Par valsts galvojumiem 2001.gadā

Likumā par valsts budžetu 2001.gadam paredzēta iespēja izsniegt valsts galvojumus 10 dažādiem projektiem, kā arī studiju un studējošo kreditēšanai — kopumā par 63,852 miljoniem latu.

Saskaņā ar likumu par budžeta un finansu vadību tikai finansu ministram ir tiesības valsts vārdā izsniegt galvojumus.

Līdz 2001. gada 16. oktobrim finansu ministrs Gundars Bērziņš ir parakstījis trīs galvojumus valsts vārdā:

1) Skultes ostas akvatorijas padziļināšanas un hidrotehnisko būvju rekonstrukcijas projekta realizācijai (600 tūkstoši latu);

2) Latvijas Hipotēku un zemes bankai mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanas projektam (3,2 miljoni latu);

3) Cēsu pilsētas pašvaldības uzņēmumam “Cēsu siltumtīklu uzņēmums” Cēsu pilsētas siltumapgādes rekonstrukcijas veikšanas projektam (1,6 miljoni latu).

Galvojumu izsniegšanas kārtību reglamentē Ministru kabineta 2001.gada 30.aprīļa noteikumi Nr.179 “Kārtība, kādā finansu ministrs valsts vārdā sniedz galvojumus”. Noteikumi paredz, ka visi dokumenti par projektu, kam tiek pieprasīts valsts galvojums, Finansu ministrijā ir jāiesniedz līdz 15.oktobrim.

Finansu ministrijā ir jāiesniedz šādi dokumenti:

• galvojuma sniegšanas pieprasījums;

• auditēts iepriekšējā gada pārskats un pēdējā ceturkšņa finansu pārskats;

• projekta biznesa plāns, kura īstenošanai tiks izmantots galvojamais aizdevums;

• nozares ministrijas atzinums, kurā raksturota projekta tautsaimnieciskā nozīme, izteikts atbalsts projekta realizācijai un galvojuma sniegšanai, kā arī sniegta informācija par nozares ministrijas politiku projekta realizēšanas atbalstam;

• informācija par paredzamo galvojuma nodrošinājumu;

• uzņēmējsabiedrības statūti un reģistrācijas apliecība vai citi organizācijas darbību reglamentējoši dokumenti;

• audita atzinums par projekta biznesa plāna kvalitāti, projekta realizācijas iespējām, aizņēmēja finansiālo stāvokli un spēju atmaksāt galvojamo aizdevumu;

• līguma projekts ar aizdevēju, kurš noteikts konkursa kārtībā (pirms konkursa tā nolikumu saskaņo ar Finansu ministriju un konkursa komisijā iekļauj Finansu ministrijas pārstāvi).

Finansu ministrijai, ja nepieciešams, ir tiesības pieprasīt no aizņēmēja šādus papildu dokumentus:

• līgumus, kas noslēgti, lai veicinātu projekta realizāciju (sadarbības līgumi, pirkuma līgumi, nodomu protokoli un cita veida vienošanās ar piegādātājiem, pircējiem un sadarbības partneriem);

• aizņēmēja īpašuma novērtējumu, lai noteiktu tirgus vērtību aizņēmēja īpašumam, kuru paredzēts izmantot kā galvojuma nodrošinājumu;

• izziņu par aizņēmēja īpašuma apgrūtinājumiem.

Līdz MK noteikumos minētajam termiņam — 15.oktobrim — dokumentus galvojuma saņemšanai FM ir iesnieguši vēl šādi projektu realizētāji:

1) Latvijas Hipotēku un zemes banka — mājokļu attīstības kreditēšanas projektam;

2) VAS “Latvijas dzelzceļš” — datu pārraides tīkla projektam;

3) VAS “Latvijas dzelzceļš” — transporta koridora “Austrumi — Rietumi” infrastruktūras un finansu informatīvo sistēmu projektam;

4) bezpeļņas organizācija Jelgavas pašvaldības uzņēmums “Ūdensvada un kanalizācijas saimniecība” — ūdenssaimniecības attīstības projektam Jelgavas pilsētā;

5) sabiedriskā organizācija “Latvijas Olimpiskā komiteja” — Policijas olimpiskā sporta centra projekta realizēšanai;

6) SIA “Jaunpagasts Plus” — kompleksās graudu pārstrādes degvielas un pārtikas etilspirtā projektam.

Dokumentus noteiktajā laikā nav iesniegusi Ventspils osta, kas pretendēja uz valsts galvojumu Ventspils ostas rekonstrukcijas darbu finansēšanai.

Vēl divi galvojumi ir saistīti ar studiju un studējošo kreditēšanu — to izsniegšanu nosaka atsevišķi Ministru kabineta noteikumi (2001.gada 29.maija noteikumi Nr.220 “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu”). Pašlaik tiek gatavoti dokumenti, lai šādi kredīti varētu tikt izsniegti, un atsevišķi kredīti ar valsts galvojumu jau ir izsniegti.

Finansu ministrijas preses dienests