošu. Darbs šajās izpilddirekcijās notiek, tā nav pirmā prioritāte, mums ir daudzas citas rūpes, ar ko nodarboties. Tā ka negribas ne īpaši vilcināt šī jautājuma atrisināšanu, ne arī pārsteigties ar kādiem lēmumiem.

— Trešdien paredzēta Rīgas domes un Maskavas mērijas sadarbības grupas tikšanās Maskavā. Vai esat apmierināts, ka Krievijas galvaspilsētas grupu vadīs bijušais rīdzinieks, Maskavas valdības ministrs Leonīds Belovs?

G.Bojārs: — Jā, neapšaubāmi, Belova kungs ir ļoti inteliģents cilvēks, viņš ir beidzis Latvijas Universitātes latviešu plūsmu, runā labā latviešu valodā, un vismaz man radās tāds iespaids, ka viņš mīl gan Latviju, gan Rīgu un viņam ir siltas un sentimentālas jūtas. Tas neapšaubāmi veicinās šo sadarbību.

— Rīgas Krievu drāmas teātra viesizrāžu fonā notiek šī tikšanās, un Rīgas un Maskavas sadarbības pirmais projekts, ko finansiāli atbalsta gan Maskavas mērija, gan Rīgas dome, ir tieši šīs viesizrādes. Vai ir skaidrība par kādiem nākamajiem projektiem, kas tuvākajā laikā tiks finansēti?

G.Bojārs: — Šis līgums vēl gan nav parakstīts, beidzamais formulējums vēl nav gatavs, tomēr sadarbība jau ir sākta un turpinās. Man par to ir liels prieks. Mēs apspriežam vairākus projektus šīs sadarbības ietvaros. Kā jau tika minēts, ir celtniecības jautājumi — celtniecības objekti Maskavā, celtniecības materiālu piegāde Rīgas celtniekiem, kā arī sadarbība kultūrā. Šis ir viens ļoti jauks piemērs — Krievu drāmas teātra viesizrādes Maskavā ar izrādi “Māsa Kerija”, kurā piedalīsies arī maestro Raimonds Pauls, Kārina Pētersone un daudzi citi Latvijas pārstāvji, arī Maskavas mērs Jurijs Lužkovs ir paziņojis, ka viņš šajā pirmizrādē piedalīsies.

— Finansu departaments atvēris kontu ziedojumiem Nacionālajam teātrim, jo ēkas steidzamo remontdarbu dēļ nākšoties agrāk beigt sezonu. Vai tas nozīmē, ka dome bez šādu ziedojumu konta netiek galā?

G.Bojārs: — Pilns novērtējums vēl nav veikts, un jāsaka, ka Nacionālais teātris tiešām ir mūsu uzmanības krustpunktā. Kapitālais remonts šajā ēkā nav veikts 100 gadus, tas ir, kopš ēkas uzbūvēšanas, un pilno novērtējumu par šo ieguldījumu varēs veikt tikai pēc tam, kad šie remontdarbi būs sākti. Aptuvenais novērtējums ir apmēram 6 miljoni investīciju, kas, neapšaubāmi, gan Rīgas domei, gan valstij būs par smagu. Mēs šo problēmu pārrunājām arī ar kultūras ministri par iespējamo valsts līdzdalību. Šī rekonstrukcijas programma būs jāveic vairāku gadu garumā, un Rīgas dome, protams, ir tam gatava.

— Bet tas nenozīmē, cik es noprotu, ka jūsu palīdzība ies secen citiem teātriem — gan Dailes teātrim, gan varbūt pat Leļļu teātrim.

G.Bojārs: — Atverot ziedojumu kontu, mēs gribam dot iespēju arī iedzīvotājiem ziedot šim visu iemīļotajam teātrim, un iespējams, ka šis ziedojums ir daudz vērtīgāks nekā ziedojums kādai partijai. Runājot par Dailes teātri, mēs gadu no gada esam Dailes teātri līdzfinansējuši, šogad, piemēram, mūsu līdzfinansējums bija 46 tūkstoši latu, nākamgad — 56 tūkstoši, un 2003. līdz 2010.gadam paredzam 66 tūkstošu latu līdzfinansējumu. Šogad mēs sāksim līdzfinansēt arī Leļļu teātri, varbūt sākumā ar vienas izrādes iestudēšanu un ar to saistītajām izmaksām, un skatīsimies, kā šo sadarbību ar Leļļu teātri turpināt. Es domāju, ka Leļļu teātris ir dārgs ne tikai mazajiem rīdziniekiem, bet arī katram no mums, mēs katrs bērnībā esam apmeklējuši ne vienu vien izrādi.

— Vai to jūs apliecināsit ar darbiem arī tai momentā, ja tiesa, kuras izšķirošais process būs pavisam drīz, nolems teātri tomēr izlikt no telpām?

G.Bojārs: — Nu redziet, ar šo tiesas procesu nenodarbojas Rīgas dome, bet gan valsts.

— Bet rezultāts būs “jāsagremo” domei?

G.Bojārs: — Jā, un, kad runājām ar kultūras ministri, viņa izteica apņēmību šo tiesas procesu arī novadīt līdz galam. Tātad valsts šo procesu vadīs. Protams, ja gadījumā šī ēka pāries privātīpašnieka rokās, mums būs jādomā, kur izvietot Leļļu teātri, un acīmredzot tā būs Rīgas dome, kas uzņemsies atbildību par šī teātra izvietošanu.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā